Starptautiskā autoindustrijas izstāde Auto 2019. Elektromobiļa Nissan Leaf uzlādēšanas demonstrācija

Septiņsimt tūkstoši eiro izmesti vējā: Latvijai nāksies stimulēt elektromobiļu iegādi

79
(atjaunots 09:47 05.06.2019)
Lai segtu izdevumus uzlādes staciju tīkla uzturēšanai, elektromobiļu skaits Latvijā ir jāpalielina 10 reizes; pagaidām vienu no šādām stacijām pusgada laikā izmantojuši vien divas reizes.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Valsts kontrole aicina valsti stimulēt elektromobiļu iegādi, citādi 700 tūkstoši eiro no budžeta, kuri tiks piešķirti uzlādes staciju tīkla atbalstam, var izrādīties izmesti vējā, vēsta LNT.

Pēc valsts pasūtījuma, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus, Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), sākot ar pērnā gada jūliju, uzbūvēja 70 elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas.

Vispopulārākajā šāda veida stacijā Rīgā pirmajā pusgadā tika veikti divi tūkstoši uzlāžu, savukārt vienu no stacijām Kurzemē izmantojuši vien divas reizes. Kopumā vien 12% no visām uzlādēm tika veiktas stacijās, vairums iedzīvotāju uzlādē elektromobili mājās vai darbā.

Šī situācija izraisa bažas Valsts kontrolē, jo, esošajai situācijai saglabājoties, valsts nauda elektromobiļu uzlādes staciju uzturēšanai faktiski tiks izmesta vējā.

"Piesakot projektu, pieprasot investīcijas tuvu pie 8 miljoniem eiro, bija plānots, ka vairāk par 70% no uzlādēm tiks veiktas jaunizveidotajā tīklā. Esam konstatējuši zināmus riskus, kas ņemami vērā plānojot tīkla darbību," paziņoja Valsts kontroles valdes locekle Inese Kalvāne.

Līdz 2021. gadam CSDD plāno palielināt staciju skaitu līdz 150, līdz ar to arī valsts izmaksas to uzturēšanai pieaugs. Tā kā ienākumi no uzlādes nesedz izmaksas, pagājušajā pusgadā bija nepieciešami 185 tūkstoši eiro no valsts, šogad šī summa var sasniegt 350 tūkstošus eiro, savukārt kad staciju skaits dubultosies – 700 tūkstoši eiro.

Lielākā daļa tēriņu ir saistīta ar elektrības piegādēm – sadali, padevi, obligāto iepirkuma komponenti. Šīs izmaksas pastāv neatkarīgi no tā, vai kāds patērē elektrību. Bez tām izdevumi būtu par ceturtdaļu mazāki. Taču mēģinājumi samazināt šīs izmaksas pārrunās ar Ekonomikas ministriju izgāzās.

Globuss Jomas ielā. Foto no arhīva
Sputnik / Дмитрий Дубинский

"Jāsamazina, ideālā variantā jāatceļ, jo tas traucē arī privātiem uzņēmējiem attīstīt uzlādes pakalpojumu," uzskata CSDD Elektromobilitātes attīstības daļas vadītājs Pauls Beinarovičs.

Pēdējā laikā elektromobiļu skaits Latvijā pieaug vidēji par 30% gadā, taču uz ceļiem to joprojām ir maz: 2019. gada maija beigās tie bija vien 510, tas ir mazāk nekā 0,1% no visu automobiļu skaita. Tas nozīmē, ka uz vienu uzlādes staciju ir septiņi elektromobiļi, un tā ir liela izšķērdība, pat ja skatās no bagāto valstu puses. Tādēļ Valsts kontrole kritizē atbildīgos ierēdņus, kuri nesaskaņoja savu darbību, veidojot uzlādes staciju tīklu, taču nestimulējot elektromobiļu skaita izaugsmi.

"Problēma pati no sevis neatrisināsies. Valstij saistībā ar šo jāveido zināma politika," norādīja Kalvāne.

Lai stacijas attaisnotu tajās ieguldītos līdzekļus, elektromobiļu skaits tuvākajā laikā jāpalielina desmit reizes, paskaidroja Beinarovičs. Kā liecina Latvijas un citu valstu pieredze, ir nepieciešami spēcīgi stimuli elektromobiļu iegādei, lai lauztu ieradumu braukt ar automobiļiem, kuri izmanto benzīnu vai dīzeli, ņemot vērā arī to, ka elektromobiļi maksā divreiz vairāk.

2014. gadā elektromobiļu iegādi finansēja no Eiropas fondiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tiesa, tikai juridiskām personām. Aptuveni 180 elektromobiļu iegādes atbalstam tika iztērēti 3,9 miljoni eiro. Vairāk nekā miljons eiro šajā programmā netika apgūts, to novirzīja siltumnīcefektu veicinošo gāžu emisijas samazināšanai un pašvaldības iestāžu ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Ministrijā prāto, vai ir jāpiešķir nauda elektromobiļu iegādes atbalstam fiziskajām personām. Turklāt cīņai ar klimata izmaiņām var tikt izmainīti noteikumi arī parastiem automobiļiem. Jaunie noteikumi varēti tikt pieņemti jau šī gada otrajā pusgadā.

Šāda regulēšana nepieciešama, jo Latvija apsolīja Eiropas Savienībai samazināt siltumnīcefektu veicinošo gāžu izmešus, un ja šie solījumi netiks izpildīti, valstij draud desmitiem miljoniem eiro liels sods.

79
Pēc temata
Nāc un uzlādējies! Rīgā elektromobiļus nodrošinās ar strāvas uzpildes stacijām
Ķīna apsteigusi Eiropu elektromobilī
Skolnieks. Foto no arhīva

Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu

1
(atjaunots 14:51 01.06.2020)
Vecāko klašu skolēni jau tā prot strādāt patstāvīgi, savukārt jaunāko klašu skolēniem tika palaists kanāls "Tava klase": izglītības un zinātnes ministre nesaskata problēmas tālmācībās.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Eksāmenu rezultāti 12. klasēs nebūs atkarīgi no tālmācībām, paziņoja Latvijas Radio intervijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Devīto klašu skolēnu centralizētie valsts eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā.

Eksāmenu laikā telpās varēs atrasties ne vairāk par noteiktu cilvēku skaitu, kas ievēros sociālo distanci. Tā kā katrs eksāmens ilgs ne vairāk par 3 stundām, skolēni var nenēsāt sejas maskas. Par izņēmumu var kļūt klases, kurās mācās bērni ar hroniskām slimībām vai ir skolotāji no riska grupām.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Šuplinska ir pārliecināta, ka Latvijas skolu pāreja pie tālmācībām marta vidū neietekmēs eksāmenu rezultātus. Pēc viņas sacītā, parasti jaunas vielas apgūšana 12. klasē tiek pabeigta marta sākumā.

Tiesa, viņa pieļauj, ka tālmācību dēļ varēja parādīties stress. No otras puses skatoties, pēc viņas teiktā, maija otrajā pusē skolēniem bija iespēja tikties ar skolotājiem un klasesbiedriem konsultācijās, kas mazināja spriedzi.

"Cits jautājums, cik skolēni paši bijuši gatavi un noskaņojušies mācību procesam, vai daudzi nav paļāvušies uz medijos vairākkārt izskanējušo iespējamo [eksāmenu] atcelšanu," sacīja Šuplinska.

Kopumā, novērtējot tālmācības, ministre atzīmēja, ka sākumā process gāja grūti, pēc tam kļuva par ieradumu un beidzās samērā neslikti.

"Kā norāda direktori, grūtības bija tiem bērniem, kuri arī skolas laikā nespēj īsti tikt ar vielu galā. Savukārt vecākajām klasēm īsti izaicinājumu nebija. Patstāvīgais un plānotais darbs viņiem ir krietni ierastāks."

Viņa piekrita tam, ka 1.-6. klašu skolēniem ir bijušas grūtības, taču atgādināja, ka viņiem bija pieejams izglītojošais telekanāls "Tava klase".

Aprīļa beigās trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Viņas norādīja, ka tālmācības neatstāj viņām laiku gatavoties eksāmeniem. Turklāt pandēmijas apstākļos eksāmeni un neziņa par to, kā un kādā formātā tie notiks, rada papildu stresu, tādēļ arī rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā iepriekšējos gados.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzskata, ka tālmācības ir palielinājušas noslāņošanos starp bērniem: skolēni, kuriem palīdzēja vecāki, jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi turpināja mācības, atšķirībā no bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

1
Pēc temata
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni
Robežkontrole

Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta

18
(atjaunots 17:42 01.06.2020)
Lietuvas Nacionālā sabiedriskās veselības aprūpes centra speciālisti turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem; tas pats notiks arī Latvijā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākot no 1. jūnija, plkst. 00:00 ir atcelta kontrole uz robežas starp Latviju un Lietuvu, vēsta Sputnik Lietuva.

Tagad ceļotāji drīkst šķērsot robežu tieši tāpat, kā to darījuši kopš 2007. gada, kad Lietuva un Latvija kļuva par Šengenas zonas dalībvalstīm. Līdzi ir jānēsā pase vai jebkurš cits personu apliecinošs dokuments. Tāpat ir svarīgi neaizmirst par to, ka gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā amatpersonām ir tiesības veikt atsevišķas pārbaudes.

Atbildīgo iestāžu speciālisti gan Latvijā, gan Lietuvā turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem, lai mērītu ķermeņa temperatūru tiem, kas šķērso valstu robežu, un pārbaudīt cilvēkiem Covid-19 iespējamo simptomu klātbūtni.

Iekšējā ES robežkontrole ar Poliju paliek. Tas nozīmē, ka šo valsti drīkst pamest vai iebraukt tajā caur diviem pašreizējiem robežkontroles punktiem Lietuvā: Lazdiji – Aradninki un Kalvarija – Budzisko.

Līdz 1. jūnijam robežas šķērsošana starp Latviju un Lietuvu notika četros robežkontroles punktos: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji".

Maija vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji paziņoja, ka Baltijas valstīm ir izdevies pārvarēt pirmo Covid-19 vilni, un tādēļ tās atver iekšējās robežas. Taču premjeri aicināja iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus un saudzēt viens otru.

18
Tagi:
robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem