Termometrs pie loga. Foto no arhīva

Klimata pārmaiņas: kas sagaidāms Latvijā

139
(atjaunots 14:53 26.06.2019)
Lauksaimniecība un mežsaimniecība, celtniecība un infrastruktūra, tūrisms, veselības aizsardzība un daudzas citas nozares var mainīties globālās sasilšanas rezultātā.

RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Jau pašlaik speciālisti iesaka ņemt vērā klimata pārmaiņas ikdienā un sadzīves jautājumos, raksta Press.lv.

Gada vidējās gaisa temperatūras palielināšanās vairāk nekā par vienu grādu, aukstu un sniegotu dienu skaita samazināšanās, nokrišņu intensitātes un apjoma, kā arī tropisko nakšu skaita pieaugums nebūt nav attāla nākotne Latvijā. Tā ir tagadne. Pārmaiņas notikušas pēdējo 50 gadu laikā.

Klimata pārmaiņas ir dabisks process, taču nekad vēl cilvēces vesture tās nav bijušas tik straujas un visaptverošas kā pēdējo gadu desmitu laikā, atzīmēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departaments. Tā speciālisti gatavo atskaites un pētījumus par to, kā laikapstākļi ietekmēs tautsaimniecību valstī.

Viņu prognozes liecina, ka lielākā ietekme skar sešas nozares - lauksaimniecību un mežsaimniecību, celtniecību un infrastruktūru, tūrismu un ainavas plānošanu, veselības aizsardzību, civilo aizsardzību un palīdzības sniegšanu ārkārtas situācijās, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas.

Nekustamais īpašums

Lielākos draudus nekustamā īpašuma objektiem rada spēcīgs vējš, kura rezultātā var sabrukt ēku un jumtu konstrukcijas, plūdi un slapjš sniegs, kas palielina jumtu noslogojumu ziemas periodā.

Svarīgi ir arī ņemt vērā telpu atdzesēšanas nepieciešamību tveicē. Speciālisti jau tagad iesaka ēku siltināšanas un rekonstrukcijas gaitā domāt ne vien par siltuma zuduma samazināšanu un energoefektivitātes celšanu, bet arī par ventilāciju, lai novērstu mitruma uzkrāšanos un pelējuma parādīšanos, kā arī novērtēt tādus riskus, kā plūdi, ēku pārkaršana un sabrukums spēcīga vēja rezultātā.

Bites. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Агеенко

Ainavas plānošanā jāņem vērā dzeramā ūdens pieejamība, jāveido aizēnotas vietas publiskajā telpā, jo karstuma periodi kļūst ilgstošāki.

Pirms nekustamā objekta (zemes, mājas un pat dzīvokļa) iegādes, nerunājot jau par celtniecību, nepieciešams rūpīgi savākt informāciju par tā vietu – vai nepastāv augsnes erozijas, krastu sabrukšanas, plūdu draudi. Cilvēkiem, kuri apmetušies pie ūdenstilpēm vai plāno pārvākties, jābūt ļoti piesardzīgiem.

Ieteicams nopietni izvēlēties būvmateriālus un vērtēt to drošību un izturību, spēju pretoties spēcīgam vējam un ekstremāliem nokrišņiem, būtiskām temperatūras maiņām. Viens no galvenajiem riskiem Latvijā ir intensīvas atmosfēras parādības (lietavas un intensīvs sniegs), tāpēc speciālisti iesaka projektēt notekūdeņu sistēmu, lai tā spētu tikt galā ar ievērojamiem nokrišņiem, kas izkrituši īsā laika periodā, un akumulēt ūdeni lietošanai sausuma periodā.

Ieteicams noskaidrot, kāds ir valsts, pašvaldības vai privātās meliorācijas sistēmas pašreizējais stāvoklis, vai tā būvēta vai sakārtota atbilstoši plānotajai slodzei.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka ar katru gadu pieaug izmaksas saskaņā ar nekustamo īpašumu apdrošināšanas polisēm no ugunsgrēka un dabas parādību radītā zaudējuma. Visbiežāk par apdrošināšanas gadījuma iemeslu kļūst vētra (aptuveni 50%), zibens (aptuveni 20%), nepārtraukts sniegputenis (aptuveni 10%), plūdi (aptuveni 10%) un krusa(3%).

Slikti laikapstākļi spēj nodarīt kaitējumu un iznīcināt nekustamo īpašumu (apmēram 90% visu apdrošināšanas gadījumu), transdortu (9%) un kaitēt cilvēku veselībai. Visbiežāk ekstremāli laikapstākļi noved pie nelaimes gadījumiem.

Enerģētika

Vēja brāzmas novedīs pie eletroapgādes traucējumiem, elektrības pārvades līniju stāvokli ietekmēs karstums un apledojums. Sausuma periodā kritīsies ūdens līmenis upēs, un tas ietekmēs HES darbu.

Vasarā pieaugs enerģijas patēriņš, ņemot vērā kondicionēšanas nepieciešamību, ziemā patēriņš kritīsies, jo ziemas kļūst siltākas.

Ceļi

Klimata pārmaiņas Latvijā ietekmē arī ceļu stāvokli. Jau pērn meteorologs Toms Bricis pievērsa uzmanību tam, ka ziemas kļūst īsākas un siltākas, samazinās auksto dienu skaits bez atkušņiem, turpretī biežākas kļūst dienas, kad gaisa temperatūra svārstās ap nulli. Tas slikti ietekmē asfaltēto un zemes ceļu stāvokli, ko mēs visi novērojam pavasarī.

Tomēr ir arī labās ziņas. Pirmkārt, kļūs ilgāka būvdarbu sezona, kas sākas, gaisa temperatūrai paceļoties virs +5 grādiem. Otrkārt, tuvākajos gadu desmitos Kurzemē iespējamas ziemas bez sniega un sala, tāpēc būs iespējams ietaupīt uz sniega novākšanas un ceļa seguma apstrādes rēķina.

Šeit minēts tikai neliels klimatisko draudu saraksts celtniecības un infrastruktūras nozarē. Kopumā identificēti 53 riska faktori, tostarp arī sliežu ceļu un ceļa seguma deformācija, ņemot vērā ciklu "sals-atkusnis" skaita, karstuma un temperatūras "ap nulli" periodu skaita pieaugums; dzelzceļa uzbērumu nestabilitāte; ūdenstilpju rajonā izbūvētu ceļu applūšana utt.

Lauksaimniecība un mežsaimniecība

Riska grupā iekļuvusi arī lauksaimniecība un mežsaimniecība. Klimata pārmaiņu departaments atzīmē, ka šīs tautsaimniecības nozares var ciest slimību un kaitēkļu izplatīšanās rezultātā. Ražība un ražas kvalitāte var kristies nevienmērīgu nokrišņu dēļ, lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte var pasliktināties ekstremālu laikaapstākļu ietekmē.

Vienlaikus klimata pārmaiņas var arī veicināt lauksaimniecību – parādīsies iespēja audzēt jaunas kultūras un ievākt bagātīgāku ražu, turklāt pagarināsies lopu ganīšanas sezona.

Meži

Galvenos draudus mežsaimniecībai nes vētras, uzskata eksperti. Pēdējo desmit gadu laikā meža īpašnieku tiešie zaudējumi vētru rezultātā sasnieguši 164 milj.eiro. Nākotnē vēja ātrums un spēks tikai pieaugs, tātad mežos būs vairāk kritušo koku un koku ar novājinātu sakņu sistēmu – tie kļūs par lielisku mērķi kaitniekiem, kuri strauji vairojas augstas temperatūras ietekmē.

Nopietnus draudus mežam rada arī ugunsgrēki. Valsts mežu dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs atzīmēja, ka pēdējos gados mežu ugunsgrēku risks pieaudzis arī dabas katastrofu dēļ, kas izcēlušās klimata pārmaiņu rezultātā. Ugunsgrēku risks pieaug, saglabājoties karstam, sausam un vējainam laikam.

Tūrisms

Laikapstākļi ietekmēs arī tūrismu: ziemas tūrisma sezona kļūs īsāka, pieaugs plūdu draudi, pieaugot ūdens līmenim upēs un ezeros, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastos būs vērojami plūdi un erozija. Vienīgā labā ziņa – garāka kļūs vasaras tūrisma sezona.

Lai pielāgotu tūrisma nozari klimata pārmaiņām, ierosināti vairāki pasākumi, kuru starpā ir krasta nostiprināšana, dambju un aizsargbūvju celtniecība, sniega "lielgabalu" iegāde un kondicionēšanas sitēmu uzstādīšana, lai telpās būtu vēsi vasarā. Ieteikts būvēt arī segtus sporta un izklaides objektus (slidotavas, baseinus un stadionus).

Veselība un labklājība

Klimata pārmaiņu departamenta eksperti prognozē: dzīve mums neierastos laika apstākļos novedīs pie jaunu saslimšanu parādīšanās. Iespējami zarnu trakta slimību uzliesmojumi, hroniskā diabēta, sirds un asinsvadu slimību saasināšanās, letālo gadījumu skaita pieaugums to rezultātā, pieaugs endēmisko infekciju risks, elpošanas ceļu slimību skaits un letālo gadījumu skaits to rezultātā, turklāt cilvēki biežāk cietīs karstuma dūriena dēļ.

Pēdējos gados Latvijā aktivizējušās retas sugas ērces – Dermacentor reticulatus (pļavu ērce), kas pārnēsā tādas pašas slimības, kā mums labi pazīstamās taigas un suņu ērces. Tā izplatīšanās Latvijā, iespējams, saistīta ar pamestām cirsmām, novārtā pamestiem laukiem, kuros gadiem ilgi nav iznīdēts krūmājs, kā arī dzīvnieku migrāciju.

Pie tam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija uzsvēra, ka hipotēzei par klimata pārmaiņu saikni ar infekcijas slimībām vēl nepieciešams rūpīgs vērtējums un analīze. Nav gūti pārliecinoši pierādījumi tam, ka klimata pārmaiņas ietekmē infekcijas slimību izplatīšanos.

Klimata pārmaiņu departamenta speciālisti uzskata, ka iespējams mazināt veselības riskus, izmantojot agrīnas apziņošanas sistēmu par gaidāmiem karstuma periodiem, nodrošinot dzeramo ūdeni  sabiedriskās vietās un pārtraukumus darbā cilvēkiem, kuri strādā zem atklātas debess utt.

Klimats kā draudu faktors

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimatologs Edgars Maļinovskis atzīmēja, ka pagājušā pusgadsimta laikā nopietnākās pārmaiņas vērojamas minimālo temperatūras rādītāju ziņā: sasilšana vērojama nevis karsto vasaru dēļ, bet gan siltāko un īsāko ziemu dēļ, kam raksturīga nestabila sniega sega un spēcīgi puteņi. Nākotnē vasara būs vēsa un lietaina, nevis karsta un sausa.

Tātad iedzīvotājiem nāktos gatavoties nevis neizturamam karstumam vai sausumam, bet gan krasām laika apstākļu pārmaiņām. Aizvien biežāk Latvijā būs vērojama tāda parādība, kā tropiskās naktis, kad minimālā diennakts temperatūra nekrītas zem +20 grādiem. Pieaugs vasaras dienu skaits, kurās gaisa temperatūra pārsniegs +25 grādus.

Ekstremālie laikapstākļi ir bīstami – tie nodara kaitējumu cilvēkiem, videi un tautsaimniecībai. Atliek atsaukt atmiņā lietavas 2017.gadā, sausumu 2018.gadā un intensīvo snigšanu šogad.

Eiropas Vides aģentūras jaunākie dati liecina, ka zaudējumi ekstremālo laikapstākļu rezultātā Latvijā laika periodā no 1980. līdz 2017.gadam sasnieguši 412 miljonus eiro.

139
Pēc temata
ANO pieprasa: benzīna cenai jāpārsniedz 60 dolārus par litru
Inficētais okeāns: vīrusu armija apdraud planētu
Planēta izcepsies vai noslīks? Klimatologi gatavi atklāt patiesību
Tarakāni un mušas, nevis bites un tauriņi: kāpēc izmirst kukaiņi

Ģimenes ārsti baidās veikt pacientiem Covid-19 analīzes

11
(atjaunots 09:15 27.05.2020)
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka prakse, kuras ietvaros ģimenes ārsti patstāvīgi veic koronavīrusa testus pirms plānveida operācijām vai invazīvām procedūrām, ir ļoti bīstama.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Tikai 22 ģimenes ārsti piekrituši ņemt saviem pacientiem paraugus Covid-19 analīzēm, kas nepieciešamas pirms plānveida ārstēšanas, raksta Bb.lv.

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests vienojās, ka paraugus Covid-19 testiem saviem pacientiem ģimenes ārsti ņems brīvprātīgi. Analīzes jānodod visiem pacientiem, kam vajadzīga plānveida operācija vai izmeklēšana ar invazīvu metožu pielietojumu. Lai arī procedūra ģimenes ārstiem tiks apmaksāta, tikai nedaudzi piekrituši to veikt.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka Veselības ministrijas iniciatīva nav atbalstāma, savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, gluži pretēji, domā, ka tā ir īstenojama.

Veide norādīja, ka asociācija saskata lielu risku analīžu procedūrā, lai arī ārsti iniciatīvā var piedalīties brīvprātīgi.

Viņa paskaidroja, ka ārstu pienākums ir ārstēt pacientus savā praksē, un gadījumā, ja kāds, kam izdarīti testi, izrādījies inficēts, prakse tiks slēgta, un divas nedēļas ilgā karantīnā dosies viss tās personāls un pacienti, kuri saskārušies ar Covid-19 slimnieku.

11
Tagi:
koronavīruss, ārsti, Latvija
Pēc temata
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Viņķele informēja par problēmām ar masku piegādi no Ķīnas: situācija ir kritiska
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
Pēc pieciem un desmit gadiem: ārsts par komplikācijām bezsimptomu Covid-19 gadījumā
Covid-19

Cipule: divu dienu laikā mēs iztērējam masku gada krājumu

6
(atjaunots 09:12 27.05.2020)
Līdz ar pandēmijas sākumu Ķīna nopirka Eiropā visu aizsardzības līdzekļu krājumu. Kopš ta laika Latvijas slimnīcām klājas grūti.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Latvijas kompetentās iestādes saņēma brīdinājumu par koronavīrusa izraisītās Covid-19 iespējamo izplatīšanos jau janvāra beigās, tomēr neviens nespēja iedomāties pandēmijas mērogus, pastāstīja Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule intervijā radio Baltkom.

Viņa konstatēja, ka medicīnas darbinieki saskārušies ar aizsarglīdzekļu trūkumu, turklāt vissliktākā situācija bija reģionālajās slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs.

"Janvārī mums bija rezerves pusotram gadam. Taču neviens ne iedomāties nevarēja, kāds daudzums aizsarglīdzekļu mums būs vajadzīgs. Tomēr jau tolaik mēs Saeimā teicām, ka mazajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm aizsarglīdzekļu nav tik daudz, pusotram gadam to nepietiks. Sākām papildu iepirkumus februārī, kad jau bija problēmas. Martā sākās centralizēti iepirkumi. Jau no janvāra mēs sūtījām ieteikumus slimnīcām, taču tobrīd Ķīna jau izveda no Eiropas visus aizsarglīdzekļus," viņa pastāstīja.

Aizvadītajā nedēļā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzdeva Valsts policijai pārbaudīt aizsargmasku un respiratoru iepirkumu no Ķīnas gandrīz 900 tūkstošu eiro vērtībā, ņemot vērā izskanējušo informāciju par to, ka produkcija nav sertificēta un respiratori neatbilst prasībām.

Skanldāls ar masku un respiratoru iepirkumu noveda pie Nacionālā veselības dienesta Edgara Labsvīra atkāpšanās. Veselības ministre Ilze Viņķele ieteica pārbaudīt iepirktos aizsarglīdzekļus Somijā.

Cipule atzīmēja, ka patlaban NMPD izlieto vairākus tūkstošus aizsarglīdzekļu dienā.

"Pašlaik divu dienu laikā iztērējam gada krājumu. Pat gripas laikā mēs izmantojām no 5 līdz 20 aizsarglīdzekļus dienā. Tagad – vairāk nekā divus tūkstošus dienā. Uz katru izsaukumu brauc trīs cilvēki, vēl maska pacientam. Bet pie mums gadās līdz tūkstoš izsaukumi dienā. To nav iespējams prognozēt. Neko tādu neviens negaidīja. Kombinezonus uz katru izsaukumu neģērbjam, tikai tad, ja ir augsts risks, pozitīva analīze, patversmes un sociālie centri. Ja ir elpceļu slimības, izmantojam respiratoru, bet uz parastiem izsaukumiem braucam maskās," atklāja NMPD vadītāja.

Liepājas klīniju pārstāvji šonedēļ pastāsīja, kā iespēju trūkums nodrošināt ar maskām visus pacientus ietekmē viņu darbu – pacienti kliedz uz slimnīcu darbiniekiem un zog dezinficējošos līdzekļus tualetēs.

6
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļoti daudz "smagu pacientu": iedzīvotāji noved sevi līdz pēdējam pandēmijas dēļ
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Nebaidieties no koronavīrusa un brauciet uz laukiem: ārsti Latvijā lūdz nezvanīt velti
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Donalds Tramps

Tramps anonsējis "spēcīgu" atbildi Ķīnai par rīcību Honkongā

0
(atjaunots 10:49 27.05.2020)
Mediji informē, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespējas ieviest "virkni sankciju pret Ķīnas ierēdņiem, kā arī kompānijām un finanšu institūtiem".

RĪGA, 27. maijs – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps apsolīja pēc pāris dienām informēt par stingriem pasākumiem, ko ASV plāno vērst pret Ķīnu, atbildot uz Pekinas darbībām Honkongā, vēsta RIA Novosti.

"Šo un to mēs jau tagad darām. Domāju, jums tas šķitīs ļoti interesanti, taču neko sīkāk es tagad nestāstīšu, es to pateikšu pēc pāris dienām," prezidents atbildēja, taujats par to, vai ASV ieviesīs sankcijas pret Ķīnu.

Tramps noliedza iespēju, ka runa varētu būt par sankcijām, tomēr apsolīja, ka tas būšot "kaut kas spēcīgs".

Vienlaikus aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, atklāja, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespējas ieviest "virkni sankciju pret Ķīnas ierēdņiem, kā arī kompānijām un finanšu institūtiem". Saskaņā ar aģentūras datiem, cita starpā runa ir par ASV iespējām iesaldēt Ķīnas ierēdņu un kompāniju aktīvus. Patlaban, vēsta Bloomberg, turpinās starpresoru konsultācijas, un galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Sociālie tīkli
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ieprieks ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens intervijā telekanālam NBC pastāstīja, ka Vašingtona varētu noteikt sankcijas Ķīnai, ja Pekina, pieņemot nacionālās drošības likumprojektu, "ieņems" Honkongu. Ķīna negatīvi novērtēja ASV amatpersonu izteikumus šajā jautājumā un solīja pretpasākumus, ja Savienotās Valstis turpinās rīkoties pretēji tās interesēm.

Jebkurš Ķīnas lēmums, kas skars Honkongas autonomiju un brīvību, liks Vašingtonai pārvērtēt pieeju principam "viena valsts, divas sistēmas", iepriekš pastāstīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Viņš nosodīja likumprojekta par Honkongas nacionālo drošību iekļaušanu Ķīnas Tautas pārstāvju sapulces dienas kārtībā un norādīja, ka tiek ignorēta Honkongas tautas griba. Valsts sekretārs nosauca to par reģiona autonomijas "bojāejas priekšvēstnesi".

Svētdien Honkongā pēc vairākus mēnešus ilgas relatīvi mierīgas situācijas notika plaši pret valdību vērsti protesti. To izklīdināšanai policijas darbinieki bija spiesti izmantot asaru gāzi un ūdensmetējus, kā arī aizturēt vairāk nekā 180 cilvēkus. Akcijas dalībnieki protestēja pret nacionalās drošības likumprojekta izskatīšanu Ķīnas parlamentā.

Honkongas administrācijas vadītāja Kerija Lema iepriekš atbalstīja Honkongas vajadzībām izstrādāto likumprojektu un norādīja, ka tā pieņemšana nekādi neietekmēs Honkongas iedzīvotāju tiesības un brīvības.

Izdevums South China Morning Post iepriekš pastāstīja, ka Honkongas vajadzībām izstrādātais nacionālās drošības likums paredz sabotāžas un separātisma aizliegumu. Izdevuma avoti ziņoja, ka likums aizliedz jebkādu kūdīšanu, kas vērsta uz centrālās valdības gāšanu, terorismu un iejaukšanos no ārienes.

0
Tagi:
sankcijas, Tramps, Honkonga, Ķīna, ASV
Pēc temata
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Likme uz sakāvi: ASV miljardieri gatavojas ļaunākajam
Amerika gatavo šausmīgu sodu Ķīnai
"Baltijas ceļš" iedvesmojis protestu dalībniekus Honkongā