Eiro

VID vadītāja: mūsu mērķis ir lielā nauda, taču nevajag baidīties no "slazdiem krūmos"

60
(atjaunots 09:26 15.06.2019)
Latvijas VID nav nepieciešama piekļuve lielveikalu lojalitātes programmu kartiņām, nodokļu inspekcijas mērķis ir lielie darījumu, kur var "apgrozīties" netīra nauda, paziņoja Ieva Jaunzeme.

RĪGA, 15. jūnijs – Sputnik. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme komentēja Latvijas Radio 4 ēterā nesenos grozījumus par skaidras naudas darījumu ierobežošanu, kā arī pastāstīja, kam būtu jāgaida VID "slazdi".

Dzīvoklis par skaidru naudu

Aprīļa sākumā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus par nodokļiem un nodevām, kuri paredz aizliegumu skaidras naudas norēķinus nekustamo īpašumu darījumos. Sākotnēji Finanšu ministrija piedāvāja ierobežot arī skaidras naudas norēķinus transportlīdzekļu iegādē un samazināt limitu šādiem norēķiniem no 7200 līdz 3000 eiro, taču Saeima pagaidām šādus pasākumus neuzņemas veikt.

Intervijā Ieva Jaunzeme paziņoja, ka skaidra nauda – tie ir naudas atmazgāšanas riski. Latvijai Eiropas un Amerikas finanšu regulatoriem jau tā ir daudz pretenziju, ja tā neizpildīs rekomendācijas sava finanšu un banku tirgus pilnveidošanā, tai draud iekļūšana tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

"Personīgi es nevēlos, lai Latvija būtu tajā. Man, piemēram, paziņu lokā nav cilvēku, kuri pirktu dzīvokli par skaidru naudu par 200 tūkstošiem eiro. Toties esmu redzējusi, kā viena sieviete ved uz Latviju pa pusotram miljonam eiro. Šobrīd viņa cenšas pierādīt naudas izcelsmi. Nespēs pierādīt – naudu konfiscēsim," paziņoja Jaunzeme.

Viņa norāda, ka šodien VID prioritāte ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas, bet apsekot, vai cilvēks ir pārsniedzis likumā noteikto 7200 eiro limitu skaidras naudas pirkumos, ir grūti.

"Mums vienkārši nav resursu dzīties pakaļ katram eiro. Šobrīd mūsu prioritāte – tie ir lielie pirkumi, kuri atbilstu cilvēka ienākumiem. Kaut gan kurš lai to zina, varbūt kādreiz atgriezīsimies pie šīs idejas… Mūsu prioritāte šodien – tās ir aplokšņu algas un ēnu ekonomika," pateica Jaunzeme.

VID "slazdi"

Latvijas Saeima izskata grozījumus par nepieciešamību deklarēt skaidras naudas līdzekļus pēc kompetento darbinieku prasības ne tikai uz ārējām robežām, bet arī uz iekšējām, jeb ar Lietuvu un Igauniju. Ja persona norādījusi deklarācijā nepatiesas ziņas, viņam draudēs brīvības atņemšana līdz 2 gadiem, piespiedu darbi vai naudassods. Kriminālatbildība iestāsies gadījumos, kad nepatiesas informācijas sniegšana par summu pārsniegs 50 minimālās algas, jeb 21,5 tūkstoti eiro. Šādā izskatā likumprojekts dosies uz izskatīšanu Juridiskajā komisijā un tālāk uz Saeimu. Paredzēts, ka grozījumi varētu tikt apstiprināti un ieviesti jau no 1. jūlija.

Ieva Jaunzeme, komentējot izmaiņas likumā, paziņoja, ka VID nebūs tiesību apturēt visas mašīnas, kuras brauks, piemēram, no Lietuvas uz Latviju, un pārbaudīt iespējamos lielu naudas summu pārvadājumus tajās. Runa ir tikai par tiem cilvēkiem, attiecībā pret kuriem VID rīcībā ir operatīvā informācija, ka viņi varētu pārvadāt lielas naudas summas.

"Šobrīd, piemēram, ja kāds ved naudu no Lietuvas uz Latviju ar mašīnu, VID nav nekādu tiesību aizturēt šo naudu. No 1. jūlija, kolīdz mēs saņemsim operatīvo informāciju par to, ka šāda nauda tiek pārvadāta, mēs varēsim apturēt auto un pieprasīt deklarēt skaidras naudas summas. Un pats galvenais – cilvēkam pašam būs jāpierāda naudas izcelsmes legālumu. Nespēs – nauda tiks konfiscēta," paskaidroja Jaunzeme.

60
Pēc temata
Valsts ieņēmumu dienests apkaros nelegālo tirdzniecību Internetā
Mediji: bankas īpašnieks Latvijā pieķerts mēģinājumā ievest 300 000 eiro skaidrā naudā
Kariņš par naudas atmazgāšanu: mēs būsim savu māju sakārtojuši

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

11
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

11
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

7
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
7
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0