LIZDA vadītāja Inga Vanaga

Reformas ir sāktas: iespējams, pedagogu algas tomēr pieaugs

36
(atjaunots 12:08 18.06.2019)
Valdība ievērojusi izglītības jomā sāktās reformas un apsolījusi skolotājiem algas pielikumu, kad LIZDA līdztekus plānotajam streikam ierosinājusi sasaukt Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

RĪGA, 18. jūnijs — Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) atcels plānoto streiku, ja Ministru kabineta sēdē tiks atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums palielināt pedagogu minimālo atalgojumu, konstatēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, vēsta Jauns.lv.

Šodien valdība izskatits pedagogu zemākās algas iespējamo palielinājumu no 710 līdz 750 eiro no 2019.gada 1.septembra. IZM iesaka apstiprināt finansējumu 713 824 eiro apmērā no budžeta "Mērķdotācijas pašvaldībām", bet 6 944 658 eiro – no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma.

Lēmumu valdošā koalīcija pieņēmusi, kad nonākusi pie secinājuma, ka izglītības ministres Ilgas Šuplinskas iecerētās reformas ir sāktas.

"Protams, trīs četros mēnešos nevar visas reformas īstenot, bet ir ļoti skaidra virzība uz to, ko Šuplinska redz. Galvenais mērķis ir celt izglītības kvalitāti, lai Latvijā neviens jaunietis, kas izgājis izglītības sistēmu, nebūtu atstāts novārtā, varētu atrast savu vietu darba tirgū, stāties augstskolā, turpināt savu izglītību," paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Taujāts, vai izglītības jomā notikušās izmaiņas iespējams uzskatīt par valsts nozīmes reformām, kam budžetā paredzēti 7,07 milj.eiro, Kariņš atbildēja apstiprinoši.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka valdība vēl novērtēs, vai reformas veiktas pēc būtības, vai bijušas tikai "uz papīra".

Jūnija sākumā noskaidrojās, ka Finanšu ministrija nav saskaņojusi IZM iesniegtos grozījumus par pedagogu minimālās algas palielināšanu izglītības reformas trūkumu dēļ. Pēc tam LIZDA, kas iepriekš apsolīja sākt streiku 1.septembrī, lūdza sasaukt Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, ko veido valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, kā arī pieļāva iespēju iesniegt Šuplinskas demisijas pieprasījumu.

36
Pēc temata
No grāmatvežiem skolotājos: Latvijā atraduši risinājumu skolotāju trūkumam
Skolās novērojams būtisks latviešu valodas pedagogu trūkums
Finanšu ministrija nesaskaņoja skolotāju algas paaugstinājumu
Latvija atvadīsies no izglītības ministra? Pedagogus sadusmojusi atteikšanās celt algas
Vladimirs Lindermans

Lindermans pastāstīja, ar ko saistīta "vecāku lietas" atsākšana

3
(atjaunots 09:50 14.07.2020)
Latvijas Ģenerālprokuratūra ir pārliecināta, ka "valsts ienaidnieki" nedrīkst gūt uzvaru pār valsti, tāpēc ir jāpanāk viņu sodīšana, paziņoja tiesībsargs un publicists Vladimirs Lindermans.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Tiesībsargs un publicists Vladimirs Lindermans pastāstīja, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra informējusi par kriminālprocesa atsākšanu sakarā ar viņa uzrunu Vislatvijas vecāku sapulcē 2018. gada martā.

"Vecāku sapulces" lieta ilga divus gadus, atgādināja Lindermans.

"Valsts drošības dienests konstatēja, ka nozieguma sastāva nav, un 2020. gada pavasarī lieta tika slēgta. Nesen Ģenerālprokuratūra pieņēma lēmumu atsākt lietvedību. Negribu izskatīt nekādus konspiroloģiskus iemeslus, pēc būtības, iemesls ir tikai viens – sistēmai nepatīk zaudēt," paziņoja Lindermans.

Publicists pastāstīja, ka aptuveni pirms mēneša viņš iesniedzis pieprasījumu par likumīgo naudas kompensāciju pēc procesa.

"Tādus iesniegumus izskata tieši Ģenerālprokuratūra, tāpēc lietas atjaunošanu var uzskatīt par atbildi: "valsts ienaidnieki" nedrīkst izcīnīt uzvaru pār valsti, tāpēc jāvelk lieta garumā pēc iespējas ilgāk un jāpanāk notiesāšana," atzīmēja Lindermans.

2018.gada 31.martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, kurā simtiem vecāku un viņu bērni, kā arī politisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvji tikās zem Krievu skolu aizstāvības štāba lozungiem ar mērķi aizsargāt izglītību krievu valodā.

Pasākums, tā organizatori un dalībnieki ļoti nepatika Latvijas varasiestādēm, kas tobrīd intensīvi cīnījās pret krievu skolām, un Drošības policija (tagad – Valsts drošības dienests) zibenīgi saskatīja politiķu un tiesībsargu runās aicinājumus uz "sabiedrības šķelšānu" un visādu "starpnacionālā naida kurināšanu".

Šī iemesla dēļ pret krievvalodīgajiem tiesībsargiem un politiskajiem darbiniekiem tika ierosinātas vairākas krimināllietas.

Citu starpā bija arī Latvijas Krievu savienības priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, partijas valdes loceklis Iļja Kozirevs, kā arī publicisti Vladimirs Lindermans un Aleksandrs Gapoņenko.

Nākamo divu gadu laikā T.Ždanoka ne vienu reizi vien tika nopratināta, Kozirevs, Lindermans un Gapoņenko pat pasēdēja izmeklēšanas izolatorā. Pie tam Kozirevs tika aizturēts tikai pāris dienas, bet Lindermanu turēja ilgāk, savukārt Gapoņenko pat "sēdēja" Centrālcietumā gandrīz piecus mēnešus.

Линдерман рассказал, с чем связано возобновление "дела родителей"
3
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Ģenerālprokuratūra
Pēc temata
"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
"Baltiem diegiem šūts": krievu skolu aizstāvju lietā pielikts punkts
Ja cīnies par tiesībām, esi gatavs sēdēt: Lindermans par krievu iebiedēšanu Latvijā
Ramona Petraviča

Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem

5
(atjaunots 09:45 14.07.2020)
Pretēji Petravičas vārdiem pēc Satversmes tiesas sprieduma, Labklājības ministrijas miljoniem eiro vērtajā piedāvājumu kompleksā nav pieminēta ne sociālā nodrošinājuma pabalsta grozīšana, ne vecuma pensijas aprēķina bāzes palielināšana. Kam sola palīdzību?

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. iniciatīvas vairāk nekā divsimt miljonu eiro apmērā – Labklājības ministrijas atbilde sociālās drošības sistēmas kritiķiem. Nākamā gada prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksas, ģimenes pabalsti un atbalsta pasākumi bērniem ar invaliditāti, vēsta Neatkarīgā.

Tomēr resors nav sniedzis ne valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ne minimālās pensijas palielināšanas aprēķinu, lai arī labklājības ministre pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas paziņoja, ka vēlas palielināt šo pabalstu līdz 109 eiro. Tiesa, no Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka problēmu rada ne tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta zemais apmērs, bet sociālā drošība pašos pamatos.

Milzīgas summas

Labklājības ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18 nozares politikas prioritārajiem pasākumiem iesniegti Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Kopumā, pēc LM aprēķiniem, to īstenošanai nepieciešami 216 miljoni eiro. Tiesa, norāda resors, atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, tāpēc kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzreiz pēc Satversmes tiesas sprieduma paziņoja, ka ir apņēmības pilna gan pabalstu palielināt, gan celt vecuma pensijas aprēķina bāzi, kas nav mainīta 15 gadus. Tomēr minēto prioritāšu sarakstā nav ne vārda par minimālo pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un to palielināšanu.

Ministre iesniedza valdībā minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānu. Līdzīgu projektu LM iesniedza Ministru kabinetā jau pērn un aicināja valdību minimālo pensiju palielināt līdz 99 eiro. Valdība iniciatīvu neatbalstīja.

Labklājības ministrijas speciālists Egils Zariņš paskaidroja, ka resora prioritāšu sarakstā patiešām nav iekļauts jautājums par minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet ministrija to piedāvās atsevišķi. Tātad pašreizējās iniciatīvās paredzētajiem izdevumiem (216 miljoni eiro) pievienosies summa, kas nepieciešama minēto pabalstu palielinājumam aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, rēķinot pēc pagājušā gada datiem.

Vai piešķirs naudu asistentiem

Prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013. gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, tomēr pašlaik notiek diskusijas par šī pabalsta nākotni.

Labklājības ministrija piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no tiem paredz mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti un vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību. Plānots arī paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu, kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro.

Deviņus miljonis eiro plānots atvēlēt pensiju saņēmēju atbalstam un viņu ienākumu palielināšanai. No 2021. gada Labklājības ministrija piedāvā pakāpeniski nodrošināt piemaksas vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. gada. Arī šis jautājums jau vairākkārts apspriests Saeimā, bet līdz šim nav atrasti pietiekami līdzekļi. Labklājības ministrija arī rosina palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām no 300 līdz 350 eiro mēnesī (4200 eiro gadā).

Ģimenēm ar bērniem rosina piešķirt jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu, taču šāda pabalsta kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30 miljoniem eiro. Vēl 15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai.

5
Tagi:
Ramona Petraviča, Satversmes tiesa, Labklājības ministrija
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Minimālais ienākumu līmenis Latvijā ir atzīts par Satversmei neatbilstošu
Deputāts: pēc tiesas verdikta labklājības ministrei derētu pamest savu amatu