Piemineklis Rīgas atbrīvotājiem

Tālāk krieviem atliek tikai uzšuves uz piedurknēm: Rīgā strīdas par pieminekļa likteni

78
(atjaunots 08:00 15.06.2019)
Latvijas Saeima 13. jūnijā nosūtīja uz izskatīšanu komisijās petīciju par pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem nojaukšanu, kurš simbolizē uzvaru pār nacismu.

RĪGA, 15. jūnijs – Sputnik. Latvijas Saeimas lēmums dot turpmāko gaitu iniciatīvai par pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem nojaukšanu izraisīja plašu apspriešanu. Domas attiecībā uz latviešu nacionālistu plānu īstenošanas realitāti dalās: kāds uzskata, ka ja jau viņiem izdevās likvidēt krievvalodīgo izglītību, tad arī piemineklim spēs pielikt roku, citi, tieši pretēji, uzskata, ka iniciatīvu noliks uz plaukta. Sputnik publicē Vecāku foruma, kuri pārstāv nacionālo minoritāšu skolas, priekšsēdētāja Konstantīna Čekušina, Saeimas Mandātu un ētikas komisijas locekļa Artūra Rubika un LKS līdzpriekšsēdētāja Miroslava Mitrofanova teikto.

Aizvakar Saeimas deputātu vairākums atbalstīja portālā Manabalss.lv publicēto petīciju par pieminekļa Atbrīvotājiem Rīgā uzspridzināšanu/demontāžu. Tā tiks iesniegta izskatīšanai Ārlietu komisijā, kā arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. Gaidāms, ka jautājuma izskatīšana komisijās sāksies šī gada rudenī.

Konstantīns Čekušins, komentējot situāciju, norādīja, ka krievvalodīgo reakcija Latvijā uz izglītības likvidēšanu nacionālo minoritāšu valodās bija vāja.

"Kad mēs sākām celt trauksmes zvanu, tad maz kurš gribēja klausīties. Direktori teica "nu nevar jau būt", "neizdarīs", "parunās un aizmirsīs". Vecāki, man liekas, joprojām netic. Kad paziņoja par skābekļa nogriešanu arī privātskolām un pat augstskolām, nenoticēja ne vien direktori, bet arī pieredzējuši juristi ar politologiem. "Nu tas jau būs pavisam, tas ir privāts un svēts. Neuzdrīkstēsies." Neskatoties uz to, kāds tic vain etic, bet no 1. septembra mēs sāksim dzīvot citā realitātē. Uzdrīkstējās un spēja. (…) Spieda, spieda un nospieda līdz tam, ka reakcija bija, runāsim tieši, vāja. Tā, kaut kas paplunkšķēja. Kaut kur," uzrakstīja Čekušins savā Facebook lapā.

Viņš norādīja, ka politiskajam vairākumam Latvijā ir izdevīgi uzturēt sašķeltību sabiedrībā, un kad no izglītības jautājuma izspieda maksimumu, bija nepieciešams jauns spēcīgs kairinātājs.

"Loģika un paradigma "skaldi un valdi" necieš kairinātāja trūkumu. Tāpēc jaunu kairinātāju meklējumi – tā ir neizbēgamība un tālu nav jāiet! Lūk, tā ir degungalā. Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem. Kutelīgs Lielā Tēvijas kara temats. Ir kur izvērsties. Ir par ko paņirgāties," uzrakstīja Čekušins.

Viņš piebilda, ka Saeimas rudens vēlēšanu rezultāti liecina, skaidra etniski partejiskā iedalīšana, kura izveidojusies Latvijā, tuvāko gadu laikā neizzudīs.

"Un līdz ar to arvien jaunu un jaunu kairināšanas punktu meklējumi – tā ir tā neizbēgamība, kuru mums visiem vēl nāksies paciest. Un zīlēt – kas kļūs par jaunu ar savu nesodāmību apreibināto politiķu mērķi? Nezināmo karavīru kapi? Uzšuves uz piedurknēm tiem, kas neiederas (Latvijas Satversmes – red.) preambulā," uzrakstīja Čekušins.

Savukārt Artūrs Rubiks ir pārliecināts, ka pat paši nacionālisti netic tam, ka pieminekli nojauks.

"Šo nacionāļu pieminekļa nojaukšanas piedāvājumu mūsu komisija izskatījusi jau trešo vai ceturto reizi. Būtībā, izskatīšanas ir bezjēdzīgas, jo jau pirmajā sēdē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pastāstīja, ka pieminekli aizsargā starptautisks līgums ar KF un to nedrīkst nojaukt. Atklāti par to nerunā, taču visi labi saprot, pat paši nacionāļi, taču atkal un atkal rosina jautājumu," paziņoja viņš Press.lv.

Pēc viņa sacītā, petīcijas nodošana izskatīšanai Ārlietu komisijā, kā arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, neko nenozīmē.

"Tas neko neizšķir pieminekļa nojaukšanas ziņā. Piedāvājumu noliks uz plaukta Ārlietu komisijā, un ar to viss arī beigsies. Visdrīzāk. Tīri teorētiski var sākties kaut kāda kustība, taču patiesībā diez vai. Praksē, nacionāļi, visticamāk, turpinās sarunas par pieminekļa pārdēvēšanu vai ekspozīcijas par okupāciju ierīkošanu pie tā, un meklēs šādas iespējas," pateica Rubiks.

Eiropas Parlamenta deputāts, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs aicināja sagaidīt komisiju gala lēmumu, pirms runāt par darbībām saistībā ar fizisku pieminekļa aizsardzību.

"Mēs joprojām ceram, ka veselais saprāts gūs virsroku un pēc vispusīgas izskatīšanas Ārlietu komisija atzīs pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanu par nelikumību, pamatojoties uz līguma ar Krieviju normām, savukārt Izglītības, zinātnes un kultūras komisija atzīs, ka pieminekli radīja labākie Latvijas tēlnieki un arhitekti, tas ir kultūrmantojuma objekts," paziņoja Mitrofanovs RIA Novosti.

Taču viņš atzīmēja, ka jābūt gataviem jebkādam scenārijam. "Jātur pa rokai vairāki rīcības varianti. Var teikt, ka jebkurā gadījumā jāinformē Otrā pasaules kara valstis-uzvarētājas par to, ka Latvijā veikts mēģinājums iznīcināt piemiņu par nacisma sagraušanu. Starptautisks spiediens spēj vest atgriezt uz zemes revizionistus," pateica Mitrofanovs.

78
Pēc temata
Kas "iezagās" Uzvaras dienā Latvijas NBS formastērpā: Pabriks pieprasa sodīt "nelieti"
Latvijas Krievu savienība rīkos mītiņu pieminekļa Atbrīvotājiem aizstāvēšanai
Pieminekli Atbrīvotājiem ir svarīgi pasargāt: LKS sarīkoja piketu pie Saeimas
Grāmatas, foto no arhīva

Latvieši drīz dzīvos desas labad: rakstniece par kultūras bēdīgo stāvokli

2
(atjaunots 22:49 19.10.2020)
Kultūras cilvēki turpinās radīt, taču kvalitāte var pāraugt kvantitātē, un dažs labs vispār pametīs profesiju, uzskata rakstniece Kristīne Ulberga.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Rakstniece Kristīne Ulberga publicējusi portālā Pietiek vēstuli kultūras ministram, kurā lūdza nepalielināt nodokļus kultūras darbiniekiem un pastāstīja par bēdīgo situāciju, kādā daudzi no viņiem jau nonākuši. Pati Ulberga bija spiesta sameklēt apkopējas darbu, lai savilktu galus kopā.

Ar savu piemēru rakstniece atklāja, cik maz pelna radošo profesiju pārstāvji Latvijā.

"Tātad, ja gada laikā es uzrakstu vienu grāmatu (kas nav maz), es saņemu no VKKF stipendiju grāmatas rakstīšanai - aptuveni 3000 eiro. Kad grāmata ir gatava, tad samaksa ir atkarīga no izdevēja, bet – aptuveni 1000 - 2000 eiro. Ja es saņemtu vairāk par 430 eiro mēnesī, man acumirklī jāmaksā 138 eiro un tas nav vienīgais nodoklis..." stāsta Ulberga.

Rakstniece stāsta, ka viņai ir divi bērni, un visu šo laiku viņa ir turējusies, tomēr "lielā" iznāk tikai reizi, divas gadā. Lai saņemtu kaut nelielu, bet regulāru ienākumu, viņa atradusi apkopējas un sētnieces darbu Ventspils novadā.

"Diemžēl rakstīšana bija jāmet pie malas (tiesa gan, vairākas savas pēdējās grāmatas nodaļas es uzrakstīju teju ar gumijas cimdiem rokās starp podu tīrīšanu un lapu grābšanu). Domāju, ka apkopējas darbs un ministra darbs ir vienlīdz grūti, izsmeļoši. Iedomājieties, ka jums vakarā pēc darba vēl būtu jāraksta grāmata, lai jūsu bērniem būtu ne tikai pajumte, bet arī pārtika? Laikam Jūs nespētu. Es arī nespēju," raksta Ulberga.

Vēstulē viņa pieminēja arī savu kolēģi – rakstnieci Andru Manfeldi, kura gadā "štancē" vismaz divas grāmatas.

"Pagaidām viņas štancēšana nav zaudējusi kvalitāti, bet mūsu sarunās viņa teic, ka ilgi tā vairs neizturēs, ies strādāt pastā par operatori vai pārdevēju. Kad piedzims un izaugs nākošā Manfelde, nav zināms," spriež Ulberga.

Viņa norāda, ka radošo profesiju pārstāvju spēki nav bezgalīgi, un vienā brīdī viss var mainīties – kultūras cilvēki nepārstās radīt, taču kvalitāte var pāriet kvantitātē, bet kāds vispār pametīs profesiju.

"Cik zinu, metālam var sākties nogurums. Tas sarūsē un vairs nenotur tam uzlikto svaru. Cilvēks arī ir tāds metāls. Tikai atšķirībā no dzelzs gabala cilvēks var pacelt cepuri un doties dzīvot citur – novākt šampinjonus un aizmirst par kultūru, ko viņa zemē tautieši ielika skrūvspīlēs un garāmejot pievilka ciešāk.

Varbūt lielā, dārgā bibliotēka reiz kļūs par pārtikas noliktavu, jo varētu būt, ka cilvēki mūsu zemē nākotnē pārtiks tikai no desām," apliecināja Ulberga.

Līdz 2021. gada 1. jūlija Latvijā autoratlīdzību saņēmējiem saglabāsies tagadējā nodokļu sistēma. Pēc šī datuma un līdz gada beigām sāksies pakāpeniska pāreja pie jaunās pārejas. Šajā periodā honorāru saņēmēji varēs izvēlēties nodokļu apmaksas veidu.

Pirmais variants – izmantot pašnodarbinātās personas nodokļu režīmu.

Otrais variants līdzinās pirmajam, tikai tajā tiek izmantots kopējais nodokļu režīms.

Trešais variants paredz, ka honorāra saņēmējs nereģistrējas kā saimnieciskās darbības subjekts. Šajā gadījumā viņa darbam – izmaksas vietā – tiek pielietota 25% likme nodoklim no apgrozījuma līdz 25 tūkst. eiro gadā. Ja apgrozījums pārsniedz 25 tūkstošus eiro, nodokļu likme palielinās līdz 40%. 80% šī nodokļa sastādīs sociālais nodoklis, pārējos 20% - ienākumu nodoklis.

14. oktobrī vairāk nekā simt cilvēki pulcējās pie Saeimas ēkas, pēc tam – Doma laukumā zibakcijai – tā viņi pauda savu neapmierinātību ar ieplānotajām nodokļu pārmaiņām tiem, kas saņem autora honorāru.

2
Tagi:
kultūra, nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

8
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

8
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas