IKEA veikala atklāšana Rīgā

Ar šķīvjiem latviski runāt? Krievu meitene nav pieņemta darbā IKEA par trauku mazgātāju

181
(atjaunots 14:22 25.06.2019)
Diskusiju raisījusi kārtējā sūdzība par nevēlēšanos pieņemt darbā skolnieci vāju latviešu valodas zināšanu dēļ. Pārsteidzošas ziņas pastāstīja daži emigranti: Lielbritānijā viņi atmaksā latviešiem, sarunājoties ar viņiem tikai angļu valodā.

RĪGA, 25. jūnijs — Sputnik. Septiņpadsmit gadus vecai skolniecei Rīgā liegts darbs veikalā IKEA sliktas latviešu valodas prasmes dēļ. Par to grupā "Mana Rīga" Facebook pastāstīja meitenes māte. Viņa piebilda, ka meitene bija gatava strādāt jebkuru darbu, pat par trauku mazgātāju, un fakts, ka liegts strādāt pat tādu darbu, rada sašutumu – ar šķīvjiem virtuvē nav noteikti jārunā valsts valodā.

Meitenes māte bija sarūgtināta par to, ka viņas bērns ar vāju latviešu valodas prasmi Latvijā vairs nav vajadzīgs.

"IKEA darbiniece viņu pamatīgi norāja par sliktu latviešu valodas prasmi. (..) Viņa taču dzīvojot Latvijā, varētu nezināt angļu, krievu valodu, bet latviešu valoda viņai jāzina. Un patlaban darbinieki viņai neesot vajadzīgi," sieviete pastāstīja un piebilda, ka darba sludinājumā bija runa par dažādiem darbiniekiem, arī trauku mazgātājiem.

Skolnieces mātes publikācija radīja vētrainu diskusiju. Daudzi komentētāji piekrita, ka pusaudzim Latvijā valsts valoda jāprot – bez tās nav iespējamas ne tālākas mācības, ne sekmīga karjera. Daudzi uzskata, ka ideālas latviešu valodas zināšanas prasības zāles darbiniecei vai trauku mazgātājai ir pārliekas.

"Nezināt latviešu valodu 17 gadu vecumā, protams, ir katastrofa... Labi, 60.-70.gadu paaudze, to var saprast. Taču kā meitene plāno te veidot karjeru?" savu viedokli pauda diskusijas dalībniece.

"Nav iemesla strīdam. Latviešu valoda ir jāprot perfekti. Tiem, kuri neplāno strādāt Anglijā. Manu kaimiņieni nepieņēma par tramvaja vadītāju, iemesls – nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, bet viņa vairākkārt gāja kursos un nokārtoja uz B2," piekrita cita strīda dalībniece.

"Mūsdienās tas pat ir nepieklājīgi – nezināt valsts valodu. Jūs droši vien esat sapratusi, kāds mērķis ir protestiem pret krievu bērnu mācībām latviešu valodā, un nolēmāt, ka valsts valodas zināšanas nav obligātas? Tās ir divas dažādas lietas. Mācieties," ieteica trešā.

Meitenes māte iebilda, ka viņas meita prot latviešu valodu, jau ir kārtojusi tajā eksāmenus, taču pagaidām runā ar akcentu.

"Viņa mācījās krievu skolā, un krievu skolas nebija aizliegtas. (..) Kur atrodas gulta IKEA, kur ir kādas bundžiņas, kur ir izeja, viņa noteikti spētu paskaidrot. Ja būtu iekārtojusies virtuvē, ar traukiem latviski runāt nevajadzētu, bet kolektīvā viņa gūtu praksi," paskaidroja sieviete.

Meiteni aizstāvēja arī citi komentētāji.

"Arī te metas virsū?! Jārunā ideālā "latvalodā", bez akcenta un vēl jāuzdanco?! 17 gadus veca meitene jau noteikti kārtojusi eksāmenus latviešu valodā un pusi priekšmetu mācās latviski, tātad noteikti pārvalda valodu labāk nekā dažs labs komentētājs. Titulētie noēdīs arī par akcentu, pie tam nav arī pieredzes sarunā intervijas laikā," bija pārliecināta diskusijas dalībniece.

"Stāsts it nemaz nepārsteidz. Pirmkārt, lai arī latviešu valodas apjoms skolās ir daudz lielāks, tas nav īpaši ietekmējis tās apguves kvalitāti. Mūžīgā nelaime ar pasniedzējiem, mācību materiāliem un, ko nu tur slēpt, - ar vidi. Tāpat kā iepriekš dzīvojam divās kopienas. Un, otrkārt, pēdējā laikā vairākkārt pieaudzis tādu latviešu tautības personāžu skaits. Kad iemesla lepnumam nav, viņi sāk atspēlēties uz valodas rēķina. Sak, sabiedrības krējums," cita komentētāja secināja.

Vairāki diskusijas dalībnieki atzīmēja, ka krievvalodīgo vietas Latvijā ieņems bēgļi, kuri pat nedomā mācīties valsts valodu.

"Viņi neko nemācīsies. Patiesībā latviešu Nazi ir nozāģējuši zaru, uz kura sēdēja. Bēgļi – tie nav tādi kā vietējie etniskie krievi, bēgļi viņiem ātri vien parādīs, kur vēži ziemo. Pakistāņu kebabi pilsētā jau ir uz katra stūra, nekādu latviešu valodu neprot, lauzīta angļu valoda, saziņa ar žestiem," teica komentētāja.

Strīdā iesaistījās arī ārzemēs dzīvojošie.

"Dzīvoju Anglijā un, sastopot latviski runājošus latviešus, vienmēr aizrādu, ka te nav Latvija, lūdzu runāt ar mani angliski. Darbā ar latviešiem arī tikai angliski – tā ir mana mazā atmaksa par to, ka par mani bērnībā ņirgājās par sliktajām latviešu valodas zināšanām un lika tajā runāt... Tagad runāju angliski, krieviski, poliski... Bet runāt latviešu valodā nevaru sevi piespiest, lai arī protu," teica emigrante.

"Es strādāju Centrāltirgū, pārdevu produktus, runāju krieviski. Kad pienāca cienījama vecuma latvieši un dzirdēja krievu valodu, man teica: vācies uz savu Krieviju, uz savu dzimteni. Tā nu aizbraucu uz Itāliju un dzīvoju te jau 20 gadus. Esmu saņēmusi pilsonību un strādāju, bet uz Latviju braukt nemaz negribas, pat atvaļinājumā," pastāstīja vēl kāda sieviete.

181
Pēc temata
Latviešu šoks "Akropolē": "tas ir lietuviešu restorāns, runājam tikai krieviski"
Skolniecei latviešu skolā aizliedza runāt krieviski ar klasesbiedru
"Pat necentās pāriet uz latviešu valodu": sportists aizgāja no veikala bez pirkuma
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

2
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

2
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

5
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

5
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību