Petīciju par "ātro kredītu" reklāmas aizliegumu iesniegs Saeimā

© Pixabay / jarmolukБанковская карта
Банковская карта - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs kaut reizi dzīvē ir bijis spiests paņemt "ātro kredītu", savukārt katrs trešais, kurš to paņēma, nespēja to atmaksāt.

RĪGA, 13. jūnijs – Sputnik. Vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku parakstījuši petīciju sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv par "ātro kredītu" reklāmas aizliegumu PSL.

Petīcijas autore Madara Valtere aicina aizliegt reklamēt "ātros kredītus'' masu medijos (TV, radio), sociālos tīklos un internetā Viņa uzskata, ka katra šāda veida reklāma tā vien cilvēkus vilina aizņemties, neapdomājot sekas aizņemas naudu nebanku iestādēs, tādējādi, pastāvot riskam, iekulties lielos parādos, un tās aizliegums masu medijos, sociālos tīklos, internetā un radio samazinātu to cilvēku skaitu, kuri aizņemtos naudas līdzekļus ar ''ātro kredītu'' palīdzību.

"Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri dēļ šiem ''ātriem kredītiem'' iekuļas lielos parādos un vairums no tiem aizbēg uz ārzemēm, lai nopelnītu vairāk vai slēptos no parādu piedzinējiem," teikts petīcijā.

Petīcija tika izveidota 2018. gada augustā. Pēc 10 tūkstošu parakstu savākšanas tā tiks iesniegta Saeimā.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2015. gada oktobrī rīkotās aptaujas datiem, katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs kaut reizi mūžā ir bijis spiests paņemt "ātro kredītu". Saskaņā ar to pašu aptauju, 35% "ātro kredītu" paņēmušo netika galā ar savām kredītsaistībām.

Контроль качества продукции - Sputnik Latvija
Viedoklis
Latvijā zāles tirgo uz kredīta. Kas notiks tālāk?

Latvijas Universitātes antropologs Andrejs Šuvajevs, kurš pēta "ātro kredītu" problēmu, uzskata, ka to popularitātes galvenais iemesls ir Latvijas iedzīvotāju nabadzība. Algu kāpums valstī ir praktiski apstājies, un neparedzamos gadījumos, kas saistīti ar medicīnu, mājokļa izdevumiem, cilvēkiem pietrūkst naudas, tāpēc viņi ir spiesti izmantot "ātros kredītus".

Organizācijas "Zemnieku Saeima" vadītājs Juris Lazdiņš uzskata, ka "ātrie kredīti" ir viens no iemesliem, kuru dēļ lauksaimniecības nozarei ir grūti atrast strādniekus: parādos ieslīkuši cilvēki vēlas strādāt nelegāli, saņemot algu "aploksnē", ko nozare nepiekrīt darīt.

Pērnā gada oktobrī tika pieņemti grozījumi, kuri ierobežo "ātros kredītus". Grozījumi paredz, ka līgumā par patēriņa kreditēšanu, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz aizņēmuma atmaksu ar vienu maksājumu, summa nevar pārsniegt 50% valstī noteiktās minimālās algas – 215 eiro. Būtiski sarūk arī pieļaujamais kredīta procents – no tagadējiem 200% līdz 60% gadā. Paredzēti arī "ātro kredītu" reklāmas ierobežojumi.

Ziņu lente
0