airBaltic kompānijas lidmašīna Boeing 737-36Q lidostā Rīga

Bija baisi: airBaltic lidmašīna atgriezās Rīgā uzliesmojuma dzinējā dēļ

79
(atjaunots 16:09 14.06.2019)
airBaltic lidmašīna reisā Rīga – Odesa atgriezās izlidošanas lidostā gandrīz uzreiz pēc pacelšanās, pirmais nosēšanās mēģinājums, pēc kādas pasažieres sacītā, neizdevās, lidmašīna sākumā riņķoja debesīs, sadedzinot lieko degvielu, un tikai pēc tam nosēdās.

RĪGA, 14. jūnijs – Sputnik. Latvijas lidsabiedrības airBaltic lidmašīna, kura veica reisu Rīga – Odesa, 13. jūnijā veica avārijas nosēšanos izlidošanas lidostā tehnisku bojājumu dēļ. Viena no pasažierēm pastāstīja, ka situācija atgādināja traģisko gadījumu Šeremetjevas lidostā, taču šoreiz nosēšanās aizritēja veiksmīgi.

Jūlija Stepanova, kura ar maziem bērniem lidoja uz Odesu, pastāstīja savā Facebook lapā, ka pēc pacelšanās atskanēja skaļš plaukšķis un parādījās uzliesmojums dzinējā, pēc kā parādījās dīvaina skaņa. Desmit minūtes vēlāk pēc pilotu paziņojuma salonā, ka lidmašīnai radušies tehniski bojājumi, kapteinis pieņēma lēmumu atgriezties izlidošanas lidostā.

"Atgriezāmies, samazinājām augstumu un gandrīz skārām skrejceļu, taču nenosēdāmies, un uzreiz uzņēmām augstumu. Bija jau bailīgi. Pēc tam sākām riņķot virs pilsētas, neviens neko neteica. Pēc minūtēm 10 pateica, ka lidmašīnai radies bojājums, jāsagatavojas avārijas nosēšanās. Te sākās visbaisākais. Lai neatkārtotos Šeremetjevas stāsts, bija jāizdedzina degviela. (…) Vārdos neizsakāmi, cik tas ir bailīgi būt ar bērniem salūzušā lidmašīnā debesīs un nezināt, kas tieši tai gadījies… 50 minūtes briesmīga stresa, nezināšanas, baiļu. Katrai minūtei ir nozīme un cerība. Skan kapteiņa komanda, ka nosēdamies un jāieņem avārijas pozīcija. Neviens nezina, kāda būs nosēšanās. Godīgi, acu priekšā bija tā lidmašīna no Šeremetjevas. Nosēdāmies baisi, stjuartes kliedza, ka jāpiespiež sev klāt bērni, jānolaiž galvas un jāturas," pastāstīja pasažiere par nosēšanos.

Nosēšanās aizritēja veiksmīgi, pēc kā, piebilst pasažieri, daudzi raudāja un apsveica viens otru, ka palikuši dzīvi.

Taču Stepanova atzīmēja airBaltic personāla "briesmīgo attieksmi".

"Runāja rupji, nekādas cieņas, izteica rupjības un atklāti sūtīja trīs mājas tālāk. Kompensācijas veidā mēs saņēmām sendviču un pudeli ūdens. Bērniem pat nevarēja atnest karsto ūdeni maisījumu pagatavot. Cilvēki lūdza viesnīcu, lai pārnakšņotu, jo reisu atlika līdz rītam… Nekādu viesnīcu vai atpūtas zonu nesniedza, airBaltic, atlasiet rūpīgāk personālu," uzrakstīja pasažiere.

Tāpat Stepanova pastāstīja, ka ar rīta reisu tomēr izlidoja ar ģimeni uz Odesu, viss aizritēja labi, taču neatlidoja bagāža.

79
Pēc temata
airBaltic pasažieri gandrīz diennakti pavadīja Kopenhāgenā bez karstā ēdiena un viesnīcas
Aviokatastrofa Šeremetjevā: nosauktas dažas traģēdijas versijas
Nekaunība, apmelošana un aptīrīšana: airBaltic jaunie pakalpojumi
Krievijas izmeklēšanas komiteja ziņo par 41 bojāgājušo aviokatastrofā Šeremetjevā
airBaltic lidmašīna tehnisku bojājumu dēļ atgriezās Rīgas lidostā
Analīzes veikšana, foto no arhīva

Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami

0
(atjaunots 20:55 25.09.2020)
Vakcīna no Covid-19 līdz Ziemassvētkiem nav gaidāma, taču pagaidām situācija Latvijā ir pat pārlieku laba.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Latvijas sasniegumi cīņā ar Covid-19 var radīt ilūziju, ka pandēmijā nav nekā nopietna, taču tā nav, paziņoja galvenais infekciju speciālists Uga Dumpis intervijā žurnālam SestDiena.

Salīdzinājumā ar lielāko daļu Eiropas valstu, Covid-19 slimnieku skaits Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši neliels, tāpēc iespējams atteikties no būtiskiem ierobežojumiem.

Reti kurā valstī klājas tikpat labi, kā pie mums, uzskata Dumpis. Cilvēkiem varētu likties, ka klājas slikti, taču cipari uzrāda pretējo.

Tomēr, pēc viņa domām, zemam saslimstības rādītājam ir arī pretējā puse – cilvēki pārtrauc ievērot drošības pasākumus, jo ir pārliecināti, ka briesmas ir pārspīlētas.

Dumpis atklāja, ka, samazinoties slimības gadījumu skaitam, viņam klājas aizvien grūtāk. Visi taujā, kāpēc eksperts biedējot cilvēkus.

Situācija pasaulē ataino pretējo – valdības viena pēc otras ievieš jaunus ierobežojumus Covid-19 gadījumu skaita pieauguma fonā, bet cilvēki protestē. Piemēram, protesta akcijas notika Austrālijā, Jaunzēlandē, Vācijā un Izraēlā.

Dumpis uzskata, ka protesta akcijas cita starpā sākas tāpēc, ka juku laikos, karu un krīžu periodā vienmēr izplatās mīti.

Pārsteidzoši daudzi tic dažādām konspiroloģiskām teorijām – par Bilu Geitsu, par vakcīnām, par to, ka vīruss izdomāts, konstatēja infekcionists.

Kad gaidīt vakcīnu

Dumpis ir pārliecināts, ka jaunais koronavīruss patiešām nonācis pie cilvēkiem Ķīnā no sikspārņiem, un, jo pasaule ir pārapdzīvotāka, jo biežāk infekcijas tiks nodotas cilvēkiem no dzīvniekiem.

Speciālists norādīja, ka jaunais koronavīruss nav tik mainīgs kā HIV, C hepatīts vai gripa, tāpēc teorētiskais pamats vakcīnas izstrādei ir pietiekami liels. Skaidrība šajā jautājumā esot gaidāma oktobrī, taču pagaidām nevar prognozēt, cik efektīva un ilgtspējīga būs vakcīna.

Komentējot Krievijas paziņojumus par to, ka tur vakcīna jau ir izstrādāta, Dumpis teica, ka nevar runāt par vakcīnu pirms klīnisko izmēģinājumu trešā posma beigām, kuros piedalījušies 20 tūkstoši cilvēku.

Uz jautājumu, vai vakcīna nav gaidāma jau līdz Ziemassvētkiem, Dumpis atbildēja noliedzoši.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

11
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

11
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā