Kultūras ministre, eirodeputāte Dace Melbārde

Melbārde: ja pieminekli nojauks, problēma neizzudīs

44
(atjaunots 11:03 22.06.2019)
Pat ja kādam izdosies demontēt pieminekli Atbrīvotājiem, cilvēki, kuri katru gadu Uzvaras parkā atzīmē 9. maiju, nekur no Latvijas nepazudīs.

RĪGA, 22. jūnijs – Sputnik. Esošā kultūras ministre, eirodeputāte Dace Melbārde ("Nacionālā apvienība") izteica savu viedokli par kolīziju ar pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem avīzei "Segodņa".

Pagājušajā nedēļā Saeimas deputātu vairākums, tostarp Nacionālās apvienības frakcijas locekļi, atbalstīja portālā Manabalss.lv publicēto petīciju par pieminekļa Atbrīvotājiem uzspridzināšanu/demontāžu Rīgā. Taču Latvijas ĀM kārtējo reizi atgādināja, ka Latvija nevar nojaukt pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem bez Krievijas piekrišanas, nepārkāpjot starptautiskas saistības.

Nacionālās apvienības pārstāvji, gan tie, kas ievēlēti Saeimā, gan tie, kas nav, iepriekš izteicās par pieminekli Uzvaras parkā visnotaļ kategoriski: dēvēja to par "nepareizi uzasinātu zīmuli", pieprasīja to nekavējoties nojaukt un pat piedāvāja pretī tam uzbūvēt pieminekli nacistu karavīriem. Pati Melbārde savos vērtējumos ir daudz akurātāka.

"Jautājums nav viegls. Kā jau vispār nav viegli jautājumi, kas saistīti ar vēsturi. Jautājums ir jutīgs, un pret to ir jāizturas ļoti uzmanīgi. Ir jāsaprot, ka tas skar visdažādākās sabiedrības daļas ar visdažādākajiem vēstures redzējumiem. Skar tos, kas bija saistīti ar Latvijas otrās okupācijas laikiem, kā arī tos, kas tika izsūtīti uz Sibīriju…" saka Melbārde.

Viņa atzinās, ka pieminekļa izvietojums viņu mulsina.

"Pilsētas būvniecības plānojuma ziņā, protams, situācija ir pretrunīga, jo no Nacionālās bibliotēkas logiem ir redzams simbols, kas saistīts ar padomju laikiem."

Taču Melbārde saprot, ka, pat ja kādas izdosies demontēt pieminekli Atbrīvotājiem, tad cilvēki, kuri katru gadu Uzvaras parkā atzīmē 9. maiju, nekur nepazudīs no Latvijas.

"Ziniet, es vēlos pateikt nedaudz filozofiski. Jāsaprot, ka problēmas būtība nav pašā piemineklī… Problēma ir daudz dziļāka. Attieksmē pret savu valsti. Ja pieminekli nojauks, problēma neizzudīs. Vienalga paliks daudz cilvēku, kuri iet pie šī pieminekļa, kuri svin nevis 8. maiju, kā Eiropā, bet 9. maiju. Par to ir jādomā!"

Tajā viņa izrādījās solidāra nevis ar partijas kolēģiem, bet ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču ("Jaunā Vienotība"), kurš arī norādīja, ka ir nepareizi uzskatīt, ka ja rīt latvieši pamodīsies un ieraudzīs, ka "konstrukcijas Pārdaugavā vairs nav", tas nozīmēs, ka cilvēki pārtrauks pulcēties tur Uzvaras dienas svinībās 9. maijā un vispār sāks skatīties uz šo datumu kaut kā savādāk.

Beigās Melbārde nolēma pieminekli neaiztikt, atstājot to nākotnes paaudzēm:

"Jādomā par to, lai izaugtu cilvēki, kas būtu lojāli pret Latviju un Eiropu. Runājot par pieminekļiem, visu izšķirs laiks."

44
Pēc temata
Tālāk krieviem atliek tikai uzšuves uz piedurknēm: Rīgā strīdas par pieminekļa likteni
Saeima atbalstīja pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanu
"Karo" ar veterāniem un sapņo par "bastiona" krišanu: KF vēstniecība par Latvijas Saeimu
Krievijas vēstniecību plānots uzaicināt Saeimas debatēs par Uzvaras pieminekļa likteni
Karogu brauciens Liepājā, foto no arhīva

Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām

6
(atjaunots 17:32 22.10.2020)
Nacionālā apvienība iecerējusi latviski futūristisku konkursu, kur tiek uzdots uzrakstīt domrakstu par tematu "Latviska Latvija 2040".

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars savā Facebook lapā paziņoja par domrakstu konkursa "Latviska Latvija 2040" startēšanu. Nacionālā apvienība aicina piedalīties konkursā jauniešus vecumā no 16 līdz 29 gadiem.

Domrakstu autoriem piedāvā padomāt par nākotni, pagātni, kā arī Latvijas latviskumu. Turklāt, autoriem tiek uzdots jautājums par to, kas ir latviskums? Kādi procesi var to ietekmēt šodien un nākotnē? Kāda Latvija varētu būt pēc 20 gadiem? Kādu jūs vēlaties to redzēt? Kas ir jāsaglabā no Latvijas pagātnes un kas ir jāmaina? kādi mērķi ir jāuzstāda sev un kā tos sasniegt?

Domrakstam ir jāietver izvērstas atbildes uz šiem jautājumiem. Minimālais zīmju skaits ir 2500 ar atstarpēm. Maksimālais domraksta garums ir 5000 zīmes ar atstarpēm.

Tekstus var iesūtīt e-pastā LatviskaLatvija2040@gmail.com, sākot no 21. oktobra. Domrakstu pieņemšana beigsies 30. novembrī.

Konkursa rīkotāji kopā ar humanitāro un sociālo zinātņu ekspertiem novērtēs valodas prasmi un prasmi domāt – attieksmi pret pieteiktajiem jautājumiem, oriģinalitāti, argumentu loģiskumu, radošumu.

Divdesmit labāko darbu autori saņems 100 eiro dāvanu karti, kuru varēs iztērēt izglītībai vai sportam.

Turklāt visi dalībnieki saņems pateicības rakstu. Tāpat Nacionālā apvienība sola, ka vairums konkursantu varēs piedalīties interesantā vairāku dienu izglītojošā pasākumā, kurš ir ieplānots 2021. gada vasarā.

Iepriekš Latvijas prezidents Egils Levits vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Tiesa, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs uzskatīja par nepieciešamu atgādināt prezidentam, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā, un Levits, kurš reiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

6
Tagi:
latvieši, latviešu valoda, Nacionālā apvienība, nacionālpatrioti
Pēc temata
Emigrācija padara Latviju latviskāku: kas patīk un kas nepatīk emigrantiem ārzemēs
Lai dzīvo latviskā Rīga? Premjerministrs apsveicis ar valdošo partiju uzvaru
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

Latvijā miruši divi cilvēki ar Covid-19, atklāts 161 jauns inficēšanās gadījums

4
(atjaunots 17:20 22.10.2020)
Aizritējušajā diennaktī Latvijā tika veikts rekordliels Covid-19 testu skaits – 5510, reģistrēts 161 inficēšanās gadījums.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 5510 koronavīrusa testi, reģistrēts 161 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs. Divi cilvēki ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi nomira – abi piederēja pie vecuma grupas no 80 līdz 95 gadiem. Kopumā Latvijā koronavīrusa infekcija ir apstiprināta 3958 cilvēkiem, 1357 izveseļojās. Kopā veikti 408 179 testi.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēts 31 cilvēks ar Covid-19. Slimnīcās šobrīd ārstējas 105 pacienti, 98 no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, septiņi cilvēki atrodas smagā stāvoklī.

No pirmdienas, 26. oktobra, Latvijā tiek atcelti bezmaksas koronavīrusa testi visiem gribētājiem – turpmāk koronavīrusa testu varēs veikt tikai ar ģimenes ārsta vai slimnīcas speciālista nosūtījumu.

Ierobežot testēšanu Veselības ministrijai lika izveidojušās rindas uz testēšanu. Šobrīd daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem nav Covid-19 simptomu, vienalga vēlas nodot analīzes. Rezultātā laboratorijas izjūt paaugstinātu slodzi, savukārt cilvēkiem nākas ilgāk gaidīt iespēju veikt testu.

4
Tagi:
statistika, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Protesta akcija pie Saeimas ēkas

Kam kalpo vara: Baltijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar demokrātijas kvalitāti

0
(atjaunots 17:58 22.10.2020)
Tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju dod priekšroku demokrātijai ar regulārām vēlēšanām, nevis spēcīgam līderim, savukārt ievērojama daļa katras Baltijas valsts iedzīvotāju ir gatava atteikties no savām tiesībām naudas vai drošības dēļ.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Slovākijas analītiskais centrs GLOBSEC publicēja pētījumu, kas ir veltīts iedzīvotāju apmierinātībai ar demokrātiju un pastāvošajām pārvaldes sistēmām desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Saskaņā ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji nav īpaši apmierināti ar esošo lietu kārtību. Tāpat daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti neiebilst iemainīt dažas savas tiesības un brīvības pret finanšu labklājību, kas var mudināt rīkoties jaunas partijas, kuras ir gatavas aktualizēt šādas idejas.

Nav apmierināti ar sistēmu

Saskaņā ar pētījuma datiem vairums respondentu visās trijās valstīs atbalsta liberālo demokrātiju, taču pastāv arī visnotaļ liela daļa iedzīvotāju, kurai labāka šķiet spēcīga un izlēmīga līdera esamība. Tā, saskaņā ar aptauju, tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju – 68% – izvēlas demokrātiju ar regulārām vēlēšanām un daudzu partiju sistēmu, savukārt vienam līderim, kuram nevajag raizēties par parlamentu vai vēlēšanām, piekrīt vien 17%.

Lietuvā un Latvijā iedzīvotāju attiecība ir cita. Lietuvā par liberālo demokrātiju uzstājas 49% aptaujāto, savukārt Latvijā vēl mazāk – 43%. Zemāks šis rādītājs ir tikai Bulgārijā, kur spēcīga līdera piekritēju īpatsvars pārsniedz demokrātijas atbalstītāju daļu. Latvijā viena līdera varu izvēlas 35% respondentu, Lietuvā – 27%.

Interesanti, ka, lai gan ievērojama daļa respondentu izvēlas demokrātiju, tomēr ar tās funkcionēšanu ir apmierināts krietni zemāks iedzīvotāju skaits. Salīdzinoši augstu apmierinātības rādītāju demonstrē Igaunija (42%). Tāpat tā ir vienīgā Baltijas valsts, kur iedzīvotāji izrādījās kopumā drīzāk apmierināti, nekā neapmierināti ar valsts pārvaldes sistēmu. Apmierinātības indekss skalā no 100 līdz -100 sastādīja 22 punktus – viens no nedaudziem, kas atrodas pozitīvo rādītāju plaknē.

Tai pat laikā Lietuva (-1,5) un Latvija (-12), tieši pretēji, stiprāk demonstrē neapmierinātību ar valsts pārvaldes sistēmu. Šajās valstīs apmierinātība ar demokrātijas darbu ir manāmi zemāka – Latvijā tas apmierina 36% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 32%. Tas viss liecina, ka vairums aptaujāto iedzīvotāju saskata sistēmas trūkumus, kurā viņi dzīvo, tātad, ir noskaņoti uz zināmām pārmaiņām, kas ir nepieciešamas tās darbības uzlabošanai.

Kam kalpo vara

Tiesa, pārmaiņu vēlmi var aizmiglot bezspēka izjūta, kad valsts iedzīvotāji nejūt, ka sistēma sniedz viņiem iespēju ietekmēt to. To var ļoti labi redzēt pēc atbildēm uz jautājumu, vai ir svarīgi, kam pieder vara valdībā, ja no partiju maiņas nekas nemainīsies. Šim apgalvojumam piekrīt 44% respondentu Igaunijā, 49% – Lietuvā un 54% – Latvijā, kuri neredz starpību starp to, kura no partijām atrodas pie varas viņu valstī.

Tādēļ augošajai iedzīvotāju apātijai vēlēšanās nebūtu īpaši jāpārsteidz neviens. Nesenās Rīgas domes vēlēšanas notika ar zemu aktivitāti, uz parlamenta vēlēšanām Lietuvā atnāca mazāk nekā puse vēlētāju. Tas viss parāda, ka daudzi pilsoņi ir vīlušies esošajos politiskajos spēkos un neuzskata, ka šīs partijas kaut ko spēj mainīt. Saglabājoties šādai tendencei, vēlētāju aktivitāte turpinās kristies, un rodas jautājums, ko tad pārstāvēs ievēlētie deputāti: valsts iedzīvotājus, vai tikai šauru cilvēku loku, kas būs nobalsojuši par viņiem?

Protams, pagaidām līdz tam vēl nav nonācis, taču augsta neuzticība politiskajām partijām, kas ir vērojama visās Baltijas valstīs, norāda uz šādas notikumu attīstības varbūtību.

Turklāt neuzticēšanās partijām ir saistīta arī ar to, ka daudzi respondenti uzskata tās par atkarīgām no dažādiem oligarhiem un finanšu grupām. Apgalvojumam, ka oligarhiem un finanšu grupējumiem ir spēcīga kontrole pār savu valstu valdībām piekrita 48% Igaunijas iedzīvotāju, 77% Lietuvas iedzīvotāju un 79% Latvijas respondentu.

Šie rezultāti ir cieši saistīti arī ar citu faktoru – noteiktu grupu esamību, kurām ir priekšrocība pār citām. Absolūtais vairākums Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju norāda, ka šādas grupas ir, un uzskata, ka tie ir tie, kam ir kontakti ar politiskajām elitēm, vai turīgi cilvēki. Savukārt parasto iedzīvotāju vajadzības, pēc respondentu domām, īpaši netiek ņemtas vērā, tādējādi vēl vairāk palielinot noslāņošanos gan pēc mantiskās pazīmes, gan starp varu un sabiedrību.

Labklājība brīvības vietā

Pie šāda noskaņojuma ir loģiski, ka daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti gatavi atteikties no savām tiesībām un brīvībām. Piemēram, Latvijā 44% respondentu piekrīt iemainīt pārvietošanās vai vārda brīvības tiesības pret finanšu stāvokļa uzlabošanu. Tāpat 41% iedzīvotāju ir gatavi iemainīt šīs tiesības pret drošību. Aptuveni tāda pati situācija ir Lietuvā – 30% valsts iedzīvotāju neiebilst atteikties no tiesībām, ja pieaugs viņu labklājība. Savukārt 36% ir gatavi iztikt bez tām lielākas drošības vārdā.

Interesanti, ka šajā jautājumā Igaunijas iedzīvotāji pat vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji, bija gatavi atteikties no savām tiesībām. Finanšu situācijas uzlabošanas labad bez pārvietošanās un vārda brīvības tiesībām piekrīt iztikt 46% Igaunijas iedzīvotāju, bet drošības labad – 48% šajā valstī dzīvojošo respondentu. Līdz ar to pēc šī parametra Igaunija acīmredzami pieder pie Centrāleiropas un Austrumeiropas, nevis pie Ziemeļeiropas, kā tā pati uzskata.

Gatavība atteikties no demokrātijas pamattiesībām un brīvībām apmaiņā pret finanšu labumu vai drošības izjūtu ir tieši saistīta ar cilvēku nepārliecības par savu nākotni kāpumu, kā arī ar izmaiņām pasaulē. Koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmēja iedzīvotāju ienākumus, un arī viss ziņu fons acīmredzami veicina uztraukuma pieaugumu, ietekmējot cilvēku prioritātes. Tādēļ, jo stiprāk iedzīvotāji izjūt finanšu nestabilitāti un neaizsargātību, jo vairāk viņi būs gatavi upurēt tiesības savas labklājības labad.

To var izmantot noteikti politiskie spēki, kuri vēlas iegūt šādu vēlētāju balsis. Tādēļ Baltijas valstīs ir vērts gaidīt jaunu partiju parādīšanos ar stipriem un apņēmības pilniem līderiem, kuri pārliecinās savu auditoriju, ka viņu sliktais stāvoklis ir saistīts ar demokrātijas sistēmas neērtībām. Kā var redzēt pēc pētījuma, pieprasījums pēc šādām partijām ir, un, kā zināms, ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums, ko, jādomā, drīz vien varēs ieraudzīt Latvijā, kur ne aiz kalniem it pašvaldību vēlēšanas, kuras kļūs par Saeimas vēlēšanu ģenerālmēģinājumu.

0
Tagi:
demokrātija, Lietuva, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Vara Latvijā nepieder tautai: Linda Liepiņa nolikusi Saeimas deputāta mandātu
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
Par demokrātiju Latvijā pat ir neērti runāt: Barteckis novērtēja spriedumu
Sēdies, trīs! Latvijas demokrātijai ielikuši atzīmi