Nils Ušakovs un Oļegs Burovs

Burovs: Ušakovam līdzīga līdera pagaidām nav, toties arī caru pielūgt nevajag

45
(atjaunots 10:36 15.06.2019)
Rīgas vicemērs, "Gods kalpot Rīgai" deputāts Oļegs Burovs paziņoja, ka līdz ar Nila Ušakova aiziešanu Eiropas Parlamentā Rīgas domē mainīsies vadības stils, tai ir jābūt komandai, nevis vienam līderim.

RĪGA, 15. jūnijs – Sputnik. Rīgas dome ilgu laiku strādājusi situācijā, kad partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" savienībai bija viens spilgti izteikts līderis – Nils Ušakovs. Tagad viņš ir ievēlēts Eiropas Parlamentā, un pašvaldība var pamēģināt izveidot komandu, kura strādās vienoti, jo atrast jaunu "ikonu" ir sarežģīti, paziņoja vicemērs Oļegs Burovs radio Baltkom ēterā.

Pēc viņa domām, diez vai Nils Ušakovs atgriezīsies kārtējās Rīgas vēlēšanās 2021. gadā, savukārt atrast viņam līdzīgu līderi būs pietiekami sarežģīti.

"Tāpēc es saku – jāpaiet laikam. Varbūt viena līdera laiku ir pagājuši, nevajag vairs pielūgt caru-saimnieku, pienācis komandas laiks. Es saprotu, ka tas ir mūsu, krievu, mentalitātē, bet tomēr," pateica Burovs.

Tāpat viņš paziņoja, ka cer, ka vēlēšanu rezultātā pie varas Rīgā nenonāks populistu komanda, kā tas noticis Saeimā.

Tāpat viņš komentēja "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" pārstāvju Jāņa Urbanoviča un Daiņa Turlā paziņojumus par to, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rīkošanas gadījumā, politiskie spēki piedalīsies tajās ar atsevišķiem sarakstiem.

"Tā ir tikai retorika, kā diplomātijā – pateikt vēl nenozīmē izdarīt. Un tas nenozīmē, ka tā arī būs," pateica Burovs.

Atgādināsim, ka pēc Daiņa Turlā ("Gods kalpot Rīgai") ievēlēšanas jaunā Rīgas mēra amatā bija jānotiek vēl vienai ārkārtas sēdei, kurā jau bija plānots ievēlēt vēl vienu vicemēru (Sandri Bergmani no "Saskaņas") un apstiprināt Oļegu Burovu (GKR) Rīgas Brīvostas priekšsēdētāja amatā – Andra Amerika vietā, kuru ievēlēja Eiropas Parlamentā.

Taču četri "Saskaņas" deputāti – Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Valērijs Petrovs un Vitālijs Dubovs – kā viņi pēcāk paskaidroja, vēlējās saņemt skaidrojumus sakarā ar Sandra Bergmaņa izvirzīšanu Rīgas vicemēra amatam, par ko viņus izslēdza no partijas. Rezultātā "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" koalīcija zaudēja balsu vairākumu Rīgas domē – tagad tai ir 28 balsis, tikpat cik opozīcijai.

Pagājušajā nedēļā visas Rīgas domes opozīcijas frakcijas vienojās sasaukt ārkārtas sēdi, kurā tiks piedāvāts izteikt neuzticību Turlajam. Attiecīgu pieteikumu parakstīja 24 deputāti. Paredzēts, ka sēde, kurā šis jautājums tiks izskatīts, notiks 20. jūnijā. Ja pretrunas Rīgas domē neizdosies atrisināt, jau rudenī pašvaldībā ir iespējamas ārkārtas vēlēšanas.

Pirmām kārtām par jaunām vēlēšanām iestājas trīs opozīcijas frakcijas - "Vienotība", Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība. Savukārt partijas "Latvijas attīstībai" pārstāvji uzskata, ka svarīgāk ir atstādināt mēru Daini Turlo, pēc kā opozīcija deputāti varēs izvirzīt savu kandidātu mēra amatam un atrast balsis, lai viņu atbalstītu un ieceltu šajā postenī.

Pret pirmstermiņa vēlēšanām uzstājas Rīgas mēra Daiņa Turlā frakcija "Gods kalpot Rīgai", taču, ja situācija veidosies tā, ka to rīkošana būs nepieciešama, partija tam ir gatava.

Nevēlas ārkārtas vēlēšanas arī nesen izveidotajā "Neatkarīgo deputātu frakcijā", uzskatot, ka tas apdraudēs darbu Rīgas nākamā gada budžeta veidošanā. No "Saskaņas" izslēgtais deputātu četrinieks piedāvā atlaist mēru, abus vicemērus, un pēc tam sākt pārrunas no jauna.

Partijā "Saskaņa" uzskata, ka Rīgas domes deputātu ārkārtas vēlēšanas neatbilst pilsētnieku interesēm, taču, ja domē nebūs iespējams nodrošināt stabilu darbu "kaut kādu šauru interešu dēļ", tad vēlēšanas kļūs par visgodīgāko risinājumu šādā situācijā.

45
Pēc temata
Nevar rimties: ministrija atkal domā par Rīgas domes atlaišanu
Jaunais Rīgas mērs nosauca Latvijas galveno kļūdu Jaunāko laiku vēsturē
Turlais: Rīgas dome var strādāt arī šādos apstākļos
Krīze Rīgas domē: jaunais mērs neizslēdz ārkārtas vēlēšanas
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

16
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

16
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi
Covid-19 testi, foto no arhīva

Latvijā trīs jauni Covid-19 gadījumi, neviens nav hospitalizēts

5
(atjaunots 11:43 11.08.2020)
Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 gadījumi, taču neviens netika hospitalizēts; testu skaits ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar brīvdienām.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā ir veikti 2328 koronavīrusa testi, atklāti trīs jauni inficēšanās gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie kontaktēja ar citiem saslimušajiem, attiecībā uz trešo cilvēku informācija tiek precizēta.

Kopumā Latvijā epidēmijas laikā Covid-19 analīzes ir nodevuši 216 530 cilvēki, 1293 no viņiem ir tests izrādījās pozitīvs, 1078 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

Aizritējušajā diennaktī neviens netika hospitalizēts Covid-19 dēļ. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Pēc ārstēšanās no Covid-19 no slimnīcām ir izrakstīti 195 pacienti.

Iepriekš ziņots, ka 11. augustā Ministru kabineta sēdē var tikt izskatīts jautājums par esošo ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atbilstību epidemioloģiskajai situācijai valstī. Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka, viņaprāt, patlaban nav nepieciešamības pārskatīt spēkā esošos ierobežojumus.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 20,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 739 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 13,2 miljoni izveseļojās.

5
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
SPKC meklē autobusa Rīga-Daugavpils pasažierus: Latvijā 7 jauni Covid-19 gadījumi
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
VID ēka, foto no arhīva

Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: Latvijā mainīsies nodokļi

0
(atjaunots 15:08 11.08.2020)
Runas par nodokļu celšanu Latvijā nav, reformas būtība ir sloga pārdalīšanā, lai atrastu finansējumu veselības aprūpes nozarei, skolotāju algu celšanai un izpildītu Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni, paziņoja Kariņš.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas valdība nākamnedēļ plāno uzklausīt Finanšu ministrijas paziņojumu par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, lai "kliedētu mītus" un sniegtu sabiedrībai pilnu informāciju, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš.

Pēc viņa sacītā, Finanšu ministrijas piedāvājums paredz obligāto sociālo maksājumu ieviešanu, lai rēķinātos ar sociālo palīdzību, piemēra, darba zaudēšanas gadījumā, varētu visi. Tai pat laikā standarta nodokļu režīmu nav plānots mainīt.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas – prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," citē Kariņu BNN.

Finanšu ministrijas izstrādātais paziņojums paredz pārdalīt daļu sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa par labu veselības aprūpes nozares finansējumam, nepaceļot nodokļu slogu nodarbinātajiem. Reformas mērķis ir savest kārtībā nodokļu sistēmu tā, lai tā būtu taisnīgāka, vienlaikus nodrošinot valdībai ienākumus no nodokļiem visu valsts sociālo programmu finansēšanai.

Attiecībā uz Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumiem par nekustāmā īpašuma nodokļa likmju izmaiņām Kariņš norādīja, ka nodokļu reformas kontekstā tas netika apspriests. "Es neatbalstīšu vienkāršu nodokļu celšanu, jo mērķis ir sakārtot sistēmu," paziņoja premjers. Kariņš atzīmēja, ka jaunās kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas stāšanās spēkā gadījumā maksājumi par nekustamā īpašuma nodokli daudziem var palielināties vairākas reizes, un jārosina diskusija par nodokļa likmju samazināšanas nepieciešamību, lai nepaaugstinātu nodokļu maksājumu slogu.

Valdībai jāpieņem Finanšu ministrijas informatīvais paziņojus, lai izslēgtu "spekulāciju un cilvēku iebiedēšanas" varbūtību, uzsvēra Kariņš, atzīstot, ka sabiedrībā trūkst dziļākas izpratnes par to, par ko diskutē valdība.

Kariņš uzsvēra, ka JKP piedāvājums palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro samazinās naudas apjomu valsts budžetā.

"To tagad vērtējam. Nav runas par to, ka samazināsim neapliekamo minimumu. Es esmu par to, ka mēs to palielinātu, bet ir jārēķina, par cik mēs varam atļauties to palielināt, neatņemot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām," teic valdības vadītājs.

0
Tagi:
budžets, Latvija, nodokļi, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu