Ivans Golunovs

Žurnālists Jurijs Aleksejevs apskauž Ivanu Golunovu

75
(atjaunots 12:00 12.06.2019)
Latvijas Žurnālistu asociācija nostājās Krievijas žurnālista Ivana Golunova pusē. Latvijas žurnālists Jurijs Aleksejevs iegrimis pārdomās.

RĪGA, 12. jūnijs — Sputnik. Vietnes IMHOklubs galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs pievērsis uzmanību tam, cik izvēlīgi ir Latvijas mediji cīņā par vārda brīvību.

Žurnālists Ivans Golunovs tika aizturēts 6. jūnijā aizdomās par narkotiku tirdzniecību. Izmeklēšanas rīcībā esošās ziņas liecina, ka, pēc Golunova pārmeklēšanas un kratīšanas viņa dzīvoklī atrasti 4 grami mefedrona un 5 grami kokaīna. Pats Golunovs vainu noliedza. 8. jūnijā Maskavas Ņikuļinskas rajona tiesa noteica Golunovam drošības līdzekli – mājas arestu uz diviem mēnešiem.

10. jūnijā Krievijas cilvēktiesību pilnvarotā Tatjana Moskaļkova apsprieda Golunova lietu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņa atklāja, ka valsts vadītājs atzinīgi novērtējis ieceri izmeklēt faktus par vardarbīgu rīcību pret žurnālistu. Šajā dienā virkne Krievijas mediju nāca klajā ar līdzīgiem šai lietai veltītiem rakstiem. Tā izdevumi atbalstīja Golunovu.

Vakar Latvijas Žurnālistu asociācija organizēja piketu pie Krievijas vēstniecības Rīgā ar prasību atbrīvot Golunovu.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrey Streletskiy (@streletski)

Žurnālists Jurijs Aleksejevs savā lapā Facebook atzīmēja, ka viņu sabiedrība tik aktīvi neaizsargāja.

Pēdējos gados Latvijas Drošības policija trīs reizes mēģinājusi ierosināt pret Aleksejevu krimināllietas ar dažādiem ieganstiem, nepamatoti pārmeklēja dzīvokli un aizturēja. Tostarp viņa dzīvoklī tika atrastas šaujamieroča patronas. Aleksejevs apliecināja, ka tās nepieder viņam.

Jurijs Aleksejevs ir apsūdzēts saskaņā ar pieciem Latvijas Krimināllikuma pantiem. Starp izvirzītajām apsūdzībām – "pret Latviju vērsta darbība" un "palīdzība ārvalstij tās darbībā pret Latviju". Vietnes "IMHOklubs Latvija" darbība ir apturēta – Aleksejevam un viņa kolēģiem ir aizliegts sazināties, rakstīt un rediģēt vietnes materiālus.

"EH, KĀ ES APSKAUŽU IVANU GOLUNOVU...

Puiku aizturēja, pārmeklēja, atrada iesviestu (vai?) pulverīti... Un trešo diennakti valda informatīvs cunami.

Puika Vaņa pastāvīgi redzams uz Krievijas un pasaules vadošo mediju ekrāniem un pirmajām lappusēm. Par viņu iestājās visas žurnālistu savienības (pirmā – Krievijas Žurnālistu savienība). Pat paša Putina preses sekretārs Peskovs paziņoja, ka viņa lieta tiek īpaši kontrolēta. Paša Prezidenta!

Krievijas TV superzvaigzne Solovjovs galvenajā ziņu pārraidē veltīja puikam Vaņam veselas 12 minūtes ilgu sižetu...

...Bet Latvijas žurnālistu Aleksejevu latviešu specdienests spiež pie sienas, loka un presē jau PUSOTRU GADU! Trīs kratīšanas, trīs aizturēšanas, trīs reizes izņemta visa datortehnika, arests, izmeklēšanas izolators... Pusotra gada bez tiesībām pamest valsti, policijas kontrolē, trīsreiz nedēļā atzīmēties iecirknī, pa naktīm nāk, pārbauda, vai esmu pieraksta vietā...

Parēķināju. Vai zināt, kāds ir kopējais attālums, ko esmu pārvarējis līdz policijas iecirknim, kur atzīmējos? PUSOTRU TŪKSTOTI KILOMETRU! Turp un atpakaļ, turp un atpakaļ. Trīs reizes nedēļā. Gan lietū, gan sniegā... kājām, ar autobusu, ar mašīnu, ar velosipēdu...

Un? Vai kāds ir nostājies manā pusē? Pigu!

Latvijas Žurnālistu savienība mani it kā vispār nemana. Lai arī Latvijā (atšķirībā no Vaņas Golunova Krievijā) esmu tīri labi pazīstams. Uz ielas pazīst, sveicinās, roku spiež.

Un – pigu! Pigu man, biedri!" uzrakstīja Aleksejevs savā lapā Facebook.

75
Temats:
Tiesībsargu un žurnālistu dzīve demokrātiskajā Latvijā (64)
Pēc temata
Latvijas Drošības policija aizturējusi žurnālistu Juriju Aleksejevu
Saistībā ar Drošības policijas ierosināto krimināllietu slēgta vietne IMHOclub
Prokuratūra izvirzījusi apsūdzības IMHOclub redaktoram Jurijam Aleksejevam
Žurnālista Aleksejeva kolēģis: nedrīkstu izpaust DP izmeklēšanas nianses
Aleksejeva un Sumarokova lieta: pēdējā robeža cīņā par vārda brīvību

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

13
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

13
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus
Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina

10
(atjaunots 18:06 25.05.2020)
SS latviešu leģionāru godināšanas pretinieku daļa Latvijas sabiedrībā ir sasniegusi pēdējo 20 gadu minimumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Pēdējo desmitgadu gaitā Latvijā vairākas reizes pieaugusi to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bijušie Waffen SS latviešu leģiona locekļi ir jāgodina. Šādi izrādījušies pētījuma centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā uz laika ass izskatās sabiedrības attieksme pret leģionāriem. Šogad mazliet vairāk ir tādu, kuri uzskata, ka latviešu leģionāri ir jāgodina, nekā pirms 20 gadiem," uzrakstīja Kaktiņš.

Respondentus palūdza izteikt savu attieksmi apgalvojumam: "Uzskatu, ka latviešu leģionāri ir jāgodina". Kaktiņš publicēja datus četrām šādām aptaujām dažādos gados: 1999., 2009., 2014. un 2020.

​Šogad šādu apgalvojumu atbalstīja 52% aptaujāto, no tiem 20% pilnībā tam piekrīt, vēl 32% - drīzāk piekrīt. Šie rādītāji ir nedaudz augstāki, nekā pirms 20 gadiem – toreiz par labu pasākumiem par godu SS leģionāriem izteicās 46% respondentu. Interesanti, ka 2014. gadā absolūti pārliecināto tajā, ka leģionāri ir jāgodina, bija vairāk, nekā šogad – toreiz tā atbildēja katrs ceturtais aptaujātais. Taču kopējais SS latviešu leģiona veterānu godāšanas piekritēju skaits bijis par 2% mazāks.

Savukārt leģionāru godināšanas pasākumu pretinieku skaits 20 gadu laikā ir samazinājies – 1999. gadā tie bija 38%, savukārt 2020. gadā jau 32%. To cilvēku skaits, kuri ir kategoriski pret leģiona godināšanu, šogad ir sasniedzis minimumu – tie ir vien 16%, savukārt pirms divdesmit gadiem tie bija 20%.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, šogad galvenais pasākums par godu Waffen SS leģionāriem – 16. marta gājiens Rīgas centrā – tika atcelts koronavīrusa pandēmijas dēļ. Rezultātā pagodināt leģionāru piemiņu pie Brīvības pieminekļa atnāca vien daži cilvēki – laukumā sapulcējās daudz vairāk policistu un žurnālistu.

Atsevišķi leģionāru piemiņas pasākumi tiek rīkoti citās dienās. Piemēram, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskatīja par pieņemamu nacisma sagrāves jubilejā 8. maijā nolikt ziedus leģionāru kapos Lestenē.

10
Tagi:
Waffen SS, Latvija
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
Leitnanta Rubeņa bataljons: vienīgie īstie Latvijas Republikas aizstāvji
Nacisma sakāves dienā oficiālā Latvija pagodināja Lestenē kritušo SS leģionāru piemiņu