Egils Levits

Levits pastāstīja, kad nepilsoņi varēs piedalīties Latvijas politikā

82
(atjaunots 15:47 03.06.2019)
Latvijas prezidents Egils Levits paziņoja, ka nepilsoņi var ļoti vienkārši naturalizēties, ja vēlas ietekmēt politiskos procesus valstī.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Nepilsoņi, ja viņi vēlas piedalīties politiskajos procesos Latvijā, var to ļoti viegli izdarīt – pietiek vien ar naturalizācijas procesa iziešanu, paziņoja Latvijas prezidents Egils Levits TV3 raidījumā "Nekā personīga".

Levits atzīmēja, ka naturalizācijas process Latvijā nav ļoti sarežģīts, salīdzinot ar citām valstīm, un nepilsoņi var viegli tikt pie Latvijas pases, ja vēlas pilnvērtīgi piedalīties politiskajos procesos.

"Vārdam pilsoņi ir dažādas nozīmes. Ir tīri juridiskā nozīme un ir politiskā nozīme. Ar pilsoņiem šajā gadījumā es domāju visus Latvijas iedzīvotājus – es domāju, visi, kas dzīvo Latvijā. Es runāju par atvērto latvietību, tas nozīmē, katrs ir aicināts pievienoties, katrs ir uzaicināts iesaistīties. Mūsu kopējā valodā, kultūrā, mūsu valsts politikā, sabiedrības veidošanā – katrs ir uzaicināts, katrs ir laipni aicināts, vēlreiz saku. Un, ja jūs jūtaties uzrunāti, tad, lūdzu, dariet to. Latvijas pilsonību, kas ir šis pilsoņu piederības juridiskais moments, juridiska saite – iegūt ir ļoti viegli salīdzinājumā ar citām valstīm," pateica Levits.

Viņš norādīja, ka iegūt Latvijas pasi vai neiegūt ir katra cilvēka personīgais lēmums.

"Visas sociālās un ekonomiskās tiesības šiem cilvēkiem (nepilsoņiem – red.) ir. Ja viņi to neuzskata par vajadzīgu – tas ir pildīt brīvi. Individuāla izvēle, bet durvis ir atvērtas," pateica jaunais Latvijas prezidents.

Iepriekš Levits nosauca par savām darba prioritātēm Latvijas vadītāja postenī nabadzības un nevienlīdzības apkarošanu, sabiedrības sašķelšanās pārvarēšanu un kopīgās informatīvās telpas izveidi valstī.

Pēc valsts vadītāja sacītā, Latvija ir kopīgas mājas, kuras esošā paaudze mantojusi no senčiem. "Tajā sakrājies daudz grabažu, kurus tagad ir laiks šīs grabažas izmest ārā un iekārtot šo māju tādu, kādu mēs to gribam, lai tā ir ilgstoši mums piemērota," pateica Levits intervijā Latvijas Radio 4 raidījumam "Doma laukums".

Pēc viņa sacītā, Latvijas valstij jākļūst par visas sabiedrības kopīgo domāšanas fokusu.

"Mums ir jāpārvar sašķeltība un visiem jāizjūt piederība Latvijai – neatkarīgi no tautības, valodas, reliģijas un citiem apstākļiem. Mums kopīga sarunvaloda, neatkarīgi no tā, kā mēs runājam  savā starpā un ģimenē, ir valsts valoda – latviešu valoda. Mums visiem, protams, derētu iesaistīties arī kopīgajā latviešu kultūrā, mūsu pasaules redzējums ir saistīts ar mūsu vēsturi," pateica Levits.

Viņš uzsvēra, ka nacionālo minoritāšu pārstāvji Latvijā nes ieguldījumu kopīgajā kultūras ainā, un ir jāstimulē to kultūras un valodas, bet ne uz latviešu valodas rēķina.

"Līdz ar ko es aicina pievērsties nākošajam jautājumam – izglītības reformai. Tātad, lai visi skolēni mācās vienā skolā, kur mums ir kopīga valsts valoda. Un tad tiem, kam ir arī cita valoda – domāju, tas būtu labi, – lai tā ir kā atsevišķs priekšmets. (…) Un tādējādi, es domāju, visi ieies arī kopīgajā komunikācijas telpā, informatīvajā telpā, sabiedrības telpā," noslēgumā sacīja Levits.

Jaunais Latvijas prezidents Egils Levits piedzima Rīgā 1955. gadā. 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrēja uz Vāciju. Tur Levits ieguva politologa un jurista grādu.

Kad sākās "Atmoda", Egils Levits aktīvi atbalstīja Latvijas neatkarības kustību. Kā rezultātā viņš kļuva par 5. Saeimas deputātu no partijas "Latvijas ceļš".

Vēlāk Levits bija tieslietu ministrs un vicepremjers Valda Birkava valdībās. Pēc viņa atkāpšanās Egils Levits aizgāja no politikas un kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

Kad 1995. gadā Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli, Levits kļuva par šīs organizācijas tiesnesi, savukārt kopš 2004. gada maija, kad Latvija iestājās ES, tika norīkots ES tiesneša amatā. Šo amatu viņš ieņem arī šodien.

Kā jau stāstīja Sputnik Latvija, Levits ir ne vien pastāvīgs "latviskas Latvijas" koncepcijas atbalstītājs, bet arī daudz ir izdarījis, lai šī koncepcija tiek nostiprināta valsts likumos.

82
Pēc temata
Attīstītā nacionālisma novads, jeb Piezīmes par progresējošu slimību
Latvijas prezidenta kandidāts: latviešu nācijas pastāvēšana nav pašsaprotama
Lāča pakalpojums Levitam: jaunais Latvijas prezidents ievēlēts ar procedūras pārkāpumu
Lietuvas prezidents ir gatavs sniegt interviju krievu valodā, Latvijas prezidents – nav
Bērni pie datora

Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta

15
(atjaunots 17:32 06.07.2020)
Naudu interneta pieslēgumam vispirms saņems skolas ar lielāku skaitu skolēnu, bet vietējiem uzņēmējiem būs jāizvelk kabelis līdz skolai.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta, un šo problēmu ātri atrisināt neizdosies, vēsta LTV.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka skolām, skolēniem un pedagogiem vajadzīgi stabili ātrgaitas internera sakari, un apgrūtināta piekļuve mūsdienu tehnoloģijām stiprina un palielina nevienlīdzību.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pirms tālmācību sākuma apmēram 3% skolēnu mājās nebija ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu. Apmēram trešajai daļai tehnisko iekārtu skaits mājās bija nepietiekams, 30% bija vajadzīgs spēcīgāks interneta pieslēgums.

Šogtad Latvijas pašvaldību savienība aptaujāja 540 no 695 skolām. Noskaidrojās, ka 121 skolā nav piekļuves ātram internetam. Kabelis netālu ir, bet pieslēguma nav, bilda Pašvaldību savienības padomniece Ilona Dundure. Skolas izmanto mobilos sakarus, telefona līniju un citus variantus, kas nenodrošina tik stabilu ātrgaitas pieslēgumu kā optiskais kabelis.

Problema visvairāk skar lauku skolas, kas atrodas attālākajās teritorijās. Lai problēmu risinātu, plānots pārdalīt divarpus miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma.

"Jau šobrīd esam apzinājuši 25-35 izglītības iestādes, kurām šī pieslēguma punktu izveide varētu tikt nodrošināta," pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu ieviešanas departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Edgars Lore.

Uz kādām skolām kabeli vilks, tiks vērtēts atbilstoši vairākiem kritērijiem, galvenais no kuriem būs skolēnu skaits skolā (lai arī lauku skolās nelielais audzēkņu skaits ir atsevišķa problēma).

Pie tam kabeli nevilks līdz skolai – tēlaini izsakoties, interneta optisko kabeli aizvilks līdz kastītei ielas galā. Tālāk līdz skolai interneta kabelis jāvelk komersantam.

"Lielākā problemātika ir pēdējās jūdzes pieslēgums. Proti, tas nozīmē, ka nav neviena komersanta vai cita, kuram būtu interese pieslēgumu veikt šai skolai," pauda Dundure.

Vajadzīgas valsts subsīdijas kabeļa nomai vai jāievieš grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot iespēju lielā kabeļa vilcējam – Latvijas Televīzijas un radio centram - optisko kabeli piegādāt līdz pat gala klientam bez komersantu starpniecības. Šobrīd noteikumi to liedz.

15
Tagi:
internets, skola, Latvija
Pēc temata
Bērni zina dažas formulas un vārdus: skolas Latvijā nemāca mācīties
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi

Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži

18
(atjaunots 17:29 06.07.2020)
Spānijas kailgliemeži iekrituši alus slazdā botāniskajā dārzā – tie nepārprotami gatavojas uzbrukt augu kolekcijai.

RĪGA, 6. jūlija — Sputnik. Salaspils botāniskā dārza vērtīgā augu kolekcija ir apdraudēta – tajā apmetušies milzīgie Spānijas kailgliemeži, vēsta Skaties.lv.

Spānijas kailgliemeži iekļauts starp 100 bīstamākajām invazīvo dārza kaitnieku sugām Eiropā. 2009. gadā Latvijā tas bija sastopams tikai vienuviet, taču jau līdz 2018. gadam tas izplatījās masveidā. Biologi uzskata, ka tas var radīt nacionāla mēroga nelaimi.

Salaspils Botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, vienlaikus – Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors, Spānijas kailgliemežiem ir izlicis īpašās lamatas. Apdraudēta ir visa dārza kolekcija.

"Rozēm ir diezgan spēcīgas ādainas lapas, rožu lapas Spānijas kailgliemezim negaršos, bet rozēm ir ļoti maigas ziedlapiņas, kas patiks uz galvošanu. Dārziem, manuprāt, tā būs lielākā nelaime," uzskata Svilāns.

Labākais cīņas veids – vismaz reizi dienā salasīt kailgliemežus un iznīcināt. Ja zālājs nopļauts, gliemežiem ir mazāk slēptuvju, tādā veidā to izplatību var ierobežot.

"Jo ilgāk mēs neko nedarīsim, sekas būs nenovēršamas," saka Svilāns.

Kailgliemeži atrodami stādu zemē, kompostā, melnzemē vai grantī. Masveida infekcija visbiežām izplatās ar dārzkopju biedrību starpniecību.

Lai arī kailgliemezis dzīvo ne vairāk kā gadu (tas atkarīgs no laikapstākļiem un citiem faktoriem), sezonas laikā kaitnieks izdēj apmēram 500 olas. Speciālisti ceļ trauksmi, jo tādā tempā invazīvais kaitnieks var aizpildīt lielas lauksaimnieciski apstrādājamas platības un iznīcināt lielu daļu ražas.

18
Tagi:
botāniskais dārzs
Pēc temata
Mūsu zvejnieki tos izvārījuši zupā: uz Latviju virzās bīstamie Ķīnas krabji
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis

Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi

0
(atjaunots 17:36 06.07.2020)
Oksfordas zinātnieks uzskata, ka vīruss jau pirms pandēmijas atradies vairākās valstīs un to aktivizējuši apkārtējās vides apstākļi.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Koronavīruss SARS-CoV-2 bijis miera stāvoklī jau pilgu laiku pirms uzliesmojuma Uhaņā ziemā. Tas parādījies dabisku faktoru sakritības rezultātā. Pie šāda slēdziena nonācis Oksfordas Universitātes Pierādījumu balstītas medicīnas centra (Centre for Evidence-based Medicine, CEBM) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Toms Džefersons, vēsta RIA Novosti.

Balstoties uz datiem no visas pasaules, zinātnieks pauda pārliecību, ka vīruss jau zināmu laiku atradies dažādās valstīs. piemēram, iepriekš koronavīrusa pēdas atrastas notekūdeņos Barselonā, paraugos, kas ņemti 2019. gada martā – deviņus mēnešus pirms Covid-19 pirmajiem gadījumiem Ķīnā. Pozitīvu rezultātu deva arī Turīnā un Milānā decembrī ņemtie paraugi.

© Sputnik / Максим Богодвид

"Es domāju, vīruss jau bija šeit, un ar "šeit" es domāju "visur". Pilnīgi iespējams, mums ir darīšana ar gulošu vīrusu, ko aktivizēja apkārtējās vides apstākļi," zintātnieka teikto citēja avīze The Daily Telegraph.

Viņš minēja koronavīrusa infekcijas gadījumu uz kruīzu lainera, kas devās no Dienviddžordžijas uz Buenosairesu.

"Astotajā dienā, kad pasažieri šķērsoja Vedella jūru, tika fiksēts pirmais gadījums. Vai vīruss atradās pagatavotajos ēdienos un aktivizējās pēc atsaldēšānas?" zinātnieks vaicāja.

Džefersons vilka paralēles ar "spāņu gripas" pandēmiju pagājušā gadsimta sākumā. No 1918. līdz 1920. gadam tās rezultātā gāja bojā aptuveni simt miljoni cilvēku, inficēts bija katrs trešais Zemes iedzīvotājs. Cita starpā zinātnieks pievērsa uzmanību tam, ka aptuveni 30% Rietumu Samoa iedzīvotāju nomira ar gripu, lai arī viņiem nebija kontaktu ar ārpasauli.

Speciālists uzskata, ka tas skaidrojams tikai viennozīmīgi: vīrusa ierosinātāji nenāk no nekurienes un nekur nepazūd.

"Tie vienmēr ir šeit, un reizēm kaut kas tos aktivizē, - iespējams, pasaules iedzīvotāju blīvums vai apkārtējās vides apstākļi. Tieši tas mums ir jāizpēta," paskaidroja zinātnieks.

Pēc viņa domām, vīruss var izplatīties ne tikai starp cilvēkiem gaisa pilienu ceļā, bet arī ar notekūdeņiem.

Koronavīrusa pandēmija patlaban aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti vairāk nekā 11,1 miljonis infekcijas gadījumu, vīruss aiznesis 528 tūkstošu cilvēku dzīvības.

 

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Akadēmiķis paskaidroja slēdzienus par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi