Migranti Vācijā

Masveida deportācijas uz Latviju: Vācija atgriež Sīrijas bēgļus

83
(atjaunots 08:59 13.06.2019)
Ļoti neapskaužams liktenis gaida 11 sīriešus ar alternatīvo statusu, kurus Vācija atgriezusi Latvijai: šobrīd tiem nepienākas nekāds sociālais atbalsts un faktiski draud dzīvošana uz ielas.

RĪGA, 13. jūnijs – Sputnik. Vācija deportēja uz Latviju 11 sīriešus, kuriem Latvija savulaik piešķīra alternatīvo statusu, vēsta LNT ziņu raidījums. Bēgļiem nav naudas, taču nekāda valsts sociālā palīdzība tiem šobrīd nepienākas, tāpēc viņus gaida bezpajumtnieku liktenis.

Rinda pēc pilsonības Gruzijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Имедашвили

Sīrijas migrantu vidū astoņi ir bērni, jaunākajiem no kuriem ir 8 mēneši. Vienā no šī ģimenēm ir vientuļā māte ar četriem bērniem. Uzreiz pēc atlidošanas uz Rīgu abas šīs ģimenes ar bērniem vērsās pie robežsargiem, lai viņi nogādā viņus patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki", kur viņi jau bijuši iepriekš.

Taču izrādījās, ka tā kā alternatīvais statuss šiem bēgļiem tika piešķirts vēl 2016. gadā, tad atkārtotai izvietošanai centrā "Mucenieki" viņiem nav nekāda likumīga pamatojuma.

Vienkārši kļūt par bezpajumtniekiem

Centra direktors Pēteris Grūbe bija pretimnākošs un atvēra migrantiem durvis. Taču sīriešu perspektīva nav rožaina: ja ģimene dosies dzīvot uz kādu no Rīgas naktsmītnēm, viņi nevarēs būt kopā, jo vīriešiem būs jānakšņo vīriešu patversmē, bet sievietēm – sieviešu patversmē. Savukārt bērnus, visticamāk, tādā gadījumā iekārtos krīzes centrā. Vēl ir arī otrs variants – vienkārši kļūt par bezpajumtniekiem un gulēt zem tilta.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kuras pārraudzībā atrodas centrs "Mucenieki", un kur šobrīd īslaicīgi izvietotas šīs ģimene, pārdzīvo, ka viņus var apsūdzēt nepamatotā līdzekļu izšķērdēšanā. Tiesa, ierēdņi norāda, ka vienīgais, kam tiek tērēti papildu līdzekļi, ir ūdens un elektrības patēriņš.

"Tā kā starp viņiem ir mazgadīgi bērni, tad humānu apsvērumu dēļ atstāt uz ielas nespējām. Uzņēmām pie sevis. Šobrīd pēc likuma viņiem nepienākas palīdzība," atzinās LNT žurnālistiem centra direktors Pēteris Grūbe.

Sīriešiem pašiem ir jānodrošina sev pārtika, tāpēc sabiedrības aktīvisti nolēma mobilizēt atbalstu šīm ģimenēm. Tostarp palīdzības vākšana notiek ar Facebook grupas "Gribu palīdzēt bēgļiem" palīdzību.

Viena no aktīvistēm paziņoja, ka bēgļiem jau ir sniegts atbalsts dokumentu noformēšanā, kā arī izveidota higiēnisko preču un pārtikas produktu piegāde Muceniekos. Taču, ja no Vācijas deportēto ģimeņu skaits pieaugs, sabiedrības spēki vairs netiks galā.

Labklājības ministrijā norādīja, ka sistemātisks valsts atbalsts šādiem migrantiem nepienākas. Šobrīd viņi var paļauties tikai uz ziedojumiem vai uz bezpajumtnieku patversmēm.

"Ilgtermiņa risinājuma šim jautājumam nav! Protams, vissarežģītākais ir mājokļa jautājums, bet šobrīd tad tā ir vai nu patversme, vai krīzes centrs. Ja šī situācija akumulēsies un gadījumu būs vairāk, tad būs nepieciešams meklēt valstisku risinājumu," atzīmēja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Nedz IeM, nedz Labklājības ministrija nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai bēgļu ģimenes centrā "Mucenieki" var cerēt vismaz uz kaut kādu pagaidu palīdzību.

Palīdzība nepienākas

Pēc deportācijas no Vācijas migranti vēršas Informācijas centrā "Patvērums Drošā Māja", kurš sniedz informāciju un atbalstu dažādu tautību personām, kuras ierodas Latvijā no valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā. Taču arī tur viņiem nevar palīdzēt un norāda, ka savās integrācijas programmās šādus bēgļus vairākkārt brīdinājuši par to, ka agri vai vēlu viņiem draudēs piespiedu deportācija atpakaļ uz Latviju un sociālās palīdzības zaudēšana.

Pēc Informācijas centra konsultanta Alvja Šķendera sacītā, daļēji šādi migranti paši ir vainīgi šajā situācijā, kurā šobrīd nonākuši.

Pretējs viedoklis ir Politisko pētījumu centra "Providus" ekspertei Agnesei Lācei, kura uzsver, ka šādiem cilvēkiem ir atkārtoti jānodrošina integrēšanās programmas un sociālā palīdzība, kura sniegta pirms viņi saņēma bēgļa vai alternatīvo statusu, un pēc tam vēl uz 12 mēnešiem. Un tas nozīmē, ka ir jāmaina likums. Šie cilvēki ir jāintegrē Latvijas sociālās palīdzības sistēmā, piemēram, jāsniedz iespēja pretendēt uz maznodrošinātas personas palīdzību, norāda eksperte.

Taču problēma tāda, ka atpakaļ uz Latviju deportētiem bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu nav deklarētas dzīvesvietas, tāpēc nekāda palīdzība no pašvaldības viņiem šobrīd nepienākas.

2018. gadā Latvija uzņēma vien 30 bēgļus. 2018. gada septembrī Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē paziņoja, ka valsts noslēgusi savu dalību Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmā.

Ir bijuši gadījumi, kad bēgļi uzzināja, ka viņiem nāksies braukt Latviju, nevis uz kādu Eiropas valsti, viņi atteicās braukt. Uz Latviju tika pārvietoti galvenokārt bēgļi no Sīrijas un Eritrejas. Lielākā daļa no viņiem pēc statusa iegūšanas aizbrauca uz Vāciju. Taču viņiem ir aizliegts dzīvot un strādāt ārpus Latvijas robežām.

Tagad Vācija sākusi aktīvi izraidīt no valsts personas, kurām bēgļa vai alternatīvs statuss tika piešķirts citā ES valstī. Saskaņā ar sabiedrisko aktīvistu prognozēm, pavisam drīz Latviju varētu gaidīt vēl lielāks atpakaļ deportēto personu skaits.

83
Temats:
Bēgļi Latvijā (42)
Pēc temata
Šie arī aizbrauks: latviešu valodas nezināšanas dēļ bēgļi nespēj paēdināt ģimeni
Bēgļi sāk atgriezties Latvijā
"Mucenieku" centra bēgļiem izdomāti īpaši sodi
Bēgļi nevar nokļūt kursos lietussargu trūkuma dēļ
Bēgļu krīze: baiļu cena
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

4
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

4
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās
Militārās mācības, foto no arhīva

Uzirdināja pludmali: Jūrmalciema iedzīvotāji noguruši karot ar armiju

14
(atjaunots 16:36 09.07.2020)
Mācību laikā Nīcas novadā kareivji izdangāja vietējo ceļu, kā arī izbrauca ar bruņutehniku pa pļavām un pa pludmali.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Militārās mācības Nīcas novadā jau ne pirmo reizi bojā ceļus, vēsta Skaties.lv.

Ivars Krieders dzīvo Jūrmalciemā. Nokļūt pie viņa mājās pēc militārajām mācībām ir praktiski neiespējami: uz izdangātā smilšu ceļa pastāvīgi iestrēgst automobiļi. Mācību laikā pagalmā iebrauca divas armijas mašīna. Kareivji nesaprata, kur atrodas, kā nokļūt pie jūras, tādēļ, ilgi nedomājot, brauca pa īsāko ceļu – caur pļavu.

Arī viņa kaimiņš Jānis Cibulis ir neapmierināts – tagad uz jūru nākas doties ar kājām, ar mašīnu nevar izbraukt.

"Ja kaut kas ir tagad vajadzīgs, ātrā palīdzība, tad mums iznāk, ka līdz šai vietai, iepriekš jau tur ir ceļš izdangāts, tad jānes uz nestuvēm līdz šai vietai, līdz ātrajai palīdzībai," sūdzas Jānis.

Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības mācību laikā šī gada jūnijā armijas vienības pārvietojās pa ciema teritoriju ar militāro tehniku un atstāja aiz sevis pamatīgu postažu. Tā ir bijis arī agrāk, tādēļ vietējās domes pacietības mērs šoreiz ir pilns.

"2017. gadā tad mums bija arī problēmas, pa šo ceļu, pa kuru mēs braucām, kur uzbērta grants, ja nemaldos, 600 metru garumā. Armija par saviem līdzekļiem saveda kārtībā, bet pagāja mums kādi trīs mēneši, kamēr tikām pie laba rezultāta. Kamēr nebijām aizrakstījuši aizsardzības ministram vēstuli," saka Nīcas novada domes pārstāvis Aigars Veiss.

Militārā tehnika sabojājusi arī Jūrmalciema pludmali, vienu no tīrākajām Latvijā.

"Pa pludmali viņi braukāja tā kā pa lielo autostrādi. Kaut gan principā viņiem ir atsevišķs ceļš, atsevišķa piebrauktuve, un viņi varēja to darīt visu no tās puses," pastāstīja Veiss.

Pēc viņa sacītā, armija vietējiem iedzīvotājiem sagādājusi vilšanos.

Vides dienesta pārstāvis Jānis Junkurs paskaidroja, ka pārbaudes tika veiktas gan pirms, gan pēc mācībām, un kaitējums dabai neesot konstatēts. Pludmale patiešām ir uzirdināta, taču lietus un vējš pakāpeniski izlīdzinās nestabilās smiltis.

NBS Gaisa spēku komandieris Viesturs Masulis atvainojās Jūrmalciema iedzīvotājiem par sabojāto ceļu. Viņš paskaidroja, ka jau 27. jūnijā pārstāvji devās uz ciemu un saveda kārtībā ceļu. Masulis apsolīja, ka nākotnē, kamēr ceļi netiks sakārtots sākotnējā izskatā, mācību dalībnieki nepametīs rajonu.

Tāpat viņš apsolīja turpmāk pats personīgi tikties ar pašvaldību un vietējiem iedzīvotājiem, lai informētu viņus par plānoto mācību norisi un atbildētu uz visiem jautājumiem

14
Tagi:
militārās mācības, Latvija, NBS
Pēc temata
Latvijas zemessargu mācības nobiedējušas Salaspils iedzīvotājus
Latvijā audzētās ogas, foto no arhīva

Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz

0
(atjaunots 17:13 09.07.2020)
Jaunā zemnieku saimniecību un tirdzniecības tīklu sadarbības memoranda mērķis ir palīdzēt vietējiem dārzeņiem un augļiem paaugstināt piedāvāto preču apjomu vietējos veikalos, taču patērētājs vienalga beigu beigās vadās pēc cenas; risinājums ir.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Latvijas fermeri un tirdzniecības tīkli vienojās veltīt vairāk uzmanības tam, lai veikalu plauktos būtu vairāk vietējo ogu, dārzeņu un augļu. Šāda iecere ir nosprausta speciālā memorandā, kuru pirmdien, 6. jūlijā, parakstīja nozares pārstāvji, kā arī Zemkopības ministrija, vēsta TV3

Labumu no šādas pieejas ir jāgūst gan zemniekiem, gan gala patērētājiem.

"(Cilvēki varēs) saņemt kvalitatīvu Latvijas produktu ikdienā savām vajadzībām, kvalitatīvu, atbilstošu visām prasībām. Un, no otras puses, lai arī stiprinātu Latvijas vietējo ražotāju pārliecību un iespējas ražot kvalitatīvu produkciju, piegādāt viņu Latvijas tirgos," pastāstīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

"Lauksaimniekiem būs stabilitātes sajūta, viņi zinās, ka viņu produkciju ņems. Jo tas jau tomēr ir ilgtermiņa process, zemniekam ir jārēķinās ar to, cik viņam ir jāražo, cik varēs pārdot. Un arī patērētājiem būs garantija, ka viņi pirks kvalitatīvu produkciju," piebilda Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.

Iniciatīvu atbalstīja arī tirdzniecības tīkli. Jau šobrīd tie ir pamanījuši, ka liela daļa iedzīvotāju vēlas pirkt vietējo produkciju, taču ne visi veikali spēj to nodrošināt, jo ir nepietiekama sadarbība ar ražotājiem.

"Šis memorands ir tieši laikā un vietā. Tas ir nepārprotams signāls, ka sezonas laikā prioritāte ir Latvijas dārzeņi, ogas un augļi. Un tam būtu jādominē gandrīz visos mazumtirdzniecības veikalos. To arī vēlas pircējs," uzskata Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš uzskata, ka, lai arī sezonā Latvijas lauksaimnieki spēs saražot pietiekami daudz vietējās produkcijas, lai nodrošinātu veikalus, lielāka pieprasījuma gadījumā tiem nāksies tikt galā ar veselu virkni izaicinājumu – tie ir gan kvalitātes nodrošināšana, gan spēja piegādāt produkciju ar konkrētu biežumu.

"Un trešais arī cena. Jo šobrīd, kā rāda pēdējie pētījumi, ka cilvēki arvien vairāk orientējas uz cenu un mazāk ir nacionālpatriotiski.

Pēdējos gados mazāk izvēlas Latvijas produktu neatkarīgi no cenas. Savukārt cenas princips joprojām ir ļoti spēcīgs un ir pat pieaudzis," atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Tādēļ tirgotāji vēlētos PVN samazinājumu ne tikai Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, bet arī citiem pārtikas produktiem. Tad iedzīvotāji spētu atļauties iegādāties kvalitatīvus produktus un palīdzētu vietējiem ražotājiem pārdot savu produkciju lielākā apjomā.

0
Tagi:
Zemkopības ministrija, veikals, Latvijas prece
Pēc temata
Dārzeņi ar atlaidi un stikla taras pieņemšana: kā tauta spējusi ietekmēt varu Latvijā
Latvijā ievērojami sadārdzinājušies dārzeņi un kartupeļi
Dārzeņi Latvijā kļūs dārgāki, bet augļi Latvijas iedzīvotājiem jau sen nav pa kabatai
Latvijā var atkal palielināt PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem