Latvijas krievu savienības 2019. gada 1. maija akcija

Vairāk latviešu valodas! Šuplinska zina, ko vēlas Latvijas krievi

77
(atjaunots 10:03 07.06.2019)
Nacionālo minoritāšu skolu pārstāvji steidzina iestādi pārlatviskot skolas un bērnudārzus, pastāstīja Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas vadītājas Ilgas Šuplinskas sacītā, tikšanās laikā skolās tieši nacionālo minoritāšu skolu pārstāvji bieži saka, ka Izglītības ministrijai jārīkojas ātrāk un efektīvāk attiecībā uz skolu reformu. Par to Šuplinska paziņoja raidījumā "900 sekundes", vēsta Mixnews.lv.

"Viņi atgādina, ka jau bērnudārzos jāsāk domāt par to,  ka galvenā valoda ir latviešu," pastāstīja ministre.

Turklāt viņa paziņoja, ka šobrīd notiek aktīvs darbs izglītības iestāžu vērtēšanas kritēriju pārskatīšanā. Patlaban diskusijās ar sociālajiem partneriem izcelti desmit kritēriji. Un galvenajam rādītājam, pēc kura tiks vērtētas skolas, jākļūst bērnu individuālajai attīstībai un skolēna un skolotāja sadarbībai, nevis centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Informācija par kritēriju pārskatīšanu, pēc kuriem tiks vērtētas skolas, bez šaubām ir ārkārtīgi interesanta. Sevišķi ņemot vērā to, ka šobrīd Latvijā skolas apvieno, samazina to izglītības iegūšanas pakāpi, slēdz. Taču vēl interesantāka ir Šuplinskas atklāsme par nacionālo minoritāšu skolām, kuras, pēc viņas teiktā, pauž vēlmi pēc iespējas ātrāk pārlatviskoties, sākot jau no bērnudārzu stadijas.

Vai tas tiešām tā ir, ka, piemēram, Rīgas krievu skolas "Evrika" un tās krievu bērnudārza Apuzes ielā 74 administrācija pati personīgi izteica vēlmi kļūt par latviešu bērnudārzu? Nē, par skolas un bērnudārza iznīcināšanu uzstājās absolūtais vairākums Rīgas domes deputātu, kurai privātskola, starp citu, jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu īrē telpas.

Izrēķināties ar krieviem

Starp citu, "Evrikas" direktors Jakovs Pilners ir starp tiesību aizstāvjiem, kuri cīnās par krievu skolu saglabāšanu Latvijā. Taču, ja tic Šuplinskai, kamēr tiesību aizstāvji un krievvalodīgie vecāki iziet vairāku tūkstošu dalībnieku mītiņos ar prasību apturēt valodas reformu skolās un paziņo par izglītības kvalitātes pasliktināšanos, pašās vispārizglītojošajās iestādēs ministrei lūdz pēc iespējas ātrāk izrēķināties ar krieviem.

Un ir vērts arī atgādināt, ka 2019. gada aprīlī Latvijas Satversmes tiesa bilingvālās vidējās izglītības bilingvālās sistēmas likvidēšanu atzina par likumīgu. Tiesa nolēma, ka grozījumi par skolu reformu atbilst Satversmes un citu Latvijas likumu normām.

Taču krievu skolu aizstāvības maršā, kurš notika Rīgā maija sākumā, skolniece, kura piedalījās pasākumā, pastāstīja par slikto attieksmi pret krievu bērniem latviešu skolās. Pēc viņas sacītā, stundās viņiem pat ir aizliegts krieviski palūgt korektoru krievu klasesbiedriem.

Latvijas tiesību aizstāvis un publicists Vladimirs Lindermans iknedēļas politisko notikumu apskatā Sputnik Latvija atzina, ka cīņa par krievu skolām ir zaudēta un latviskošana neizbēgami nonāks līdz bērnudārziem, un varbūt pat līdz Latvijas dzemdību namiem, lai arī cik absurdi tas neskan.

Latvija pretojas

Lindermans aicināja nenolaist rokas un turpināt cīņu, taču interesanti ir tas, ka Latvija cīnās ar šiem apstākļiem pašas spēkiem. Izrādījies, ka latviskošanai valstī trūkst resursu. Precīzāk sakot, cilvēcisko resursu. Latviskošanas ambrazūrā nav ko mest, jo Latvijā ir maz pedagogu, kas spētu pasniegt priekšmetus latviešu valodā. Tā kā pagaidām nav skaidrs, ar kādiem spēkiem tiks intensīvi īstenota valodas reforma skolās.

Neraugoties uz to, jau ir zināms, ka, saskaņā ar jauno izglītības satura programmu, no 2020. gada no Latvijas skolu 10., 11. un 12. klašu obligāto priekšmetu saraksta krievu valoda un literatūra vispār izzudīs.

Visus skolas priekšmetus iedalīs trīs grupās: pamata priekšmeti – obligāti visiem, padziļinātie, kuru vidū katrs skolēns izvēlēsies sev trīs priekšmetus, un specializētie priekšmeti – neobligātie. Un krievu valoda kopā ar krievu literatūru nonāks neobligāto sarakstā kopā ar filozofiju, reliģijas mācību, politiskajām zinātnēm, tiesību zinātnēm un astronomiju.

Valsts izglītības satura centra vecākais eksperts Pāvels Pestovs skaidroja, ka absolūti reāla ir situācija, kad skolēns vispār nemācīsies nacionālo minoritāšu valodu. Un skolās viņa viedokli atbalstīja, precizējot, ka pēc visu obligāto priekšmetu izvēlēšanās skolai paliks pietiekoši brīvi stundu vēl dažiem izvēles priekšmetiem.

77
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (124)
Pēc temata
Glābsim sevi paši: krievu skolu aizstāvji šodien organizē jaunu gājienu
Tas ir rekords: petīcija par pieminekļa Atbrīvotājiem aizsargāšanu ir savākusi parakstus
Uz priekšu! Rīgā sācies krievu skolu atbalsta gājiens
Ždanoka: Uzvaras pieminekļa nojaukšana novestu pie pilsoniskās konfrontācijas