Eiro un dolāru banknotes

Mediji: bankas īpašnieks Latvijā pieķerts mēģinājumā ievest 300 000 eiro skaidrā naudā

89
(atjaunots 13:03 03.06.2019)
Saskaņā ar raidījuma De facto informāciju, viens no četriem ukraiņiem, kuri tika aizturēti maijā par mēģinājumu ievest nedeklarētu skaidru naudu, bija Reģionālās investīciju bankas priekšsēdētājs Jurijs Rodins.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Starp privāto lidmašīnu pasažieriem, kuru bagāžā Valsts ieņēmumu dienests (VID) maija vidū atklāja pienācīgā veidā nedeklarētu skaidru naudu, bija arī Reģionālās investīciju bankas (RIB) lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Jurijs Rodins, noskaidroja raidījums De facto. Taču oficiāli šī informācija nav apstiprināta.

Pagājušajā mēnesī muitas darbinieki, veicot informācijas pārbaudi par iespējamu skaidras naudas ievešanu ES teritorijā, nedeklarējot to, un par mēģinājumu legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtu naudas līdzekļus, konfiscēja privātā reisa Odesa – Rīga pasažieriem 400 tūkstošus eiro un 500 tūkstošus ASV dolāru (446 060 eiro pēc šī brīža kursa). Visi lidmašīnā lidojušie bija Ukrainas pilsoņi, un viņu rokas bagāžā bija dažādas naudas summas.

VID ierosināja četrus kriminālprocesus – atbilstoši pantiem par izvairīšanos no līdzekļu deklarēšanas, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Saskaņā ar oficiāli neapstiprinātu informāciju, viens no pasažieriem izrādījās 1950. gadā dzimis baņķieris Rodins, kuram tika atrasti 300 tūkstoši eiro skaidrā naudā.

Šobrīd nauda, ko ukraiņi centās ievest Latvijā, ir arestēta, paši aizdomās turamie palaisti brīvībā, viņi atgriezušies Ukrainā.

"Šobrīd notiek izmeklēšanas darbības. No mūsu puses ir izteikts tiesiskās palīdzības lūgums atbildīgajām iestādēm Ukrainā," pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta konsultants sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Vaivars.

RIB ir viena no mazākajām bankām Latvijā, kura apkalpo nerezidentus. Vairākas reizes bankas nosaukums tika minēts saistībā ar aizdomām naudas atmazgāšanā. Pirms diviem gadiem banku sodīja par sankciju apiešanu attiecībā pret KTDR.

Rodinam piederošajā RIB šobrīd ir arestēti apmēram 30 miljoni dolāru. Latvijas policija vēlas šos miljonus kā noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā, taču tiesā strīds joprojām nav atrisināts.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) paziņoja, ka nevar komentēt informāciju par konkrētiem tirgus dalībniekiem, taču apstiprināja, ka ir informēti par ukraiņu nedeklarētas skaidras naudas ievešanas mēģinājumu, un šobrīd apkopo ziņas, lai uzdotu jautājumus iesaistītajām pusēm.

Kredītiestāžu likums izvirza banku īpašniekiem un amatpersonām nevainojamas reputācijas prasību. Sliktākais, kas var draudēt bankas īpašniekam, ir balsstiesību zaudēšana bankā un līdz ar to iespējas ietekmēt bankas darbu.

Pēc FKTK sacītā, pagaidām šāda situācija vēl nav iestājusies.

RIB rakstiski uzsver, ka "iebraucot Latvijas Republikā, bankas akcionārs Jurijs Rodins vienmēr ir ievērojis muitas procedūru un deklarējis naudas līdzekļus atbilstoši Latvijas Republikas un Eiropas Savienības likumdošanai".

89
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (91)
Pēc temata
Bankas atbrīvojušās no nerezidentiem un ķersies pie latviešu kreditēšanas
Noguldītāju daļa no NVS valstīm Latvijas bankās samazinājusies līdz 5%
ASV atļāva Latvijai atņemt naudu aizdomīgiem nerezidentiem
Swedbank

Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu

14
(atjaunots 12:56 04.07.2020)
Noziedznieki, kuri uzdodoties par Swedbank apzog cilvēkus, ir sasnieguši tādu pilnību, ka pat izmanto orģinālo bankas telefona numuru, lai piemānītu klientus.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Ludzas policijas iecirknī ir ierosinātas četras krimināllietas sakarā ar krāpšanās faktu, vēsta Rus.lsm.lv.

Krāpnieki zvana Swedbank klientiem un stādās priekšā kā bankas darbinieki. Klientu vārdus un uzvārdus, kā arī personas kodus viņi zina. Turklāt viņi zvana no orģinālā Swedbank numura.

Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes priekšnieka vietnieks Guntars Kračus pastāstīja, ka ir bijuši tādi gadījumi, kad numurs nebija noteikts. Taču lielākoties viltojumi ir bijuši tik naturāli, ka cilvēki nav spējuši tos atšķirt no oriģināla.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Swedbank klientiem zvanīja, lūdza pieslēgties ar Smart-ID palīdzību. Teica, ka viņiem esot problēmas ar kontiem. Pēc kā nauda no tiem pašiem kontiem vienkārši pazuda.

Valsts policijā atgādina, ka bankas darbinieki nekad nelūgs nosaukt jūsu personas datus. Nevajag tos sniegt arī aizdomīgiem zvanītājiem.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, krāpnieki zvanījuši no zvanu centriem, kuri atrodas Ukrainā. Policija veic izmeklēšanu. Taču tā var turpināties visnotaļ ilgi, jo noziedznieki strādā ārzemēs.

Savukārt Swedbank pastāstīja, kā krāpnieki vispār spējuši iegūt klientu numurus. Tur paskaidroja, ka bankas pieslēgšanos izmanto mijiedarbībā ar citiem servisiem. Tā ir "Latvijas Gāze", mobilo sakaru operatori, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, VID. Un kaut kādi dati var "aizplūst".

Turklāt pastāv daudz dažādu vīrusu programmu, kuras iegūst klientu datus. Un arī pašu klientu neuzmanība mēdz novest pie datu noplūdēm.

14
Tagi:
krāpnieki, nauda, Swedbank
Pēc temata
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Valsts policija brīdina: apgrozījumā parādījusies viltota nauda
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku
Covid-19

Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums

11
(atjaunots 11:59 04.07.2020)
Visā epidēmijas laikā Latvijā ir atklāti 1123 ar Covid-19 inficēto: statistika ļoti lēni, taču lien uz augšu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, aizritējušajā diennaktī Latvijā ir veikti 1185 koronavīrusa testi. Atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums.

​Stacionēts viens pacients ar Covid-19. Tagad Latvijas stacionāros ārstējas pieci pacienti ar koronavīrusu. Vienam no viņiem ir smaga slimības gaita.

Visā šajā periodā kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 156 784 izmeklējumi un atklāti 1123 inficētie.

Izveseļojušies 1000 cilvēki, no slimnīcām tika izrakstīts 181 pacients, savukārt 30 cilvēki nomira.

​Atgādināsim, ka Latvijā darbojas mobilā lietotne Apturi Covid. To lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši valsts iedzīvotāju.

Lietotne informē visus, kas kontaktējis ar personu, kas ir inficējusies ar Covid-19, ilgāk nekā 15 minūtes, taču inficēto vārdi un adreses netiek atklāti.

Lietotnes autors Andris Bērziņš iepriekš atgādināja, ka šī lietotne palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem ir kontaktējis inficētais. Tā ir izveidota, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram. Taču pašlaik Apturi Covid lieto pārāk maz Latvijas iedzīvotāju, lai to varētu uzskatīt par efektīvu palīgu.

11
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Bēres pēc bērēm: Latīņamerikai pāri veļas Covid-19 pandēmija
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā

0
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam; par to pieņemšanu nobalsoja gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem valsts Konstitūcijā, kurus vispārējā Krievijas balsojumā atbalstīja vairāk nekā trīs ceturtdaļas Krievijas vēlētāju, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Kremļa preses dienestu.

Šogad vēstījumā Federālajai sanāksmei Putins piedāvāja veikt virkni grozījumu valsts pamatlikumā. Pēcāk piedāvājumus izstrādāja speciāli izveidota darba grupa, pēc kā prezidents iesniedza attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Valsts domē.

Parlamenta apakšpalāta 11. martā galīgajā lasījumā pieņēma prezidenta likumprojektu, tajā pašā dienā dokumentu atbalstīja Federācijas Padome, pēc kā to atbalstīja visu KF reģionu likumdevēju sapulces. 14. martā Putins parakstīja likumu par grozījumiem KF Konstitūcijā. Taču prezidents vairākkārt uzsvēra, ka izmaiņas stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiks atbalstītas vispārējā Krievijas balsojumā.

Balsojums par grozījumiem KF Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Pēc 100% protokolu apstrādes galīgā balsojuma dalībnieku aktivitāte sastādīja 67,97%. Par grozījumu pieņemšanu nobalsoja 77,92% (gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu), pret – 21,27% (aptuveni 16 miljoni cilvēku).

0
Tagi:
Konstitūcija, Vladimirs Putins
Pēc temata
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs