Migranti Vācijā

Masveida deportācijas uz Latviju: Vācija atgriež Sīrijas bēgļus

54
(atjaunots 08:59 13.06.2019)
Ļoti neapskaužams liktenis gaida 11 sīriešus ar alternatīvo statusu, kurus Vācija atgriezusi Latvijai: šobrīd tiem nepienākas nekāds sociālais atbalsts un faktiski draud dzīvošana uz ielas.

RĪGA, 13. jūnijs – Sputnik. Vācija deportēja uz Latviju 11 sīriešus, kuriem Latvija savulaik piešķīra alternatīvo statusu, vēsta LNT ziņu raidījums. Bēgļiem nav naudas, taču nekāda valsts sociālā palīdzība tiem šobrīd nepienākas, tāpēc viņus gaida bezpajumtnieku liktenis.

Rinda pēc pilsonības Gruzijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Имедашвили

Sīrijas migrantu vidū astoņi ir bērni, jaunākajiem no kuriem ir 8 mēneši. Vienā no šī ģimenēm ir vientuļā māte ar četriem bērniem. Uzreiz pēc atlidošanas uz Rīgu abas šīs ģimenes ar bērniem vērsās pie robežsargiem, lai viņi nogādā viņus patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki", kur viņi jau bijuši iepriekš.

Taču izrādījās, ka tā kā alternatīvais statuss šiem bēgļiem tika piešķirts vēl 2016. gadā, tad atkārtotai izvietošanai centrā "Mucenieki" viņiem nav nekāda likumīga pamatojuma.

Vienkārši kļūt par bezpajumtniekiem

Centra direktors Pēteris Grūbe bija pretimnākošs un atvēra migrantiem durvis. Taču sīriešu perspektīva nav rožaina: ja ģimene dosies dzīvot uz kādu no Rīgas naktsmītnēm, viņi nevarēs būt kopā, jo vīriešiem būs jānakšņo vīriešu patversmē, bet sievietēm – sieviešu patversmē. Savukārt bērnus, visticamāk, tādā gadījumā iekārtos krīzes centrā. Vēl ir arī otrs variants – vienkārši kļūt par bezpajumtniekiem un gulēt zem tilta.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kuras pārraudzībā atrodas centrs "Mucenieki", un kur šobrīd īslaicīgi izvietotas šīs ģimene, pārdzīvo, ka viņus var apsūdzēt nepamatotā līdzekļu izšķērdēšanā. Tiesa, ierēdņi norāda, ka vienīgais, kam tiek tērēti papildu līdzekļi, ir ūdens un elektrības patēriņš.

"Tā kā starp viņiem ir mazgadīgi bērni, tad humānu apsvērumu dēļ atstāt uz ielas nespējām. Uzņēmām pie sevis. Šobrīd pēc likuma viņiem nepienākas palīdzība," atzinās LNT žurnālistiem centra direktors Pēteris Grūbe.

Sīriešiem pašiem ir jānodrošina sev pārtika, tāpēc sabiedrības aktīvisti nolēma mobilizēt atbalstu šīm ģimenēm. Tostarp palīdzības vākšana notiek ar Facebook grupas "Gribu palīdzēt bēgļiem" palīdzību.

Viena no aktīvistēm paziņoja, ka bēgļiem jau ir sniegts atbalsts dokumentu noformēšanā, kā arī izveidota higiēnisko preču un pārtikas produktu piegāde Muceniekos. Taču, ja no Vācijas deportēto ģimeņu skaits pieaugs, sabiedrības spēki vairs netiks galā.

Labklājības ministrijā norādīja, ka sistemātisks valsts atbalsts šādiem migrantiem nepienākas. Šobrīd viņi var paļauties tikai uz ziedojumiem vai uz bezpajumtnieku patversmēm.

"Ilgtermiņa risinājuma šim jautājumam nav! Protams, vissarežģītākais ir mājokļa jautājums, bet šobrīd tad tā ir vai nu patversme, vai krīzes centrs. Ja šī situācija akumulēsies un gadījumu būs vairāk, tad būs nepieciešams meklēt valstisku risinājumu," atzīmēja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Nedz IeM, nedz Labklājības ministrija nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai bēgļu ģimenes centrā "Mucenieki" var cerēt vismaz uz kaut kādu pagaidu palīdzību.

Palīdzība nepienākas

Pēc deportācijas no Vācijas migranti vēršas Informācijas centrā "Patvērums Drošā Māja", kurš sniedz informāciju un atbalstu dažādu tautību personām, kuras ierodas Latvijā no valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā. Taču arī tur viņiem nevar palīdzēt un norāda, ka savās integrācijas programmās šādus bēgļus vairākkārt brīdinājuši par to, ka agri vai vēlu viņiem draudēs piespiedu deportācija atpakaļ uz Latviju un sociālās palīdzības zaudēšana.

Pēc Informācijas centra konsultanta Alvja Šķendera sacītā, daļēji šādi migranti paši ir vainīgi šajā situācijā, kurā šobrīd nonākuši.

Pretējs viedoklis ir Politisko pētījumu centra "Providus" ekspertei Agnesei Lācei, kura uzsver, ka šādiem cilvēkiem ir atkārtoti jānodrošina integrēšanās programmas un sociālā palīdzība, kura sniegta pirms viņi saņēma bēgļa vai alternatīvo statusu, un pēc tam vēl uz 12 mēnešiem. Un tas nozīmē, ka ir jāmaina likums. Šie cilvēki ir jāintegrē Latvijas sociālās palīdzības sistēmā, piemēram, jāsniedz iespēja pretendēt uz maznodrošinātas personas palīdzību, norāda eksperte.

Taču problēma tāda, ka atpakaļ uz Latviju deportētiem bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu nav deklarētas dzīvesvietas, tāpēc nekāda palīdzība no pašvaldības viņiem šobrīd nepienākas.

2018. gadā Latvija uzņēma vien 30 bēgļus. 2018. gada septembrī Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē paziņoja, ka valsts noslēgusi savu dalību Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmā.

Ir bijuši gadījumi, kad bēgļi uzzināja, ka viņiem nāksies braukt Latviju, nevis uz kādu Eiropas valsti, viņi atteicās braukt. Uz Latviju tika pārvietoti galvenokārt bēgļi no Sīrijas un Eritrejas. Lielākā daļa no viņiem pēc statusa iegūšanas aizbrauca uz Vāciju. Taču viņiem ir aizliegts dzīvot un strādāt ārpus Latvijas robežām.

Tagad Vācija sākusi aktīvi izraidīt no valsts personas, kurām bēgļa vai alternatīvs statuss tika piešķirts citā ES valstī. Saskaņā ar sabiedrisko aktīvistu prognozēm, pavisam drīz Latviju varētu gaidīt vēl lielāks atpakaļ deportēto personu skaits.

54
Temats:
Bēgļi Latvijā (42)
Pēc temata
Šie arī aizbrauks: latviešu valodas nezināšanas dēļ bēgļi nespēj paēdināt ģimeni
Bēgļi sāk atgriezties Latvijā
"Mucenieku" centra bēgļiem izdomāti īpaši sodi
Bēgļi nevar nokļūt kursos lietussargu trūkuma dēļ
Bēgļu krīze: baiļu cena