Termometrs pie loga. Foto no arhīva

Klimata pārmaiņas: kas sagaidāms Latvijā

199
(atjaunots 14:53 26.06.2019)
Lauksaimniecība un mežsaimniecība, celtniecība un infrastruktūra, tūrisms, veselības aizsardzība un daudzas citas nozares var mainīties globālās sasilšanas rezultātā.

RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Jau pašlaik speciālisti iesaka ņemt vērā klimata pārmaiņas ikdienā un sadzīves jautājumos, raksta Press.lv.

Gada vidējās gaisa temperatūras palielināšanās vairāk nekā par vienu grādu, aukstu un sniegotu dienu skaita samazināšanās, nokrišņu intensitātes un apjoma, kā arī tropisko nakšu skaita pieaugums nebūt nav attāla nākotne Latvijā. Tā ir tagadne. Pārmaiņas notikušas pēdējo 50 gadu laikā.

Klimata pārmaiņas ir dabisks process, taču nekad vēl cilvēces vesture tās nav bijušas tik straujas un visaptverošas kā pēdējo gadu desmitu laikā, atzīmēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departaments. Tā speciālisti gatavo atskaites un pētījumus par to, kā laikapstākļi ietekmēs tautsaimniecību valstī.

Viņu prognozes liecina, ka lielākā ietekme skar sešas nozares - lauksaimniecību un mežsaimniecību, celtniecību un infrastruktūru, tūrismu un ainavas plānošanu, veselības aizsardzību, civilo aizsardzību un palīdzības sniegšanu ārkārtas situācijās, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas.

Nekustamais īpašums

Lielākos draudus nekustamā īpašuma objektiem rada spēcīgs vējš, kura rezultātā var sabrukt ēku un jumtu konstrukcijas, plūdi un slapjš sniegs, kas palielina jumtu noslogojumu ziemas periodā.

Svarīgi ir arī ņemt vērā telpu atdzesēšanas nepieciešamību tveicē. Speciālisti jau tagad iesaka ēku siltināšanas un rekonstrukcijas gaitā domāt ne vien par siltuma zuduma samazināšanu un energoefektivitātes celšanu, bet arī par ventilāciju, lai novērstu mitruma uzkrāšanos un pelējuma parādīšanos, kā arī novērtēt tādus riskus, kā plūdi, ēku pārkaršana un sabrukums spēcīga vēja rezultātā.

Bites. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Агеенко

Ainavas plānošanā jāņem vērā dzeramā ūdens pieejamība, jāveido aizēnotas vietas publiskajā telpā, jo karstuma periodi kļūst ilgstošāki.

Pirms nekustamā objekta (zemes, mājas un pat dzīvokļa) iegādes, nerunājot jau par celtniecību, nepieciešams rūpīgi savākt informāciju par tā vietu – vai nepastāv augsnes erozijas, krastu sabrukšanas, plūdu draudi. Cilvēkiem, kuri apmetušies pie ūdenstilpēm vai plāno pārvākties, jābūt ļoti piesardzīgiem.

Ieteicams nopietni izvēlēties būvmateriālus un vērtēt to drošību un izturību, spēju pretoties spēcīgam vējam un ekstremāliem nokrišņiem, būtiskām temperatūras maiņām. Viens no galvenajiem riskiem Latvijā ir intensīvas atmosfēras parādības (lietavas un intensīvs sniegs), tāpēc speciālisti iesaka projektēt notekūdeņu sistēmu, lai tā spētu tikt galā ar ievērojamiem nokrišņiem, kas izkrituši īsā laika periodā, un akumulēt ūdeni lietošanai sausuma periodā.

Ieteicams noskaidrot, kāds ir valsts, pašvaldības vai privātās meliorācijas sistēmas pašreizējais stāvoklis, vai tā būvēta vai sakārtota atbilstoši plānotajai slodzei.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka ar katru gadu pieaug izmaksas saskaņā ar nekustamo īpašumu apdrošināšanas polisēm no ugunsgrēka un dabas parādību radītā zaudējuma. Visbiežāk par apdrošināšanas gadījuma iemeslu kļūst vētra (aptuveni 50%), zibens (aptuveni 20%), nepārtraukts sniegputenis (aptuveni 10%), plūdi (aptuveni 10%) un krusa(3%).

Slikti laikapstākļi spēj nodarīt kaitējumu un iznīcināt nekustamo īpašumu (apmēram 90% visu apdrošināšanas gadījumu), transdortu (9%) un kaitēt cilvēku veselībai. Visbiežāk ekstremāli laikapstākļi noved pie nelaimes gadījumiem.

Enerģētika

Vēja brāzmas novedīs pie eletroapgādes traucējumiem, elektrības pārvades līniju stāvokli ietekmēs karstums un apledojums. Sausuma periodā kritīsies ūdens līmenis upēs, un tas ietekmēs HES darbu.

Vasarā pieaugs enerģijas patēriņš, ņemot vērā kondicionēšanas nepieciešamību, ziemā patēriņš kritīsies, jo ziemas kļūst siltākas.

Ceļi

Klimata pārmaiņas Latvijā ietekmē arī ceļu stāvokli. Jau pērn meteorologs Toms Bricis pievērsa uzmanību tam, ka ziemas kļūst īsākas un siltākas, samazinās auksto dienu skaits bez atkušņiem, turpretī biežākas kļūst dienas, kad gaisa temperatūra svārstās ap nulli. Tas slikti ietekmē asfaltēto un zemes ceļu stāvokli, ko mēs visi novērojam pavasarī.

Tomēr ir arī labās ziņas. Pirmkārt, kļūs ilgāka būvdarbu sezona, kas sākas, gaisa temperatūrai paceļoties virs +5 grādiem. Otrkārt, tuvākajos gadu desmitos Kurzemē iespējamas ziemas bez sniega un sala, tāpēc būs iespējams ietaupīt uz sniega novākšanas un ceļa seguma apstrādes rēķina.

Šeit minēts tikai neliels klimatisko draudu saraksts celtniecības un infrastruktūras nozarē. Kopumā identificēti 53 riska faktori, tostarp arī sliežu ceļu un ceļa seguma deformācija, ņemot vērā ciklu "sals-atkusnis" skaita, karstuma un temperatūras "ap nulli" periodu skaita pieaugums; dzelzceļa uzbērumu nestabilitāte; ūdenstilpju rajonā izbūvētu ceļu applūšana utt.

Lauksaimniecība un mežsaimniecība

Riska grupā iekļuvusi arī lauksaimniecība un mežsaimniecība. Klimata pārmaiņu departaments atzīmē, ka šīs tautsaimniecības nozares var ciest slimību un kaitēkļu izplatīšanās rezultātā. Ražība un ražas kvalitāte var kristies nevienmērīgu nokrišņu dēļ, lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte var pasliktināties ekstremālu laikaapstākļu ietekmē.

Vienlaikus klimata pārmaiņas var arī veicināt lauksaimniecību – parādīsies iespēja audzēt jaunas kultūras un ievākt bagātīgāku ražu, turklāt pagarināsies lopu ganīšanas sezona.

Meži

Galvenos draudus mežsaimniecībai nes vētras, uzskata eksperti. Pēdējo desmit gadu laikā meža īpašnieku tiešie zaudējumi vētru rezultātā sasnieguši 164 milj.eiro. Nākotnē vēja ātrums un spēks tikai pieaugs, tātad mežos būs vairāk kritušo koku un koku ar novājinātu sakņu sistēmu – tie kļūs par lielisku mērķi kaitniekiem, kuri strauji vairojas augstas temperatūras ietekmē.

Nopietnus draudus mežam rada arī ugunsgrēki. Valsts mežu dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs atzīmēja, ka pēdējos gados mežu ugunsgrēku risks pieaudzis arī dabas katastrofu dēļ, kas izcēlušās klimata pārmaiņu rezultātā. Ugunsgrēku risks pieaug, saglabājoties karstam, sausam un vējainam laikam.

Tūrisms

Laikapstākļi ietekmēs arī tūrismu: ziemas tūrisma sezona kļūs īsāka, pieaugs plūdu draudi, pieaugot ūdens līmenim upēs un ezeros, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastos būs vērojami plūdi un erozija. Vienīgā labā ziņa – garāka kļūs vasaras tūrisma sezona.

Lai pielāgotu tūrisma nozari klimata pārmaiņām, ierosināti vairāki pasākumi, kuru starpā ir krasta nostiprināšana, dambju un aizsargbūvju celtniecība, sniega "lielgabalu" iegāde un kondicionēšanas sitēmu uzstādīšana, lai telpās būtu vēsi vasarā. Ieteikts būvēt arī segtus sporta un izklaides objektus (slidotavas, baseinus un stadionus).

Veselība un labklājība

Klimata pārmaiņu departamenta eksperti prognozē: dzīve mums neierastos laika apstākļos novedīs pie jaunu saslimšanu parādīšanās. Iespējami zarnu trakta slimību uzliesmojumi, hroniskā diabēta, sirds un asinsvadu slimību saasināšanās, letālo gadījumu skaita pieaugums to rezultātā, pieaugs endēmisko infekciju risks, elpošanas ceļu slimību skaits un letālo gadījumu skaits to rezultātā, turklāt cilvēki biežāk cietīs karstuma dūriena dēļ.

Pēdējos gados Latvijā aktivizējušās retas sugas ērces – Dermacentor reticulatus (pļavu ērce), kas pārnēsā tādas pašas slimības, kā mums labi pazīstamās taigas un suņu ērces. Tā izplatīšanās Latvijā, iespējams, saistīta ar pamestām cirsmām, novārtā pamestiem laukiem, kuros gadiem ilgi nav iznīdēts krūmājs, kā arī dzīvnieku migrāciju.

Pie tam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija uzsvēra, ka hipotēzei par klimata pārmaiņu saikni ar infekcijas slimībām vēl nepieciešams rūpīgs vērtējums un analīze. Nav gūti pārliecinoši pierādījumi tam, ka klimata pārmaiņas ietekmē infekcijas slimību izplatīšanos.

Klimata pārmaiņu departamenta speciālisti uzskata, ka iespējams mazināt veselības riskus, izmantojot agrīnas apziņošanas sistēmu par gaidāmiem karstuma periodiem, nodrošinot dzeramo ūdeni  sabiedriskās vietās un pārtraukumus darbā cilvēkiem, kuri strādā zem atklātas debess utt.

Klimats kā draudu faktors

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimatologs Edgars Maļinovskis atzīmēja, ka pagājušā pusgadsimta laikā nopietnākās pārmaiņas vērojamas minimālo temperatūras rādītāju ziņā: sasilšana vērojama nevis karsto vasaru dēļ, bet gan siltāko un īsāko ziemu dēļ, kam raksturīga nestabila sniega sega un spēcīgi puteņi. Nākotnē vasara būs vēsa un lietaina, nevis karsta un sausa.

Tātad iedzīvotājiem nāktos gatavoties nevis neizturamam karstumam vai sausumam, bet gan krasām laika apstākļu pārmaiņām. Aizvien biežāk Latvijā būs vērojama tāda parādība, kā tropiskās naktis, kad minimālā diennakts temperatūra nekrītas zem +20 grādiem. Pieaugs vasaras dienu skaits, kurās gaisa temperatūra pārsniegs +25 grādus.

Ekstremālie laikapstākļi ir bīstami – tie nodara kaitējumu cilvēkiem, videi un tautsaimniecībai. Atliek atsaukt atmiņā lietavas 2017.gadā, sausumu 2018.gadā un intensīvo snigšanu šogad.

Eiropas Vides aģentūras jaunākie dati liecina, ka zaudējumi ekstremālo laikapstākļu rezultātā Latvijā laika periodā no 1980. līdz 2017.gadam sasnieguši 412 miljonus eiro.

199
Pēc temata
ANO pieprasa: benzīna cenai jāpārsniedz 60 dolārus par litru
Inficētais okeāns: vīrusu armija apdraud planētu
Planēta izcepsies vai noslīks? Klimatologi gatavi atklāt patiesību
Tarakāni un mušas, nevis bites un tauriņi: kāpēc izmirst kukaiņi
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

8
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

8
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

31
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

31
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vladimirs Makejs

Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas

0
(atjaunots 10:40 27.11.2020)
Baltkrievijas ārlietu ministrs norādīja, ka ekonomiskais spiediens un sankcijas, ko opozīcija aicina ieviest, negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājību un diezin vai gūs atbalstu tautā.

RĪGA, 27. novembrisSputnik. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs kritiski izvērtēja opozīcijas pārstāvjus par viņu aicinājumiem ārvalstīm ieviest ekonomiskās sankcijas pret Minsku – viņš atgādināja, ka tās negatīvi ietekmēs baltkrievu tautas labklājību, vēsta RIA Novosti.

"Mēs redzam, kā uz kaimiņvalsīm aizbraukušie valdības oponenti cenšas ietekmēt situāciju Baltkrievijā, nomainīt tā saucamo režīmu. Pastāv noteiktas cīņas metodes, var panākt režīma maiņu... Tomēr es uzskatu, ka to labāk būtu darīt tiesiskajā laukā. Tas, ko patlaban ierosina uzsākt oponenti – ekonomiskais spiediens, ekonomiskās sankcijas – negatīvi ietekmēs konkrēta cilvēka, tautas labklājību," konstatēja Makejs preses konferencē Minskā.

Viņš norādīja: ja opozīcijas pārstāvji "vēlas izskatīties par tādiem "varoņiem" vienkāršā cilvēka acīs – Dieva dēļ, lai turpina tādu politiku". "Taču man šķiet, ka diezin vai vienkāršie cilvēki atbalstīs tādu politiku. Agri vai vēlu patiesība tik un tā triumfēs, un cilvēki ieraudzīs, kas ir kas un ko ir vērts," uzsvēra ministrs.

9.augustā pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kurās sesto reizi uzvaru guva Aleksandrs Lukašenko – pēc CVK datiem, viņš saņēma 80,1% balsu, valstī sākās opozīcijas protesti. Izkliedējot akcijas, kuru dalībnieki nepiekrita balsošanas rezultātiem, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Akcijas turpinās vēl joprojām, plašākās to vidū parasti notiek svētdienās. Vienlaikus notiek arī Aleksandra Lukašenko piekritēju pasākumi. Varasiestādes konstatējušas, ka vērojama protestu radikalizācija Baltkrievijā un pārvietošanās no pilsētu ielām uz pagalmiem.

0
Tagi:
sankcijas, opozīcija, Baltkrievija
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes