Krūšturi. Foto no arhīva

Recidīvists krūšturī: Rīgā noķerts agresīvs apakšveļas zadzējs

31
(atjaunots 09:58 22.06.2019)
Nežēlīgs zaglis pastrādāja smagu uzbrukumu apakšveļas veikalam: vīrietis piekāva pārdevēju un centās nozagt preci, kuru zādzības gaitā uzvilka sev virsū.

RĪGA, 22. jūnijs – Sputnik. Trešdien, 19. jūnijā, gaišā dienas vidū Rīgas centrā notika nežēlīgs uzbrukums apakšveļas veikalam. Saskaņā ar policijas datiem, veikalā ienāca vīrietis, nedaudz pastaigāja gar plauktiem, un pēc tam negaidīti metās virsū pārdevējai, kura tobrīd atradās veikalā absolūti viena.

"Pircējs" sāka nežēlīgi piekaut sievieti, sitot viņai pa seju līdz brīdim, kamēr viņa nenokrita. Tas neapturēja nelieti: viņš turpināja spārdīt uz grīdas nokritušo sievieti ar kājām un pat centās viņu nožņaugt.

Pēc tam agresīvais vīrietis sāka bāzt savā somā datoru, pārdevējas maku, kā arī preces no plaukta – sieviešu veļu. Tā kā soma bija jau gandrīz pilna, viņš nolēma uzvilkt sieviešu veļu tieši uz sevis.

Pēc tam ļaunprātis centās pamest veikalu, taču tajā brīdī ienāca pircējs, kurš, ieraugot asiņojošu sievieti grīdas, uzreiz saprata, ka te ir noticis noziegums. Cietusī sieviete apstiprināja, ka viņai uzbruka vīrietis, kurš tikko izgāja no veikala, un palūdza izsaukt policiju.

Jāatzīmē, ka tobrīd uz notikuma vietu jau tika izsaukta apsardzes firma: uzbrukuma laikā pārdevēja pamanījās nospiest trauksmes pogu. Tāpēc pavisam drīz nozieguma vietā ieradās apsardzes firmas darbinieki. Notikuma vietā ieradās arī ātrās palīdzības darbinieki, kuri nogādāji nopietni cietušo sievieti slimnīcā.

Tikmēr apsargi un tiem pievienojušies policijas darbinieki ķērās klāt uzbrucēja meklēšanai un pamanīja aizdomīgo pilsoni Vārnu ielā. Ieraugot likumsargus, ļaunprātis centās aizbēgt, taču neveiksmīgi – pakaļdzīšanās laikā viņš nokrita un izsita sev vairākus priekšējos zobus. Tāpēc vīrietim tika sniegta medicīniskā palīdzība pirms ievietošanas izolatorā.

Policijā tika noskaidrots, ka aizturētais jau ir vairākas reizes sodīts par dažādiem noziegumiem un lielāko daļu savas dzīves pavadījis cietumā. Brīvībā viņš izgājis vien šī gada februārī.

Tagad attiecībā pret viņu iesākts kriminālprocess par zādzību, un viņam draud kārtējai cietumsods (brīvības atņemšana līdz 5 gadiem).

31
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

0
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

0
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

3
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

3
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību