Ārsts

"Kaut kur pieliksim, kaut kur - atņemsim": Latvijas iedzīvotāji maksās par medicīnu

115
(atjaunots 08:53 03.06.2019)
Veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja par jauno medicīniskās apdrošināšanas kārtību Latvijā.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Līdz 2021. gadam Latvijā stāsies spēkā jauns medicīniskās apdrošināšanas princips, kurš neparedzēs iedalīšanu divos medicīnisko pakalpojumu grozos, tomēr liks maksāt minimālo apdrošināšanas polisi Latvijas iedzīvotājiem, kuri nesaņem oficiālo darba algu.

Par to Latvijas Radio 4 raidījumā pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele, vēsta Dienas Bizness.

Ministre pastāstīja arī par Veselības ministrijas primārajiem uzdevumiem. Tie iekļauj sevī ārstu pieejamību un medicīnas kvotas, kā arī mediķu algu palielināšanu.

Nejēdzība un mežonība

No 1. janvāra Latvijā bija jāstājas spēkā tā dēvētajai divu grozu sistēmai, kura saista veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ar sociālā nodokļa nomaksu. Taču atbildīgās iestādes nespēja sakārtot datubāzes darbu, tāpēc reformu nolēma atlikt uz pusgadu.

Jau no paša sākuma Viņķele paziņoja, ka ir divu grozu sistēmas pretiniece un centīsies panākt tās atcelšanu. Un, kā iepriekš ziņots, šobrīd Veselības ministrija kopā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju izstrādā likuma grozījumus par veselības nozares finansējumu, lai atteiktos no divu pakalpojumu grozu idejas.

Veselības ministre solīja, ka Latvija atteiksies no diviem medicīnisko pakalpojumu groziem jau līdz šī gada Līgo svētkiem.

Latvijas Radio 4 raidījumā Viņķele kārtējo reizi medicīnisko pakalpojumu iedalīšanu divos grozos nosauca par "nejēdzību un absolūtu mežonību". Pēc viņas sacītā, līdzīgi šo iniciatīvu vērtē arī starptautiskie eksperti.

"Cilvēkus pēkšņi sākuši dalīt pareizajos un nepareizajos nodokļu maksātājos, savukārt ārstus cenšas pārvērst nodokļu inspektoros," uzsvēra ministre.

Kaut kur samazināsim, kaut kur palielināsim

Viņa paziņoja, ka, saskaņā ar jauno apdrošināšanas kārtību, apdrošināti tiks visi Latvijas iedzīvotāji, nekādu "grozu" nebūs.

Visus, kas strādā oficiāli, apdrošinās automātiski ar viņu uzņēmumu starpniecību, savukārt nestrādājošie maksās patstāvīgi 1% no minimālās darba algas – 4,30 eiro mēnesī.

Ministre uzskata, ka tas ir "normāls cipars" un valsts pacentīsies to saglabāt. Tāpat Viņķele minēja par piemēru Igauniju, kur arī ir medicīniskās apdrošināšanas sistēma un kur pakāpeniski aiziet no medicīnas finansēšanas no sociālā budžeta un vairāk finansē no pamatbudžeta.

Taču galvenais, uzskata Veselības ministrijas vadītāja, ir tas, ka Latvijā visus ārstēs vienādi, bez jebkādas iedalīšanas. Ja cilvēkam, kuš nav veicis iemaksas, pēkšņi atgadās kāda nelaime un viņam būs nepieciešama nopietna medicīniska palīdzība, ārstam nenāksies pieņemt lēmumu apdrošināšanas dēļ, vai viņš ir jāārstē tālāk vai nē.

Tiesa, iemaksas, pēc Veselības ministrijas sacītā, mainīsies gan samazināšanas, gan palielināšanas virzienā.

"Tātad kaut kur mēs samazināsim pacientu nodevas, kaut kur palielināsim," uzsvēra Viņķele.

115
Pēc temata
Čakša par jauno reformu: tie paši medicīnas pakalpojumi grozi ar jaunu nosaukumu
Latvijā cilvēki nevar ārstēties: bijušais ministrs vaino valsti
Viņķele: Latvijai trūkst ievērojama finansējuma veselības aprūpes nozarē
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

0
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

0
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

3
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

3
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību