Pludmale Lilastē. Foto no arhīva

Lilastē izsēdīsies spāņu desants. Iedzīvotāji lūgti neuztraukties

78
(atjaunots 22:54 11.06.2019)
Trešdien atpūtnieki Lilastē, iespējams, būs spiesti dot vietu kareivjiem un netraucēt NATO mācībām.

RĪGA, 12. jūnijs — Sputnik. Lilastes un Daugavgrīvas iedzīvotājiem radīsies iespēja pavērot jūras desantu no spāņu aviācijas bāzes kuģa Juan Carlos I, vēsta Latvijas Radio.

Jūras kājnieku desantēšanās paredzēta trešdien, 12. jūnijā, un tās laikā pludmale būs slēgta, paskaidroja Nacionālo bruņoto spēku leitnants Pēteris Subbota. Civilpersonām nebūs iespējams nokļūt pludmalē nejauši, un mierīgajiem iedzīvotājiem nekas nedraud. Ierobežojumu zona nebūs liela: kilometru garš desantēšanās iecirknis, turklāt atpūtniekus krastā varētu lūgt paieties tālāk ne vairāk kā par puskilometru uz vienu vai otru pusi, viņš piebilda.

Dažu stundu laikā krastā izsēdīsies 400-500 karavīri ar tehniku un ieročiem, pēc tam desants dosies uz Ādažu poligonu. Kuģī desants atgriezīsies piektdien.

Ņemot vērā militārās tehnikas pārvietošanos, iespējami zināmi kavēkļi civilajam transportam – autovadītāji lūgti nekavēt kolonnas pārvietošanos un necensties to apdzīt. Manevru vietās iedzīvotāji lūgti neuztraukties, ja parādīsies kareivji un zemessargi vai ārpus poligoniem būs redzama militārā tehnika un citas iekārtas.

Pirmdien Baltijas jūrā sākušās NATO mācības Baltops, kurās piedalās vairāk nekā 8,5 tūkstoši karavīru no 18 valstīm. Manevros ASV Jūras spēku 2.flotes vadībā iesaistīti 50 kuģi un zemūdenes, kā arī 40 lidmašīnas. Alianses vadība atzīmēja, ka mācības "ne pret ko nav vērstas", to mērķis esot demonstrēt NATO spējas aizsargāties no jebkura pretinieka Baltijas jūrā, ka ir "vitāla stratēģiskā nozīme" alianses acīs.

Alianse plāno mācībās "Baltops" pilnveidot gaisa spēku mijiedarbību ar jūras spēkiem pretgaisa aizsardzības, novērošanas un desanta operāciju atbalsta nodrošināšanai. Tāpat karavīri veiks jūras mīnu un zemūdeņu meklēšanu, izmantos PGA sistēmas un līdzekļus aizsardzībai no nosacītā pretinieka kuģu uzbrukumiem.

78
Temats:
NATO austrumu flangā (202)
Pēc temata
Robežojas ar sešām NATO valstīm: Baltijā sākušās mācības Baltops
Baltijas jūrā ieradies NATO kuģu grupējums
NATO kiberdrošības stratēģija – pulvera muca Baltijas valstīm
NATO pastiprināšanās Baltijas jūrā: psiholoģisks spiediens argumenta kārtā
Govis. Foto no arhīva

Fermeris nezināja latviešu valodu, govis nomira: Zemnieku Saeima par komunikācijas nozīmi

10
(atjaunots 18:18 01.07.2020)
Latviešu valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādē ir nepieciešama, lai to neizpērk ārvalstu fondi sekojošām spekulācijām, paziņoja "Zemnieku Saeimas" eksperts.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Ir jāsaglabā prasība zināt latviešu valodu ārzemniekiem, kuri Latvijā pērk lauksamniecības zemi. Šāds nosacījums gan ļaus ierobežot zemes izpirkšanu tās sekojošai pārdošanai vai izīrēšanai par uzgrieztām cenām, gan ir nepieciešams normālam darbam – šajā nozarē ir daudz jākomunicē ar vietējām varasiestādēm un kaimiņiem, jāsaprot likumi, paziņoja radio Baltkom ēterā biedrības "Zemnieku Saeima" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.

2017. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par zemes privatizāciju laukos, kuri nosaka pircējiem prasības prast valsts valodu līmenī, kas nav zemāks par B2. Šī gada jūnijā Eiropas Savienības tiesa atzina šo likuma normu par diskriminējošu. Tagad Latvijai ir jāmaina attiecīgais likums. Ja izmaiņu Latvijas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nebūs, Eiropas Komisija uzsāks pret Latviju pārkāpuma procedūru.

Latvijas Zemkopības ministrija ir sašutusi par šādu lēmumu, taču solīja padomāt, kā mainīt likumu tā, lai "saglabātu zemi mūsu pilsoņiem".

Mārtiņš Trons uzskata, ka likumā noteiktā prasība ir taisnīga, tā sniedz pārliecību, ka zeme tiks izmantota ražošanai, ka to pērk tie, kas reāli nodarbojas ar lauksaimniecību.

"Mums ir svarīgi, lai Latvija neattīstītos tāda tendence kā fondi, kuri iepērk lielu daudzumu zemes, lai pēc tam pārdotu ārzemniekiem. Viņi pēc tam izīrēs zemi mūsu ražotājiem vai pārdos par pavisam citu naudu. Viņi pelnīs, mēs pirksim, bet jūs maksāsies vairāk par produkciju," sacīja eksperts.

Eksperts uzsvēra, ka, lai pilnvērtīgi strādātu lauksaimniecības nozarē Latvijā, zemniekam ir jāzina latviešu valoda.

"Lauksaimniecība ir ļoti sarežģīta nozare, lai tajā strādātu, jums tomēr ir jāzina valoda. Mums ir daudz likumu, pie mums ir jākomunicē ar kaimiņiem, ar valdēm, lai jūs varētu normāli strādāt," sacīja viņš.

Kā piemēru Trons minēja gadījumu, kad saimniecībai tika konfiscētas 20 govis nesaprašanās starp zemes īpašnieku un pašvaldību dēļ.

"Ventspilī strādāja viens zviedrs, nodarbojās ar lopkopību. Viņam tika konstatēts ļoti daudz sliktu situāciju, pat govis nomira. Pēc tam, kā mums tapa zināms, vietējās iestādes pat nevarēja ar viņu sarunāties, jo viņš runāja tikai angliski, bet vietējie – tikai latviski. Rezultātā, man liekas, bojā gāja ap 20 govīm," nobeigumā sacīja eksperts.

10
Tagi:
latviešu valoda, lauksaimniecība
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Baltijas valstis pieprasa nesamazināt ES atbalstu lauksaimniecības finansēšanai
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas

4
(atjaunots 18:01 01.07.2020)
Valdošā koalīcija apspriež mediķu algu paaugstināšanu no nākamā gada, taču nav gatava neko garantēt.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Mediķu algas varētu palielināt par 10%, ja jau no jaunā gada par visiem faktiski strādājošiem tiktu maksātas vienlīdzīgas minimālās sociālās iemaksas, paziņoja Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" intervijā premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Profesionālās mediķu organizācijas aicināja valdību jau šogad palielināt algu nozarē strādājošiem par 10%, savukārt nākamgad - par likumā norādītajiem 20%.

Taču veselības ministre Ilze Viņķele preses konferencē paziņoja, ka neziņa attiecībā uz to, kā un kādā ātrumā Latvijas ekonomika atkopsies no Covid-19 izraisītās krīzes, neļauj ar pārliecību teikt, ka jau šogad mediķu algas varēs palielināt par 10%.

Pēc Kariņa sacītā, ir jāpanāk tas, lai Latvijā vairs nevarētu strādāt nelegāli, nemaksāt minimālās sociālās iemaksas, proti visiem jābūt sagatavotiem dažādiem likteņa triecieniem.

"Ja mēs visi valstī maksātu šo nodokli, tas ieliktu vairāk naudas sistēmā," paskaidroja premjers.

Turklāt papildus tiek meklēti veidi, kā "nedaudz pārbīdīt" valsts budžeta ieņēmumus no esošajiem nodokļiem, lai nozīmētu konkrētu summu veselības aprūpei.

"Šīs divas lietas kombinācijā varētu būt pietiekamas, lai būtu krietni vairāk naudas veselības aprūpes sistēmā un varētu tai skaitā atrisināt algu jautājumu, bet tur ir nepieciešama piecu politisko partiju vienošanās," sacīja Kariņš.

Uz jautājumu, cik liela vienprātība šajā jautājumā ir koalīcijas partneriem, premjers atbildēja, ka idejiski līdz šim visi ir teikuši "jā", bet, kā mēs visi zinām, starp idejisku "jā" un konkrētu "jā" ir vēl daudzi soļi, un es turpinu iet šiem daudzajiem soļiem cauri, mēs ar partneriem strādājam".

Jūnija vidū finanšu ministrs Jānis Reirs paziņoja, ka neredz iespēju nodot Saeimas balsojumam valsts budžetu bez papildu līdzekļiem skolotāju un mediķu algām un ierosināja ieviest veselības aprūpes nodokli, konsolidējot daļu no sociālā nodokļa un ienākumu nodokļa, nepalielinot kopējo nodokļu slogu uz iedzīvotājiem.

Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris šonedēļ paziņoja, ka mediķi lūguši tiesībsargam Jurim Jansonam vērsties Satversmes tiesā (ST) sakarā ar viņu algu paaugstinājumu. Iepriekš Jansonam izdevies panākt ST lēmumu par to, ka esošais garantētais minimālo ienākumu līmenis Latvijā neatbilst Satversmei.

4
Tagi:
alga, mediķi, nodokļi, sociālā aizsardzība, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Sociālā nodokļa pieaugums Latvijā var skart 70 tūkstošus cilvēku
Minimālais ienākumu līmenis Latvijā ir atzīts par Satversmei neatbilstošu
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Pludmale Turcijā, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par atpūtas īpatnībām Turcijā šajā sezonā

0
(atjaunots 18:36 01.07.2020)
Turcija paziņojusi, ka ir gatava tūristu pieņemšanai, neskatoties uz to, ka katru dienu valstī tiek atklāts vairāk nekā tūkstotis jaunu Covid-19 gadījumu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievija pandēmijas apstākļos neatjaunos aviācijas satiksmi ar Turciju no 15. jūlija, kā iepriekš par to ziņoja atsevišķi mediji, paziņoja KF transporta ministrs Jevgēņijs Dītrihs. Turklāt varasiestādes nesniedz prognozes attiecībā uz starptautiskās aviosatiksmes atjaunošanu kopumā: viss būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, uzvēra ministrs.

Turcija jau jūnijā paziņoja, ka ir gatava pieņemt tūristus, atgādināja radio Sputnik ēterā KF Tūrisma aģentūru alianses prezidija loceklis Aleksans Mkrtčans.

Viņš pastāstīja, ka valsts sagatavojusies tūristu pieņemšanai pandēmijas apstākļos.

"Koronavīrusa testi tiek veikti visās Turcijas lidostās, kur ierodas tūristi, – Stambulā, Antālijā, Marmarisā un Bodrumā. Visi pasažieri ar negatīvu rezultātu tiek pielaisti kūrortiem. Gandrīz visas viesnīcas jau ir atvērtas, ūdens temperatūra ir patīkama. Tātad Turcija ir gatava tūristu pieņemšanai," sacīja Mkrtčans.

Turcijas tūrisma un kultūras ministrs Mehmets Ersojs iepriekš paziņoja ka izziņa par neslimošanu ar Covid-19 atpūtai Turcijā nav nepieciešama. Tāpat tūristiem nav jāievēro divu nedēļu karantīna.

Mkrtčans atzīmēja, ka uz Turciju jau ir devušies pirmie reisi ar tūristiem no Kazahstānas, startam gatavojas Baltkrievijas un Ukraina. Taču Krievija atjaunos gaisa satiksmi ar Turciju ne ātrāk kā augusta beigās, piebilda Mkrtčans.

Kemeras pludmale, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Krievijas vēstnieks Ankarā Aleksejs Jerhovs aizritējušajā nedēļā paziņoja, ka Turcija izdarījusi ļoti daudz, lai nodrošinātu tūrisma objektu drošību koronavīrusa apstākļos, atsevišķi atzīmējot nacionālo droša tūrisma sertifikācijas sistēmu. Jūra un saule Turcijā joprojām ir maiga un viesmīlīga, piebilda diplomāts.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, Turcijā ir atklāti 199 906 Covid-19 gadījumi, no tiem 5131 letāls, 173 111 cilvēks izveseļojies. Pēdējo dienu laikā vidējais saslimušo skaita pieaugums dienā svārstās 1,2-1,4 tūkstošu cilvēku robežās. Varasiestādes atzīmē, ka vairums gadījumu tiek reģistrēts rajonos, kas nav tradicionāli tūristu galamērķi. Tā, Antālijā ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju saslimuši vien 472.

Saskaņā ar Turcijas Tūrisma un kultūras ministrijas informāciju, maijā valstī iebrauca aptuveni 30 tūkstoši atpūtnieku pret četriem miljoniem viesu pērn. To vidū visvairāk tūristu ieradās no Bulgārijas, Gruzijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas.

0
Tagi:
tūrisms, Turcija
Pēc temata
Rīga – viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas
Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas
Uzmanies ārzemēs! Jauni noteikumi un aizliegumi dažādās valstīs