Korupcija. Foto no arhīva

"Kukulis realizēts": Latvijas Bankas prezidents iztērējis 250 tūkstošus eiro

87
(atjaunots 12:39 09.06.2019)
Apsūdzība apgalvo, ka izdevies noskaidrot, kādiem nolūkiem Latvijas Bankas prezidents iztērējis kukulī saņemto naudu, paziņoja prokuratūra.

RĪGA, 9. jūnijs — Sputnik. Iespējams, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lieta, kas patlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā, tuvākajā laikā nonāks tiesā, vēsta Rus.lsm.lv.

Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviču prokuratūra apsūdz kukuļņemšanā no likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāriem 2010. un 2013. gadā 250 000 eiro eiro apmērā par palīdzību saskarsmē ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktā lieta prokuratūrā atrodas jau gandrīz gadu. Maija beigās apsūdzībai pievienots arī pants par naudas atmazgāšanu.

Informācija, ko patlaban sniegusi apsūdzība, liecina, ka Rimšēvičs izmantojis kukuli, lai ar kāda uzņēmuma starpniecību iegādātos nekustamo īpašumu.

"Latvijas Bankas prezidents sniedzis liecības, un, pārbaudot šo viņa sniegto informāciju un veicot izmeklēšanas darbības, tika konstatēts, ka šis 250 000 eiro apmērā dotais kukulis ir arī realizēts, proti, par to ir caur kādu juridisko personu iegādāts nekustamais īpašums. Pēc tam, veicot izmeklēšanas darbības, tika konstatēts, ka slēptais īpašnieks ir Latvijas Bankas prezidents," sacīja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Informācija par to, kādu nekustamo īpašumu Rimšēvičs iegādājies, nav sniegta, taču prokuratūra atzīmēja, ka tas ir arestēts.

Pie tam apsūdzība cer, ka Rimšēviča lieta tiks nodota tiesai līdz vasaras beigām. Pagaidām, Majevska paziņoja, apsūdzētajam tiks sniegts laiks līdz jūnija beigām rakstiskām liecībām. Pēc tam jānoslēdz pirmstiesas izmeklēšana, un lietā iesaistītajām personām nodos nepieciešamos materiālus. Pēc tam lietu sagatavos iesniegšanai tiesā.

Nevainīgs

Savas apsūdzības Rimšēvičs komentēt atteicās. Viņš atkārtoja, ka noliedz jebkādus noziegumus.

"Es esmu vairākkārtīgi teicis – es neko nelikumīgu neesmu darījis. Man šobrīd nav uzrādīti nekādi pierādījumi par maniem nodarījumiem. Šādi pierādījumi netika iesniegti arī Eiropas Savienības Tiesā, un Eiropas Savienības Tiesa ir atcēlusi jebkādus ierobežojumus, kas man traucētu pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus," sacīja Rimšēvičs.

Jāpiebilst, ka 2019.gada februāra beigās Eiropas Savienības tiesa atcēla lēmumu par Rimšēviča atstādināšanu no Latvijas Bankas prezidenta posteņa. Saskaņā ar Eiropas centrālo banku sistēmas nolikumu, Eiropas valsts centrālās bankas prezidentu iespējams atstādināt tikai gadījumā, ja sniegti nopietni viņa neatbilstošas uzvedības pierādījumi, bet Latvija, pēc tiesas kolēģijas domām, kurā, starp citu, strādāja arī jaunais valsts prezidents Egils Levits, šādus pierādījumus nav sniegusi.

Patlaban nav izlemts tikai jautājums par Rimšēviča pielaidi valsts noslēpumam, ko 2018.gadā anulēja Satversmes aizsardzības birojs.

87
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
Rimšēvičam netiks atgriezta piekļuve valsts noslēpumam
Kāds mēdz būt luksuss: kādi labumi gaida Rimšēviča limuzīna jauno īpašnieku
Neatlaižamais: nav tik vienkārši tikt vaļā no Rimšēviča
Jaunā Saeima nolēmusi neatstādināt Rimšēviču no amata
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Satriecoši SKDS aptaujas rezultāti Latvijā: 44% respondentu vēlas "Sputnik V"

23
(atjaunots 13:07 07.03.2021)
Latvijas iedzīvotājiem izrādījies svarīgi, kādā valstī ražota vakcīna koronavīrusa profilaksei. Vēl vairāk: noskaidrojies, ka daudzi vēlas, lai šī valsts būtu Krievija.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Sabiedriskās domas pētījumu aģentūra SKDS iztaujāja Latvijas iedzīvotājus par to, kāda ir viņu attieksme pret vakcīnām. Aptauja notika 19.-23. februārī internetā starp 1005 valsts iedzīvotājiem 19-75 gadu vecuma grupā. Rezultāti izrādījušies ļoti interesanti, vēsta Mixnews.lv.

Noskaidrojies, ka 23% iedzīvotāju vēlas, lai viņiem būtu iespēja izvēlēties, kāda ražotāja vakcīnu injicēt. Atgādināsim, ka pagaidām Latvijā piegādā Pfizer/BioNTech, AstraZeneca un Moderna ražotos preparātus. Izvēlēties, kādu vakcīnu saņemt, nav iespējams.

44% respondentu norādīja, ka būtu devuši priekšroku Krievijas vakcīnai "Sputnik V". 30% vēlas vakcīnu Comirnaty no Pfizer/BioNTech, 19% vēlas Moderna un tikai 6% ir gatavi vakcinēties ar AstraZeneca preparātu, ko februārī saņēma valsts augstākās amatpersonas.

Tāpat noskaidrojies, ka iedzīvotāji pievērš uzmanību vakcīnu sastāvam: 16% aptaujāto akcentēja šo aspektu. Pie tam 10% respondentu atzīmēja, ka uzticas matricas RNS (mRNS) tehnoloģijai, 5% atzina: viņiem šķiet svarīgi, lai vakcīna nebūtu izstrādāta ar mRNS tehnoloģiju palīdzību. Vēl 2% aptaujāto paziņoja, ka vēlas vakcinēties ar pašu dārgāko preparātu. 1% respondentu, gluži pretēji, gatavi uzticēties pašai lētākajai vakcīnai. 10% respondentu bija citi kritēriji, ko viņi nenorādīja.

Piemēram, 20% aptaujāto atzīmēja, ka vakcīnu aspektā viņiem ir svarīgi tikai tas, lai tā būtu atbilstoši pārbaudīta un apstiprināta, taču nav svarīgi, kāda tieši tā ir. 28% respondentu paziņoja, ka vispār nevēlas vakcinēties.

"Sputnik V" drīz būs ES?

Laikā, kad Latvija stāsta par problēmām vakcīnu piegādes jautājumā, un Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča paziņoja, ka vismaz līdz marta beigām Latvijā sagaidāms ass vakcīnu deficīts, pie reģistrācijas sliekšņa ES jau stāv Krievijā izstrādātā "Sputnik V".

Krievijas tiešo investīciju fonds atklāja, ka Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) sākusies Covid-19 profilaksei izstrādātās Krievijas vakcīnas reģistrācijas dosjē secīgā ekspertīze.

Atgādināsim rezultātus, ko februāra sākumā publicēja zinātniskais žurnāls Lancet: "Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, humorālā imūnā atbilde veidojusies vairāk nekā 98% brīvprātīgo vakcīnas grupā, šūnu imūnatbilde – 100%. Nopietnu nevēlamo parādību līmenis pēc vakcinācijas ar "Sputnik V" sastādīja 0,27%.

Iepriekš Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka pēc tam, kad Krievijas "Sputnik V" reģistrēs ES, Latvija būs gatava izmantot šo vakcīnu.

23
Tagi:
vakcīna, Sputnik V, aptauja, SKDS
Pēc temata
Vēl viena ES valsts lūdz Krieviju piegādāt "Sputnik V": pie Putina vērsies Zēmans
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Kā "Sputnik V" iekaro pasauli un kāpēc ASV neļauj saviem diplomātiem vakcinēties
Krievijā kliedēja baumas par "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas Savienībā
Covid-19 ekspress tests, foto no arhīva

Covid-19 statistika: 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki miruši

11
(atjaunots 15:54 07.03.2021)
Latvijā ar koronavīrusa infekciju kopumā saslimis 90 331 cilvēks, 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju: 461,9.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā Latvijā ir veikti 5 226 Covid-19 izmeklējumi, fiksēti 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki ir miruši, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tādējādi pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 6,2%

Četri mirušie bija vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem, vēl četri — no 80 līdz 89 gadiem.

Kopumā pandēmijas laikā Latvijā tika atklāts 90 331 Covid-19 gadījums.

Iepriekš ziņots, ka Gulbenes un Balvu novados otrdien, no 9. līdz 12. martam tiks organizētā pūļa testēšana ar Covid-19 siekalu testiem.

Pašvaldībā precizēja, ka šādā veidā vēlas noteikt infekcijas perēkļus. Pateicoties testēšanas apjoma palielināšanai, iespējams novērtēt koronavīrusa izplatības apjomu reģionā.

Šo novadu iedzīvotāji varēs nodot analīzes līdz 12. martam, turklāt bez maksas. Testēšanas rezultāts būs gatavs jau pēc 24 stundām.

11
Tagi:
SPKC, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
"Vakcīnas var droši apvienot ar alkoholu": Manavakcina.lv tvīts radījis skandālu
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

0
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

0
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla