Valsts ieņēmumu dienests

Reirs: sociālais nodoklis Latvijā jāliek maksāt visiem

128
(atjaunots 14:12 08.06.2019)
Mikrouzņēmumu nodokļu režīms ir jālikvidē, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš vēlas likt 270 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju maksāt sociālos nodokļus.

RĪGA, 8. jūnijs – Sputnik. Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs uzstājas par mikrouzņēmumu īpašā nodokļu režīma likvidēšanu. Sociālais nodoklis kaut vai no minimālās algas jāmaksā visiem, pārliecināts Reirs, kurš grasās virzīt šo principu, apspriežot nodokļu reformas grozījumus. Tāpat ministrs iestājas pret skaidras naudas aizliegumu, raksta Dienas Bizness.

Nodokļu režīmi

Reirs paziņoja, ka no sociālo nodokļu nomaksas ir atkarīgs Latvijas pensiju sistēmas aizpildījums, turklāt tas ir ārstu rindu un kompensējamo medikamentu jautājums. Tāpēc viņš uzstājas par to, lai samazinātu nodokļu režīmu skaitu Latvijā un liktu visiem uzņēmumiem maksāt sociālo nodokli.

"Es uzstājos par to, lai valsts nodokļu sistēmā būtu mazāk visādu uzņēmēju nodokļu nomaksas formu. (…) Ja mēs vienkāršotu mūsu nodokļu režīmu, tas novestu pie Valsts ieņēmumu dienesta aparāta samazināšanas," pateica Reirs.

Viņš uzsvēra, ka mikrouzņēmumi varēja pastāvēt kā klase krīzes gados, taču šobrīd ir pavisam cita situācija. Pēc viņa domām, šāds nodokļu režīms ir pilnībā jālikvidē.

"Uzņēmumi nemaksā sociālās iemaksas, taču strādā ar peļņu. Tātad kas iznāk? Daļa uzņēmēju ar peļņas palīdzību atņem cilvēkiem pensijas," pateica Reirs, paziņojot, ka, apspriežot izmaiņas nodokļu sistēmā nākamgad, viņš uzstās uz tā, ka sociālais nodoklis jāmaksā visiem uzņēmumiem.

"Jā, obligāti maksās. Jo tāpēc jau 600 tūkstoši cilvēku Latvijā papildus maksā vēl 1% no sociālā nodokļa veselības aprūpei. Tie ir aptuveni 85-89 miljoni eiro papildu līdzekļu veselības nozares budžetā. Ja visi Latvijas uzņēmumi maksātu sociālās iemaksas kaut vai minimālā apjomā, budžets saņemtu vēl 40-50 miljonus eiro (šobrīd, pēc viņa vērtējuma, ap 270 tūkstošiem cilvēku nemaksā sociālās nodevas – red.). Tas ir rindu pie ārstiem un kompensējamo medikamentu jautājuma atrisinājums," pateica ministrs.

Ēnu ekonomika un skaidra nauda

Tāpat ministrs Jānis Reirs komentēja nesenā pētījuma rezultātus, kuri liecina par ēnu ekonomikas daļas izaugsmi Latvijā.

"Jāatzīst, es biju šokā. Jo pēc nodokļu reformas ieviešanas peļņa it kā netiek izņemta no uzņēmumiem. Jo ekonomika rāda izaugsmi, un izaugsmes laikā ēnu ekonomika parasti samazinās," pateica Reirs.

Taču viņš neredz nepieciešamību ieviest pārāk stingrus ierobežojumus skaidras naudas darījumiem, Reirs iestājas par legālas prezumpcijas principu.

"Cilvēkam pašam jāpierāda naudas izcelsme. Piemēram, Vācijā šis princips ir ieviests un strādā labi. Un ja tas labu strādā, tad nav jēgas ierobežot skaidru naudu. Vienkārši cilvēkam būs jāpierāda, ka šī nauda ir tīra," pateica ministrs.

128
Pēc temata
Desmitiem tūkstošu Latvijas uzņēmumu nemaksā nodokļus
Bagātnieki pret pašu gribu: VID nodokļu aprēķina sistēmā atrasta kārtējā kļūda
Nodokļi žņaudz mazo biznesu: Rīgā tiek slēgtas vēl divas kafejnīcas
Uzņēmēji: pie ēnu ekonomikas noveduši augstie nodokļi, nevis parādi
Ruslans Pankratovs

Ruslans Pankratovs norāda, kādu risku atspoguļo incidents restorānā Jūrmalā

3
(atjaunots 07:12 26.05.2020)
Restorāna "Kūriņš" īpašnieka izturēšanās ir spilgta neonacisma izpausme, un Nacionālās apvienības paustais atbalsts paceļ ideju valsts līmenī, uzsvēra politiķis Ruslans Pankratovs.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Jūrmalas restorāna "Kūriņš" apmeklētāji, ko iestādes īpašnieks Arnis Ābelītis 9.maijā izraidīja Georga lentītes dēļ, sakarā ar incidentu vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs.

Iesniegumi uzrakstīti vairākām iestādēm, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja starptautiskās tiesību aizsardzības organizācijas "Latvijas krievu pasaule" priekšsēdētājs, politiskās partijas "Rīcība" līderis Ruslans Pankratovs, kurš sniedza atbalstu cietušajiem.

"Mēs uzrakstījām septiņus iesniegumus: Valsts policijai, iekšlietu ministram, Ģenerālprokuratūrai, tiesībsargam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā arī divām Saeimas komisijām. No Kriminālā likuma viedokļa "Kūriņa" īpašnieka darbībās ir diskriminācija un etniskā naida kurināšana līdz ar Administratīvā kodeksa pārkāpumiem," pastāstīja Pankratovs.

Pēc viņa domām, valda viedoklis: ja jau iestāde ir privāta, īpašnieks var rīkoties, kā vēlas, taču tie ir maldi.

"Jebkuram restorānam ir sociālā slodze, ņemot vērā to, ka pakalpojumu joma ir publiska. Nekādā gadījumā nav pieļaujama nekāda diskriminācija, par to paredzama atbildība pēc likuma," paskaidroja Pankratovs.

Viņš uzsvēra, ka restorāna īpašnieka izturēšanās ir satraucoša pazīme no iekšpolitiskās situācijas viedokļa.

"Latents nacionālisms valstī vienmēr ir bijis, tomēr Ābelīša uzvedība pārkāpj visas pieklājības robežas, bet Nacionālās apvienības vadītājs sāk tādu cilvēku demonstrēt kā piemēru. Tas ir absolūti nepieļaujami. Mēs redzam situācijā spilgtu neonacisma izpausmi un šīs idejas "iecementēšanu" valsts līmenī. Tas ir trauksmains signāls," paziņoja Pankratovs.

Politiķis norādīja, ka nekādi normatīvie akti neaizliedz Georga lenti Latvijā, un Ābelīša darbības jebkurā gadījumā ir pārkāpums. "Šī parkāpuma pakāpe jānosaka tiesībsargājošajām iestādēm, un mēs ceram, ka mūsu iesniegumi vismaz kādu vedīs pie prāta," piebilda Pankratovs.

Iepriekš rīdziniece Nadja Petrova pastāstīja, ka 9.maijā restorāna "Kūriņš" īpašnieks paziņoja, ka viņas ģimenei jānoņem Georga lentītes, vai arī viņiem nebūs iespējams apmeklēt iestādi. NA līderis Raivis Dzintars atzinīgi novērtēja Ābelīša soli.

Панкратов объяснил опасность инцидента с русскими в Юрмале
3
Tagi:
Ruslans Pankratovs, Arnis Ābelītis, nacionālisms, Georga lentīte
Pēc temata
Atteicās apkalpot krievus: kādus likuma pantus pārkāpis restorāns Jūrmalā
"Kurus vēl neielaidīs?": latviešu reklāmas speciālists nosodīja antikrievisko kafejnīcu
Patriots ar puvuma smaku. Ko slēpj restorāna īpašnieks, kurš atteicās apkalpot krievus

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

15
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

15
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus