Latvijas krievu savienības 2019. gada 1. maija akcija

Vairāk latviešu valodas! Šuplinska zina, ko vēlas Latvijas krievi

94
(atjaunots 10:03 07.06.2019)
Nacionālo minoritāšu skolu pārstāvji steidzina iestādi pārlatviskot skolas un bērnudārzus, pastāstīja Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas vadītājas Ilgas Šuplinskas sacītā, tikšanās laikā skolās tieši nacionālo minoritāšu skolu pārstāvji bieži saka, ka Izglītības ministrijai jārīkojas ātrāk un efektīvāk attiecībā uz skolu reformu. Par to Šuplinska paziņoja raidījumā "900 sekundes", vēsta Mixnews.lv.

"Viņi atgādina, ka jau bērnudārzos jāsāk domāt par to,  ka galvenā valoda ir latviešu," pastāstīja ministre.

Turklāt viņa paziņoja, ka šobrīd notiek aktīvs darbs izglītības iestāžu vērtēšanas kritēriju pārskatīšanā. Patlaban diskusijās ar sociālajiem partneriem izcelti desmit kritēriji. Un galvenajam rādītājam, pēc kura tiks vērtētas skolas, jākļūst bērnu individuālajai attīstībai un skolēna un skolotāja sadarbībai, nevis centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Informācija par kritēriju pārskatīšanu, pēc kuriem tiks vērtētas skolas, bez šaubām ir ārkārtīgi interesanta. Sevišķi ņemot vērā to, ka šobrīd Latvijā skolas apvieno, samazina to izglītības iegūšanas pakāpi, slēdz. Taču vēl interesantāka ir Šuplinskas atklāsme par nacionālo minoritāšu skolām, kuras, pēc viņas teiktā, pauž vēlmi pēc iespējas ātrāk pārlatviskoties, sākot jau no bērnudārzu stadijas.

Vai tas tiešām tā ir, ka, piemēram, Rīgas krievu skolas "Evrika" un tās krievu bērnudārza Apuzes ielā 74 administrācija pati personīgi izteica vēlmi kļūt par latviešu bērnudārzu? Nē, par skolas un bērnudārza iznīcināšanu uzstājās absolūtais vairākums Rīgas domes deputātu, kurai privātskola, starp citu, jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu īrē telpas.

Izrēķināties ar krieviem

Starp citu, "Evrikas" direktors Jakovs Pilners ir starp tiesību aizstāvjiem, kuri cīnās par krievu skolu saglabāšanu Latvijā. Taču, ja tic Šuplinskai, kamēr tiesību aizstāvji un krievvalodīgie vecāki iziet vairāku tūkstošu dalībnieku mītiņos ar prasību apturēt valodas reformu skolās un paziņo par izglītības kvalitātes pasliktināšanos, pašās vispārizglītojošajās iestādēs ministrei lūdz pēc iespējas ātrāk izrēķināties ar krieviem.

Un ir vērts arī atgādināt, ka 2019. gada aprīlī Latvijas Satversmes tiesa bilingvālās vidējās izglītības bilingvālās sistēmas likvidēšanu atzina par likumīgu. Tiesa nolēma, ka grozījumi par skolu reformu atbilst Satversmes un citu Latvijas likumu normām.

Taču krievu skolu aizstāvības maršā, kurš notika Rīgā maija sākumā, skolniece, kura piedalījās pasākumā, pastāstīja par slikto attieksmi pret krievu bērniem latviešu skolās. Pēc viņas sacītā, stundās viņiem pat ir aizliegts krieviski palūgt korektoru krievu klasesbiedriem.

Latvijas tiesību aizstāvis un publicists Vladimirs Lindermans iknedēļas politisko notikumu apskatā Sputnik Latvija atzina, ka cīņa par krievu skolām ir zaudēta un latviskošana neizbēgami nonāks līdz bērnudārziem, un varbūt pat līdz Latvijas dzemdību namiem, lai arī cik absurdi tas neskan.

Latvija pretojas

Lindermans aicināja nenolaist rokas un turpināt cīņu, taču interesanti ir tas, ka Latvija cīnās ar šiem apstākļiem pašas spēkiem. Izrādījies, ka latviskošanai valstī trūkst resursu. Precīzāk sakot, cilvēcisko resursu. Latviskošanas ambrazūrā nav ko mest, jo Latvijā ir maz pedagogu, kas spētu pasniegt priekšmetus latviešu valodā. Tā kā pagaidām nav skaidrs, ar kādiem spēkiem tiks intensīvi īstenota valodas reforma skolās.

Neraugoties uz to, jau ir zināms, ka, saskaņā ar jauno izglītības satura programmu, no 2020. gada no Latvijas skolu 10., 11. un 12. klašu obligāto priekšmetu saraksta krievu valoda un literatūra vispār izzudīs.

Visus skolas priekšmetus iedalīs trīs grupās: pamata priekšmeti – obligāti visiem, padziļinātie, kuru vidū katrs skolēns izvēlēsies sev trīs priekšmetus, un specializētie priekšmeti – neobligātie. Un krievu valoda kopā ar krievu literatūru nonāks neobligāto sarakstā kopā ar filozofiju, reliģijas mācību, politiskajām zinātnēm, tiesību zinātnēm un astronomiju.

Valsts izglītības satura centra vecākais eksperts Pāvels Pestovs skaidroja, ka absolūti reāla ir situācija, kad skolēns vispār nemācīsies nacionālo minoritāšu valodu. Un skolās viņa viedokli atbalstīja, precizējot, ka pēc visu obligāto priekšmetu izvēlēšanās skolai paliks pietiekoši brīvi stundu vēl dažiem izvēles priekšmetiem.

94
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Glābsim sevi paši: krievu skolu aizstāvji šodien organizē jaunu gājienu
Tas ir rekords: petīcija par pieminekļa Atbrīvotājiem aizsargāšanu ir savākusi parakstus
Uz priekšu! Rīgā sācies krievu skolu atbalsta gājiens
Ždanoka: Uzvaras pieminekļa nojaukšana novestu pie pilsoniskās konfrontācijas
Sikspārnis Pipistrellus nathusii, foto no arhīva

Zinātnieki Latvijā atklājuši sikspārņu koloniju

3
(atjaunots 12:55 09.07.2020)
Ķemeru Nacionālajā parkā atklātā sikspārņu kolonija pārsteidza zinātniekus ar savu skaitu, kurš ievērojami pārsniedz visu, ko viņi līdz šim ir redzējuši līdzīgās kolonijās.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Speciālistus, kuri veic sikspārņu koloniju pētīšanu un monitoringu Latvijā, gaidīja unikāls atradums Ķemeru Nacionālajā parkā, vēsta Rus.lsm.lv.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāves Maijas Rēnas sacītā, zinātnieki atklājuši vairāk nekā tūkstoš sikspārņu kādā no nacionālā parka koka ēkām.

Lielāko daļu kolonijas veido Latvijā izplatītie sikspārņi Pipistrellus nathusii. Taču speciālisti norāda, ka tie parasti izvēlas nedzīvot tik lielos baros. Kopumā Latvijā ir 16 sikspārņu veidi.

Gunārs Pētersons – kompānijas "Dabas eksperti" pārstāvis, kura veic sikspārņu uzskaiti pēc Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma, paziņoja, ka tik liela kolonija ir unikāla parādība mūsu valstī. Visas iepriekš atklātās kolonijas sastāvēja maksimums no 400 īpatņiem.

Taču patiesībā arī šī parādība ir izskaidrojama. Pēc speciālistu sacītā, Ķemeru Nacionālajā parkā ūdenstilpēs ir ļoti daudz kukaiņu, kurus ēd sikspārņi.

Ķemeru Nacionālais parks ietver sevī Lielo Ķemeru tīreli, Kaņiera ezeru, Slocenes upes ieleju, Zaļā purva sēravotus, senās kontinentālās kāpas, smilšaino pludmali ar piejūras kāpām un Valguma ezeru.

Tāpat Pētersons pastāstīja, ka nama saimnieki, kurā tik brīvi iekārtojušies sikspārņi, zina, ka viņiem zem jumta apmetušies šādi viesi, un ir informēti par to aizsardzības pasākumiem. Tagad sikspārņu dēļ saimniekiem nāksies atlikt iepriekš ieplānoto jumta remontu.

Vērts atgādināt, ka Latvijā visas sikspārņu sugas ir īpašas un starptautiski aizsargājamas.

3
Tagi:
Ķemeru Nacionālais parks, Latvija
Pēc temata
Koronavīruss un citas kaites. Ar kādām slimībām cilvēki inficējušies no dzīvniekiem
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
 Covid-19 testa veikšana, foto no arhīva

Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki

18
(atjaunots 13:07 09.07.2020)
Komunicēšana ar ārzemniekiem un braucieni uz ārzemēm: Latvijas SPKC cenšas izmeklēt jaunos Covid-19 inficēšanās gadījumus.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvija Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī valstī tika veikti 1715 testi un atklāti 13 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.

Kopējais ar koronavīrusu inficēto skaits valstī ir sasniedzis 1154. Kopumā ir veikti 163 769 izmeklējumi, 1019 cilvēki ir izveseļojušies, 30 miruši.

Slimnīcās turpina ārstēties 4 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā epidēmijas laikā no stacionāriem tika izrakstīti 182 pacienti.

Tiek ziņots, ka divi inficētie pacienti atgriezās Latvijā no Spānijas un Krievijas. Vēl pieci kontaktējuši ar inficētajiem, divi cilvēki kontaktējuši ar ārzemnieku.

Tāpat ir zināms, ka Covid-19 tika apstiprināts Rēzeknes Olimpiskā centra "Restart" viesim. Viņš ieradies no Vācijas, vēsta Tvnet.lv.

Rēzeknes domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs ziņo, ka viesnīcas vadība uzzinājusi par to, ka Vācijas pilsonis ir inficēts ar koronavīrusu, jau otrdien, 7. jūlijā. Viņu nekavējoties izolēja karantīnā.

Viesnīcas personāls, kurš kontaktēja ar inficēto, tika nosūtīts mājas pašizolācijā.

Pati viesnīca nav slēgta. Visas telpas ir dezinficētas.

Atgādināsim, ka divas dienas pēc kārtas Latvijā tika reģistrēts pa 7 jauniem Covid-19 inficēšanās gadījumiem dienā. Otrdien, 7. jūlijā, preses konferences laikā SPKC teica, ka tik straujš inficēto skaita pieaugums varētu būt saistīts ar komunicēšanu un ar restorānu "Aqua Luna" un "Riviera" apmeklēšanu.

Arī trešdien, 8. jūlijā, eksperti atkal ziņoja, ka divi jauni inficēšanās gadījumi var būt saistīti ar restorāna "Aqua Luna" apmeklēšanu. Taču SPKC uzsvēra, ka grasās izpētīt situāciju cītīgāk.

18
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi
PVO informē, ka koronavīrusa pandēmijas izplatība pasaulē paātrinās
Zinātnieks brīdina par koronavīrusa sekām organismā
Divu Rīgas restorānu apmeklētājiem nāksies divas nedēļas sēdēt mājās
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

0
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

0
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis