IKEA veikala atklāšana Rīgā

Ar šķīvjiem latviski runāt? Krievu meitene nav pieņemta darbā IKEA par trauku mazgātāju

183
(atjaunots 14:22 25.06.2019)
Diskusiju raisījusi kārtējā sūdzība par nevēlēšanos pieņemt darbā skolnieci vāju latviešu valodas zināšanu dēļ. Pārsteidzošas ziņas pastāstīja daži emigranti: Lielbritānijā viņi atmaksā latviešiem, sarunājoties ar viņiem tikai angļu valodā.

RĪGA, 25. jūnijs — Sputnik. Septiņpadsmit gadus vecai skolniecei Rīgā liegts darbs veikalā IKEA sliktas latviešu valodas prasmes dēļ. Par to grupā "Mana Rīga" Facebook pastāstīja meitenes māte. Viņa piebilda, ka meitene bija gatava strādāt jebkuru darbu, pat par trauku mazgātāju, un fakts, ka liegts strādāt pat tādu darbu, rada sašutumu – ar šķīvjiem virtuvē nav noteikti jārunā valsts valodā.

Meitenes māte bija sarūgtināta par to, ka viņas bērns ar vāju latviešu valodas prasmi Latvijā vairs nav vajadzīgs.

"IKEA darbiniece viņu pamatīgi norāja par sliktu latviešu valodas prasmi. (..) Viņa taču dzīvojot Latvijā, varētu nezināt angļu, krievu valodu, bet latviešu valoda viņai jāzina. Un patlaban darbinieki viņai neesot vajadzīgi," sieviete pastāstīja un piebilda, ka darba sludinājumā bija runa par dažādiem darbiniekiem, arī trauku mazgātājiem.

Skolnieces mātes publikācija radīja vētrainu diskusiju. Daudzi komentētāji piekrita, ka pusaudzim Latvijā valsts valoda jāprot – bez tās nav iespējamas ne tālākas mācības, ne sekmīga karjera. Daudzi uzskata, ka ideālas latviešu valodas zināšanas prasības zāles darbiniecei vai trauku mazgātājai ir pārliekas.

"Nezināt latviešu valodu 17 gadu vecumā, protams, ir katastrofa... Labi, 60.-70.gadu paaudze, to var saprast. Taču kā meitene plāno te veidot karjeru?" savu viedokli pauda diskusijas dalībniece.

"Nav iemesla strīdam. Latviešu valoda ir jāprot perfekti. Tiem, kuri neplāno strādāt Anglijā. Manu kaimiņieni nepieņēma par tramvaja vadītāju, iemesls – nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, bet viņa vairākkārt gāja kursos un nokārtoja uz B2," piekrita cita strīda dalībniece.

"Mūsdienās tas pat ir nepieklājīgi – nezināt valsts valodu. Jūs droši vien esat sapratusi, kāds mērķis ir protestiem pret krievu bērnu mācībām latviešu valodā, un nolēmāt, ka valsts valodas zināšanas nav obligātas? Tās ir divas dažādas lietas. Mācieties," ieteica trešā.

Meitenes māte iebilda, ka viņas meita prot latviešu valodu, jau ir kārtojusi tajā eksāmenus, taču pagaidām runā ar akcentu.

"Viņa mācījās krievu skolā, un krievu skolas nebija aizliegtas. (..) Kur atrodas gulta IKEA, kur ir kādas bundžiņas, kur ir izeja, viņa noteikti spētu paskaidrot. Ja būtu iekārtojusies virtuvē, ar traukiem latviski runāt nevajadzētu, bet kolektīvā viņa gūtu praksi," paskaidroja sieviete.

Meiteni aizstāvēja arī citi komentētāji.

"Arī te metas virsū?! Jārunā ideālā "latvalodā", bez akcenta un vēl jāuzdanco?! 17 gadus veca meitene jau noteikti kārtojusi eksāmenus latviešu valodā un pusi priekšmetu mācās latviski, tātad noteikti pārvalda valodu labāk nekā dažs labs komentētājs. Titulētie noēdīs arī par akcentu, pie tam nav arī pieredzes sarunā intervijas laikā," bija pārliecināta diskusijas dalībniece.

"Stāsts it nemaz nepārsteidz. Pirmkārt, lai arī latviešu valodas apjoms skolās ir daudz lielāks, tas nav īpaši ietekmējis tās apguves kvalitāti. Mūžīgā nelaime ar pasniedzējiem, mācību materiāliem un, ko nu tur slēpt, - ar vidi. Tāpat kā iepriekš dzīvojam divās kopienas. Un, otrkārt, pēdējā laikā vairākkārt pieaudzis tādu latviešu tautības personāžu skaits. Kad iemesla lepnumam nav, viņi sāk atspēlēties uz valodas rēķina. Sak, sabiedrības krējums," cita komentētāja secināja.

Vairāki diskusijas dalībnieki atzīmēja, ka krievvalodīgo vietas Latvijā ieņems bēgļi, kuri pat nedomā mācīties valsts valodu.

"Viņi neko nemācīsies. Patiesībā latviešu Nazi ir nozāģējuši zaru, uz kura sēdēja. Bēgļi – tie nav tādi kā vietējie etniskie krievi, bēgļi viņiem ātri vien parādīs, kur vēži ziemo. Pakistāņu kebabi pilsētā jau ir uz katra stūra, nekādu latviešu valodu neprot, lauzīta angļu valoda, saziņa ar žestiem," teica komentētāja.

Strīdā iesaistījās arī ārzemēs dzīvojošie.

"Dzīvoju Anglijā un, sastopot latviski runājošus latviešus, vienmēr aizrādu, ka te nav Latvija, lūdzu runāt ar mani angliski. Darbā ar latviešiem arī tikai angliski – tā ir mana mazā atmaksa par to, ka par mani bērnībā ņirgājās par sliktajām latviešu valodas zināšanām un lika tajā runāt... Tagad runāju angliski, krieviski, poliski... Bet runāt latviešu valodā nevaru sevi piespiest, lai arī protu," teica emigrante.

"Es strādāju Centrāltirgū, pārdevu produktus, runāju krieviski. Kad pienāca cienījama vecuma latvieši un dzirdēja krievu valodu, man teica: vācies uz savu Krieviju, uz savu dzimteni. Tā nu aizbraucu uz Itāliju un dzīvoju te jau 20 gadus. Esmu saņēmusi pilsonību un strādāju, bet uz Latviju braukt nemaz negribas, pat atvaļinājumā," pastāstīja vēl kāda sieviete.

183
Pēc temata
Latviešu šoks "Akropolē": "tas ir lietuviešu restorāns, runājam tikai krieviski"
Skolniecei latviešu skolā aizliedza runāt krieviski ar klasesbiedru
"Pat necentās pāriet uz latviešu valodu": sportists aizgāja no veikala bez pirkuma
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

30
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

30
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita
Autozaglis, foto no arhīva

Rīgā auto zaglis nonāk videoierakstā, nevis policijas rokās

25
(atjaunots 12:34 20.09.2020)
Parādījies video, kurā automobiļu zaglis noņem lukturus automobilim, kas ir novietots pie kādas daudzīvokļu mājas Rīgā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Aculieciniekam izdevies nofilmēt, kā auto zaglis steigšus noņem lukturus kādam automobilim Rīgā, vēsta Bb.lv.

Videoierakstā, kas tika publicēts BreakingLV Twitter lapā, auto zaglis centīgi un ātri noņem lukturus automobilim, kuram kauc signalizācija.

BreakingLV video komentārā norāda, ka parasti ļaunprāšiem izdodas noņemt lukturus mašīnai 10-12 sekunžu laikā, taču šeit vientuļais zaglis pavazājās nedaudz ilgāk.

​Tāpat tiek atzīmēts, ka precīza vieta un laiks, kad tika uzņemts šis video, nav zināmi.

Atgādināsim, ka auto zagļi Rīgā sākuši aktīvi parādīties līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Aprīlī savus automobiļus bez lukturiem un ar sasistiem stikliem atklāja transportlīdzekļu īpašnieki Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Dreiliņos un Ziepniekkalnā.

Lietotāji publicēja Internetā mašīnu fotogrāfijas ar noņemtiem lukturiem un izteica savus piedāvājumu attiecībā uz veidiem, kā cīnīties ar ļaunprāšiem.

Daži autovadītāji piedāvāja slēgt Latvijas un Lietuvas robežu, jo lietuviešu zagļi nebaidās aizdzīt dārgas mašīnas pat Skandināvijā, nerunājot jau par Latviju.

Vēl bija piedāvājums paņemt automobiļu lukturus un akumulatorus uz mājām.

25
Tagi:
zādzība, automašīnas, Rīga
Pēc temata
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Autovadītājus brīdina: nozagt automašīnu ir vieglāk nekā jebkad
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību