Alus glāzes. Foto no arhīva

Līgo gaidās Saeimas deputāti piedāvāja samazināt akcīzes nodokli alum

24
(atjaunots 16:16 22.06.2019)
Pēc parlamentāriešu domām, šādas diskriminējošas attieksmes demonstrēšana pret Latvijas alus ražotājiem ir nepieļaujama.

RĪGA, 22. jūnijs – Sputnik. Saeimas frakcijām nepiederošie opozīcijas deputāti piedāvāja samazināt akcīzes nodokli alum. Piedāvājumu iesniedza Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa un Karina Sprūde.

Pēc rus.lsm.lv informācijas, deputāti piedāvā samazināt esošo minimālo likmi 14,9 eiro apmēra par 100 litriem alus līdz 12,5 eiro, savukārt likmi par absolūtā spirta apjoma procentu 8,1 eiro apmērā samazināt līdz 6,8 eiro. Jauno alus akcīzi deputāti piedāvā ieviest no 1. jūlija.

Politiķi atgādina, ka Igaunijā akcīzes nodokli par 25% samazina ne vien stiprajam alkoholam, bet arī alum. Savukārt Latvijā Saeima atbalstīja akcīzes samazināšanu tikai stiprajam alkoholam. Parlamentārieši piedāvā samazināt alus akcīzi par 8%, lai atgrieztos pie 2018. gada likmes, jo, pēc viņu sacītā, šādas diskriminējošas attieksmes demonstrēšana attiecībā pret Latvijas alus ražotājiem ir nepieļaujama.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš jau paziņoja, ka Igaunija esot pārkāpusi vienošanos ar Latviju par akcīzes nodokli alkoholam un iesāka "karu", tādēļ Latvijai neatliek nekas cits, kā vien atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu alkoholiskajiem dzērieniem. Kariņš atgādināja, ka pirms dažiem gadiem abas valstis noslēdza vienošanos par to, ka Latvija paaugstinās akcīzes nodokli, lai pietuvotos Igaunijas līmenim. Toreiz Latvija apņēmās darīt to pakāpeniski, lai izvairītos no alkohola kontrabandas izaugsmes.

"Mums par pārsteigumu, Igaunijas valdība un parlaments pieņēma lēmumu lauzt šo vienošanos. Tā vietā viņi pēkšņi strauji plāno pazemināt akcīzes nodokli, " - paudis Kariņš, piebilstot, ka tas ieliek Latviju ļoti neērtā situācijā, kurā valsts ir spiesta atbildēt "faktiski pilnīgi pret mūsu gribu".

"Es nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar Igauniju, bet, ja igauņi lauž vienošanos un sāk šo karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu," paziņoja valdības vadītājs.

Pēc viņa sacītā, Latvija šāds solis nozīmēs atgriešanos aptuveni "pērnā gada līmenī". Latvija cer, ka igauņi būs gatavi sēsties pie pārrunu galda un rast risinājumu, kaut gan līdz šim visi centieni pārliecināt viņus nespert šādu soli bijuši veltīgi.

Ceturtdien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Akcīzes nodokļa likuma grozījumus, kuri paredz tās samazināšanu stiprajiem dzērieniem par 15%. Par likumprojektu nobalsoja 61 deputāts, pret bija astoņi parlamentārieši. Patlaban likumā teikts, ka nodokļa likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta sastāda 1840 eiro. Grozījumu pieņemšanas gadījumā tā samazināsies līdz 1564 eiro.

Tāpat Saeima nolēma, ka grozījumi tiks izskatīti steidzamā kārtībā, divos lasījumos, un otrajā lasījumā tos ir plānots pieņemt jau tuvākajā ārkārtas sēdē, kuru sasauks Saeimas prezidijs. Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā nākamajā dienā pēc to pasludināšanas.

Cenas samazinājums alkoholam visvairāk ietekmēs alkoholisma riska zonā esošos, paudusi slimnīcas "Ģintermuiža" narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Petermana.

"Neapšaubāmi cena ir viens no faktoriem, kas ir būtiski nozīmīgs paaugstināta riska grupai. Tiem pacientiem, cilvēkiem, kuriem jau ir atkarība kā slimība, cenas faktors drīzāk ietekmēs ģimeņu labklājību, nevis viņu personīgo izvēli. Savukārt riska grupai, kur naudiņa tiek plānota, cena ir nozīmīgs faktors. Jo cena ir zemāka, jo prece ir pieejamāka. Un, ja tā ir pieejama, tā neapšaubāmi tiek patērēta," pastāstīja Petermana

Viņa tāpat norādīja, ka Latvijā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju jau ir diezgan liels. Cenu pazemināšana to varot vēl paaugstināt.

24
Pēc temata
Saeima gatava jau šodien samazināt alkohola akcīzi
Kariņš negribīgi pieteicis akcīžu karu Igaunijai
Latvija aprēķināja zaudējumus saistībā ar gaidāmās "alkotūristu" plūsmas samazināšanos
Igaunija un Latvija apsprieda alkohola akcīzes
Lietuvā pagaidām neuztraucas par alkotūrisma attīstību Latvijas virzienā
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

3
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

3
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods
Nauda, foto no arhīva

Bezdarbniekiem Latvijā izmaksājuši jau aptuveni 130 tūkstošus eiro

4
(atjaunots 13:01 31.05.2020)
Latvijā jau vairāk nekā 900 cilvēku saņem no valsts krīzes bezdarba pabalstus 180 eiro apmērā mēnesī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijā 903 cilvēki jau saņēmuši bezdarba pabalstus. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, kopējā izmaksātās naudas summa sastāda 129 251 eiro, vēsta Bb.lv.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Pabalsti 180 apmērā mēnesī ārkārtējās situācijas laikā, kas tika ieviesta Latvijā ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību, pienākas cilvēkiem, kuriem iepriekš piešķirtā bezdarba pabalsta termiņš beidzies 12. martā vai vēlāk, un viņi nav atraduši darbu.

Kopumā šo pabalstu izmaksāšanai no valsts budžeta tika piešķirti 30,25 miljoni eiro. Cilvēkiem, kuri zaudēja darbu laikā no 2020. gada 12. marta, programma būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. Nauda tiek izmaksāta četru mēnešu garumā.

Iepriekš minimālā pabalsta summa sastādīja 130 eiro. Taču 24. aprīlī Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredzēja izmaksas palielinājumu līdz 180 eiro.

Tāpat grozījumos tika norādīts, ka darbinieki, kuri aizgāja no darba paši, sāks saņemt pabalstu dienā, kad Nodarbinātības valsts aģentūra saņems iesniegumu šī pabalsta piešķiršanai.

Iepriekš tiem, kas no darba aizgājuši paši, pabalstu nācās gaidīt divus mēnešus pēc tam, kad viņiem piešķīra bezdarbnieka statusu.

Opozīcijas deputāti maija beigās veica mēģinājumu izvirzīt Saeimā priekšlikumu par pabalsta piešķiršanu visiem, kas pēc tā vērsās krīzes laikā, kuru izraisījusi koronavīrusa pandēmija.

Taču ar balsu vairākumu šī iniciatīva tika noraidīta.

4
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
"Kas tas par robežlielumu": Jansons izkritizēja pabalstu izmaksas apmēru un kritērijus
No nākamā gada samazināsies bezdarbnieku pabalsti