Grunts ceļš. Foto no arhīva

Ātrie nenokļūs, līdz skolai netiksi: ceļi Latvijā ir īsta katastrofa

38
Latvijas ceļu būvētāji ceļ trauksmi: vietējie ceļi ir noslogoti kā reģionālie, un drīz no tiem nekas nepaliks pāri.

RĪGA, 20. jūnijs — Sputnik. Liela daļa vietējo ceļu Latvijā ir noslogoti kā reģionālie, un tas var beigties ļoti slikti, intervijā pastāstīja "Latvijas Ceļu būvētāja" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, vēsta Rus.lsm.lv.

Viņš paskaidroja, ka aptuveni 140 ceļi ar kopējo garumu 1125 kilometri, kas oficiāli tiek uzskatīti par vietējiem ceļiem, faktiski kļuvuši par reģionālajiem ceļiem pēc to lietošanas būtības. Protams, tādu slodzi tie neiztur. Pašvaldības atzīst, ka vietējie ceļi pielīdzinājušies reģionālajiem, lai arī to apkalpes klase ir zemāka.

Bērziņš norādīja, ka līdz šim nav notikusi "autoceļu revīzija", taču šajā gadījumā tā ir nepieciešama.

"Latvijas Ceļu būvētājs" valdībai iesniegs pašvaldību aptaujas rezultātus par ceļu stāvokli un ceļu remonta prioritātēm, lai kopīgi varētu vērtēt arī novadu reformas kontekstā. Pašvaldības baidās, ka reformas rezultātā lauku iedzīvotājiem kļūs nepieejami ne tikai rajonu centri, bet arī skolas, bērnudārzi, veselības aprūpe un citi pakalpojumi – ātrā palīdzība līdz viņiem neaizbrauks, bet uz skolu nāksies iet kājām.

Jāpiebilst, ka ceļi turpina pasliktināties, un daudzi jau tagad ir katastrofālā stāvoklī.

Latvijas pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis atzīmēja, ka valdībai ceļu nelaimes tiks demonstrētas uzskatāmi – ar interaktīvās kartes palīdzību.

"Aicinām Satiksmes ministrijai un VARAM nekavējoties sagatavot plānu vismaz pašvaldību norādīto viskritiskāko valsts ceļu posmu sakārtošanai," paziņojumā medijiem norādīja Kaminskis.

Kā padarīt Latviju labāku

Patlaban Latvijā ir 119 pašvaldības, no tām 59 neatbilst Pašvaldību likuma prasībām. Lai arī pašvaldības būtiski atšķiras, to funkcijas ir vienādas, bet nevienlīdzība turpina pieaugt. Reformas mērķis ir atrisināt šo problēmu. Līdz 2021. gadam plānots samazināt pašvaldību skaitu līdz 35, izveidojot pašvaldības ap reģionālās nozīmes attīstības centriem.

Pašvaldību gala skaits var mainīties – tas atkarīgs no diskusijas rezultātiem.

Tika plānots, ka šīm pašvaldībām, 7-8 visā valstī, vajadzīgs pašām savs budžets, kas tiks izmantots kopīgiem projektiem, piemēram, ceļiem vai ūdens sagādes infrastruktūrai. Tiesa, tālāku attīstību plāns nav guvis.

Maijā valdība apstiprināja VARAM pārskatu par plānotā administratīvi teritoriālā dalījuma modeļa sabiedrisko apspriešanu, un sākās oficiālas konsultācijas un informācijas izplatīšana.

Sabojāts ceļš. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce skaidroja, ka sekmīga pašvaldību reforma apliecinās, ka Latvijā iespējams kaut ko tālredzīgi un saprātīgi uzlabot. Tā kļūs par piemēru pārmaiņu procesam citās sfērās – izglītībā, veselības aprūpē, administratīvās slodzes samazināšanā. Lai cilvēki Latvijā dzīvotu labā, lai samazinātu ilgstošo teritoriālo nevienlīdzību, ir jāiet uz priekšu.

Tiesa, būs grūti virzīties uz priekšu, ņemot vērā Latvijas ceļu stāvokli. LCB priekšsēdētājs Bērziņš jau vairākkārt iesniedzis valdībā ziņojumus par problēmām ceļu nozares finansējuma jomā. Taču, acīmredzot, pagaidām jautājums nav guvis nepieciešamo atbalsi.

38
Pēc temata
Ceļi Latvijā ir slikti, jo ceļmalās mētājas atkritumi
Latvijā ir pārāk daudz pašvaldību, tāpēc ceļi ir slikti
Iespējami sastrēgumi: "Latvijas Valsts ceļi" atgādina par ceļu remontdarbiem
Kāpēc Latvijā ir slikti ceļi: Mūrniecei piedāvāja iepazīties ar informāciju
Luminor

Banka brīdina klientus par krāpniekiem

2
(atjaunots 17:39 24.09.2020)
Krīzes periodā sarosījušies krāpnieki – viņi cenšas izmānīt klientu personas datus, sarunā stādoties priekšā kā bankas darbinieki.

RĪGA, 24. septembrisSputnik. Banka "Luminor" ieteica saviem klientiem piesargāties – dažu dienu laikā fiksēti divi mēģinājumi izkrāpt piekļuvi lietotāju interneta bankām, stāsta jauns.lv, atsaucoties uz bankas pārstāvjiem.

"Luminor" darbinieki uzsvēra: bankas pārstāvji nekad nezvana un nesūta elektroniskās vēstules ar lūgumu nosaukt klienta personīgo informāciju, piemēram, konta numuru, PIN kodu, Smart-ID, norēķinu kartes datus – numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugures daļā, interneta bankas paroles utt., kā arī nelūdz autorizēties interneta bankā vai apstiprināt maksājumus.

"Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, it īpaši senioriem, un ieteikt viņiem neatbildēt uz šiem krāpnieku zvaniem vai elektroniskajām vēstulēm.

Rodoties aizdomām par krāpšanos, gadījumā, ja nauda pārskaitīta krāpniekam vai nodoti personas dati vai informācija par norēķinu kartēm, pat to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo bankai. Ja karte pazaudēta vai nokļuvusi ļaundaru rokās, tā nekavējoties jānobloķē. To iespējams izdarīt interneta bankā vai piezvanot bankai.

Ja radušās šaubas par to, kas piezvanījis, "Luminor" iesaka pārliecināties par to, rakstot uz e-pastu info@luminor.lv vai piezvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 1880 (+371 6717 1880).

2
Tagi:
krāpnieki, bankas
Pēc temata
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Eksperts pastāstīja, kā atmaskot telefonkrāpniekus
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Swedbank

Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās

16
(atjaunots 21:59 24.09.2020)
Aizdomīgo darījumu pazīmju saraksts ir tik garš, ka ikvienu var atzīt par neuzticamu klientu. Spriežot pēc kontrolējošo iestāžu izteikumiem, naudas iesaldēšanas politika turpināsies.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Jūs un jūsu darījumu var atzīt par aizdomīgu, ja jūs svīstat un uztraucaties bankā, stāsta Neatkarīgā. Tādām aizdomām pat ir noteikts kods – LNV, kas nozīmē klienta nervozitāti bez acīmredzama iemesla. Ja satraukumā vairākkārt pārteiksieties, darbinieks var piezīmēt kodu JUC: par darījumiem klients sniedz nereālus, juceklīgus vai pretrunīgus skaidrojumus. Pateicoties Finanšu izlūkošanas dienesta un banku uzrauga darbībām, valstī ir sasniegts vēl nebijis aizdomīguma līmenis.

Pagājuši jau pāris gadi, kopš Latvijas finanšu nozari satricināja kapitālais remonts, taču kredītiestādes joprojām tiek sodītas un par lielām summām. Bankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībās ar klientiem, tomēr turpina kāpt uz savu uzraugu izliktajiem grābekļiem.

Katrs var pievienot savas pazīmes

Aprīlī AS "Citadele banka" par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā samaksāja sodu 647 tūkstošu eiro apmērā. Banka "Signet Bank AS" jūlijā samaksāja 906 tūkstošus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā publicēts saraksts ar darījuma aizdomīguma pazīmēm, un tas ir tik plašs, ka faktiski jebkādu naudas pārvedumu un jebkuru naudas īpašnieku var klasificēt par aizdomīgu, un tādā gadījumā ir nekavējoties jāziņo uzraudzības iestādēm. Pazīmes attiecas gan uz naudu un tās izcelsmi, gan darījuma mērķiem un pat cilvēku izskatu.

Saraksta beigās ir svarīga piezīme: "Darījumu aizdomīguma pazīmju uzskaitījums nav izsmeļošs un to katrs var pilnveidot, veidojot jaunu pazīmi, atkarībā no situācijas".

Tā nu tagad bankas strādā – izgudro arvien jaunus iemeslus un pazīmes, kādēļ klientus atzīt par aizdomīgiem, bet uzraugošās iestādes atrod pamatojumu naudas iesaldēšanai un banku iedalīšanai labajās un sliktajās.

Labās bankas un pārējās

FID vadītāja labo banku sarakstu izziņoja aizvadītajā nedēļā Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Atbilstības kultūra ‒ ilgtspējīgas attīstības pamats". Dienesta vadītāja Ilzes Znotiņa atklāja: "FID ir liels prieks strādāt ar "Swedbank", "SEB banku", banku "Citadele", bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju."

Kapitālais remonts nozarē banku skaitu Latvijā ir samazinājis tiktāl, ka nav nekādu grūtību no Znotiņas izziņotā labo banku uzskaitījuma atvasināt pārējās sliktās bankas, kuras Znotiņai prieku darbā nerada vai rada nepatiku. Runa ir par desmit bankām. Taisnības labad jāpiebilst, ka pati Znotiņa preses konferencē Ģenerālprokuratūrā šādu loģisku secinājumu nodēvēja par viltus ziņu.

Preses konference bija veltīta diviem svarīgiem dokumentiem: Vadlīnijas "Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru" un "Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā". Tajos definēts Latvijas riska profils, un sakārtoti sadarbības jautājumi, lai FID var sniegt atbalstu izmeklēšanā. Publiskoti šie dokumenti netiks.

Acīmredzama prioritāte

Pēc dokumentu parakstīšanas ģenerālprokurors Juris Stukāns pavēstīja, ka tagad nevienam vairs nav jāšaubās, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācija ir izmeklēšanas prioritāte visām tiesībsargājošajām iestādēm, tai skaitā prokuratūrai:

"Līdz ar to mēs nodrošināsim atbilstošus resursus, lai beidzot šīs lietas tiktu virzītas tālāk un uz tiesu, lai mēs varētu redzēt konkrētus rezultātus, ko no mums gaida attiecīgi ārvalstu eksperti un mūsu sadarbības partneri," paziņoja Stukāns.

Jāatgādina, ka šādu prasību Latvijas valdībai izteica ASV vēstniecība - turklāt divas reizes publisku paziņojumu veidā.

Prokuratūrā tiks izveidota speciāla prokuroru grupa, kas darbosies ar šāda veida noziegumu izmeklēšanu un koordinēšanu, sniedzot kolēģiem metodisku atbalstu.

Stukāns pauda pārliecību, ka citām iestādēm ir vērts mācīties no FID darbības, un kritiski izvērtēja Valsts policiju, kurai šo noziegumu izmeklēšana līdz šim nav bijusi prioritāte. Viņš piezīmēja, ka šobrīd no FID saņemto ziņojumu dēļ policija esot pārslogota, taču valdība piešķīrusi papildu līdzekļus, un policijai tagad būs iespēja stiprināt tās vienības, kas strādā ar FID materiālu izvērtēšanu, ja vien policijas vadība to atzīs par prioritāti. Jāatgādina, ka Valsts policijai kopš februāra nemaz nav priekšnieka – viņs ir atlaists.

Kontus joprojām iesaldēs

Spriežot pēc Znotiņas un Stukāna izteikumiem, līdzšinējā naudas iesaldēšanas politika bankās turpināsies.

"Mēs turpināsim strādāt, lai attīrītu mūsu biznesa vidi un finanšu sektoru no netīras naudas," tā sacīja FID vadītāja Znotiņa.

Naudu, uz ko krīt aizdomas, vispirms FID var iesaldēt uz laiku līdz 45 dienām, bet pēc tam policija caur tiesu arestēt uz laiku līdz diviem gadiem. Noslēgumā var tikt lemts par naudas konfiskāciju. Ja atņemtā nauda izrādās tomēr godīgi iegūta, īpašnieks pats vainīgs, ka divu gadu laikā nav mācējis to pierādīt izmeklētājiem vai tūļājies ar pierādījumu gādāšanu. Un vispār ‒ nav ko svīst bankā!

16
Tagi:
Finanses, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu