Bankas karte. Foto no arhīva

Petīciju par "ātro kredītu" reklāmas aizliegumu iesniegs Saeimā

39
(atjaunots 11:48 13.06.2019)
Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs kaut reizi dzīvē ir bijis spiests paņemt "ātro kredītu", savukārt katrs trešais, kurš to paņēma, nespēja to atmaksāt.

RĪGA, 13. jūnijs – Sputnik. Vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku parakstījuši petīciju sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv par "ātro kredītu" reklāmas aizliegumu PSL.

Petīcijas autore Madara Valtere aicina aizliegt reklamēt "ātros kredītus'' masu medijos (TV, radio), sociālos tīklos un internetā Viņa uzskata, ka katra šāda veida reklāma tā vien cilvēkus vilina aizņemties, neapdomājot sekas aizņemas naudu nebanku iestādēs, tādējādi, pastāvot riskam, iekulties lielos parādos, un tās aizliegums masu medijos, sociālos tīklos, internetā un radio samazinātu to cilvēku skaitu, kuri aizņemtos naudas līdzekļus ar ''ātro kredītu'' palīdzību.

"Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri dēļ šiem ''ātriem kredītiem'' iekuļas lielos parādos un vairums no tiem aizbēg uz ārzemēm, lai nopelnītu vairāk vai slēptos no parādu piedzinējiem," teikts petīcijā.

Petīcija tika izveidota 2018. gada augustā. Pēc 10 tūkstošu parakstu savākšanas tā tiks iesniegta Saeimā.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2015. gada oktobrī rīkotās aptaujas datiem, katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs kaut reizi mūžā ir bijis spiests paņemt "ātro kredītu". Saskaņā ar to pašu aptauju, 35% "ātro kredītu" paņēmušo netika galā ar savām kredītsaistībām.

Produkcijas kvalitātes kontrole
© Sputnik / Алексей Даничев

Latvijas Universitātes antropologs Andrejs Šuvajevs, kurš pēta "ātro kredītu" problēmu, uzskata, ka to popularitātes galvenais iemesls ir Latvijas iedzīvotāju nabadzība. Algu kāpums valstī ir praktiski apstājies, un neparedzamos gadījumos, kas saistīti ar medicīnu, mājokļa izdevumiem, cilvēkiem pietrūkst naudas, tāpēc viņi ir spiesti izmantot "ātros kredītus".

Organizācijas "Zemnieku Saeima" vadītājs Juris Lazdiņš uzskata, ka "ātrie kredīti" ir viens no iemesliem, kuru dēļ lauksaimniecības nozarei ir grūti atrast strādniekus: parādos ieslīkuši cilvēki vēlas strādāt nelegāli, saņemot algu "aploksnē", ko nozare nepiekrīt darīt.

Pērnā gada oktobrī tika pieņemti grozījumi, kuri ierobežo "ātros kredītus". Grozījumi paredz, ka līgumā par patēriņa kreditēšanu, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz aizņēmuma atmaksu ar vienu maksājumu, summa nevar pārsniegt 50% valstī noteiktās minimālās algas – 215 eiro. Būtiski sarūk arī pieļaujamais kredīta procents – no tagadējiem 200% līdz 60% gadā. Paredzēti arī "ātro kredītu" reklāmas ierobežojumi.

39
Pēc temata
Lietuvā ņem kredītus mājas pirkumam, Latvijā – sīkiem izdevumiem
"Kā pusē jūs esat?": sociālie tīkli zīlē, vai prezidents ierobežos "ātros kredītus"
Kredīti par 15% un nekādu investīciju: eksperts brīdinājis par katastrofu Latvijā
Uzlabojiet demogrāfiju un nāciet vēlāk: bankas atsaka kredītus Latvijas ciemiem
Dzintars

Izpārdod "Dzintaru": fabrikai piederošās iekārtas ir nopērkamas

5
(atjaunots 17:45 26.05.2020)
Pārdošanai piedāvāti aptuveni 800 vienību. To vidū ir gan kosmētikas ražošanai paredzētās iekārtas, gan uzņēmuma transporta līdzekļi.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Uzņēmuma "Dzintars" administrators Jānis Ozoliņš izstādījis pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas, vēsta Press.lv.

Noskaidrojis, ka pārdošanai izstādītas 749 vienības. To vidū ir ražošanas iekārtas, transporta līdzekļi un cits uzņēmuma īpašums.

Dzintars
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Visa īpašuma kopējā vērtība – aptuveni 534 300 eiro, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19.jūnijam, visi interesenti var to apskatīt pirms pirkuma.

Iepriekš tika ziņots, ka 30.martā sāksies maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" ražošanas un administratīvo ēku izsole.

Ēkas izstādītas izsolei ar sākumcenu 6,9 milj. eiro apmērā.

Iespējams iegādāties objektu Rīgā, Mālu ielā 30 – zemes gabalu 65 300 kvadrātmetru platībā ar apbūvi, kā arī kustamo īpašumu – inženiertīklus, ofisa tehniku, iekārtas un mēbeles.

Par agrāk slavenā zīmola bēdīgo stāvokli kļuva zināms 2019.gada oktobrī. Jau 12.novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesa pasludināja Latvijas kosmētikas ražotāja maksātnespēju un iecēla Jāni Ozoliņu maksātnespējas procesa administratora amatā.

5
Tagi:
Dzintars, Latvija
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
Rokas nost no vietēja biznesa! VID represijas iedzinušas stūrī Latvijas uzņēmējus

Video ir tikai sākums: policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos

13
(atjaunots 17:29 26.05.2020)
Ziņas no modriem lasītājiem, speciālas programmas un papildu pierādījumi: Latvijas policija aktīvi izmanto sociālos tīklus noziegumu atklāšanai.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Npret kādu kurzemnieci tika ierosināta administratīvā lieta par atrašanos bērnu laukumā Covid-19 ierobežojumu laikā. Iespējamais pārkāpums policijas redzeslokā nonāca pēc tam, kad pārkāpuma video ievietots sociālajos tīklos.

Valsts policijas (VP) kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko pastāstīja telekanālam TV3, ka lielāko daļu video ierakstu, attēlus vai citādus materiālus viņiem iesūta vērīgi iedzīvotāji. Piemēram, video ierakstu ar iespējamu apreibinošu vielu lietošanu policisti bez ievērības nedrīkst atstāt.

Noliktava, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Ir jāpārbauda šī informācija, jo, kā saprotat, šīs psihoaktīvās vielas paliek asinīs, cilvēkā. Tad vienkārši šo video var pārbaudīt un pierādīt ar citiem objektīviem apstākļiem," konstatēja Dmitrijs Homenko.

Video ieraksts, ko publicējis ātruma režīma pārkāpējs vai video ar iespējamu narkotiku lietošanu, vai kāds cits video pats par sevi esot tikai iespējamā pārkāpuma atklāšanas sākums. Gandrīz vienmēr pārkāpuma pierādīšanai ir nepieciešami papildu pierādījumi.

"No konteksta izrauts video fails no interneta vides nevar kalpot par 100% pierādījumu, jo tas ir kā signāls, kas signalizē, ka, iespējams, noticis pārkāpums," norāda Homenko.

Parasti par sociālajos tīklos manītajiem pārkāpumiem policistus informē iedzīvotāji, tomēr materiālus aktīvi meklē arī paši policisti. Ir speciāla programmatūra, kas, piemēram, pēdējā laikā izmantota, meklējot ar Covid-19 saistītas viltus ziņas.

"Ir speciāli programmnodrošinājumi, kuri ļauj analizēt sociālos tīklus, meklēt pēc atslēgvārdiem, cilvēka komentārus analizēt utt. Tāds sistemātisks un mērķtiecīgs darbs, tieši analizēt informāciju, kas saistīta ar Covid-19 publikācijām," stāsta Homenko.

Valsts policijā atgādināja par piedāvāto lietotni "Mana drošība". Tā sniedz iespēju sazināties ar policiju, nepieciešamības brīdī informēt policiju par savu atrašanās vietu, kā arī ziņot par pārkāpumiem internetā.

13
Tagi:
Latvijas policija, sociālie tīkli
Pēc temata
Ārkārtējas situācijas laikā aug vardarbība ģimenē, taču policija agresorus neaiztur
IeM: policijai ļoti vajadzīgi resursi, nāksies upurēt ēku apsardzi
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
Līdz ar koronavīrusu Baltijas valstīs var ienākt trakie 90.gadi