Kārļa Ulmaņa gatve. Foto no arhīva

Slēgs ceļu Jūrmalas virzienā: šosejas remontdarbi var kļūt par nopietnu problēmu

148
(atjaunots 14:21 06.06.2019)
Jūrmalas šoseju sašaurinās līdz divām joslām sakarā ar remontdarbiem: līdz ar tūrisma sezonas sākumu tas var kļūt par problēmu ne tikai Latvijas iedzīvotājiem.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Saskaņā ar "Latvijas valsts ceļi" (LVC) informāciju, nākamnedēļ, sakarā ar remontdarbu veikšanu, slēgs braucamo daļu virzienā uz Jūrmalu, vēsta Rus.lsm.lv.

Atlikt šosejas remontu, kurš izmaksās aptuveni 24 miljonus eiro, vairs nedrīkst, jo uz asfalta seguma ir daudz bedru, dziļas grambas un plaisas.

Sabojāts ceļš. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

LVC pārstāve Anna Kononova pastāstīja, kā norisināsies remontdarbi. Pēc viņas sacītā, pašu ceļa konfigurāciju nemainīs. Taču ieliks trīs jaunas joslas katrā virzienā.

Vecais asfalta segums uz jau esošajām joslām tiks reciklēts – pārstrādāts turpmākai ielikšanai. Tā vietā ieliks trīs jaunus asfalta slāņus. Turklāt tiks atjaunotas uzbrauktuves uz ceļu pārvadiem, kas šķērso šoseju.

Šosejas remontdarbi tiks veikti divās celtniecības sezonās un ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem. Jau no nākamās nedēļas vidus braucamā daļa virzienā uz Jūrmalu tiks slēgta. Satiksme uz Jūrmalas šosejas tiks organizēta vien uz divām joslām pretējā virziena braucamajā daļā.

Līdz ar pludmales sezonas sākšanos šāds remonts var kļūt par nopietnu sastrēgumu iemeslu. Problēmas izjutīs gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi. Taču, kā skaidro LVC, organizēt remontdarbus tā, lai vasaras sezona netiktu skarta, nav iespējams.

Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite savukārt norādīja, ka šosejas remonts – tas ir labs iesākums, kurš būs lietderīgs gan Jūrmalas iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.

LVC piedāvā rūpīgāk aprēķināt brauciena laiku Jūrmalas virzienā. Savukārt Jūrmalas domē aicina doties uz kūrortpilsētu ar elektrovilcienu.

Iepriekš satiksmes ministrs Tālis Linkaits pastāstīja, ka, saskaņā ar līgumu ar darbu veicēju, ceļa segums uz Jūrmalas šosejas jānomaina 300 dienu laikā – 10 mēnešos. Tāpat viņš atzīmēja, ka remontdarbi tiks veikti no Rīgas robežas līdz Jūrmalas robežai, kā uz nobrauktuves uz Liepājas šoseju.

Ministrs uzreiz brīdināja vadītājus, ka ceļu darbi izraisīs nopietnus satiksmes kustības traucējumus. Un par to, ka vadītājiem uz šosejas, acīmredzot, nāksies stāvēt milzīgos sastrēgumos šogad un nākamgad, Linkaits pats personīgi atvainojās.

Taču ministrs mierina visus ar spožo nākotnes perspektīvu: kolīdz remontdarbi tiks pabeigti, pa šoseju būs atļauts braukt ar ātrumu 110 kilometri stundā.

148
Pēc temata
Naudas nav: Rīgas ielas nav iespējams uzturēt labā stāvoklī
Būs sastrēgumi: Jūrmalas šosejas remonts ilgs 300 dienas
Ķīnā vienas nakts laikā stacijā nomainīja visas sliedes, lai netraucētu pasažieriem
Slēgta satiksme pa Brasas tiltu centra virzienā
Kur Rīgā parādīsies jauni veloceliņi
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

10
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

10
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas
 Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijas prezidents atcerējies Pitalovu jaunajā likumprojektā

26
(atjaunots 22:26 25.09.2020)
Ja likums par latviešu vēsturiskajām zemēm tiks apstiprināts, Latvijas valstij nāksies veicināt Pitalovas rajona – bijušā Abrenes pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. 24. septembrī Latvijas prezidents Egils Levits iesniedza Saeimā likumprojektu "Par latviešu vēsturiskajām zemēm", kam vajadzētu papildināt šovasar apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu no Latvijas kultūrvēsturisko reģionu identitātes stiprināšanas viedokļa. Projekta teksts un anotācija publicēti Saeimas vietnē.

Preses konferencē prezidents atklāja, ka vajadzētu konkretizēt terminu "vēsturiskās zemes", kas iekļauts Satversmē, un viņš cer, ka jaunais normatīvais akts palīdzēs saglabāt gan lielu novadu, gan nelielu kopienu mantojumu.

Tāpat prezidents pastāstīja, ka viņu satrauc jautājums par latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma nākotni.

"Diemžēl, latviskuma daudzveidība, latviešu vēsturisko zemju tradicionālā kultūrvēsturiskā vide un mazās kultūrtelpas vairs nav pašsaprotamība, kas var ilgtspējīgi pastāvēt un attīstīties pašas par sevi. Latvijas valstij un sabiedrībai ir nepieciešams pievērst šiem jautājumiem pastiprinātu uzmanību, izstrādāt gudru un tālredzīgu valsts politiku, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un veicinātu kultūrvēsturiskās vides ilgtspējību," atzīmēja Levits.

Interesanti, ka likumprojekta 5. panta 4. daļā, kas veltīta valsts pienākumiem likuma mērķu sasniegšanai, līdz ar citiem reģioniem pieminēta bijušā Abrenes pagasta Abrenes pilsēta – valsts pienākums būs veicināt tā kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu.

pa gaidām nav īsti skaidrs, kā Levits grasās saglabāt Abrenes pagasta vēsturisko atmiņu – pēc likuma pieņemšanas šo jautājumu nāksies detalizēti izstrādāt Ministru kabinetam.

Šī teritorija pārgāja neatkarīgās Latvijas sastāvā saskaņā ar 1920. gada Rīgas miera līguma noteikumiem, taču Lielā Tēvijas kara beigās, kad padomju spēki atbrīvoja valsti, pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmuma tā bija iekļauta KPFSR Pleskavas apgabala sastāvā. Lēmums pieņemts, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju lūgumu, kuru vidū lielākoties bija krievi. Tagad tas ir Pleskavas apgabala Pitalovas rajons, un Latvija atteicās no pretenzijām uz to, ratificējot līgumu par robežām ar Krieviju.

No juridiskā viedokļa Pitalovas rajona piederības jautājums ir slēgts, tomēr latviešu nacionālisti regulāri atsauc atmiņā Abrenes pagastu – tā atdošanu Krievijai viņi uzskata teju vai par nacionālo kaunu. Jāpiebilst, ka Levita kandidatūru valsts vadītāja postenim izvirzīja Nacionālā apvienība.

Par to, kā tagad dzīvo Pitalova, stāsta Sputnik Latvija speciālais projekts.

26
Tagi:
Latvija, Egils Levits
Pēc temata
Žurnāliste ierosinājusi pārvest Uzvaras pieminekli uz Pitalovu
KF ĀM aicina Latvijas varasiestādes atteikties no pagātnes aizvainojumiem
Danske Bank

Mediji: caur Danske Bank Lietuvā, iespējams, atmazgāts pusmiljards eiro

0
(atjaunots 14:35 26.09.2020)
Domājams, naudas atmazgāšanai izmantota "spoguļtirdzniecības" metode ar akciju pirkšanas un pārdošanas starpniecību.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Danske Bank un Deutsche Bank tiek turētas aizdomās par aizdomīgām naudas operācijām caur Danske Bank filiāli Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz aģentūru TASS.

Žurnālistu izmeklēšanas rezultāti liecina, ka kompānijai ar kontu bankas filiālē Lietuvā "bijusi centrālā loma sistemātiskā naudas atmazgāšanā no Krievijas" laikā no 2012. līdz 2015. gadam. Atmazgāšanai izmantota "spoguļtirdzniecības" metode ar akciju pirkšanas un pārdošanas starpniecību, atzīmēts aģentūras rakstā.

Atzīmēts, ka caur Danske Bank filiāli Lietuvā aizplūduši aptuveni 540 miljoni eiro.

Iepriekš ASV portāls BuzzFeed vēstīja, ka virkne pasaulē pazīstamu banku palīdzējušas saviem klientiem apiet sankcijas un atmazgāt nelikumīgi iegūtos līdzekļus divu triljonu dolāru apmērā laikā no 1999. līdz 2017. gadam. Publikācijā tas atsaucās uz ASV Finanšu ministrijas Finansiālo noziegumu apkarošanas nodaļas (FinCEN, Financial Crimes Enforcement Network) materiāliem, kas nonākuši žurnālistu rokās. Cita starpā tajos pieminēta arī Deutsche Bank.

Skandāls ap skandināvu bankām

2018. gadā skandālā iekļuva Danske Bank filiāle Igaunijā – to apsūdzēja par naudas atmazgāšanu. Šīs aizdomas tiek izmeklētas Igaunijā, Dānijā, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un ASV. Ja tās būs patiesas, bankai draud sods līdz 6 miljardu eiro apmērā.

Pašas bankas izmeklēšana liecina, ka laikā no 2007. līdz 2015. gadam caur tās filiāli Igaunijā aizplūduši līdz 234 miljardi dolāru – aizdomīgas izcelsmes līdzekļi. Lielāko daļu naudas nelegāli ieguvuši klienti no Krievijas, kā arī Lielbritānijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un citām valstīm.

Līdz ar Danske Bank naudas atmazgāšanā caur Igaunijas filiāli, iespējams, iesaistīta arī zviedru Swedbank. Arī šīs darbības izmeklē ASV.

Pēc tam Danske Bank paziņoja, ka pārtrauc darbu Baltijas valstīs un Krievijā. Toreiz Latvija un Igaunija pauda bažas, ka līdzīgus lēmumus varētu pieņemt arī citas skandināvu bankas, kam ir filiāles Baltijas valstīs.

0
Tagi:
nauda, bankas, Lietuva
Pēc temata
Mediji: Danske Bank piedāvāja klientiem Igaunijā "slēpt" naudu zeltā
Swedbank draud sods 405 miljonu eiro apmērā par naudas atmazgāšanu Baltijā
Slēgta Danske Bank filiāle Latvijā
Citadeles veiksmes josla: amerikāņu banka Latvijā pārņem Danske filiāli