Termometrs pie loga. Foto no arhīva

Klimata pārmaiņas: kas sagaidāms Latvijā

111
(atjaunots 14:53 26.06.2019)
Lauksaimniecība un mežsaimniecība, celtniecība un infrastruktūra, tūrisms, veselības aizsardzība un daudzas citas nozares var mainīties globālās sasilšanas rezultātā.

RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Jau pašlaik speciālisti iesaka ņemt vērā klimata pārmaiņas ikdienā un sadzīves jautājumos, raksta Press.lv.

Gada vidējās gaisa temperatūras palielināšanās vairāk nekā par vienu grādu, aukstu un sniegotu dienu skaita samazināšanās, nokrišņu intensitātes un apjoma, kā arī tropisko nakšu skaita pieaugums nebūt nav attāla nākotne Latvijā. Tā ir tagadne. Pārmaiņas notikušas pēdējo 50 gadu laikā.

Klimata pārmaiņas ir dabisks process, taču nekad vēl cilvēces vesture tās nav bijušas tik straujas un visaptverošas kā pēdējo gadu desmitu laikā, atzīmēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departaments. Tā speciālisti gatavo atskaites un pētījumus par to, kā laikapstākļi ietekmēs tautsaimniecību valstī.

Viņu prognozes liecina, ka lielākā ietekme skar sešas nozares - lauksaimniecību un mežsaimniecību, celtniecību un infrastruktūru, tūrismu un ainavas plānošanu, veselības aizsardzību, civilo aizsardzību un palīdzības sniegšanu ārkārtas situācijās, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas.

Nekustamais īpašums

Lielākos draudus nekustamā īpašuma objektiem rada spēcīgs vējš, kura rezultātā var sabrukt ēku un jumtu konstrukcijas, plūdi un slapjš sniegs, kas palielina jumtu noslogojumu ziemas periodā.

Svarīgi ir arī ņemt vērā telpu atdzesēšanas nepieciešamību tveicē. Speciālisti jau tagad iesaka ēku siltināšanas un rekonstrukcijas gaitā domāt ne vien par siltuma zuduma samazināšanu un energoefektivitātes celšanu, bet arī par ventilāciju, lai novērstu mitruma uzkrāšanos un pelējuma parādīšanos, kā arī novērtēt tādus riskus, kā plūdi, ēku pārkaršana un sabrukums spēcīga vēja rezultātā.

Bites. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Агеенко

Ainavas plānošanā jāņem vērā dzeramā ūdens pieejamība, jāveido aizēnotas vietas publiskajā telpā, jo karstuma periodi kļūst ilgstošāki.

Pirms nekustamā objekta (zemes, mājas un pat dzīvokļa) iegādes, nerunājot jau par celtniecību, nepieciešams rūpīgi savākt informāciju par tā vietu – vai nepastāv augsnes erozijas, krastu sabrukšanas, plūdu draudi. Cilvēkiem, kuri apmetušies pie ūdenstilpēm vai plāno pārvākties, jābūt ļoti piesardzīgiem.

Ieteicams nopietni izvēlēties būvmateriālus un vērtēt to drošību un izturību, spēju pretoties spēcīgam vējam un ekstremāliem nokrišņiem, būtiskām temperatūras maiņām. Viens no galvenajiem riskiem Latvijā ir intensīvas atmosfēras parādības (lietavas un intensīvs sniegs), tāpēc speciālisti iesaka projektēt notekūdeņu sistēmu, lai tā spētu tikt galā ar ievērojamiem nokrišņiem, kas izkrituši īsā laika periodā, un akumulēt ūdeni lietošanai sausuma periodā.

Ieteicams noskaidrot, kāds ir valsts, pašvaldības vai privātās meliorācijas sistēmas pašreizējais stāvoklis, vai tā būvēta vai sakārtota atbilstoši plānotajai slodzei.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka ar katru gadu pieaug izmaksas saskaņā ar nekustamo īpašumu apdrošināšanas polisēm no ugunsgrēka un dabas parādību radītā zaudējuma. Visbiežāk par apdrošināšanas gadījuma iemeslu kļūst vētra (aptuveni 50%), zibens (aptuveni 20%), nepārtraukts sniegputenis (aptuveni 10%), plūdi (aptuveni 10%) un krusa(3%).

Slikti laikapstākļi spēj nodarīt kaitējumu un iznīcināt nekustamo īpašumu (apmēram 90% visu apdrošināšanas gadījumu), transdortu (9%) un kaitēt cilvēku veselībai. Visbiežāk ekstremāli laikapstākļi noved pie nelaimes gadījumiem.

Enerģētika

Vēja brāzmas novedīs pie eletroapgādes traucējumiem, elektrības pārvades līniju stāvokli ietekmēs karstums un apledojums. Sausuma periodā kritīsies ūdens līmenis upēs, un tas ietekmēs HES darbu.

Vasarā pieaugs enerģijas patēriņš, ņemot vērā kondicionēšanas nepieciešamību, ziemā patēriņš kritīsies, jo ziemas kļūst siltākas.

Ceļi

Klimata pārmaiņas Latvijā ietekmē arī ceļu stāvokli. Jau pērn meteorologs Toms Bricis pievērsa uzmanību tam, ka ziemas kļūst īsākas un siltākas, samazinās auksto dienu skaits bez atkušņiem, turpretī biežākas kļūst dienas, kad gaisa temperatūra svārstās ap nulli. Tas slikti ietekmē asfaltēto un zemes ceļu stāvokli, ko mēs visi novērojam pavasarī.

Tomēr ir arī labās ziņas. Pirmkārt, kļūs ilgāka būvdarbu sezona, kas sākas, gaisa temperatūrai paceļoties virs +5 grādiem. Otrkārt, tuvākajos gadu desmitos Kurzemē iespējamas ziemas bez sniega un sala, tāpēc būs iespējams ietaupīt uz sniega novākšanas un ceļa seguma apstrādes rēķina.

Šeit minēts tikai neliels klimatisko draudu saraksts celtniecības un infrastruktūras nozarē. Kopumā identificēti 53 riska faktori, tostarp arī sliežu ceļu un ceļa seguma deformācija, ņemot vērā ciklu "sals-atkusnis" skaita, karstuma un temperatūras "ap nulli" periodu skaita pieaugums; dzelzceļa uzbērumu nestabilitāte; ūdenstilpju rajonā izbūvētu ceļu applūšana utt.

Lauksaimniecība un mežsaimniecība

Riska grupā iekļuvusi arī lauksaimniecība un mežsaimniecība. Klimata pārmaiņu departaments atzīmē, ka šīs tautsaimniecības nozares var ciest slimību un kaitēkļu izplatīšanās rezultātā. Ražība un ražas kvalitāte var kristies nevienmērīgu nokrišņu dēļ, lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte var pasliktināties ekstremālu laikaapstākļu ietekmē.

Vienlaikus klimata pārmaiņas var arī veicināt lauksaimniecību – parādīsies iespēja audzēt jaunas kultūras un ievākt bagātīgāku ražu, turklāt pagarināsies lopu ganīšanas sezona.

Meži

Galvenos draudus mežsaimniecībai nes vētras, uzskata eksperti. Pēdējo desmit gadu laikā meža īpašnieku tiešie zaudējumi vētru rezultātā sasnieguši 164 milj.eiro. Nākotnē vēja ātrums un spēks tikai pieaugs, tātad mežos būs vairāk kritušo koku un koku ar novājinātu sakņu sistēmu – tie kļūs par lielisku mērķi kaitniekiem, kuri strauji vairojas augstas temperatūras ietekmē.

Nopietnus draudus mežam rada arī ugunsgrēki. Valsts mežu dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs atzīmēja, ka pēdējos gados mežu ugunsgrēku risks pieaudzis arī dabas katastrofu dēļ, kas izcēlušās klimata pārmaiņu rezultātā. Ugunsgrēku risks pieaug, saglabājoties karstam, sausam un vējainam laikam.

Tūrisms

Laikapstākļi ietekmēs arī tūrismu: ziemas tūrisma sezona kļūs īsāka, pieaugs plūdu draudi, pieaugot ūdens līmenim upēs un ezeros, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastos būs vērojami plūdi un erozija. Vienīgā labā ziņa – garāka kļūs vasaras tūrisma sezona.

Lai pielāgotu tūrisma nozari klimata pārmaiņām, ierosināti vairāki pasākumi, kuru starpā ir krasta nostiprināšana, dambju un aizsargbūvju celtniecība, sniega "lielgabalu" iegāde un kondicionēšanas sitēmu uzstādīšana, lai telpās būtu vēsi vasarā. Ieteikts būvēt arī segtus sporta un izklaides objektus (slidotavas, baseinus un stadionus).

Veselība un labklājība

Klimata pārmaiņu departamenta eksperti prognozē: dzīve mums neierastos laika apstākļos novedīs pie jaunu saslimšanu parādīšanās. Iespējami zarnu trakta slimību uzliesmojumi, hroniskā diabēta, sirds un asinsvadu slimību saasināšanās, letālo gadījumu skaita pieaugums to rezultātā, pieaugs endēmisko infekciju risks, elpošanas ceļu slimību skaits un letālo gadījumu skaits to rezultātā, turklāt cilvēki biežāk cietīs karstuma dūriena dēļ.

Pēdējos gados Latvijā aktivizējušās retas sugas ērces – Dermacentor reticulatus (pļavu ērce), kas pārnēsā tādas pašas slimības, kā mums labi pazīstamās taigas un suņu ērces. Tā izplatīšanās Latvijā, iespējams, saistīta ar pamestām cirsmām, novārtā pamestiem laukiem, kuros gadiem ilgi nav iznīdēts krūmājs, kā arī dzīvnieku migrāciju.

Pie tam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija uzsvēra, ka hipotēzei par klimata pārmaiņu saikni ar infekcijas slimībām vēl nepieciešams rūpīgs vērtējums un analīze. Nav gūti pārliecinoši pierādījumi tam, ka klimata pārmaiņas ietekmē infekcijas slimību izplatīšanos.

Klimata pārmaiņu departamenta speciālisti uzskata, ka iespējams mazināt veselības riskus, izmantojot agrīnas apziņošanas sistēmu par gaidāmiem karstuma periodiem, nodrošinot dzeramo ūdeni  sabiedriskās vietās un pārtraukumus darbā cilvēkiem, kuri strādā zem atklātas debess utt.

Klimats kā draudu faktors

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimatologs Edgars Maļinovskis atzīmēja, ka pagājušā pusgadsimta laikā nopietnākās pārmaiņas vērojamas minimālo temperatūras rādītāju ziņā: sasilšana vērojama nevis karsto vasaru dēļ, bet gan siltāko un īsāko ziemu dēļ, kam raksturīga nestabila sniega sega un spēcīgi puteņi. Nākotnē vasara būs vēsa un lietaina, nevis karsta un sausa.

Tātad iedzīvotājiem nāktos gatavoties nevis neizturamam karstumam vai sausumam, bet gan krasām laika apstākļu pārmaiņām. Aizvien biežāk Latvijā būs vērojama tāda parādība, kā tropiskās naktis, kad minimālā diennakts temperatūra nekrītas zem +20 grādiem. Pieaugs vasaras dienu skaits, kurās gaisa temperatūra pārsniegs +25 grādus.

Ekstremālie laikapstākļi ir bīstami – tie nodara kaitējumu cilvēkiem, videi un tautsaimniecībai. Atliek atsaukt atmiņā lietavas 2017.gadā, sausumu 2018.gadā un intensīvo snigšanu šogad.

Eiropas Vides aģentūras jaunākie dati liecina, ka zaudējumi ekstremālo laikapstākļu rezultātā Latvijā laika periodā no 1980. līdz 2017.gadam sasnieguši 412 miljonus eiro.

111
Pēc temata
ANO pieprasa: benzīna cenai jāpārsniedz 60 dolārus par litru
Inficētais okeāns: vīrusu armija apdraud planētu
Planēta izcepsies vai noslīks? Klimatologi gatavi atklāt patiesību
Tarakāni un mušas, nevis bites un tauriņi: kāpēc izmirst kukaiņi