Egils Levits

Lāča pakalpojums Levitam: jaunais Latvijas prezidents ievēlēts ar procedūras pārkāpumu

1534
(atjaunots 08:13 30.05.2019)
Kaut arī Latvijas prezidenta beidzās ar paredzamu rezultātu, bez skandāla neiztika - "Saskaņa" apsūdz Saeimas prezidiju nopietnā prezidenta vēlēšanu procedūras pārkāpumā.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik, Andrejs Solopenko. Valdošās koalīcijas atbalstītais Latvijas prezidenta kandidāts ES tiesas tiesnesis Egils Levits paredzami uzvarēja, iegūstot pirmajā vēlēšanu kārtā 61 balsi.

Tiesa, šeit ir iespējamas problēmas, jo nav izslēgts, ka viņu ievēlējuši ar nopietnu Satversmes un Saeimas reglamenta pārkāpumu.

Paredzamās vēlēšanas

Prezidenta vēlēšanas bija visnotaļ paredzamas, jo valdošā koalīcija iepriekš vienojās par vienotu kandidātu. Vienīgā nelielā intriga bija tajā, cik daudz balsu iegūs koalīcija kandidāts un vai partijas KPV LV līderis Artuss Kaimiņš un frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs spēs nodrošināt Egilam Levitam trūkstošās balsis, lai ievēlētu viņu pirmajā kārtā.

Lieta tāda, ka bez KPV LV valdošajai koalīcijai bija tikai 49 balsis, savukārt daži šīs frakcijas deputāti izvirzīja savu kandidātu Didzi Šmitu. Taču pēc Ata Zakatistova uzstāšanās debatēs, kurš "frakcijas kodola" vārdā paziņoja par atbalstu vienotajam kandidātam, kļuva skaidrs, kurš tiks ievēlēts. Tā arī notika – gandrīz visi KPV LV deputāti, izņemot trīs, draudzīgi nobalsoja par koalīcijas nosaukto kandidātu.

Esošais balsojums kļuva par pirmo, kurā Saeimas deputāti izteica savu viedokli atklāti, tāpēc ir skaidrs, ka, ja Levits neiegūtu balsu vairākumu pirmajā kārtā, tas nozīmētu, ka kāds no valdošo koalīciju pārstāvošiem tautas kalpiem, rīkojās pret partijas vadības gribu. Protams, ka atklātā balsojumā šo deputātu vārdi kļūtu uzreiz zināmi, tāpēc pat tie, kas varēja iekšēji nepiekrist izvirzītajam kandidātam, tomēr nolēma neriskēt.

Deputāts, tiesībsargs un tiesnesis

KPV LV loceklis Didzis Šmits ieguva no savas frakcijas vien trīs balsis. Izņemot viņa izvirzījušos divus parlamentāriešus Lindu Liepiņu un Karīnu Sprūdu, par sevi viņš nobalsoja arī pats. Viņu atbalstīja arī no partijas izslēgtais Aldis Gobzems, kurš arī parakstīja Šmita izvirzīšanu prezidenta amatam.

Tāpat par viņu nobalsoja "Saskaņas" frakcijas locekļi kopā ar neatkarīgo deputāti Jūliju Stepaņenko, kura tika ievēlēta pēc šī politiskā spēka saraksta.

Acīmredzot, šo deputātu balsis, kurus ievēlējuši lielākoties krievvalodīgie valsts iedzīvotāji, Šmits saņēma par to, ka pilsonības piešķiršanas nepilsoņu bērniem likumprojekta apspriešanas laikā paziņoja, ka Latvijas varasiestādes nodeva krievus, kuri aizstāvēja valsts brīvību. Līdz ar to Šmits nodemonstrēja sevi kā kandidātu, kurš ir spējīgs runāt arī ar nelatviešiem, kas nodrošināja viņam 24 balsis un otro vietu.

Tai pat laikā tiesībsargs Juris Jansons, kurš sagatavoja Satversmes tiesai slēdzienu lietā par visu valsts vidusskolu pāreju uz mācībām tikai un vienīgi latviešu valodā un neatrada tajā nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpumu, parādīja sevi kā "latviskas Latvijas" atbalstītāju, kas "Saskaņai" ir nepieņemami. Turklāt, izvirzot Jansonu tiesībsarga amata otrajam termiņam, "Saskaņa" balsoja pret viņu, tāpēc bija skaidrs, ka šīs frakcijas atbalsta viņam nebūs.

Jansons ieguva tikai 8 deputātu balsis no viņu izvirzījušās Zaļo un zemnieku savienības. Interesanti, ka viņa atbalsts varēja būt augstāks: divi parlamentārieši no ZZS – Māris Kučinskis un Anda Čakša – nespēja pareizi aizpildīt vēlēšanu lapas, un viņu balsis netika atzītas par derīgām. Taču pat ja viņi arī nobalsotu pareizi, Jansons vienalga iegūtu maksimums 10 balsis un paliktu trešajā vietā.

Ievēlēšana ar procedūras pārkāpumu?

Interesanti, ka, pēc debašu dalībnieka no "Saskaņas" Ivara Zariņa domām, Levits tika ievēlēts ar Satversmes un Saeimas reglamenta pārkāpumu.

"Satversmes 20. pants skaidri nosaka – Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šī gada 9. maijā pulksten 14.07 Saeimas Kancelejā tika reģistrēts šāds pieprasījums no Saeimas deputātiem: "Sasaukt prezidenta vēlēšanas šī gada 5. jūnijā." To ir parakstījuši vairāk nekā trešdaļa Saeimas locekļu, jo es biju 34. deputāts, kas to parakstīja," norādīja parlamentārietis.

Pēc Zariņa sacītā, par spīti Satversmei, Saeimas prezidijs ne vien nesasauca sēdi, bet nolēma vispār neizskatīt šo piedāvājumu.

"Pretēji Saeimas kārtības rullī noteiktajam, ka šāda Saeimas ārkārtas sēde būtu jāsasauc prasībā norādītajā dienā, prezidijs izlemj par citu dienu. Šeit ir Saeimas prezidija protokols Nr. 32. Tas to visu apliecina. Tādējādi šodien, sasaucot šo sēdi, tiek īstenots nebijis nihilisma piemērs mūsu valsts vēsturē, tiek ignorētas nevis atsevišķa indivīda vai atsevišķa deputāta tiesības, bet tiek ignorētas vairāk nekā trešās daļas Saeimas deputātu Satversmē noteiktās tiesības," paziņoja viņš, turot rokās norādīto protokolu.

Tiesa, "Jaunās Vienotības" deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura uzstājās uzreiz pēc Zariņa, paziņoja, ka Saeimas prezidijs saņēma divus iesniegumus par vēlēšanu datuma nozīmēšanu – uz 5. jūniju un uz 29. maiju. Un pēc konsultācijām Frakciju padomē bija nolemts sarīkot balsojumu 29. maijā, tāpēc nekāds Satversmes pārkāpums neesot noticis.

Taču iznākot tribīnē otro reizi, Ivars Zariņš pateica, ka 9. maijā, kad tika saņemts 34 deputātu iesniegums, nekādu citu iesniegumu neesot bijis, un, saskaņā ar likuma normām, sēde bija jāsasauc 5. jūnijā, kas netika izdarīts.

Lāča pakalpojums prezidentam

"Vēlāk jūs jau izdomājāt visu šo, kā jūs varat to apiet. Izdomājāt visu šo stāstu, lai varētu kaut kādā veidā teikt: "Nu, ziniet, nu, šodien, nu, tāpēc mēs varam tagad 29. taisīt, jo 5. jūnijā mums tur īsti nesanāks." Tāpēc sakiet patiesību, kā tas ir!

Jo, ja jūs būtu rīkojušies tiesiski, atbilstoši tam, kā to nosaka Satversme, kā to nosaka Saeimas kārtības rullis, šai sēdei bija jānotiek 5. jūnijā. Jūs to neesat izdarījuši! Šodien jūs to darāt, pārkāpjot Satversmi," uzsvēra Zariņš.

Kā rezultātā, kā norādīja deputāts, valdošā koalīcija izdarīja lāča pakalpojumu topošajam prezidentam, ņemot vērā to, ka Levits par vienu no savas darbības stūrakmeņiem nosauca tiesiskumu. To pašu atzīmēja arī "Saskaņas" frakcija līderis Jānis Urbanovičs, pasakot, ka tas, cik nevīžīgi parlaments nozīmējis Levitu, iepriekš par to vienojoties, var kaitēt jaunajam prezidentam, tostarp arī starptautiskā līmenī.

"Šis te problēmas akmens būs prezidenta Levita kurpē visus četrus gadus," tēlaini izteicās Urbanovičs.

Taču liekas, ka valdošajai koalīcijai tagad jau ir vienalga. Savu mērķi – izvēlēties tīkamo kandidātu – tā ir sasniegusi, un kas būs tālāk, tai vairs nerūp. Turklāt, ka opozīcijas, kā arī visas tautas viedokli, tā ignorē ar apskaužamu pastāvīgumu.

Tādēļ atliek vien cerēt, ka Levits tomēr sevi parādīs kā cienīgu kandidātu – visu valsts iedzīvotāju, nevis tikai šauras personu grupas prezidentu, kurām rūp tikai un vienīgi viņu interešu ievērošana.

1534
Pēc temata
Amata cienīgu nav: ko Latvijas iedzīvotāji domā par prezidenta kandidātiem
Latvijas prezidenta kandidāts: latviešu nācijas pastāvēšana nav pašsaprotama
Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir nepieciešams stiprs līderis
SPbVU

Latvijā parādījusies bezmaksas izglītība krievu valodā

16
(atjaunots 15:55 26.10.2020)
Organizēja mītiņus, rakstīja pieprasījumus Latvijas Izglītības ministrijai, vērsās Krievijas vēstniecībā, Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs solīja bezmaksas papildu nodarbības krievvalodīgajiem skolēniem, bet galu galā palīdzējusi Sanktpēterburgas valsts universitāte.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Patlaban izglītība "krievu" skolās Latvijā ir kā čemodāns bez roktura – nest grūti, bet pamest žēl. Valsts valodas apguves metodikā izrāviens 10 gadu laikā nav panākts, valoda tiek apgūta, mācoties tajā citus priekšmetus. Nu, kā apgūta...

Spriežot pēc skolēnu vidējā rezultāta latviešu valoda padodas grūtāk nekā citas, sekmes visos priekšmetos ir kritušās.

Vecāki darīja visu iespējamo, lai uzlabotu situāciju un nodrošinātu bērniem papildu izglītību, kas ļautu kompensēt Latvijas izglītības sistēmas trūkumus. Arī mītiņos gāja, pieprasījumus IZM rakstīja, Krievijas vēstniecībā vērsās. Panākumu nebija.

Toreiz Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs solīja bezmaksas papildu nodarbības skolēniem, tomēr nepaspēja izpildīt solījumu. Tagad beidzot darbs ir sācies. Papildu izglītība krievu valodā ir pieejama. Tiesa, pagaidām ne visiem, apmēram vienam no 54 krievu skolēniem. Taču tas ir tikai sākums!

Paldies SPbVU

Pirms nedēļas skolēnu vecāku vidū izskanēja jaunums: ir iespēja pieslēgties Sanktpēterburgas valsts universitātes (SPbVU) bezmaksas papildu uzdevumiem. SPbVU jau trešo gadu izstrādā attālināto mācību programmu 10.-12. klašu krievu skolēniem visā pasaulē, šogad parādījusies programma 6.-9. klasēm.

SPbVU bezmaksas skolas darbības trijos gados par to ieinteresējušies skolēni no sešām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Spānijas, Kazahstānas, Kirgīzijas un Uzbekistānas. Pie tam citu valstu skolēni var pateikties ne tikai SPbVU – liela loma bija arī Latvijas vecāku aktivitātei.

Pirms trim gadiem SPbVU pēc palīdzības vērsās Rēzeknes aktīvists Vadims Gilis. Tagad programma 6.-9. klašu skolēniem tiek izstrādāta pēc Rīgas Vecāku biedrības pārstāves Jūlijas Sohinas lūguma. Ne velti vecāki mocījušies un klieguši par savām problēmām pa visu pasauli. SPbVU viņus ir sadzirdējusi. Vēlāk varbūt izdzirdēs vēl kāds.

Universitātes (starp citu, tā ir viena no trim labākajām augstskolām Krievijā) interese – sagatavot sev studentus, arī no ārvalstīm. Universitātes ietvaros – īsta humāna labdarība. Taču ir labums arī Krievijas valstij. Patiesībā tas ir atbalsts valsts imigrācijas politikai. Krievija bieži piedāvā iespējas iekārtoties darbā ārvalstu studentiem vietējās augstskolās.

Pašu krievvalodīgo ārvalstu skolēnu interese ir saprotama: uzlabot zināšanas dzimtajā valodā. Tomēr viņiem piedāvājas arī citu tautību skolēni, kas pievērš uzmanību studiju iespējām Krievijā, kur bez maksas ļoti kvalitatīva augstākā izglītība.

Varbūt kādu tas izbrīnīs, tomēr starp Krievijas augstskolu abiturientiem ir arī skolēni no Latvijas, latviešu skolu absolventi. Viņi bieži vien norāda, ka izvēles pamatā ir bezmaksas augstākā izglītība Krievijā un lētāka dzīve salīdzinājumā ar Eiropu. Un, protams, pašas izglītības augstā kvalitāte.

Ko profesori stāstīs skolēniem?

Pie tam SPbVU ir papilnam katedru. Var izraudzīties lekcijas bērniem un viņu vecākiem. Kopā ar pieteikumiem mācībām 6.-9. klašu skolēniem notika sākotnēja anketēšana, un vecākiem (vai skolēniem) tika piedāvāta iespēja izvēlēties interesējošos priekšmetus.

Protams, priekšmetu galīgajai izvēlei tika izmantotas vairākuma vēlmes. Priekšmeti sarindojās pēc popularitātes: matemātika, krievu valoda, vēsture, bioloģija, ķīmija, fizika, literatūra, ģeogrāfija.

Bērni skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Артем Житенев

Atzīmēšu, ka efektīvas imigrācijas politikas labad jāseko skolēnu vēlmēm (tas nodrošina interesentu plūsmu), taču jāpatur prātā arī tādi nācijas pašapziņai svarīgi priekšmeti kā vēsture un literatūra. Būt krievam – pats galvenais ir domāt kā krievam.

Starp papildu priekšmetiem jābūt gan literatūrai, gan vēsturei, jo tie liek pasaules uztveres un nacionālās morāles pamatus. 10.-12. klasēs viss sākās ar krievu valodas un literatūras (šiem priekšmetiem Latvijas izglītības reforma nodarījusi lielāko ļaunumu) un Krievijas vēstures (to Latvijā nemācās nemaz) mācībām. Pēc tam par projektu padzirdēja citu valstu skolēni un lūdza kaut ko līdzīgu, tikai papildināt priekšmetu sarakstu.

Augstskolas mācībspēki iztaujāja vecākus un papildināja programmu ar matemātiku, Krievijas ģeogrāfiju un dabas zinātnēm. Pēc tam sarakstā parādījās krievu valoda kā svešvaloda. Iespējams, nākotnē saraksts vēl pieaugs.

Tālmācības ļauj skolēniem noklausīties kvalificētu pasniedzēju kursus no Sanktpēterburgas universitātes un Fadejeva Agadēmiskās ģimnāzijas, saņemt unikālu pieredzi izglītībā un paplašināt redzesloku.

Profesūra bija pārsteigta

Uzsvēršu vēlreiz – projekts ir jauns. Pirms gada tajā piedalījās tikai 150 vecāko klašu skolēni. Šogad – 450. Interesanti, ka SPbVU skolā 6.-9. klasēm paredzētajiem kursiem, ko iniciēja Rīga, Latvijā vien pieteikušies aptuveni 1200 cilvēki.

Kas sagādāja pārsteigumu profesoriem? Pēterburga plānoja, ka ieinteresēsies aptuveni 100 cilvēki, bet pieprasījums acumirklī bija desmitkārt lielāks. Tagad reģistrācija ir slēgta – interesentu ir pārāk daudz.

Īpaši piezīmēšu, ka tāds skaits zinošu krievu nacionālistus nesatrauks. Runa ir apmēram par 2% no krievu skolēniem Latvijā. Esmu pārliecināts, ka vēlme gūt izglītību dzimtajā valodā ir daudz lielāka. Tomēr es ceru, ka SPbVU piemēram sekos arī citas Krievijas augstskolas, tāpēc krievu skolēniem Latvijā būs iespēja iegūt pienācīgu izglītību.

SPbVU mācības ritēs sestdienās. Viens priekšmets – 50 minūtes, 10 minūtes – pārtraukums. Nodarbības organizētas kā video lekcijas SPbVU platformā.

Skolēni redz skolotāju, skolotājs audzēkļus neredz. Skolēni var rakstiski uzdot jautājumus čatā, skolotājs iespēju robežās uz tiem atbild. Pēc lekciju kursa notiek pārbaudes darbi. Gada beigās tiek izsniegti sertifikāti. Vidusskolas skolēniem tie dāvā papildu punktus tālākajām studijām SPbVU.

Svarīgi ir arī tas, ka mācības dzimtajā valodā banāli dod iespēju labāk saprast priekšmetus, ko skolā māca svešā valodā.  

Pieteikties nenozīmē mācīties

Patiesībā gan jāsaka, ka ar mācībām tiešsaistē vienmēr ir vienas un tās pašas problēmas. Reālo skolēnu skaits vienmēr ir mazāks nekā pieteikušos audzēkņu skaits. Jautājums ir tikai par to, cik liela būs atšķirība. No vienas puses, vienmēr ir tie, kas priecātos par iespēju piedalīties programmā, taču nav paspējuši savlaicīgi pieteikties. Organizatori viņiem piedāvā pieteikties papildu komplektācijai>>>

Par mācību kvalitāti uztraucās ļoti daudzi krievu skolēnu vecāki. Dažkārt pēc noteiktu politiķu izteikumiem šķiet, ka Latvijas valstij vispār nevajag, lai krievu pilsoņi mācītos latviešu valodu. Vajag, lai viņi sliktāk mācītos un nevarētu masveidā pretendēt uz labu darbu.

Olimpiāžu dalībnieki un citi skolēni, kas spējīgi uz individuālām mācībām un individuālām sekmēm izglītībām Latvijai ir vajadzīgi (ja vien labi pieprot latviešu valodu). Krievu skolēnu vidējo masu daži politiķi uzskata par īstu balastu.

Statistika

Pagājušajā mācību gadā "krievu" skolās mācījās nepilni 55 tūkstoši audzēkņu – aptuveni ceturtā daļa no visiem skolēniem Latvijā.  Lai arī tādas skolas tiek uzskatītas par "krievu" skolām, patiesībā mācības lielākajā daļā priekšmetu notiek valsts valodā.

Patiesībā krievu valodā daļēji saglabājušās mācības jaunākajās klasēs. 4.-6. klasēs – krievu valodas, literatūras un vēl viena priekšmeta mācības pēc izvēles, 7.-9. klasēs proporcija samazināta līdz 80/20 – tikai 20% priekšmetu tiek mācīti dzimtajā valodā. 10.-12. klasēs dzimtajā valodā netiek pasniegts neviens priekšmets, krievu valodas nodarbību nav. Pat latviešu skolās, kur krievu valodu apgūst kā svešvalodu, tādas nodarbības ir, bet krievu bērniem tās uzskata par liekām. 

Cik lielā mērā tas sagādā problēmas krievu cilvēkiem? Daļa vecāku ir noraizējušies, viņi gribētu saglabāt savu nacionālo identitāti. Daļa, kam izglītība "krievu" skolās sagādājusi tikai vilšanos, pārved bērnus uz latviešu skolām.

Grūti nosaukt precīzu skaitu, taču, spriežot pēc IZM statistikas, sešu gadu laikā no pēdējās demogrāfiskās bedres skolās (2013.-2014.gg.) skolēnu skaits krievu skolās svārstījās divu tūkstošu robežās, bet latviešu skolās pieauga par sešiem tūkstošiem.

Daļa skolēnu, kas palielināja audzēkņu skaitu latviešu skolās, ir asimilēti krievi. Neviens nevar pateikt, cik liels ir viņu skaits. Taču gan tie, kas cīnās par krievu nacionālo identitāti, gan tie, kas cenšas asimilēties, ir mazākumā,

Lielāko daļu starp krievu skolēniem un viņu vecākiem sastāda padevīgā masa, kuri gatavi pieņemt jebkādus noteikumus un protestēt spēj tikai virtuvē. Ko lai saka...

Protams, var jau paust neapmierinātību virtuvē, Facebook vai ziņu komentāros kādā ziņu vietnē. Taču pat paši komentētāji apjēdz, ka tas neko nemaina.

Ko tad var darīt reāli? Piemēram, aizpildīt anketu prasības iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā pret valodu reformu skolās un dārziņos: Parents.lv.

16
Tagi:
skola, izglītība, krievu valoda
Pēc temata
Igaunijā - cilvēcīgāk: EP deputāts no Latvijas salīdzināja skolu reformas
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju
Tiesa

Nākotnes vīzija: Latvijā notikusi pirmā tiesas sēde elektroniskā formātā

11
(atjaunots 09:53 26.10.2020)
Pārdaugavas tiesa Rīgā pirmo reizi izskatījusi lietu par administratīvo pārkāpumu, kas nonākusi tiesā digitālajā formātā.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā, 20. oktobrī Latvijā pirmo reizi notikusi tiesas sēde elektroniskā formātā, raksta Bb.lv, atsaucoties uz Tieslietu ministriju.

Līdz ar Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā 2020. gada 1. jūlijā tiesvedības administratīvo pārkāpumu lietās strādā Tiesu informācijas sistēmas jaunajā tehnoloģiskajā platformā, kas izstrādāta projekta "Tiesu informatīvā attīstība" ietvaros.

20. oktobrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pirmo reizi izskatījusi lietu par administratīvo pārkāpumu, kas nonākusi tiesā digitālajā formātā no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Administratīvo pārkāpumu informatīvās sistēmas.

Lietu izskatījis tiesnesis Viktors Makucevičs. Tiesas elektroniskajā sēdē piedalījās arī pie administratīvās atbildības sauktais cilvēks un viņa aizstāvis. Viena no tiesas sēžu zālēm Pārdaugavas tiesas ēkā Daugavgrīvas ielā bija adaptēta lietu izskatīšanai jaunajā formātā.

Plānots turpināt pakāpeniski aprīkot visas tiesas sēžu zāles ar iekārtām, kas vajadzīgas lietu izskatīšanai elektroniskajā formātā.

Pēc tiesas sēdes Makucevičs paziņoja, ka pavērta jauna lappuse tiesas procesa digitalizācijā. Viņš uzsvēra, ka šāda kārtība ļauj vadīt sēdes ātrāk un izmantot mazāku resursu apjomu.

"No jaunā nav jābaidās, bet jāizmanto pieejamās iespējas," teica Makucevičs.

Tieslietu minisitrija norāda, ka E-lietas programmas pirmo posmu plānots īstenot līdz 2021.gada 1.aprīlim.

11
Tagi:
tiesa, Rīga
Pēc temata
Tas darbs nebeigsies nekad: E-veselībā ieguldīs 10 miljonus eiro
Latvija apsteidza Lietuvu un Igauniju valstu reitingā ar ātrāko Internetu
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Džila Baidena

Pēc Igaunijas prezidentes sarīkotās modes provokācijas "iekritusi" Baidena dzīvesbiedre

0
(atjaunots 16:01 26.10.2020)
ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre priekšvēlēšanu pēdējās debatēs izvēlējās tādu pašu kleitu, ko nēsāja ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras un radio Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana savā lapā

Facebook pastāstīja, ko interesantu pamanījusi.

Fināla debates pirms ASV prezidenta vēlēšanām kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre Džila Baidena izvēlējusies tādu pašu kleitu, ko Simoņana nēsāja, intervējot Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

"Es jau varu arī turpmāk muļķīgi noliegt mūsu iejaukšanos vēlēšanās ASV. Tomēr tagad, kad Džila Baidena ieradās fināla debates tajā pašā kleitā, kādā es intervēju Lavrovu, tam vairs nav nekādas jēgas," Simoņana komentēja publicēto kolāžu ar Džilas fotogrāfiju un viņas pašas attēlu vienā un tajā pašā kleitā.

Interesanti, ka oktobra sākumā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pārrunās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Berlīnē izraudzījās dzeltenu kleitu ar melnu trijstūra formas iešuvi uz jostasvietas, kas ļoti atgādināja Sputnik logotipu. Toreiz ziņu aģentūras "Rossija segodņa" preses dienests "pielaikoja" šo kleitu Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, bijušajai ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei un ASV prezidenta dzīvesbiedrei Melānijai Trampai.

Šķiet, kleita teicami piestāv visām šīm lēdijām.

0
Tagi:
Simoņana, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins
Simoņana ierosinājusi akciju #VaiKaunaNav Polijas politiķiem
Kā būtu ar BBC Russian? Simoņana atbildēja uz Lielbritānijas uzbrukumiem RT
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT