Valsts ieņēmumu dienests

Reirs: sociālais nodoklis Latvijā jāliek maksāt visiem

132
(atjaunots 14:12 08.06.2019)
Mikrouzņēmumu nodokļu režīms ir jālikvidē, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš vēlas likt 270 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju maksāt sociālos nodokļus.

RĪGA, 8. jūnijs – Sputnik. Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs uzstājas par mikrouzņēmumu īpašā nodokļu režīma likvidēšanu. Sociālais nodoklis kaut vai no minimālās algas jāmaksā visiem, pārliecināts Reirs, kurš grasās virzīt šo principu, apspriežot nodokļu reformas grozījumus. Tāpat ministrs iestājas pret skaidras naudas aizliegumu, raksta Dienas Bizness.

Nodokļu režīmi

Reirs paziņoja, ka no sociālo nodokļu nomaksas ir atkarīgs Latvijas pensiju sistēmas aizpildījums, turklāt tas ir ārstu rindu un kompensējamo medikamentu jautājums. Tāpēc viņš uzstājas par to, lai samazinātu nodokļu režīmu skaitu Latvijā un liktu visiem uzņēmumiem maksāt sociālo nodokli.

"Es uzstājos par to, lai valsts nodokļu sistēmā būtu mazāk visādu uzņēmēju nodokļu nomaksas formu. (…) Ja mēs vienkāršotu mūsu nodokļu režīmu, tas novestu pie Valsts ieņēmumu dienesta aparāta samazināšanas," pateica Reirs.

Viņš uzsvēra, ka mikrouzņēmumi varēja pastāvēt kā klase krīzes gados, taču šobrīd ir pavisam cita situācija. Pēc viņa domām, šāds nodokļu režīms ir pilnībā jālikvidē.

"Uzņēmumi nemaksā sociālās iemaksas, taču strādā ar peļņu. Tātad kas iznāk? Daļa uzņēmēju ar peļņas palīdzību atņem cilvēkiem pensijas," pateica Reirs, paziņojot, ka, apspriežot izmaiņas nodokļu sistēmā nākamgad, viņš uzstās uz tā, ka sociālais nodoklis jāmaksā visiem uzņēmumiem.

"Jā, obligāti maksās. Jo tāpēc jau 600 tūkstoši cilvēku Latvijā papildus maksā vēl 1% no sociālā nodokļa veselības aprūpei. Tie ir aptuveni 85-89 miljoni eiro papildu līdzekļu veselības nozares budžetā. Ja visi Latvijas uzņēmumi maksātu sociālās iemaksas kaut vai minimālā apjomā, budžets saņemtu vēl 40-50 miljonus eiro (šobrīd, pēc viņa vērtējuma, ap 270 tūkstošiem cilvēku nemaksā sociālās nodevas – red.). Tas ir rindu pie ārstiem un kompensējamo medikamentu jautājuma atrisinājums," pateica ministrs.

Ēnu ekonomika un skaidra nauda

Tāpat ministrs Jānis Reirs komentēja nesenā pētījuma rezultātus, kuri liecina par ēnu ekonomikas daļas izaugsmi Latvijā.

"Jāatzīst, es biju šokā. Jo pēc nodokļu reformas ieviešanas peļņa it kā netiek izņemta no uzņēmumiem. Jo ekonomika rāda izaugsmi, un izaugsmes laikā ēnu ekonomika parasti samazinās," pateica Reirs.

Taču viņš neredz nepieciešamību ieviest pārāk stingrus ierobežojumus skaidras naudas darījumiem, Reirs iestājas par legālas prezumpcijas principu.

"Cilvēkam pašam jāpierāda naudas izcelsme. Piemēram, Vācijā šis princips ir ieviests un strādā labi. Un ja tas labu strādā, tad nav jēgas ierobežot skaidru naudu. Vienkārši cilvēkam būs jāpierāda, ka šī nauda ir tīra," pateica ministrs.

132
Pēc temata
Desmitiem tūkstošu Latvijas uzņēmumu nemaksā nodokļus
Bagātnieki pret pašu gribu: VID nodokļu aprēķina sistēmā atrasta kārtējā kļūda
Nodokļi žņaudz mazo biznesu: Rīgā tiek slēgtas vēl divas kafejnīcas
Uzņēmēji: pie ēnu ekonomikas noveduši augstie nodokļi, nevis parādi
Pagalms Ziepniekkalnā, foto no arhīva

Eiropa Rīgas bedrēm naudu nedos, lāpiet paši: vicemērs pastāstīja par pagalmu problēmām

11
(atjaunots 21:11 21.10.2020)
Rīdzinieki sūdzas, ka pa galvaspilsētas pagalmiem ir bail staigāt – visur ir bedres. Radio Baltkom ēterā Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis pastāstīja, kāpēc pilsētas varasiestādēm ir grūti atrisināt šo problēmu.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") radio Baltkom ēterā pastāstīja par pagalmu teritoriju problēmām pilsētā. Precīzāk, par to, kāpēc ielaistos pagalmus nav iespējams remontēt.

Iepriekš viens no Baltkom klausītājiem aicināja Rīgas varasiestādes atstāt uz laiku ambiciozos eirofondu iekarošanas plānus un pievērst uzmanību pagalmu teritorijām pilsētā. Viņš atzīmēja, ka pa pagalmiem ir bail staigāt – bērni un sirmgalvji krīt sasistā asfalta un bedru dēļ. Klausītājs atzīmēja, ka, ja varasiestādes ķertos klāt ceļu atjaunošanai pagalmos, nodokļu maksātājiem kļūtu skaidrāk, kur aiziet viņu nauda.

Ķirsis atzina, ka pagalmu teritorijas pilsētā patiešām mēdz būt bēdīgā stāvoklī. Taču bieži vien remontu tur nav iespējams veikt, jo tie pieder privātpersonām.

Turklāt, pēc Ķirša sacītā, Eiropa piešķir Latvijai līdzekļus attīstībai, nevis cēlu remontam. Un pat ja Latvija atteiksies no lieliem projektiem, kurus var līdzfinansēt eirofondi, no tā nauda pagalmu remontiem neparādīsies.

Vicemērs paskaidroja, ka iniciatīvai par remontdarbiem privātīpašuma teritorijā jānāk no pašiem īpašniekiem vai šo namu iedzīvotājiem. Ķirsis atzīmēja, ka dome nevar ieguldīt naudu un remontēt privātīpašumu.

Taču ierēdnis atzīmēja, ka varētu sekot Valmieras piemēram un ieguldīt līdzekļus kopā – 50% privātīpašuma saimnieki un 50% – Rīgas dome. Taču iniciatoriem tomēr ir jābūt īpašniekiem.

Atgādināsim, ka Ķirsis iepriekš paziņoja, ka Rīgas varasiestādes plāno lielas pārmaiņas galvaspilsētas reģionā. Pēc viņa sacītā, tas dos iespējas saņemt milzīgas investīcijas, ko varēs ieguldīt transporta infrastruktūras projektos. Un beigās galvaspilsēta iegūs tīrāku gaisu, jo ogļskābās gāzes emisijas ievērojami samazināsies.

Sabojāts ceļš. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Ķirsis stāstīja, ka valdība ir gatava piešķirt lielus līdzekļus no atjaunošanas un noturība mehānisma fonda – vairāk nekā divus miljardus eiro projektu īstenošanai. Taču ir jāizstrādā konkrēts plāns tam, ko var izdarīt līdz 2026. gadam. Un šis plāns ir nepieciešams līdz oktobra beigām.

Piedāvājumi jau ir saņemti. Autobusu aizvietošana ar ekoloģiski tīrākiem, tramvaja līniju pagarināšana un kustības ātruma palielināšana, metrobusa (ātrgaitas autobusa) līnijas izveidošana Deglava ielā līdz Rīgas robežai, ūdens transporta attīstīšana, kas nākotnē ļaus izveidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai. Turklāt plānos ir jaunas sabiedriskā transporta joslas, gudrie luksofori un tā tālāk.

11
Tagi:
eirofondi, Vilnis Ķirsis, ceļi, Rīga
Pēc temata
Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz tā bija kravas mašīna
Vēl viena mašīna ielūzusi Rīgas asfaltā
Pagalmi ir šausmīgi: radioklausītājs lūdz Rīgas varu novērsties no transporta revolūcijas
Linkaits vēlas pacelt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai atrastu naudu ceļu remontam
Elektromobiļu uzlādēšanas punkts Vecrīgā, foto no arhīva

Nodokļu atvieglojumi un bezmaksas stāvvietas: iedzīvotāji biežāk perk elektromobiļus

10
(atjaunots 21:00 21.10.2020)
Pat bez valsts līdzfinansējuma elektromobiļu pārdošanas apjomi ir palielinājušies par pusotru reizi; kāpēc autovadītāji lemj par labu šādai izvēlei un cik var ietaupīt uz degvielas rēķina.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Lai gan Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, valsts nelīdzfinansē elektromobiļu iegādi, šogad šādu transportlīdzekļu skaits valstī ir palielinājies gandrīz uz pusi, vēsta TV3.

Māris Avotiņš brauc ar elektromobili trīs mēnešus, lai gan jau sen grasījās to nopirkt. Viņu atturēja tikai viens arguments – vēl pirms četriem gadiem ar šādu transportlīdzekli bez uzlādes varēja nobraukt ne vairāk par 150 kilometriem.

"Man vienmēr licies, ka tā jaunajām tehnoloģijām, ka tām ir pozitīvs efekts uz apkārtējo vidi, tās ir zaļas, tīras, bet tām jābūt tomēr tādām, ka tās neapgrūtina tavu dzīvi. Ja var nobraukt tikai 100 kilometrus, nu nezinu… Es ar tādu auto negribēju braukt. Bet, kad parādījās iespēja nobraukt 300 kilometrus, tā ir cita lieta," norāda Avotiņš.

Tāpat viņam pieder arī koplietošanas auto bizness – firma "Fiqsy". Šovasar viņš nopirka savam uzņēmuma simts elektromobiļus. Pēdējo trīs mēnešu laikā tos izmantojuši 10 tūkstoši autovadītāju.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Pirms pieciem gadiem Latvijā bija tikai piecas elektromobiļu uzlādes stacijas. To trūkums bija viens no iemesliem, kas bremzēja šī tirgus attīstību. Tagad situācija ir ievērojami uzlabojusies. Līdz gada beigām šādu staciju skaits sasniegs 112.

Kopumā no janvāra līdz oktobrim Latvijas iedzīvotāji nopirka gandrīz 400 elektromobiļus, kas ir par 45% vairāk nekā pirms gada. Kopumā trīs gadu laikā elektromobiļu skaits pieaudzis trīs reizes.

Satiksmes ministrijā šo pieaugumu skaidro ar bonusiem, ko saņem elektromobiļu īpašnieki.

"Atbalsts ir diezgan būtisks. Visbūtiskākais ir tas, ka var ērti izmantot sabiedriskā transporta joslas, nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un nav jāmaksā stāvvietu samaksa. Tie ir būtiskākie," stāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Pirms sešiem gadiem uzņēmumi varēja nopirkt elektromobiļus ar lielu atlaidi, jo to iegādi līdzfinansēja valsts. Tagad nekas tāds netiek piedāvāts. Uzņēmēji atzīst, ka kaut vai neliels līdzfinansējums palīdzētu viņiem izdarīt izvēli par labu elektromobilim. Pietiktu ar vienu diviem tūkstošiem eiro, uzskata Māris Avotiņš. Viņš uzskata, ka valstij ir jāatbalsta šis pasākums pirmajā posmā, lai cilvēki sāktu lietot elektromobiļus. Runa nav par 100 tūkstošu mašīnu iegādes sponsorēšanu, taču pirmajam tūkstotim tas ir svarīgi, lai palaistu procesu.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Eiropas Savienība uzņēmusi apņēmības pilnu kursu pie klimatiskās neitralitātes, un Latvija to atbalsta, kas paredz arī atteikšanos no neekoloģiskā transporta. Tādēļ tuvākajos gados ir vērts gaidīt vēl vairāk iniciatīvu, kuru mērķis būs atbalstīt elektromobiļus.

10
Tagi:
elektromobiļi, Latvija, ekoloģija
Pēc temata
Visās Latvijas DUS parādīsies elektromobiļu uzlādes punkti
Jaunie tarifi nepatīkami pārsteigs elektromobiļu īpašniekus
Nedūc: elektromobiļiem likuši izdot skaņas
Latvija ir viena no pēdējām ES hibrīdo auto un elektromobiļu skaita ziņā
Kāpostu ražas savākšana. Foto no arhīva

ES pieņēma jaunus agrārās reformas nosacījumus: Latvijas fermas kļūs ekoloģiskākas

0
(atjaunots 15:24 22.10.2020)
Saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Trešdien, 21. oktobrī, ES dalībvalstu ministri atbalstīja kompromisa piedāvājumu, ko izvirzīja Vācija, par vērienīgas agrārās reformas veikšanu. Sēde notika Luksemburgā, raksta Bb.lv.

Tiek ziņots, ka saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā. Turklāt mazie lauksaimniecības ražotāji tiks pakļauti vienkāršotai kontrolei, "kura ļaus samazināt administratīvo slodzi un tai pašā laikā nodrošinās viņu ieguldījumu ekoloģisko un klimatisko mērķu sasniegšanā".

Visbeidzot, katrai ES valstij būs jāsasaista vismaz 20% tieši lauksaimniecības izmaksu ar fermeru dalību ekoloģiskajās programmās. Lai šie līdzekļi netiktu pazaudēti – gadījumā, ja iesaiste šādās programmās būs nepietiekama, – ir paredzēta divu gadu "apmācību fāze". Tās gaitā norādītie līdzekļi var tikt piesaistīti, ievērojot citus kritērijus.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, neraugoties uz ES lauksaimniecības dotāciju pieaugumu, fermeri sūrojas, ka beigās saimniecības var saņemt pat mazāk, nekā iepriekš sistēmas trūkumu dēļ.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienības brīža starpība tiešajos maksājumos starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm turpina būt viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Sākumā jaunajām valstīm maksāja tikai 55% no vidējā ES līmeņa un solīja pakāpeniski palielināt šo apjomu. Taču arī šodien, pēc 16 gadiem kopš iestāšanās ES, Latvijas zemnieki joprojām saņem krietni mazāku atbalstu, nekā veco Eiropas valstu zemnieki, un, patiesībā, saņem vismazāk ES vidū.

0
Tagi:
ES, Latvija, lauksaimniecība
Pēc temata
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Iedzīvotājus aicina pasargāt dārzeņus un augļus no sadārdzinājuma
Latvieši nevēlas līst ārā no vagoniņiem Anglijā pat par 600 eiro: uz laukiem Latvijā neiet
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām