Eiro

VID vadītāja: mūsu mērķis ir lielā nauda, taču nevajag baidīties no "slazdiem krūmos"

59
(atjaunots 09:26 15.06.2019)
Latvijas VID nav nepieciešama piekļuve lielveikalu lojalitātes programmu kartiņām, nodokļu inspekcijas mērķis ir lielie darījumu, kur var "apgrozīties" netīra nauda, paziņoja Ieva Jaunzeme.

RĪGA, 15. jūnijs – Sputnik. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme komentēja Latvijas Radio 4 ēterā nesenos grozījumus par skaidras naudas darījumu ierobežošanu, kā arī pastāstīja, kam būtu jāgaida VID "slazdi".

Dzīvoklis par skaidru naudu

Aprīļa sākumā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus par nodokļiem un nodevām, kuri paredz aizliegumu skaidras naudas norēķinus nekustamo īpašumu darījumos. Sākotnēji Finanšu ministrija piedāvāja ierobežot arī skaidras naudas norēķinus transportlīdzekļu iegādē un samazināt limitu šādiem norēķiniem no 7200 līdz 3000 eiro, taču Saeima pagaidām šādus pasākumus neuzņemas veikt.

Intervijā Ieva Jaunzeme paziņoja, ka skaidra nauda – tie ir naudas atmazgāšanas riski. Latvijai Eiropas un Amerikas finanšu regulatoriem jau tā ir daudz pretenziju, ja tā neizpildīs rekomendācijas sava finanšu un banku tirgus pilnveidošanā, tai draud iekļūšana tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

"Personīgi es nevēlos, lai Latvija būtu tajā. Man, piemēram, paziņu lokā nav cilvēku, kuri pirktu dzīvokli par skaidru naudu par 200 tūkstošiem eiro. Toties esmu redzējusi, kā viena sieviete ved uz Latviju pa pusotram miljonam eiro. Šobrīd viņa cenšas pierādīt naudas izcelsmi. Nespēs pierādīt – naudu konfiscēsim," paziņoja Jaunzeme.

Viņa norāda, ka šodien VID prioritāte ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas, bet apsekot, vai cilvēks ir pārsniedzis likumā noteikto 7200 eiro limitu skaidras naudas pirkumos, ir grūti.

"Mums vienkārši nav resursu dzīties pakaļ katram eiro. Šobrīd mūsu prioritāte – tie ir lielie pirkumi, kuri atbilstu cilvēka ienākumiem. Kaut gan kurš lai to zina, varbūt kādreiz atgriezīsimies pie šīs idejas… Mūsu prioritāte šodien – tās ir aplokšņu algas un ēnu ekonomika," pateica Jaunzeme.

VID "slazdi"

Latvijas Saeima izskata grozījumus par nepieciešamību deklarēt skaidras naudas līdzekļus pēc kompetento darbinieku prasības ne tikai uz ārējām robežām, bet arī uz iekšējām, jeb ar Lietuvu un Igauniju. Ja persona norādījusi deklarācijā nepatiesas ziņas, viņam draudēs brīvības atņemšana līdz 2 gadiem, piespiedu darbi vai naudassods. Kriminālatbildība iestāsies gadījumos, kad nepatiesas informācijas sniegšana par summu pārsniegs 50 minimālās algas, jeb 21,5 tūkstoti eiro. Šādā izskatā likumprojekts dosies uz izskatīšanu Juridiskajā komisijā un tālāk uz Saeimu. Paredzēts, ka grozījumi varētu tikt apstiprināti un ieviesti jau no 1. jūlija.

Ieva Jaunzeme, komentējot izmaiņas likumā, paziņoja, ka VID nebūs tiesību apturēt visas mašīnas, kuras brauks, piemēram, no Lietuvas uz Latviju, un pārbaudīt iespējamos lielu naudas summu pārvadājumus tajās. Runa ir tikai par tiem cilvēkiem, attiecībā pret kuriem VID rīcībā ir operatīvā informācija, ka viņi varētu pārvadāt lielas naudas summas.

"Šobrīd, piemēram, ja kāds ved naudu no Lietuvas uz Latviju ar mašīnu, VID nav nekādu tiesību aizturēt šo naudu. No 1. jūlija, kolīdz mēs saņemsim operatīvo informāciju par to, ka šāda nauda tiek pārvadāta, mēs varēsim apturēt auto un pieprasīt deklarēt skaidras naudas summas. Un pats galvenais – cilvēkam pašam būs jāpierāda naudas izcelsmes legālumu. Nespēs – nauda tiks konfiscēta," paskaidroja Jaunzeme.

59
Pēc temata
Valsts ieņēmumu dienests apkaros nelegālo tirdzniecību Internetā
Mediji: bankas īpašnieks Latvijā pieķerts mēģinājumā ievest 300 000 eiro skaidrā naudā
Kariņš par naudas atmazgāšanu: mēs būsim savu māju sakārtojuši
Bērnu nodaļa slimnīcā

Ārsts-anesteziologs sit trauksmes zvanā: mājdzemdības nogalināja sievieti

3
(atjaunots 08:26 04.08.2020)
Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis sašutis par gadījumu, kad mājdzemdību laikā mirusi sieviete, un pieprasa sākt diskusiju par vecmāšu atbildību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Skandalozais ārsts-anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis paziņoja sociālajos tīklos par dzemdētājas nāvi. Kur un kā notika šis incidents, ārsts neprecizē, taču, saskaņā ar atsevišķiem datiem, traģēdija notikusi jūlija beigās.

​"Uzsita asini. Saruna ar kolēģi par pagājušās nedēļas izsaukumiem. Bijuši izsaukumā uz plānotām mājdzemdībām, kurās mirusi jauna sieviete. Vecmāšu rīcību nekomentēšu, bet no nevajadzīgas nāves varēja izvairīties plānojot dzemdības stacionārā... Kad vienreiz šis beigsies?" pauda sašutumu Twitter ārsts Roberts Fūrmanis.

Vairums komentētāju atbalstīja pazīstamā ārsta neizpratni, taču bija arī citi viedokļi.

​"Tas ne tikai beidzas, bet kļūst aizvien populārāk. Mājdzemdību atbalstītājiem patīk stāstīt, ka agrāk sievietes dzemdēja mierīgi un saskaņā ar dabu savā pirtiņā. Cik "pirtiņas harmonijā" nomira, to aizmirst piebilst," atzīmē žurnāliste Gunta Sloga.

​Taču viņas sacītajam iebilst darba aizsardzības speciālists.

"Esmu mājdzemdību atbalstītājs (abas atvases plānotās mājdzemdībās, kurās biju klāt), bet es nesaku, ka tas ir mierīgi, harmoniski pirtiņā, rudzu laukā vai sazin vēl kā. Kā arī neesmu dzirdējis, ka mājdzemdību vecmātes un dullas apgalvotu, ka dzemdības ir mierīgas, harmoniskas," raksta Jānis Alkšers.

​"Jāuzlabo stacionāru personāla reputācija. Dāmas grib "harmoniskas", "dabīgas", mier un cieņpilnas dzemdības, bez "mākslīgas" iejaukšanās. Bet tie stāstiņi Internetā kā uz citām bļauts, bez saskaņošanas veiktas manipulācijas utml. liek izvēlēties riskantus variantus," skaidro mājdzemdību popularitāti Egita.

​"Pati arī esmu par dzemdībām stacionārā, bet Nīderlandē mājdzemdības ir pilnīgi normāla prakse un to īpatsvars ir salīdzinoši liels. Tāpēc sliecos domāt, ka ne jau mājdzemdības kā tādas ir slikta lieta, bet sistēma Latvijā nav izstrādāta tā, lai samazinātu iespējamos riskus," stāsta par saviem novērojumiem Inga Delvina.

​"Ja līgumos atrunātu punktus par civiltiesiko un/vai kriminālatbildību, tad iespējams, ka Latvijā situācija mainītos," piekrīt tvīta autors.

​"Lai dzemdētu ne slimnīcā, ir jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan profesionālai vecmātei, gan noteiktajām minūtēm līdz slimnīcai, gan protams pilnīgi veselai grūtniecei un visiem izmeklējumiem tip top. Nevajadzētu vispārināt dēļ atsevišķu neprofesionālu vecmāšu darbības," uzskata Lelde.

​"Strādājot dzemdību iestādē, zinu arī normālās dzemdībās viss noiet greizi vienā mirklī (izkrīt nabas saite, atslāņojas placenta u.c.) slimnīcā 5 min laikā var veikt ķeizargriezienu, kas parasti glābj bērniņu. Tās 30 min varbūt var glābt māti, kas asiņo, bet ne mazuli hipoksijā," pārliecināta Anete Geršmane.

​"Es saprotu mājdzemdību ideju - to mieru, savējos apkārt. To, ka nekur nav jābrauc. BET, lai arī cik skaisti tas nebūtu, es būtu pārāk gļēva riskēt. Ar bērniņu, ar sevi galu galā," uzskata Dace Ševčenko.

​"Man bija fantastiski skaistas un harmoniskas dzemdības Stradiņos. Bez absolūtas liekuļošanas varu apgalvot, ka saņēmu gan mājas mieru un harmoniju, gan superprofesionālu līdzāsbūšanu ar drošības sajūtu, ja nu būtu sarežģījumi. Tas ir tik ļoti atkarīgs no ārsta un vecmātes," dalās pieredzē Līva Sējāne-Ābele.

​"Paturpinot plānoto mājdzemdību tēmu – beidzot ir jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu civiltiesisko un pat arī kriminālatbildību situācijās, kad ir iestājušās komplikācijas un/vai nāve, protams, vērtējot pieejamo aprīkojumu un palīdzības sniegšanas taktiku," pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, piebilstot, ka vairumā gadījumu šīs atbildības nav un tas ir jāmaina.

Atzīmēsim, ka Latvija joprojām ir viena no līderēm lielo mirstības rādītāju ziņā dzemdību laikā. Par problēmu runā vairākus gadu, taču kardināli atrisināt to pagaidām nav izdevies.

3
Tagi:
bērni
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu
Atpūta pie jūras. Foto no arhīva

Covid-19 netraucē Latvijas iedzīvotājiem priecāties par dzīvi

13
(atjaunots 14:44 03.08.2020)
Pēdējo 15 gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši apmierinātāki ar savu dzīvi, un pandēmija viņiem nav traucēklis.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Covid-19 pandēmija gandrīz nav ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi, liecina Sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS dati.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš publicēja savā Facebook lapā pētījuma datus par to, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar savu dzīvi un cik ļoti viņi jūt, ka pārvalda savu dzīvi.

Pēc desmit baļļu skalas Latvijas iedzīvotāji savu apmierinātību ar dzīvi ir novērtējuši ar 6,90 punktiem (pērnā gada jūnijā iedzīvotāju apmierinātība bija 6,93 punkti). Neskatoties uz koronavīrusa izraisīto krīzi, Latvijas iedzīvotāji vienalga ir apmierinātāki ar dzīvi vairāk, nekā līdz 2017. gadam.

Tiesa, pandēmija tomēr ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu – tā ir samazinājusi viņu pārliecību par to, ka viņi pārvalda savu dzīvi. Pēc desmit baļļu skalas šis rādītājs tika novērtēts ar 7,25 punktiem – zemākais rādītājs kopš 2015. gada.

13
Tagi:
koronavīruss, aptauja, Latvija
Pēc temata
Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem