Valsts ieņēmumu dienests

Reirs: sociālais nodoklis Latvijā jāliek maksāt visiem

133
(atjaunots 14:12 08.06.2019)
Mikrouzņēmumu nodokļu režīms ir jālikvidē, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš vēlas likt 270 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju maksāt sociālos nodokļus.

RĪGA, 8. jūnijs – Sputnik. Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs uzstājas par mikrouzņēmumu īpašā nodokļu režīma likvidēšanu. Sociālais nodoklis kaut vai no minimālās algas jāmaksā visiem, pārliecināts Reirs, kurš grasās virzīt šo principu, apspriežot nodokļu reformas grozījumus. Tāpat ministrs iestājas pret skaidras naudas aizliegumu, raksta Dienas Bizness.

Nodokļu režīmi

Reirs paziņoja, ka no sociālo nodokļu nomaksas ir atkarīgs Latvijas pensiju sistēmas aizpildījums, turklāt tas ir ārstu rindu un kompensējamo medikamentu jautājums. Tāpēc viņš uzstājas par to, lai samazinātu nodokļu režīmu skaitu Latvijā un liktu visiem uzņēmumiem maksāt sociālo nodokli.

"Es uzstājos par to, lai valsts nodokļu sistēmā būtu mazāk visādu uzņēmēju nodokļu nomaksas formu. (…) Ja mēs vienkāršotu mūsu nodokļu režīmu, tas novestu pie Valsts ieņēmumu dienesta aparāta samazināšanas," pateica Reirs.

Viņš uzsvēra, ka mikrouzņēmumi varēja pastāvēt kā klase krīzes gados, taču šobrīd ir pavisam cita situācija. Pēc viņa domām, šāds nodokļu režīms ir pilnībā jālikvidē.

"Uzņēmumi nemaksā sociālās iemaksas, taču strādā ar peļņu. Tātad kas iznāk? Daļa uzņēmēju ar peļņas palīdzību atņem cilvēkiem pensijas," pateica Reirs, paziņojot, ka, apspriežot izmaiņas nodokļu sistēmā nākamgad, viņš uzstās uz tā, ka sociālais nodoklis jāmaksā visiem uzņēmumiem.

"Jā, obligāti maksās. Jo tāpēc jau 600 tūkstoši cilvēku Latvijā papildus maksā vēl 1% no sociālā nodokļa veselības aprūpei. Tie ir aptuveni 85-89 miljoni eiro papildu līdzekļu veselības nozares budžetā. Ja visi Latvijas uzņēmumi maksātu sociālās iemaksas kaut vai minimālā apjomā, budžets saņemtu vēl 40-50 miljonus eiro (šobrīd, pēc viņa vērtējuma, ap 270 tūkstošiem cilvēku nemaksā sociālās nodevas – red.). Tas ir rindu pie ārstiem un kompensējamo medikamentu jautājuma atrisinājums," pateica ministrs.

Ēnu ekonomika un skaidra nauda

Tāpat ministrs Jānis Reirs komentēja nesenā pētījuma rezultātus, kuri liecina par ēnu ekonomikas daļas izaugsmi Latvijā.

"Jāatzīst, es biju šokā. Jo pēc nodokļu reformas ieviešanas peļņa it kā netiek izņemta no uzņēmumiem. Jo ekonomika rāda izaugsmi, un izaugsmes laikā ēnu ekonomika parasti samazinās," pateica Reirs.

Taču viņš neredz nepieciešamību ieviest pārāk stingrus ierobežojumus skaidras naudas darījumiem, Reirs iestājas par legālas prezumpcijas principu.

"Cilvēkam pašam jāpierāda naudas izcelsme. Piemēram, Vācijā šis princips ir ieviests un strādā labi. Un ja tas labu strādā, tad nav jēgas ierobežot skaidru naudu. Vienkārši cilvēkam būs jāpierāda, ka šī nauda ir tīra," pateica ministrs.

133
Pēc temata
Desmitiem tūkstošu Latvijas uzņēmumu nemaksā nodokļus
Bagātnieki pret pašu gribu: VID nodokļu aprēķina sistēmā atrasta kārtējā kļūda
Nodokļi žņaudz mazo biznesu: Rīgā tiek slēgtas vēl divas kafejnīcas
Uzņēmēji: pie ēnu ekonomikas noveduši augstie nodokļi, nevis parādi
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

4
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

4
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

3
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

3
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību