Latvijas Krievu biedrības valdes priekšsēdētāja Tatjana Favorska

Favorska: latviešu bērniem piešķīra privilēģijas izglītībā

51
(atjaunots 14:52 21.06.2019)
Šogad tiek īpaši pieprasīti papildu kursi fizikā un matemātikā, vecāki vaicā, vai bērnus var aizsūtīt mācīties KF skolās, pastāstīja par reformas sekām Latvijas Krievu biedrības valdes priekšsēdētāja Tatjana Favorska.

RĪGA, 21. jūnijs – Sputnik. Nacionālo minoritāšu skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā novedīs pie zināšanu līmeņa samazināšanās, daudzi bērni nespēs konkurēt ar latviešiem, jo mācīšanās dzimtajā valodā ir priekšrocība. Vecāki jau interesējas par bērnu mācību iespējām Krievijas skolās, ir pieprasījums izglītībai KF augstskolās, daudzi absolventi vēlas saistīt savu dzīvi ar Krieviju, pastāstīja Latvijas Krievu biedrības valdes priekšsēdētāja Tatjana Favorska Baltnews intervijā.

Latviešu bērni ir priviliģētā stāvoklī

Favorska uzsvēra, ka izglītības nozares speciālisti, zinātnieki un psihologi uzskata, ka jēdzienu aparātam ir jāveidojas dzimtajā valodā.

"Sakarā ar šo rupjo iejaukšanos mācību procesā, kad jau sākumskolā puse priekšmetu ir jāpasniedz latviešu valodā, nodarīs ļoti lielu kaitējumu bērna personības attīstībai," pastāstīja viņa.

Pēc viņas sacītā, atsevišķās skolās intensīvi pāriet uz mācībām latviešu valodā, un bērniem rodas problēmas jau pirmajā klasē. Pamatskolā un vidusskolā, pārejot uz mācībām valsts valodā, grūtību būs vēl vairāk, pārliecināta Favorska. Viņa paziņoja, ka šogad Biedrībai, kura sestdienās rīko kursus krievu valodā pēc Krievijas skolu programmām, ir īpašu daudz pieteikumu, sevišķi matemātikai un fizikai.

Kopumā, norāda Favorska, pieprasījums papildu nodarbībām pēc skolu reformas Latvijā tikai pieaugšot.

"Mājskolotāju darbs jau šobrīd uzņem apgriezienus, un skolotājus vienkārši nav iespējams atrast. Tā iznācis, ka februārī viena no mūsu matemātikas pasniedzējām smagi saslima, un mums nācās meklēt viņas aizvietotāju. Un izrādījās, ka visi pazīstamie matemātiķi sestdienās un svētdienās bija aizņemti privātstundās," pastāstīja Favorska.

Pēc viņas domām, veiksmīgi pabeigt skolu Latvijā varēs tikai tie bērni, kuriem ir valodu zināšanu dotības vai kuri nodarbojas papildus.

"Protams, kāds pielāgosies mācībām latviešu valodā, bet es nedomāju, ka daudzi no viņiem spēs konkurēt ar latviešiem. Jo kad viena grupa mācās dzimtajā valodā, tad tai tā ir acīmredzama priekšrocība," uzsvēra Favorska.

Saistīt likteni ar Krieviju

Latvijas skolu reforma liek vecākiem meklēt izglītības iegūšanas variantus krievu valodā, Latvijas Krievu biedrība sākusi saņemt zvanus ar lūgumiem noskaidrot, vai var aizsūtīt bērnus mācīties Krievijas vidusskolās vai koledžās.

"Pateikšu, ka Krievija sākusi piedāvāt kvotas arī vidējai izglītībai, un domāju, ka ar laiku šādu pieteikumu kļūs vairāk," pateica Favorska.

Viņa piebilda, ka pieprasījums izglītībai Krievijā jau vairākus gadus saglabājas stabili augsts – absolventi vēlas mācīties dzimtajā valodā, KF ir plašāks specialitāšu piedāvājums, un kāds vēlas saistīt savu dzīvi ar KF, pateica Favorska.

"Latvijas varasiestāžu pūliņi parādīt Krieviju negatīvā gaismā neietekmē skolēnu vēlmi aizbraukt, savukārt ar kārtējo skrūvju iegriešanas iesākšanu krievu izglītībā tieksme aizbraukt no Latvijas sāka pieaugt, un vairums mācīties uz Krieviju aizbraukušo tur arī paliek," uzsvēra viņa.

Pēc viņas domām, visprasmīgākie un vismotivētākie skolēni vienalga aizbrauks no valsts, ja viņiem nebūs iespējas mācīties dzimtajā valodā.

"Līdz ar to es domāju, ka krieviem ir ļoti svarīgi izcīnīt iespēju iegūt izglītību savā valodā. Šobrīd ir pienācis patiesības mirklis krievu kopienas saglabāšanas jautājumā. Jo ja nebūs krievu skolas, tad pēc kāda laika pazudīs arī krievu kopiena. Un tādā gadījumā ievērojamu daļu krievu bērnu gaida titulnācijas apkalpes loma," noslēgumā sacīja Favorska.

Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.

Pērn Latvijas Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021./2022. mācību gadam. Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ārkārtīgi negatīvi uztvēra izglītības reformu, valsti pāršalca protestu vilnis. Latvijas Satversmes tiesa ierosināja divas lietas: par Izglītības likuma grozījumu atbilstību Satversmei, kuri paredz pilnu pāreju uz mācībām valsts valodā, un par normas atbilstību Satversmei par to, ka "privātās izglītības iestādēs pamatizglītības un vispārējās un profesionālās vidējās izglītības līmenī izglītību iegūst valsts valodā".

Maskava apsolīja darīt visu iespējamu, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības Latvijā iegūt izglītību krievu valodā. Krievijas ĀM regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Krievijas Valsts Dome saistībā ar skolu reformu pieņēmusi iesniegumu par ekonomiska rakstura pasākumiem attiecībā pret Latviju.

51
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (101)