RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) veidotā darba grupa tikusies ar pacientu organizācijām, lai gūtu pēc iespējas plašāku informāciju par problēmām, ar ko nākas saskarties pacientiem, vēsta LSM.lv.
Nemiro paskaidroja, ka organizācijas, kas sargā pacientu intereses, bieži paliek neuzklausītas, taču neviens nespēj precīzāk nosaukt pašreizējos trūkumus.
Trešajā darba grupas sanāksmē līdztekus pacientu sabiedriskajām organizācijām piedalījās Konkurences padomes un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji, Saeimas deputāte Iveta Benhena-Bēkena un Rīgas Medicīnas koledžas pasniedzēja un farmaceite Ligita Kukule. Viņu sniegtās ziņas papildināja jau esošo informāciju, kas nepieciešama, veidojot stratēģiju un priekšlikumus nozares sakārtošanai, atzīmēja ministrija.
Grupas mērķis ir izstrādāt piedāvājumus konkurences uzlabošanai farmaceitikas tirgū un rast iespējas samazināt medikamentu cenas, lai padarītu tos pieejamākus iedzīvotājiem.
Sēdē tika iezīmētas vairākas svarīgas problēmas, tostarp – diennakts aptieku nepieejamība.
"Latvijā ir tikai 13 diennakts aptiekas, 7 no kurām ir Rīgā. Diennakts aptieku nav pat tādās lielās pilsētās kā Valmierā un Jelgavā. Ja pacientam vēlākās vakara stundās ir steidzami nepieciešami medikamenti, neatliek nekas cits, kā braukt lielus attālumus.
Problēmas ir arī ar mazo aptieku nespēju konkurēt ar lielajiem aptieku tīkliem un piegādes pakalpojumu uz mājām ierobežota pieejamība. Tika identificēts arī caurspīdīguma trūkums starp zāļu ražotājiem un Nacionālo Veselības dienestu – tas apgrūtina gan farmaceitu, gan patērētāju ikdienu, piemēram, situācijās, kad kāds akūti nepieciešams medikaments bez ziņas pazūd no tirgus," pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Sēdē izskanēja informācija arī par citiem trūkumiem farmaceitikas tirgū: nekompensējamo medikamentu augstās cenas, novatorisko zāļu nepietiekamā pieejamība, kā arī pārliekā vairumtirgotāju loma aptieku izvietojuma jautājumā. Tas ierobežo patērētāju tiesības un viņu piekļuvi medikamentiem.
RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pacientu šķirošana, policijas iejaukšanās privātajā dzīvē, tirdzniecības ierobežojumi – šādi jautājumi visvairāk satrauca Latvijas iedzīvotājus, kuri Covid-19 pandēmijas laikā vērsās Tiesībsarga birojā, ziņo tvnet.lv.
24. februārī tiesībsargs Juris Jansons piedalījās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.
Jansons pastāstīja arī, ka bija diezgan daudz satraucošu zvanu no cilvēkiem par pacientu šķirošanu pandēmijas laikā. "Šādās krīzes situācijās bija jābūt krīzes komunikācijai, un mēs to vairākkārt uzsvērām valdībai," pauda Jansons.
Viņš uzsvēra, ka bieži vien tas, ko saka premjers pēc valdības sēdēm, atšķiras no tā, ko runāja nozaru ministri. Attiecīgi pieaug neuzticība valdības lēmumu leģitimitātei.
Tiesībsarga biroja ziņojumā par 2020. gadu teikts, ka sākotnēji pieauga iesniegumu skaits par darba devēja noteiktu dīkstāvi, bezalgas atvaļinājumiem, darba devēju izvirzītām īpašām prasībām vai gluži pretēji – nepietiekamu piesardzību Covid-19 apstākļos, policijas pārlieku iejaukšanos pašizolācijā esošo cilvēku privātajā dzīvē, skolēnu brīvpusdienām un pārtikas pakām.
Savukārt rudenī cilvēki interesējās, vai prasības nēsāt aizsargmasku un ierobežojumi ekonomikā un tirdzniecība neaizskar iedzīvotāju pamattiesības.
RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.
Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.
AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.
Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.
"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.
AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.
AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.
Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.
Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.
Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.
Krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Baltijas valstīs un Ukrainā rada dziļas bažas, norāda Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomē. Diplomāts kā piemēru minēja to, ka krievu valoda ir dzimtā aptuveni 30-50 procentiem Ukrainas iedzīvotāju, bet to izspiež gan no sabiedriskās, gan izglītības sfēras. Tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības, bet ANO cilvēktiesību padome klusē. Lavrova paziņojumu skatieties Sputnik video.