Egils Levits

Lāča pakalpojums Levitam: jaunais Latvijas prezidents ievēlēts ar procedūras pārkāpumu

1537
(atjaunots 08:13 30.05.2019)
Kaut arī Latvijas prezidenta beidzās ar paredzamu rezultātu, bez skandāla neiztika - "Saskaņa" apsūdz Saeimas prezidiju nopietnā prezidenta vēlēšanu procedūras pārkāpumā.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik, Andrejs Solopenko. Valdošās koalīcijas atbalstītais Latvijas prezidenta kandidāts ES tiesas tiesnesis Egils Levits paredzami uzvarēja, iegūstot pirmajā vēlēšanu kārtā 61 balsi.

Tiesa, šeit ir iespējamas problēmas, jo nav izslēgts, ka viņu ievēlējuši ar nopietnu Satversmes un Saeimas reglamenta pārkāpumu.

Paredzamās vēlēšanas

Prezidenta vēlēšanas bija visnotaļ paredzamas, jo valdošā koalīcija iepriekš vienojās par vienotu kandidātu. Vienīgā nelielā intriga bija tajā, cik daudz balsu iegūs koalīcija kandidāts un vai partijas KPV LV līderis Artuss Kaimiņš un frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs spēs nodrošināt Egilam Levitam trūkstošās balsis, lai ievēlētu viņu pirmajā kārtā.

Lieta tāda, ka bez KPV LV valdošajai koalīcijai bija tikai 49 balsis, savukārt daži šīs frakcijas deputāti izvirzīja savu kandidātu Didzi Šmitu. Taču pēc Ata Zakatistova uzstāšanās debatēs, kurš "frakcijas kodola" vārdā paziņoja par atbalstu vienotajam kandidātam, kļuva skaidrs, kurš tiks ievēlēts. Tā arī notika – gandrīz visi KPV LV deputāti, izņemot trīs, draudzīgi nobalsoja par koalīcijas nosaukto kandidātu.

Esošais balsojums kļuva par pirmo, kurā Saeimas deputāti izteica savu viedokli atklāti, tāpēc ir skaidrs, ka, ja Levits neiegūtu balsu vairākumu pirmajā kārtā, tas nozīmētu, ka kāds no valdošo koalīciju pārstāvošiem tautas kalpiem, rīkojās pret partijas vadības gribu. Protams, ka atklātā balsojumā šo deputātu vārdi kļūtu uzreiz zināmi, tāpēc pat tie, kas varēja iekšēji nepiekrist izvirzītajam kandidātam, tomēr nolēma neriskēt.

Deputāts, tiesībsargs un tiesnesis

KPV LV loceklis Didzis Šmits ieguva no savas frakcijas vien trīs balsis. Izņemot viņa izvirzījušos divus parlamentāriešus Lindu Liepiņu un Karīnu Sprūdu, par sevi viņš nobalsoja arī pats. Viņu atbalstīja arī no partijas izslēgtais Aldis Gobzems, kurš arī parakstīja Šmita izvirzīšanu prezidenta amatam.

Tāpat par viņu nobalsoja "Saskaņas" frakcijas locekļi kopā ar neatkarīgo deputāti Jūliju Stepaņenko, kura tika ievēlēta pēc šī politiskā spēka saraksta.

Acīmredzot, šo deputātu balsis, kurus ievēlējuši lielākoties krievvalodīgie valsts iedzīvotāji, Šmits saņēma par to, ka pilsonības piešķiršanas nepilsoņu bērniem likumprojekta apspriešanas laikā paziņoja, ka Latvijas varasiestādes nodeva krievus, kuri aizstāvēja valsts brīvību. Līdz ar to Šmits nodemonstrēja sevi kā kandidātu, kurš ir spējīgs runāt arī ar nelatviešiem, kas nodrošināja viņam 24 balsis un otro vietu.

Tai pat laikā tiesībsargs Juris Jansons, kurš sagatavoja Satversmes tiesai slēdzienu lietā par visu valsts vidusskolu pāreju uz mācībām tikai un vienīgi latviešu valodā un neatrada tajā nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpumu, parādīja sevi kā "latviskas Latvijas" atbalstītāju, kas "Saskaņai" ir nepieņemami. Turklāt, izvirzot Jansonu tiesībsarga amata otrajam termiņam, "Saskaņa" balsoja pret viņu, tāpēc bija skaidrs, ka šīs frakcijas atbalsta viņam nebūs.

Jansons ieguva tikai 8 deputātu balsis no viņu izvirzījušās Zaļo un zemnieku savienības. Interesanti, ka viņa atbalsts varēja būt augstāks: divi parlamentārieši no ZZS – Māris Kučinskis un Anda Čakša – nespēja pareizi aizpildīt vēlēšanu lapas, un viņu balsis netika atzītas par derīgām. Taču pat ja viņi arī nobalsotu pareizi, Jansons vienalga iegūtu maksimums 10 balsis un paliktu trešajā vietā.

Ievēlēšana ar procedūras pārkāpumu?

Interesanti, ka, pēc debašu dalībnieka no "Saskaņas" Ivara Zariņa domām, Levits tika ievēlēts ar Satversmes un Saeimas reglamenta pārkāpumu.

"Satversmes 20. pants skaidri nosaka – Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šī gada 9. maijā pulksten 14.07 Saeimas Kancelejā tika reģistrēts šāds pieprasījums no Saeimas deputātiem: "Sasaukt prezidenta vēlēšanas šī gada 5. jūnijā." To ir parakstījuši vairāk nekā trešdaļa Saeimas locekļu, jo es biju 34. deputāts, kas to parakstīja," norādīja parlamentārietis.

Pēc Zariņa sacītā, par spīti Satversmei, Saeimas prezidijs ne vien nesasauca sēdi, bet nolēma vispār neizskatīt šo piedāvājumu.

"Pretēji Saeimas kārtības rullī noteiktajam, ka šāda Saeimas ārkārtas sēde būtu jāsasauc prasībā norādītajā dienā, prezidijs izlemj par citu dienu. Šeit ir Saeimas prezidija protokols Nr. 32. Tas to visu apliecina. Tādējādi šodien, sasaucot šo sēdi, tiek īstenots nebijis nihilisma piemērs mūsu valsts vēsturē, tiek ignorētas nevis atsevišķa indivīda vai atsevišķa deputāta tiesības, bet tiek ignorētas vairāk nekā trešās daļas Saeimas deputātu Satversmē noteiktās tiesības," paziņoja viņš, turot rokās norādīto protokolu.

Tiesa, "Jaunās Vienotības" deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura uzstājās uzreiz pēc Zariņa, paziņoja, ka Saeimas prezidijs saņēma divus iesniegumus par vēlēšanu datuma nozīmēšanu – uz 5. jūniju un uz 29. maiju. Un pēc konsultācijām Frakciju padomē bija nolemts sarīkot balsojumu 29. maijā, tāpēc nekāds Satversmes pārkāpums neesot noticis.

Taču iznākot tribīnē otro reizi, Ivars Zariņš pateica, ka 9. maijā, kad tika saņemts 34 deputātu iesniegums, nekādu citu iesniegumu neesot bijis, un, saskaņā ar likuma normām, sēde bija jāsasauc 5. jūnijā, kas netika izdarīts.

Lāča pakalpojums prezidentam

"Vēlāk jūs jau izdomājāt visu šo, kā jūs varat to apiet. Izdomājāt visu šo stāstu, lai varētu kaut kādā veidā teikt: "Nu, ziniet, nu, šodien, nu, tāpēc mēs varam tagad 29. taisīt, jo 5. jūnijā mums tur īsti nesanāks." Tāpēc sakiet patiesību, kā tas ir!

Jo, ja jūs būtu rīkojušies tiesiski, atbilstoši tam, kā to nosaka Satversme, kā to nosaka Saeimas kārtības rullis, šai sēdei bija jānotiek 5. jūnijā. Jūs to neesat izdarījuši! Šodien jūs to darāt, pārkāpjot Satversmi," uzsvēra Zariņš.

Kā rezultātā, kā norādīja deputāts, valdošā koalīcija izdarīja lāča pakalpojumu topošajam prezidentam, ņemot vērā to, ka Levits par vienu no savas darbības stūrakmeņiem nosauca tiesiskumu. To pašu atzīmēja arī "Saskaņas" frakcija līderis Jānis Urbanovičs, pasakot, ka tas, cik nevīžīgi parlaments nozīmējis Levitu, iepriekš par to vienojoties, var kaitēt jaunajam prezidentam, tostarp arī starptautiskā līmenī.

"Šis te problēmas akmens būs prezidenta Levita kurpē visus četrus gadus," tēlaini izteicās Urbanovičs.

Taču liekas, ka valdošajai koalīcijai tagad jau ir vienalga. Savu mērķi – izvēlēties tīkamo kandidātu – tā ir sasniegusi, un kas būs tālāk, tai vairs nerūp. Turklāt, ka opozīcijas, kā arī visas tautas viedokli, tā ignorē ar apskaužamu pastāvīgumu.

Tādēļ atliek vien cerēt, ka Levits tomēr sevi parādīs kā cienīgu kandidātu – visu valsts iedzīvotāju, nevis tikai šauras personu grupas prezidentu, kurām rūp tikai un vienīgi viņu interešu ievērošana.

1537
Pēc temata
Amata cienīgu nav: ko Latvijas iedzīvotāji domā par prezidenta kandidātiem
Latvijas prezidenta kandidāts: latviešu nācijas pastāvēšana nav pašsaprotama
Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir nepieciešams stiprs līderis
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

4
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

4
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Alkohola tests, foto no arhīva

Sodiem nav jēgas: IeM grib atjaunot arestu par braukšanu reibumā

9
(atjaunots 15:00 28.02.2021)
Ir jāpieņem stingrāks sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā – soda naudas problēmu neatrisina, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Latvijā jāatjauno administratīvā aresta pielietošana sodam par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, vēsta rus.tvnet.lv.

Administratīvais arests, jeb brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 diennaktīm, 2020. gada 1. jūlijā tika svītrots no pasākumiem, kas tiek vērsti pret iereibušiem autovadītājiem. Patlaban par braukšanu dzērumā tiek piespriests sods līdz 2 tūkstošu eiro apmērā, kā arī autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ģirģens uzskata, ka situācija ar iereibušajiem autovadītājiem ir katastrofāla un aicināja no jauna ieviest iespēju pielietot administratīvo arestu cīņai ar sēšanos pie stūres reibumā. Ministrs konstatēja, ka ar sodiem problēmu atrisināt neizdosies: lai ietekmētu dzērājšoferus, sodu politikai jābūt efektīvai un konsekventai.

Latvijas valstij jāmeklē efektīvi risinājumi iereibušu braucēju problēmas risināšanai, norāda arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Viņš uzsvēra, ka arests vairs netiek piemērots, bet tendence nav pozitīva. Pēc viņa domām, tas ir viens solis līdz traģēdijai, jo iereibis vadītājs ir potenciāli bīstams.

Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Latvijā reģistrēti 733 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti iereibuši vadītāji. Par vadīšanu alkohola reibumā noformēti protokoli pret 2789 cilvēkiem, un 211 protokoli – par vadīšanu narkotiku reibumā.

Gadu iepriekš aizturēto iereibušo automīļotāju skaits sasniedza 3,5 tūkstošus cilvēku, pie tam trešā daļa no ceļu inspekcijas darbinieku apturētajiem vadītājiem jau zaudējuši tiesības par tādu pašu pārkāpumu.

9
Tagi:
automašīnas, IeM, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Korekcijas kursi: Latvijā tiks pārskatīts sods dzērājšoferiem
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Jauna sodu sistēma par CSN pārkāpumiem: daži pieaugs līdz 7 tūkstošiem eiro

Krievija palaidusi satelītu "Arktika M" planētas novērošanai

0
(atjaunots 20:10 28.02.2021)
Vēlāk orbītā tiks nogādāts vēl viens satelīts "Arktika M". Aparāti nodrošinās Zemes virsmas un Ziemeļu Ledus okeāna jūru monitoringu cauru diennakti.

28. februāra rītā no Baikonuras kosmodroma startēja nesējraķete "Soyz 2.16" ar satelītu "Arktika M". Satelīta masa- 2,2 tonnas, aprēķinātais ekspluatācijas laiks – septiņi gadi.

Uz satelīta uzstādīts helioģeofiziskais aparatūras komplekss, kas dod iespēju kontrolēt un prognozēt Saules aktivitāti un radiāciju Zemei tuvējā kosmiskajā telpā, kā arī aparatūra meteoroloģiskās informācijas un signālu retranslācijai no starptautiskās kosmiskās meklējumu un glābšanas sistēmas KOSPAS-SARSAT avārijas radiobākām.

Otro satelītu "Arktika M" plānots palaist 2023. gadā.

0
Tagi:
kosmoss, Krievija
Pēc temata
"Uzvaras Raķete" gatavojas startam Baikonurā
Pirmais "Sojuz" lidojums pēc avārijas: kadri no Baikonura un SKS
Krievija pirmo reizi palaidusi nesējraķeti "Sojuz" pēc negadījuma Baikonurā
No Baikonuras kosmodroma startē kosmosa kuģis "Sojuz MS -04". Tiešraide