Jauniešu organizācijas Protests pikets par LGBT pārstāvju tiesībām

Viendzimuma laulībām Latvijā atkal pateica "nē": Saeima noraidīja Dzīvesbiedru likumu

108
(atjaunots 09:09 21.06.2019)
Saeimā atkal noraidīja Dzīvesbiedru likumprojektu, kurš varētu kļūt LGBT pārstāvjiem Latvijā par biļeti laimīgā ģimenes nākotnē: pret nobalsoja ar trīskāršu pārsvaru.

RĪGA, 21. jūnijs – Sputnik. Ceturtdien, 20. jūnijā, Latvijas Saeimā notika balsojums par likumprojekta "Par partnerattiecībām" iesniegšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, vēsta Rus.lsm.lv.

Deputāti pateica likumprojektam stingru "nē", ar trīskāršu pārsvaru nobalsojot pret to, lai tas nonāktu komisijas izskatīšanā. Tikai 23 deputāti atbalstīja Dzīvesbiedru likumprojekta izskatīšanu, savukārt 60 parlamentārieši balsoja pret.

Turklāt par dokumentu izskatīšanu nobalsoja 6 deputāti no "Saskaņas". Viens parlamentārietis no šīs partijas atturējās. Tāpat 6 deputāti no "Jaunās Vienotības" atbalstīja likumprojekta izskatīšanu. Toties vienbalsīgu atbalstu dokumentam izteica visa "Attīstībai/Par!" frakcija.

Nav brīnums, jo tieši šī partija jau 2015. gadā publicēja sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv petīciju ar piedāvājumu iesniegt Kopdzīves likumprojektu Saeimas izskatīšanai. Petīcija vairākus gadus atradās Manabalss.lv un beidzot savāca nepieciešamos 10 tūkstošus parakstu, lai nonāktu Saeimā.

Tiesa, tas situāciju neglāba. Saeima noraidīja Kopdzīves likumu pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas rekomendācijas. Taču arī "Attīstībai/Par!" negrasījās apstāties. Tā, piemēram, 17. jūnijā kļuva zināms, ka partija atkal likumprojektu izvirzīs izskatīšanai.

Domas dalās

Koalīcijas partiju viedoklis par Dzīvesbiedru likumu nav vienbalsīgs: daži uzskata, ka likums aizsargās neprecētos pārus, citi neuzskata par vajadzīgu mainīt domas ģimenes tiesību jautājumos, vēsta BNN.

Premjers Krišjānis Kariņš uzskata, ka būtu svarīgi aizsargāt cilvēkus, kuri dzīvo kopā, taču nav precējušies.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka partija neuzskata par nepieciešamu mainīt viedokli ģimenes tiesību jautājumos.

Nacionālās apvienības parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava norādīja, ka partijas viedoklis partnerattiecību jautājumos ir skaidrs – partija rīkosies atbilstoši Satversmei.

KPV LV frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs uzsvēra, ka partneriem ir tiesības virzīt šo jautājumu, bet frakcija balsos "kā viens". Viņš pats apliecināja, ka balsotu pret šādu likumprojektu.

Vairums deputātu atsaucas uz to, ka Satversmē laulība tiek definēta kā vīrieša un sievietes savienība, tādēļ Latvijā nav iespējam oficiāla viendzimuma laulību reģistrēšana. Turklāt kopdzīves likuma pieņemšana rada sava veida alternatīvu oficiālajam ģimenes institūtam, kas neatbilst Latvijas juridiskajām tradīcijām un praksei.

Eiropas tiesa pieņēmusi lēmumu par to, ka ES dalībvalstis nevar likt šķēršļus ES pilsoņu dzīves brīvībai un atteikties piešķirt uzturēšanās atļauju dzīvesbiedram viendzimuma laulībās. Taču tiesa norādījusi, ka ES valstīm joprojām ir tiesības izlemt, vai reģistrēt viena dzimuma personu laulības.

Šim lēmumam ir liela nozīme viendzimuma pāru dzīvē Rumānijā, Polijā, Slovākijā, Bulgārijā, Lietuvā un Latvijā — valstīs, kur patlaban netiek atzītas viena dzimuma personu laulības vai partnerattiecības.

108
Pēc temata
Lietuvā notiks akcija tradicionālo ģimeņu atbalstam protestā pret LGBT gājienu
Eiropas tiesa varētu piespiest Latviju atzīt viendzimuma laulības
Igaunijas tiesa atļāvusi viendzimuma pārim adoptēt bērnu
ASV vēstniecības Latvijā sacelšanās: amerikāņu diplomāti Rīgā pacēla LGBT karogu
Covid-19

Ārsts no Daugavpils: kad Rīgu noslīcinās Covid-19 vilnis, mēs būsim nākamie

9
(atjaunots 12:05 26.11.2020)
Daugavpils reģionālā slimnīca nemeklē, kas vainojams par epidemioloģiskas situācijas pasliktināšanos – vienkārši saprot, ka tā būs nākamā robeža, kad klīnikas Rīgā pārpildīs pacienti.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Būtu nepareizi vainot pašvaldības administrāciju par epidemioloģiskās situācijas paplašināšanos Daugavpilī, - tas bija neizbēgami, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

Iepriekš valdība pieņēma stingrākus ierobežojumus Daugavpilī un 11 citās pašvaldībās, ņemot vērā Covid-19 izplatības augsto līmeni. Pasākumi skāruši skolēnu un studentu mācības klātienē, sabiedriskā transporta, kultūras iestāžu un tirdzniecības uzņēmumu darbību.

"Tendences liecina, ka situācija pasliktinās ne tikai Daugavpils administratīvajā teritorijā. Jau pirms divām nedēļām slimnīca vairāk nodarbojās ar pacientu ārstēšanu un izolāciju no citām teritorijām reģionā, veda arī pacientus no ļoti tālām vietām. Tomēr jau toreiz šķita neizbēgama situācijas pasliktināšanās pašā Daugavpilī, un tā notika," pastāstīja Semjonovs.

Viņš norādīja, ka slimnīca ir pārsniegusi 50 stacionāros izvietoto Covid-19 pacientu slieksni. Tagad rādītājs zem šī sliekšņa nekrītas.

"Jāsaprot, ka pastāv divu veidu statistika un informacija. Slimnīcas rīcībā ir tieši dati par inficēto pacientu ārstēšanu, nedalot viņus atbilstoši piederībai noteiktai administratīvai teritorijai. Kolēģi savā diskusijā izmanto Slimību profilakses un kontroles centra datus, kas ņem vērā pacientu deklarēto dzīvesvietu," paskaidroja DRS ārsts.

Semjonovs uzsvēra: viņš neuzskata, ka būtu pareizi vainot pašvaldību vai Veselības ministriju par situācijas pasliktināšanos.

"Jau vasarā bija skaidrs, ka koronavīruss ir kopēja problēma, un tā jārisina kopīgi. Mēs pastāvīgi audzējam potenciālu, negaidot pacientu skaita reālu krasu pieaugumu, un neļaujam samazināties brīvo "kovida" gultasvietu skaitam vairāk nekā par 50% - tūlīt organizējam papildu vietas," skaidroja mediķis.

Viņš piezīmēja, ka DRS ļoti labi saprot, ka nevar pastāvīgi cerēt uz universitātes klīnikām.

"Pienāks brīdis, kad pacienti tās pārpildīs, un mūsu slimnīca kļūs par nākamo robežu. Tāpēc mēs maksimāli iedziļināmies procesā, palīdzam kontrolēt situāciju, pastāvīgi uzturam sakarus ar kolēģiem no Krāslavas un Preiļiem," atzīmēja Semjonovs.

Slimnīcā mēdz būt problēmas ar aizsarglīdzekļiem un eksprestestiem pacienta diagnozes diferenciācijai, atzina Sputnik sarunbiedrs. Viņš uzsvēra, ka arī tādi jautājumi jārisina kopīgi.

"Situācija ir slikti prognozējama, tā ir smaga "šeit un tagad". Daudziem spriedze ir maksimāla, taču vajag to atlikt pie malas un risināt kopējo problēmu," secināja Semjonovs.

Aizvadītās diennakts laikā Latvijā fiksēti 580 jauni Covid-19 gadījumi, deviņi cilvēki ir miruši. Kopš epidēmijas sākuma reģistrēti 14 273 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 184 cilvēki miruši. Veselības ministre Ilze Viņķele aicināja negaidīt, ka 6. decembrī tiks atcelts ārkārtējās situācijas režīms, kā bija plānots agrāk.

9
Tagi:
pandēmija, mediķi, Daugavpils
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā pirms apokalipses: kas biedē ārstu
Cipule: nesauciet "ātros" iesnu gadījumā
Nēsāt vai nenēsāt? Ārsts pastāstīja, cik lielā mērā maska pasargā no Covid
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
Rīga

"No mums plēš lielas summas": Bolt un Wolt izputina ēdināšanas uzņēmumus Rīgā

16
(atjaunots 09:09 26.11.2020)
Restorānu īpašnieki sit trauksmes zvanu – nepilna sabiedriskās ēdināšanas iestāžu slēgšana ārkārtējās situācijas laikā neglābj no izputēšanas. Lielu daļu apgrozījuma "noplēš" ēdiena piegādes kompānijas.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Ārkārtējās situācijas režīms Latvijā, kura dēļ kafejnīcas un restorāni nedrīkst pieņemt apmeklētājus, stipri cērt ienākumus, neraugoties uz to, ka ēdināšanas iestādēm ir tiesības pārdot ēdienu līdzņemšanai. Tikmēr piegādes kompānijas plaukst un vairojas, vēsta BВ.lv.

Iestāžu īpašnieki sūdzas par katastrofālu apgrozījumu kritumu. Piemēram, Rīgas restorāna Riviera līdzīpašnieks Eduards Jakuševskis pastāstīja, ka informācija par restorānu apgrozījuma kritumu par 30% "ir pilnīgi nepatiesa". Viss ir krietni sliktāk.

Jakuševskis skaidro, ka ar ienākumiem, kuri sastāda 500-700 eiro dienā, teju pietiek, lai neslēgtu uzņēmumu. Komunālo pakalpojumu un īres apmaksai, kā arī darbinieku algu izmaksai ar to nepietiek.

Kādēļ tā iznāk, paskaidroja itāļu restorāna Casa Nostra vadības pārstāve Sandra Kļaviņa. Viņa paziņoja, ka restorāna apgrozījums krities vairāk nekā par 60%. Lai gan ēdiena tirdzniecība līdzņemšanai ir pieaugusi par 20%. Segu uz savu pusi velk ēdienu piegādes servisi.

Kļaviņa pastāstīja, ka daudzi cilvēki paši pasūta ēdienu pa telefonu un pēc tam paši atnāk tam pakaļ. Taču ir daudz arī to, kas izmanto ēdienu piegādes kompānijas – Bolt un Wolt. Uz piegāžu veiksmes viļņa attīstās arī Latvijas kompānija QWQER.

"Viņi no mums plēš lielas summas. Wolt ņem 30%, Bolt ņem 25% no bruto summas," uzsvēra Kļaviņa.

Atgādināsim, ka augustā rīdziniece rakstīja "Sūdzību dēlim" par to, ka kurjeri, kuri piegādā ēdienu Latvijas galvaspilsētā, nezina latviešu valodu, un tāpēc ar viņiem nav iespējams normāli vienoties – rodas neērtības precizējot adresi. Taču, spriežot pēc visa, Rīgas iedzīvotāji tomēr atraduši veidu kā vienoties, un kurjeru firmas plaukst, kamēr restorāni tiek novājināti.

Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas režīmu, kas tika ieviests 9. novembrī, paredz, ka vismaz uz četrām nedēļām Latvijā ir aizliegts sniegt izklaides pakalpojumus bāros, nakts klubos, akvaparkos, saunās, slidotavās, spēļu zālēs, bērnu svinību vietās, izklaides centros, batutu parkos, bērnu spēļu istabās un bērnu pieskatīšanas istabās. Savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietās ēdienu iespējams iegādāties tikai līdzņemšanai.

16
Pēc temata
Pārāk vēlu: daudzas kafejnīcas Rīgā neatvērs vasaras terases ziemas periodā
Valdības lēmums var līdz galam iznīcināt Latvijas kafejnīcas un restorānus
Latvijā pazīstams šefpavārs paziņo par populāra Rīgas restorāna slēgšanu
Latviešu valoda pakalpojumu nozarē? Neesam dzirdējuši! Rīdziniece pasūdzējās par kurjeriem
Boeing OC-135B

"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā

0
(atjaunots 12:17 26.11.2020)
Beidzies sešu mēnešu termiņš kopš ASV informēja par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Vašingtona vairs nepiedalās darījumā, ko Krievija esot "gadiem ilgi rupji pārkāpusi".

Trampa administrācija uzskata, ka izved valsti no novecojušiem līgumiem, kas "deva priekšrocības pretiniekiem un lika maksāt ar nacionālo drošību". Tagad Maskava plāno panākt, lai pārējie līguma locekļi garantētu saistību izpildi. Par to, vai Baidena komanda varētu no jauna pavērt Savienoto Valstu debesis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

ADL nav iespējams bez uzticēšanās

Viena no Baltā nama galvenajām pretenzijām Maskavai ir inspekcijas lidojumu ierobežojumi dažos rajonos: Dienvidosetijā, Abhāzijā, Čečenijā un Kaļiņingradā. Savukārt amerikāņi slēdza gaisa telpu Aļaskā un salās Klusajā okeānā.

Saskaņā ar līguma noteikumiem 35 tā dalībvalstis var kopš 2002. gada organizēt izlūkošanas lidojumus viena otras gaisa telpā. Saņemtie dati ir pieejami visiem. Pie tam lidmašīnas nav bruņotas, videoaparatūra tiek pārbaudīta, lidmašīnā atrodas pārbaudāmās valsts pārstāvis.

2019. gadā ADL ietvaros notika vairāk nekā 1,5 tūkstoši izlūkošanas lidojumu. Tomēr kontrole un valstu savstarpējas uzticēšanās pieaugums nav vienīgie līguma mērķi. Pagadās arī svarīgi politiskie signāli. Piemēram, pēc konflikta sākuma Donbasā ASV pildīja lidojumus Ukrainas austrumos, atbalstot Kijevu.

Negodīgas spēlītes

Kremlis uzskata ADL par svarīgu savstarpējās uzticības un bruņojuma kontroles faktoru. ASV izstāšanās no līguma padara to bezjēdzīgu, atzīmēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Taču Maskava joprojām ievēros vienošanās noteikumus, tikai ar dažām atrunām, uzsvēra Ārlietu ministrija.

Pirmkārt, Eiropas valstīm jāsniedz garantijas, ka tās nenodos lidojumos savāktos datus ASV. Otrkārt, Krievijas lidmašīnas varēs inspicēt amerikāņu objektus Eiropā. Pagaidām nekādas garantijas nav saņemtas, un Maskavu tas kategoriski neapmierina.

"Labi zināms, ka ASV pieprasa sabiedrotajiem parakstīt dokumentus, saskaņā ar kuriem pēc Vašingtonas izstāšanās (no ADL – red.) viņi nodos amerikāņiem informāciju, kas saņemta novērošanas lidojumos virs Krievijas, - teica Konstantins Gavrilovs, Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos. – Tas nav tikai ADL pārkāpums vien, tās ir negodīgas spēlītes līguma telpā, kas kļuvis par Vašingtonas kārtējo upuri stratēģijā ar mērķi plānveidīgi izstāties no bruņojuma kontroles un neizplatīšanas starptautiskās athitektūras."

"Tas ir neprāts"

ASV izstāšanās no ADL sāpīgi skar Vašingtonas sabiedrotos Eiropā. Viņiem ir svarīga piekļuve amerikāņu lidmašīnu savāktajiem datiem. Vairāku Eiropas valstu pārstāvji pauda nožēlu par Vašingtonas lēmumu. "Mēs saprotam, ka bija grūtības, saistītas ar noteikumu ievērošanu no Krievijas puses. Tomēr, mūsuprāt, tas nav iemesls izstāties no līguma," teica Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss.

Francijas Ārlietu ministrija norādīja, ka ASV nav publiskojušas Maskavas pārkāpumu pierādījumus. Spānija, Beļģija, Somija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Čehija un Zviedrija uzsvēra, ka ADL "funkcionē un ir lietderīgs".

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Arī pašās ASV trūkst vienprātības šajā jautājumā. Piemēram, Senāta Starptautisko attiecību komitejas loceklis Roberts Menendess novērtēja Baltā nama soli: "Prezidents Tramps nekaunīgi ignorēja likumu un vienpusēji ar politisku motīvu izstājās pat pēc sakāves prezidenta vēlēšanās."

"Tas ir neprāts"  komentēja ASV GKS ģenerālis un Nacionālās drošības aģentūras bijušais direktors, CIP direktors Maikls Haidens. Valsts departamenta direktors Ronalda Reigana prezidentūras laikā Džordžs Šulcs, aizsardzības ministrs Džordža Buša prezidentūras laikā Viljams Perijs, bijušais senators un Baraka Obamas neoficiālais padomnieks Semjuels Nanns nosūtīja Baltajam namam vēstuli, kurā aicināja saglabāt ADL.

Līgumu beigas

Četrus gadus ilgās Trampa prezidentūras laikā visa pasaule ir sapratusi: viņu neinteresē bruņojuma kontrole. 2018. gadā Tramps informēja par izstāšanos no Irānas kodoldarījuma, aizbildinoties, ka Teherāna to neievēro.

Gadu vēlāk tāds pats liktenis bija lemts Līgumam par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, ko parakstīja Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs.

2020. gadā informācijas avoti no administrācijas atklāja, ka Baltajā namā apspriest kodolizmēģinājumi – pirmo reizi kopš 1992. gada. Tas pārkāptu moratoriju, kas attiecas un ASV, Krieviju, Ķīnu, Lielbritāniju un Franciju.

Nav zināms arī 2010. gadā noslēgtā Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (NEW START) liktenis. Pārrunu otrais raunds noslēdzās septembrī, ASV ierosināja Krievijai virkni papildu noteikumu, kuru vidū ir neizpildāms: Ķīnas iesaistīšana līgumā. NEW START beidzas februārī, un RIA Novosti aptaujātie eksperti pauda nopietnas šaubas par tā pagarināšanas izredzēm.

Lai nu būtu, kā būdams, ADL, domājams, būs Donalda Trampa administrācijas pēdējais upuris. Džo Baidenu vēl ir pāragri sveikt ar oficiālu uzvaru, tomēr iespēja, ka viņš ieies Ovālajā kabinetā, pieaug.

Ieiet no jauna

Daži eksperti uzskata, ka Baidenam vajadzētu padomāt par ADL atjaunošanu. Tomēr tas diezin vai notiks, uzskata Dmitrijs Suslovs, Ekonomikas augstskolas ZPU Komplekso Eiropas un starptautisko pētījumu centra direktora vietnieks.

"Vairāku gadu desmitu laikā ASV ir veidojusies skaidra pozīcija: ja viņi izstājas no bruņojuma kontroles vienošanās, viņi pie tās vairs neatgriežas, - viņš teica sarunā ar RIA Novosti. – Vēl vairāk, ASV ilgus gadus, jau Obamas administrācijas laika izteica pretenzijas Krievijai ADL aspektā. Baltais nams, Pentagons un  izlūkdienesti ir vienisprātis: Maskava nepilnīgi ievēro līguma noteikumus un pārkāpj tos."

Pie tam, eksperts norāda, ka atgriešanās pie līguma prasīs tā ratifikāciju Kongresa augšpalātā. Tā var atkal nonākt republikāņu ziņā, tāpēc iespējamas jaunas problēmas.

Taču pat gadījumā, ja Baidens nolems atcelt priekšgājēja lēmumu, tas aizņems zināmu laiku. "Pie tam Tramps pašlaik rada papildu šķēršļus, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja Oļegs Šakirovs, Perspektīvo vadības lēmumu centra vecākais eksperts. Runa ir par Baltā nama nodomu piespiest GKS atbrīvoties no lidmašīnām, kas tiek izmantotas novērošanas lidojumiem.

"Kongress republikāņu iespaidā ilgu laiku nepiešķīra līdzekļus to modernizācijai, un cīņa notika ar mērķi graut ADL, - paskaidroja eksperts. – Bez novērošanas lidmašīnām būs grūtāk atgriezties."

Pie tam, Šakirovs piebilda, jāņem vērā, kas ieņems krēslus Baidena kabinetā. Piemēram, Maikls Kārpenters, bijušais padomnieks ārpolitikas jautājumos, arī iebilda pret ASV dalību ADL, jo Krievija it kā vācot informāciju par infrastruktūru kaitnieciskām darbībām.

Patiesībā Baidena galvenā ideja ir atjaunot uzticības pilnas attiecības ar Eiropu, uzsvēra Šakirovs. Tā kā Eiropai līgums ir svarīgs, iespējams, ASV pie tā atgriezīsies sabiedroto dēļ, lai arī tas nenotiks uzreiz.

0
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu