Eiro naudaszīmes. Foto no arhīva

Nepareizi saskaitīji naudu līdz 2 gadiem cietumā

84
(atjaunots 15:04 13.06.2019)
Jau no 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests var iegūt tiesības lūgt deklarēt pārvadājamo skaidro naudu uz Latvijas robežas ar Igauniju un Lietuvu, ja sniegtās ziņas uzskatīs par nepatiesām, cilvēkam var draudēt kriminālatbildība.

RĪGA, 13. jūnijs – Sputnik. Cilvēkam, kurš šķērso Latvijas robežu ar citām Eiropas Savienības valstīm, nāksies deklarēt skaidras naudas līdzekļus gadījumā, ja tiks saņemta attiecīgas pilnvarotas personas prasība. Ja deklarācijā viņš norādīs nepatiesas ziņas, nespēs apstiprināt naudas izcelsmes likumību, viņam var piemērot ne vien konfiskāciju, bet arī iesēdināt cietumā līdz diviem gadiem. Attiecīgus grozījumus 12. jūnijā izskatīja Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesiskās politikas apakškomisija.

Grozījumi vairākās Krimināllikuma un Kriminālprocesuālā likuma pantos, kuri skar skaidras naudas pārvadājumus pāri Latvijas valsts robežai un tās deklarēšanu, izstrādāti ņemot vērā Moneyval rekomendācijas un aicina palīdzēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanā.

Patlaban cilvēkam ir jādeklarē skaidras naudas pārvadājumi – sākot ar 10 tūkstošiem eiro – tikai uz ES ārējām robežām. Jaunie grozījumi paredz, ka arī uz iekšējām robežām cilvēkam būs jāaizpilda deklarācija, gadījumā, ja šāda prasība tiks saņemta no kompetentas personas.  Gadījumā, ja persona norādījusi deklarācijā nepatiesas ziņas, tai draudēs cietumsods līdz diviem gadiem, piespiedu darbs vai naudassods. Kriminālatbildība iestāsies gadījumos, ja nepatiesa informācija tiks sniegta par summu, kas pārsniedz 50 minimālās algas, jeb 21,5 tūkstošus eiro. Šādā izskatā likumprojekts dosies uz izskatīšanu Juridiskajā komisijā un tālāk Saeimā.

Vērtējot grozījumu apspriešanu apakškomisijā, avīze Dienas Bizness raksturoja situāciju kā gatavošanos šovam "Čipolīno piedzīvojumi Latvijā". Izdevums norāda, ka praksē grozījumi skars parasto iedzīvotāju darījumus ar skaidro naudu. Tātad tiem, kam nav ļoti labi zināmi likumi, un kas nav pārāk uzmanīgi, varēs konfiscēt skaidru naudu, un vēlāk, ja nauda tomēr izrādīsies godīgi nopelnīta, neviens nekompensēs neērtības.

Tostarp Kriminālprocesuālā likuma 125. panta grozījumi atļaus konfiscēt īpašumu uz aizdomu pamata. "Ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļiem vai citai mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, ja vien persona ticami neizskaidro, vai nepamato finanšu līdzekļu vai citas mantas likumīgo izcelsmi," teikts tekstā.

Turpinājums – 356. pantā, kurā teikts, ka, ja izteikts pieņēmums, ka īpašums iegūts noziedzīgā ceļā, vai ir saistīts ar noziegumu, personai 45 dienu laikā kopš brīža, kad tās tiesības pārvaldīt īpašumu tika ierobežotas, var sniegt tā izcelsmes likumības pierādījumus. Attiecībā uz 45 dienu termiņu izteicās Zvērināto advokātu padomes pārstāvis Aleksandrs Berezins. Viņš pievērsa uzmanību, ka termiņš tiek aprēķināts kopš brīža, kad noteikts ierobežojums, nevis kopš brīža, kad persona tiek informēta. Advokāts pievērsa uzmanību tam, ka valsts nosaka pilsoņiem pierādījumu iesniegšanas termiņu, taču sev nenosaka nekādus lietas izskatīšanas termiņus.

Tāpat apakškomisija sēdē izskatīja mehānismu un likuma normas, kuras skar zaudējumu atlīdzināšanu personai, kura pierādījusi līdzekļu likumīgo izcelsmi. Grozījumi 126. pantā paredz, ka "ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu".

Pēc izdevuma domām, runa ir par mehānismu, kā nekompensēt cilvēkiem zaudējumus, kas saistīti ar legāli nopelnītu līdzekļu aizturēšanu. Avīze skaidro, ka, piemēram, cilvēkam konfiscējuši naudu, bet kriminālprocess ievelkas uz vairākiem gadiem. Ja cilvēks tomēr spēs pierādīt to izcelsmes likumību, viņš var cerēt arī uz kompensāciju zaudējumiem, kurus viņš guvis dēļ tā, ka ilgstoši nav spējis rīkoties ar to. Prasība par zaudējumu atlīdzināšanu tiek iesniegta Tieslietu ministrijā, taču tās ierēdņiem nav piekļuves krimināllietas materiāliem, tādējādi, likums paredz atkārtotu "patiesu ziņu sniegšanu, kuras norāda uz izcelsmes likumību". Kaut gan tiesa personu jau ir atzinusi par nevainīgu. Gadījumā, ja persona par to nezina, aizmirsīs vai vienkārši iesniegs ziņas, kuras Tieslietu ministrijā uzskatīs par neuzticamām, persona zaudēs tiesības iegūt likumā paredzēto kompensāciju, norāda izdevums.

Avīze skaidro, ka piedāvātajos grozījumos ir daudz neskaidrību attiecībā uz likuma piemērošanu praksē. Kas būs, ja, piemēram, cilvēks kļūdījās skaidras naudas aprēķinos, vai ja nauda tiek ievesta nevis eiro, bet citā valūtā – īsāk sakot, kā būt, ja skaitliskā izteiksme deklarācijā un faktiskā summa nedaudz atšķiras, vai tas tiks uzskatīts par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

Uz precizējošo deputātes Jūlijas Stepaņenko jautājumu, vai līdzekļi tiks konfiscēti cilvēkam, kurš tos nopelnījis godīgā ceļā, taču deklarācijā pieļāva kaut kādu kļūdu tās aizpildīšanā, eksperti atbildēja apstiprinoši.

84
Pēc temata
Pārmeklēja un konfiscēja 700 tūkstošus eiro: VID noķēris reisa Maskava-Rīga pasažierus
Pāri robežai pārved pusmiljardu eiro gadā: Latvija pastiprinās skaidras naudas kontroli
Jurists: cīņa ar skaidro naudu satricinās Latvijas nabadzīgāko iedzīvotāju slāni
Latvijas iedzīvotāja nopirka mašīnu Lietuvā par skaidru naudu un saņēma 3000 eiro sodu