Piemineklis Rīgas atbrīvotājiem

Tālāk krieviem atliek tikai uzšuves uz piedurknēm: Rīgā strīdas par pieminekļa likteni

61
(atjaunots 08:00 15.06.2019)
Latvijas Saeima 13. jūnijā nosūtīja uz izskatīšanu komisijās petīciju par pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem nojaukšanu, kurš simbolizē uzvaru pār nacismu.

RĪGA, 15. jūnijs – Sputnik. Latvijas Saeimas lēmums dot turpmāko gaitu iniciatīvai par pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem nojaukšanu izraisīja plašu apspriešanu. Domas attiecībā uz latviešu nacionālistu plānu īstenošanas realitāti dalās: kāds uzskata, ka ja jau viņiem izdevās likvidēt krievvalodīgo izglītību, tad arī piemineklim spēs pielikt roku, citi, tieši pretēji, uzskata, ka iniciatīvu noliks uz plaukta. Sputnik publicē Vecāku foruma, kuri pārstāv nacionālo minoritāšu skolas, priekšsēdētāja Konstantīna Čekušina, Saeimas Mandātu un ētikas komisijas locekļa Artūra Rubika un LKS līdzpriekšsēdētāja Miroslava Mitrofanova teikto.

Aizvakar Saeimas deputātu vairākums atbalstīja portālā Manabalss.lv publicēto petīciju par pieminekļa Atbrīvotājiem Rīgā uzspridzināšanu/demontāžu. Tā tiks iesniegta izskatīšanai Ārlietu komisijā, kā arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. Gaidāms, ka jautājuma izskatīšana komisijās sāksies šī gada rudenī.

Konstantīns Čekušins, komentējot situāciju, norādīja, ka krievvalodīgo reakcija Latvijā uz izglītības likvidēšanu nacionālo minoritāšu valodās bija vāja.

"Kad mēs sākām celt trauksmes zvanu, tad maz kurš gribēja klausīties. Direktori teica "nu nevar jau būt", "neizdarīs", "parunās un aizmirsīs". Vecāki, man liekas, joprojām netic. Kad paziņoja par skābekļa nogriešanu arī privātskolām un pat augstskolām, nenoticēja ne vien direktori, bet arī pieredzējuši juristi ar politologiem. "Nu tas jau būs pavisam, tas ir privāts un svēts. Neuzdrīkstēsies." Neskatoties uz to, kāds tic vain etic, bet no 1. septembra mēs sāksim dzīvot citā realitātē. Uzdrīkstējās un spēja. (…) Spieda, spieda un nospieda līdz tam, ka reakcija bija, runāsim tieši, vāja. Tā, kaut kas paplunkšķēja. Kaut kur," uzrakstīja Čekušins savā Facebook lapā.

Viņš norādīja, ka politiskajam vairākumam Latvijā ir izdevīgi uzturēt sašķeltību sabiedrībā, un kad no izglītības jautājuma izspieda maksimumu, bija nepieciešams jauns spēcīgs kairinātājs.

"Loģika un paradigma "skaldi un valdi" necieš kairinātāja trūkumu. Tāpēc jaunu kairinātāju meklējumi – tā ir neizbēgamība un tālu nav jāiet! Lūk, tā ir degungalā. Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem. Kutelīgs Lielā Tēvijas kara temats. Ir kur izvērsties. Ir par ko paņirgāties," uzrakstīja Čekušins.

Viņš piebilda, ka Saeimas rudens vēlēšanu rezultāti liecina, skaidra etniski partejiskā iedalīšana, kura izveidojusies Latvijā, tuvāko gadu laikā neizzudīs.

"Un līdz ar to arvien jaunu un jaunu kairināšanas punktu meklējumi – tā ir tā neizbēgamība, kuru mums visiem vēl nāksies paciest. Un zīlēt – kas kļūs par jaunu ar savu nesodāmību apreibināto politiķu mērķi? Nezināmo karavīru kapi? Uzšuves uz piedurknēm tiem, kas neiederas (Latvijas Satversmes – red.) preambulā," uzrakstīja Čekušins.

Savukārt Artūrs Rubiks ir pārliecināts, ka pat paši nacionālisti netic tam, ka pieminekli nojauks.

"Šo nacionāļu pieminekļa nojaukšanas piedāvājumu mūsu komisija izskatījusi jau trešo vai ceturto reizi. Būtībā, izskatīšanas ir bezjēdzīgas, jo jau pirmajā sēdē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pastāstīja, ka pieminekli aizsargā starptautisks līgums ar KF un to nedrīkst nojaukt. Atklāti par to nerunā, taču visi labi saprot, pat paši nacionāļi, taču atkal un atkal rosina jautājumu," paziņoja viņš Press.lv.

Pēc viņa sacītā, petīcijas nodošana izskatīšanai Ārlietu komisijā, kā arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, neko nenozīmē.

"Tas neko neizšķir pieminekļa nojaukšanas ziņā. Piedāvājumu noliks uz plaukta Ārlietu komisijā, un ar to viss arī beigsies. Visdrīzāk. Tīri teorētiski var sākties kaut kāda kustība, taču patiesībā diez vai. Praksē, nacionāļi, visticamāk, turpinās sarunas par pieminekļa pārdēvēšanu vai ekspozīcijas par okupāciju ierīkošanu pie tā, un meklēs šādas iespējas," pateica Rubiks.

Eiropas Parlamenta deputāts, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs aicināja sagaidīt komisiju gala lēmumu, pirms runāt par darbībām saistībā ar fizisku pieminekļa aizsardzību.

"Mēs joprojām ceram, ka veselais saprāts gūs virsroku un pēc vispusīgas izskatīšanas Ārlietu komisija atzīs pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanu par nelikumību, pamatojoties uz līguma ar Krieviju normām, savukārt Izglītības, zinātnes un kultūras komisija atzīs, ka pieminekli radīja labākie Latvijas tēlnieki un arhitekti, tas ir kultūrmantojuma objekts," paziņoja Mitrofanovs RIA Novosti.

Taču viņš atzīmēja, ka jābūt gataviem jebkādam scenārijam. "Jātur pa rokai vairāki rīcības varianti. Var teikt, ka jebkurā gadījumā jāinformē Otrā pasaules kara valstis-uzvarētājas par to, ka Latvijā veikts mēģinājums iznīcināt piemiņu par nacisma sagraušanu. Starptautisks spiediens spēj vest atgriezt uz zemes revizionistus," pateica Mitrofanovs.

61
Pēc temata
Kas "iezagās" Uzvaras dienā Latvijas NBS formastērpā: Pabriks pieprasa sodīt "nelieti"
Latvijas Krievu savienība rīkos mītiņu pieminekļa Atbrīvotājiem aizstāvēšanai
Pieminekli Atbrīvotājiem ir svarīgi pasargāt: LKS sarīkoja piketu pie Saeimas