IKEA veikala atklāšana Rīgā

Ar šķīvjiem latviski runāt? Krievu meitene nav pieņemta darbā IKEA par trauku mazgātāju

183
(atjaunots 14:22 25.06.2019)
Diskusiju raisījusi kārtējā sūdzība par nevēlēšanos pieņemt darbā skolnieci vāju latviešu valodas zināšanu dēļ. Pārsteidzošas ziņas pastāstīja daži emigranti: Lielbritānijā viņi atmaksā latviešiem, sarunājoties ar viņiem tikai angļu valodā.

RĪGA, 25. jūnijs — Sputnik. Septiņpadsmit gadus vecai skolniecei Rīgā liegts darbs veikalā IKEA sliktas latviešu valodas prasmes dēļ. Par to grupā "Mana Rīga" Facebook pastāstīja meitenes māte. Viņa piebilda, ka meitene bija gatava strādāt jebkuru darbu, pat par trauku mazgātāju, un fakts, ka liegts strādāt pat tādu darbu, rada sašutumu – ar šķīvjiem virtuvē nav noteikti jārunā valsts valodā.

Meitenes māte bija sarūgtināta par to, ka viņas bērns ar vāju latviešu valodas prasmi Latvijā vairs nav vajadzīgs.

"IKEA darbiniece viņu pamatīgi norāja par sliktu latviešu valodas prasmi. (..) Viņa taču dzīvojot Latvijā, varētu nezināt angļu, krievu valodu, bet latviešu valoda viņai jāzina. Un patlaban darbinieki viņai neesot vajadzīgi," sieviete pastāstīja un piebilda, ka darba sludinājumā bija runa par dažādiem darbiniekiem, arī trauku mazgātājiem.

Skolnieces mātes publikācija radīja vētrainu diskusiju. Daudzi komentētāji piekrita, ka pusaudzim Latvijā valsts valoda jāprot – bez tās nav iespējamas ne tālākas mācības, ne sekmīga karjera. Daudzi uzskata, ka ideālas latviešu valodas zināšanas prasības zāles darbiniecei vai trauku mazgātājai ir pārliekas.

"Nezināt latviešu valodu 17 gadu vecumā, protams, ir katastrofa... Labi, 60.-70.gadu paaudze, to var saprast. Taču kā meitene plāno te veidot karjeru?" savu viedokli pauda diskusijas dalībniece.

"Nav iemesla strīdam. Latviešu valoda ir jāprot perfekti. Tiem, kuri neplāno strādāt Anglijā. Manu kaimiņieni nepieņēma par tramvaja vadītāju, iemesls – nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, bet viņa vairākkārt gāja kursos un nokārtoja uz B2," piekrita cita strīda dalībniece.

"Mūsdienās tas pat ir nepieklājīgi – nezināt valsts valodu. Jūs droši vien esat sapratusi, kāds mērķis ir protestiem pret krievu bērnu mācībām latviešu valodā, un nolēmāt, ka valsts valodas zināšanas nav obligātas? Tās ir divas dažādas lietas. Mācieties," ieteica trešā.

Meitenes māte iebilda, ka viņas meita prot latviešu valodu, jau ir kārtojusi tajā eksāmenus, taču pagaidām runā ar akcentu.

"Viņa mācījās krievu skolā, un krievu skolas nebija aizliegtas. (..) Kur atrodas gulta IKEA, kur ir kādas bundžiņas, kur ir izeja, viņa noteikti spētu paskaidrot. Ja būtu iekārtojusies virtuvē, ar traukiem latviski runāt nevajadzētu, bet kolektīvā viņa gūtu praksi," paskaidroja sieviete.

Meiteni aizstāvēja arī citi komentētāji.

"Arī te metas virsū?! Jārunā ideālā "latvalodā", bez akcenta un vēl jāuzdanco?! 17 gadus veca meitene jau noteikti kārtojusi eksāmenus latviešu valodā un pusi priekšmetu mācās latviski, tātad noteikti pārvalda valodu labāk nekā dažs labs komentētājs. Titulētie noēdīs arī par akcentu, pie tam nav arī pieredzes sarunā intervijas laikā," bija pārliecināta diskusijas dalībniece.

"Stāsts it nemaz nepārsteidz. Pirmkārt, lai arī latviešu valodas apjoms skolās ir daudz lielāks, tas nav īpaši ietekmējis tās apguves kvalitāti. Mūžīgā nelaime ar pasniedzējiem, mācību materiāliem un, ko nu tur slēpt, - ar vidi. Tāpat kā iepriekš dzīvojam divās kopienas. Un, otrkārt, pēdējā laikā vairākkārt pieaudzis tādu latviešu tautības personāžu skaits. Kad iemesla lepnumam nav, viņi sāk atspēlēties uz valodas rēķina. Sak, sabiedrības krējums," cita komentētāja secināja.

Vairāki diskusijas dalībnieki atzīmēja, ka krievvalodīgo vietas Latvijā ieņems bēgļi, kuri pat nedomā mācīties valsts valodu.

"Viņi neko nemācīsies. Patiesībā latviešu Nazi ir nozāģējuši zaru, uz kura sēdēja. Bēgļi – tie nav tādi kā vietējie etniskie krievi, bēgļi viņiem ātri vien parādīs, kur vēži ziemo. Pakistāņu kebabi pilsētā jau ir uz katra stūra, nekādu latviešu valodu neprot, lauzīta angļu valoda, saziņa ar žestiem," teica komentētāja.

Strīdā iesaistījās arī ārzemēs dzīvojošie.

"Dzīvoju Anglijā un, sastopot latviski runājošus latviešus, vienmēr aizrādu, ka te nav Latvija, lūdzu runāt ar mani angliski. Darbā ar latviešiem arī tikai angliski – tā ir mana mazā atmaksa par to, ka par mani bērnībā ņirgājās par sliktajām latviešu valodas zināšanām un lika tajā runāt... Tagad runāju angliski, krieviski, poliski... Bet runāt latviešu valodā nevaru sevi piespiest, lai arī protu," teica emigrante.

"Es strādāju Centrāltirgū, pārdevu produktus, runāju krieviski. Kad pienāca cienījama vecuma latvieši un dzirdēja krievu valodu, man teica: vācies uz savu Krieviju, uz savu dzimteni. Tā nu aizbraucu uz Itāliju un dzīvoju te jau 20 gadus. Esmu saņēmusi pilsonību un strādāju, bet uz Latviju braukt nemaz negribas, pat atvaļinājumā," pastāstīja vēl kāda sieviete.

183
Pēc temata
Latviešu šoks "Akropolē": "tas ir lietuviešu restorāns, runājam tikai krieviski"
Skolniecei latviešu skolā aizliedza runāt krieviski ar klasesbiedru
"Pat necentās pāriet uz latviešu valodu": sportists aizgāja no veikala bez pirkuma
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

1
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

6
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

6
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus