Eiro un dolāru banknotes

Mediji: bankas īpašnieks Latvijā pieķerts mēģinājumā ievest 300 000 eiro skaidrā naudā

99
(atjaunots 13:03 03.06.2019)
Saskaņā ar raidījuma De facto informāciju, viens no četriem ukraiņiem, kuri tika aizturēti maijā par mēģinājumu ievest nedeklarētu skaidru naudu, bija Reģionālās investīciju bankas priekšsēdētājs Jurijs Rodins.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Starp privāto lidmašīnu pasažieriem, kuru bagāžā Valsts ieņēmumu dienests (VID) maija vidū atklāja pienācīgā veidā nedeklarētu skaidru naudu, bija arī Reģionālās investīciju bankas (RIB) lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Jurijs Rodins, noskaidroja raidījums De facto. Taču oficiāli šī informācija nav apstiprināta.

Pagājušajā mēnesī muitas darbinieki, veicot informācijas pārbaudi par iespējamu skaidras naudas ievešanu ES teritorijā, nedeklarējot to, un par mēģinājumu legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtu naudas līdzekļus, konfiscēja privātā reisa Odesa – Rīga pasažieriem 400 tūkstošus eiro un 500 tūkstošus ASV dolāru (446 060 eiro pēc šī brīža kursa). Visi lidmašīnā lidojušie bija Ukrainas pilsoņi, un viņu rokas bagāžā bija dažādas naudas summas.

VID ierosināja četrus kriminālprocesus – atbilstoši pantiem par izvairīšanos no līdzekļu deklarēšanas, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Saskaņā ar oficiāli neapstiprinātu informāciju, viens no pasažieriem izrādījās 1950. gadā dzimis baņķieris Rodins, kuram tika atrasti 300 tūkstoši eiro skaidrā naudā.

Šobrīd nauda, ko ukraiņi centās ievest Latvijā, ir arestēta, paši aizdomās turamie palaisti brīvībā, viņi atgriezušies Ukrainā.

"Šobrīd notiek izmeklēšanas darbības. No mūsu puses ir izteikts tiesiskās palīdzības lūgums atbildīgajām iestādēm Ukrainā," pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta konsultants sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Vaivars.

RIB ir viena no mazākajām bankām Latvijā, kura apkalpo nerezidentus. Vairākas reizes bankas nosaukums tika minēts saistībā ar aizdomām naudas atmazgāšanā. Pirms diviem gadiem banku sodīja par sankciju apiešanu attiecībā pret KTDR.

Rodinam piederošajā RIB šobrīd ir arestēti apmēram 30 miljoni dolāru. Latvijas policija vēlas šos miljonus kā noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā, taču tiesā strīds joprojām nav atrisināts.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) paziņoja, ka nevar komentēt informāciju par konkrētiem tirgus dalībniekiem, taču apstiprināja, ka ir informēti par ukraiņu nedeklarētas skaidras naudas ievešanas mēģinājumu, un šobrīd apkopo ziņas, lai uzdotu jautājumus iesaistītajām pusēm.

Kredītiestāžu likums izvirza banku īpašniekiem un amatpersonām nevainojamas reputācijas prasību. Sliktākais, kas var draudēt bankas īpašniekam, ir balsstiesību zaudēšana bankā un līdz ar to iespējas ietekmēt bankas darbu.

Pēc FKTK sacītā, pagaidām šāda situācija vēl nav iestājusies.

RIB rakstiski uzsver, ka "iebraucot Latvijas Republikā, bankas akcionārs Jurijs Rodins vienmēr ir ievērojis muitas procedūru un deklarējis naudas līdzekļus atbilstoši Latvijas Republikas un Eiropas Savienības likumdošanai".

99
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
Bankas atbrīvojušās no nerezidentiem un ķersies pie latviešu kreditēšanas
Noguldītāju daļa no NVS valstīm Latvijas bankās samazinājusies līdz 5%
ASV atļāva Latvijai atņemt naudu aizdomīgiem nerezidentiem
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Satriecoši SKDS aptaujas rezultāti Latvijā: 44% respondentu vēlas "Sputnik V"

24
(atjaunots 13:07 07.03.2021)
Latvijas iedzīvotājiem izrādījies svarīgi, kādā valstī ražota vakcīna koronavīrusa profilaksei. Vēl vairāk: noskaidrojies, ka daudzi vēlas, lai šī valsts būtu Krievija.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Sabiedriskās domas pētījumu aģentūra SKDS iztaujāja Latvijas iedzīvotājus par to, kāda ir viņu attieksme pret vakcīnām. Aptauja notika 19.-23. februārī internetā starp 1005 valsts iedzīvotājiem 19-75 gadu vecuma grupā. Rezultāti izrādījušies ļoti interesanti, vēsta Mixnews.lv.

Noskaidrojies, ka 23% iedzīvotāju vēlas, lai viņiem būtu iespēja izvēlēties, kāda ražotāja vakcīnu injicēt. Atgādināsim, ka pagaidām Latvijā piegādā Pfizer/BioNTech, AstraZeneca un Moderna ražotos preparātus. Izvēlēties, kādu vakcīnu saņemt, nav iespējams.

44% respondentu norādīja, ka būtu devuši priekšroku Krievijas vakcīnai "Sputnik V". 30% vēlas vakcīnu Comirnaty no Pfizer/BioNTech, 19% vēlas Moderna un tikai 6% ir gatavi vakcinēties ar AstraZeneca preparātu, ko februārī saņēma valsts augstākās amatpersonas.

Tāpat noskaidrojies, ka iedzīvotāji pievērš uzmanību vakcīnu sastāvam: 16% aptaujāto akcentēja šo aspektu. Pie tam 10% respondentu atzīmēja, ka uzticas matricas RNS (mRNS) tehnoloģijai, 5% atzina: viņiem šķiet svarīgi, lai vakcīna nebūtu izstrādāta ar mRNS tehnoloģiju palīdzību. Vēl 2% aptaujāto paziņoja, ka vēlas vakcinēties ar pašu dārgāko preparātu. 1% respondentu, gluži pretēji, gatavi uzticēties pašai lētākajai vakcīnai. 10% respondentu bija citi kritēriji, ko viņi nenorādīja.

Piemēram, 20% aptaujāto atzīmēja, ka vakcīnu aspektā viņiem ir svarīgi tikai tas, lai tā būtu atbilstoši pārbaudīta un apstiprināta, taču nav svarīgi, kāda tieši tā ir. 28% respondentu paziņoja, ka vispār nevēlas vakcinēties.

"Sputnik V" drīz būs ES?

Laikā, kad Latvija stāsta par problēmām vakcīnu piegādes jautājumā, un Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča paziņoja, ka vismaz līdz marta beigām Latvijā sagaidāms ass vakcīnu deficīts, pie reģistrācijas sliekšņa ES jau stāv Krievijā izstrādātā "Sputnik V".

Krievijas tiešo investīciju fonds atklāja, ka Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) sākusies Covid-19 profilaksei izstrādātās Krievijas vakcīnas reģistrācijas dosjē secīgā ekspertīze.

Atgādināsim rezultātus, ko februāra sākumā publicēja zinātniskais žurnāls Lancet: "Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, humorālā imūnā atbilde veidojusies vairāk nekā 98% brīvprātīgo vakcīnas grupā, šūnu imūnatbilde – 100%. Nopietnu nevēlamo parādību līmenis pēc vakcinācijas ar "Sputnik V" sastādīja 0,27%.

Iepriekš Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka pēc tam, kad Krievijas "Sputnik V" reģistrēs ES, Latvija būs gatava izmantot šo vakcīnu.

24
Tagi:
vakcīna, Sputnik V, aptauja, SKDS
Pēc temata
Vēl viena ES valsts lūdz Krieviju piegādāt "Sputnik V": pie Putina vērsies Zēmans
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Kā "Sputnik V" iekaro pasauli un kāpēc ASV neļauj saviem diplomātiem vakcinēties
Krievijā kliedēja baumas par "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas Savienībā
Covid-19 ekspress tests, foto no arhīva

Covid-19 statistika: 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki miruši

11
(atjaunots 15:54 07.03.2021)
Latvijā ar koronavīrusa infekciju kopumā saslimis 90 331 cilvēks, 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju: 461,9.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā Latvijā ir veikti 5 226 Covid-19 izmeklējumi, fiksēti 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki ir miruši, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tādējādi pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 6,2%

Četri mirušie bija vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem, vēl četri — no 80 līdz 89 gadiem.

Kopumā pandēmijas laikā Latvijā tika atklāts 90 331 Covid-19 gadījums.

Iepriekš ziņots, ka Gulbenes un Balvu novados otrdien, no 9. līdz 12. martam tiks organizētā pūļa testēšana ar Covid-19 siekalu testiem.

Pašvaldībā precizēja, ka šādā veidā vēlas noteikt infekcijas perēkļus. Pateicoties testēšanas apjoma palielināšanai, iespējams novērtēt koronavīrusa izplatības apjomu reģionā.

Šo novadu iedzīvotāji varēs nodot analīzes līdz 12. martam, turklāt bez maksas. Testēšanas rezultāts būs gatavs jau pēc 24 stundām.

11
Tagi:
SPKC, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
"Vakcīnas var droši apvienot ar alkoholu": Manavakcina.lv tvīts radījis skandālu
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

11
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

11
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla