Egils Levits

Lāča pakalpojums Levitam: jaunais Latvijas prezidents ievēlēts ar procedūras pārkāpumu

1537
(atjaunots 08:13 30.05.2019)
Kaut arī Latvijas prezidenta beidzās ar paredzamu rezultātu, bez skandāla neiztika - "Saskaņa" apsūdz Saeimas prezidiju nopietnā prezidenta vēlēšanu procedūras pārkāpumā.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik, Andrejs Solopenko. Valdošās koalīcijas atbalstītais Latvijas prezidenta kandidāts ES tiesas tiesnesis Egils Levits paredzami uzvarēja, iegūstot pirmajā vēlēšanu kārtā 61 balsi.

Tiesa, šeit ir iespējamas problēmas, jo nav izslēgts, ka viņu ievēlējuši ar nopietnu Satversmes un Saeimas reglamenta pārkāpumu.

Paredzamās vēlēšanas

Prezidenta vēlēšanas bija visnotaļ paredzamas, jo valdošā koalīcija iepriekš vienojās par vienotu kandidātu. Vienīgā nelielā intriga bija tajā, cik daudz balsu iegūs koalīcija kandidāts un vai partijas KPV LV līderis Artuss Kaimiņš un frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs spēs nodrošināt Egilam Levitam trūkstošās balsis, lai ievēlētu viņu pirmajā kārtā.

Lieta tāda, ka bez KPV LV valdošajai koalīcijai bija tikai 49 balsis, savukārt daži šīs frakcijas deputāti izvirzīja savu kandidātu Didzi Šmitu. Taču pēc Ata Zakatistova uzstāšanās debatēs, kurš "frakcijas kodola" vārdā paziņoja par atbalstu vienotajam kandidātam, kļuva skaidrs, kurš tiks ievēlēts. Tā arī notika – gandrīz visi KPV LV deputāti, izņemot trīs, draudzīgi nobalsoja par koalīcijas nosaukto kandidātu.

Esošais balsojums kļuva par pirmo, kurā Saeimas deputāti izteica savu viedokli atklāti, tāpēc ir skaidrs, ka, ja Levits neiegūtu balsu vairākumu pirmajā kārtā, tas nozīmētu, ka kāds no valdošo koalīciju pārstāvošiem tautas kalpiem, rīkojās pret partijas vadības gribu. Protams, ka atklātā balsojumā šo deputātu vārdi kļūtu uzreiz zināmi, tāpēc pat tie, kas varēja iekšēji nepiekrist izvirzītajam kandidātam, tomēr nolēma neriskēt.

Deputāts, tiesībsargs un tiesnesis

KPV LV loceklis Didzis Šmits ieguva no savas frakcijas vien trīs balsis. Izņemot viņa izvirzījušos divus parlamentāriešus Lindu Liepiņu un Karīnu Sprūdu, par sevi viņš nobalsoja arī pats. Viņu atbalstīja arī no partijas izslēgtais Aldis Gobzems, kurš arī parakstīja Šmita izvirzīšanu prezidenta amatam.

Tāpat par viņu nobalsoja "Saskaņas" frakcijas locekļi kopā ar neatkarīgo deputāti Jūliju Stepaņenko, kura tika ievēlēta pēc šī politiskā spēka saraksta.

Acīmredzot, šo deputātu balsis, kurus ievēlējuši lielākoties krievvalodīgie valsts iedzīvotāji, Šmits saņēma par to, ka pilsonības piešķiršanas nepilsoņu bērniem likumprojekta apspriešanas laikā paziņoja, ka Latvijas varasiestādes nodeva krievus, kuri aizstāvēja valsts brīvību. Līdz ar to Šmits nodemonstrēja sevi kā kandidātu, kurš ir spējīgs runāt arī ar nelatviešiem, kas nodrošināja viņam 24 balsis un otro vietu.

Tai pat laikā tiesībsargs Juris Jansons, kurš sagatavoja Satversmes tiesai slēdzienu lietā par visu valsts vidusskolu pāreju uz mācībām tikai un vienīgi latviešu valodā un neatrada tajā nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpumu, parādīja sevi kā "latviskas Latvijas" atbalstītāju, kas "Saskaņai" ir nepieņemami. Turklāt, izvirzot Jansonu tiesībsarga amata otrajam termiņam, "Saskaņa" balsoja pret viņu, tāpēc bija skaidrs, ka šīs frakcijas atbalsta viņam nebūs.

Jansons ieguva tikai 8 deputātu balsis no viņu izvirzījušās Zaļo un zemnieku savienības. Interesanti, ka viņa atbalsts varēja būt augstāks: divi parlamentārieši no ZZS – Māris Kučinskis un Anda Čakša – nespēja pareizi aizpildīt vēlēšanu lapas, un viņu balsis netika atzītas par derīgām. Taču pat ja viņi arī nobalsotu pareizi, Jansons vienalga iegūtu maksimums 10 balsis un paliktu trešajā vietā.

Ievēlēšana ar procedūras pārkāpumu?

Interesanti, ka, pēc debašu dalībnieka no "Saskaņas" Ivara Zariņa domām, Levits tika ievēlēts ar Satversmes un Saeimas reglamenta pārkāpumu.

"Satversmes 20. pants skaidri nosaka – Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šī gada 9. maijā pulksten 14.07 Saeimas Kancelejā tika reģistrēts šāds pieprasījums no Saeimas deputātiem: "Sasaukt prezidenta vēlēšanas šī gada 5. jūnijā." To ir parakstījuši vairāk nekā trešdaļa Saeimas locekļu, jo es biju 34. deputāts, kas to parakstīja," norādīja parlamentārietis.

Pēc Zariņa sacītā, par spīti Satversmei, Saeimas prezidijs ne vien nesasauca sēdi, bet nolēma vispār neizskatīt šo piedāvājumu.

"Pretēji Saeimas kārtības rullī noteiktajam, ka šāda Saeimas ārkārtas sēde būtu jāsasauc prasībā norādītajā dienā, prezidijs izlemj par citu dienu. Šeit ir Saeimas prezidija protokols Nr. 32. Tas to visu apliecina. Tādējādi šodien, sasaucot šo sēdi, tiek īstenots nebijis nihilisma piemērs mūsu valsts vēsturē, tiek ignorētas nevis atsevišķa indivīda vai atsevišķa deputāta tiesības, bet tiek ignorētas vairāk nekā trešās daļas Saeimas deputātu Satversmē noteiktās tiesības," paziņoja viņš, turot rokās norādīto protokolu.

Tiesa, "Jaunās Vienotības" deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura uzstājās uzreiz pēc Zariņa, paziņoja, ka Saeimas prezidijs saņēma divus iesniegumus par vēlēšanu datuma nozīmēšanu – uz 5. jūniju un uz 29. maiju. Un pēc konsultācijām Frakciju padomē bija nolemts sarīkot balsojumu 29. maijā, tāpēc nekāds Satversmes pārkāpums neesot noticis.

Taču iznākot tribīnē otro reizi, Ivars Zariņš pateica, ka 9. maijā, kad tika saņemts 34 deputātu iesniegums, nekādu citu iesniegumu neesot bijis, un, saskaņā ar likuma normām, sēde bija jāsasauc 5. jūnijā, kas netika izdarīts.

Lāča pakalpojums prezidentam

"Vēlāk jūs jau izdomājāt visu šo, kā jūs varat to apiet. Izdomājāt visu šo stāstu, lai varētu kaut kādā veidā teikt: "Nu, ziniet, nu, šodien, nu, tāpēc mēs varam tagad 29. taisīt, jo 5. jūnijā mums tur īsti nesanāks." Tāpēc sakiet patiesību, kā tas ir!

Jo, ja jūs būtu rīkojušies tiesiski, atbilstoši tam, kā to nosaka Satversme, kā to nosaka Saeimas kārtības rullis, šai sēdei bija jānotiek 5. jūnijā. Jūs to neesat izdarījuši! Šodien jūs to darāt, pārkāpjot Satversmi," uzsvēra Zariņš.

Kā rezultātā, kā norādīja deputāts, valdošā koalīcija izdarīja lāča pakalpojumu topošajam prezidentam, ņemot vērā to, ka Levits par vienu no savas darbības stūrakmeņiem nosauca tiesiskumu. To pašu atzīmēja arī "Saskaņas" frakcija līderis Jānis Urbanovičs, pasakot, ka tas, cik nevīžīgi parlaments nozīmējis Levitu, iepriekš par to vienojoties, var kaitēt jaunajam prezidentam, tostarp arī starptautiskā līmenī.

"Šis te problēmas akmens būs prezidenta Levita kurpē visus četrus gadus," tēlaini izteicās Urbanovičs.

Taču liekas, ka valdošajai koalīcijai tagad jau ir vienalga. Savu mērķi – izvēlēties tīkamo kandidātu – tā ir sasniegusi, un kas būs tālāk, tai vairs nerūp. Turklāt, ka opozīcijas, kā arī visas tautas viedokli, tā ignorē ar apskaužamu pastāvīgumu.

Tādēļ atliek vien cerēt, ka Levits tomēr sevi parādīs kā cienīgu kandidātu – visu valsts iedzīvotāju, nevis tikai šauras personu grupas prezidentu, kurām rūp tikai un vienīgi viņu interešu ievērošana.

1537
Pēc temata
Amata cienīgu nav: ko Latvijas iedzīvotāji domā par prezidenta kandidātiem
Latvijas prezidenta kandidāts: latviešu nācijas pastāvēšana nav pašsaprotama
Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir nepieciešams stiprs līderis
Navigācija, foto no arhīva

Uz darbu var, pie ciemiņiem gan nē: kurp var doties vienā automašīnā

7
(atjaunots 09:01 19.01.2021)
Covid-19 ierobežojumi un "komandanta stunda" brīvdienās paliek spēkā līdz 25. janvārim.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks paskaidroja noteikumus, kas regulē pārvietošanos ar vienu automašīnu dažādu mājsaimniecību pasažieriem un naudas sodu piemērošanas kārtību, "Rīga Tv24" raidījumā.

Pēc Ruka vārdiem, policijai ir tiesības apturēt automašīnu, un pārbaudīt, cik daudzu mājsaimniecību pasažieri tajā atrodas.

Policijas vadītājs atgādināja, ka divu mājsaimniecību pārstāvju atrašanas vienā mašīnā tiks uzskatīta, kā sanāksme. Naudas sods par šādu pārkāpumu ir līdz 2 000 eiro, jo tagad ir spēkā aizliegums rīkot sapulces. Viņš paskaidroja, ka runa ir par vairāku mājsaimniecību locekļu braucieniem vienā automobilī bez attaisnojoša iemesla, piemēram, pie ciemiņiem vai uz veikalu.

Tomēr ir izņēmumi, viņš piebilda.

"Izņēmums, kurā dažādu mājsaimniecību pasažieriem ir atļauts pārvietoties ar vienu automašīnu, ir veicot un pildot savus darba pienākumus. Proti, cilvēki no divām vai vairākām mājsaimniecībām var pārvietoties vienā automašīnā uz darbu vai no tā, vai veikt darba pienākumus," skaidro Ruks.

Tāpat vienā mašīnā var pārvietoties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ja runa ir par pamatotiem braucieniem, piemēram, ja cilvēks jānogādā pie ārsta bet radinieki nedzīvo kopā.

Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka, ja divi cilvēki dzīvo kopā, bet viņiem ir atšķiras deklarētās adreses, policija viņus nesodīs, ja viņi brauks vienā mašīnā.

"Valsts policija joprojām balstās uz faktiskās kopdzīves principu. Tādējādi kopdzīve vienā mājsaimniecībā nenozīmē deklarēšanos vienā mājsaimniecībā, runa ir tikai par kopdzīvi," sacīja Ruks.

Viņš piebilda, ka nav nepieciešams meklēt noteikumos trūkumus, ir vērts saprast, ka tie tika ieviesti tikai ar vienu mērķi - novērst Covid-19 izplatīšanos.

7
Tagi:
ierobežojumi, automašīnas, darbs, koronavīruss
Pēc temata
Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Cīņa ar Covid-19 Benija Hila šovu stilā: Ušakovs par to, kāpēc cilvēki netic vakcīnai
Nopirkt šnabi ir vienkāršāk nekā grāmatu: cilvēku attiecības ar alkoholu
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

20
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

20
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs

"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā

0
(atjaunots 09:52 19.01.2021)
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa var izskatīt sūdzības par situāciju saistībā ar Krievijas žurnālistu stāvokli Rietumu valstīs.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Krievija turpinās panākt starptautisko institūciju konkrētu rīcību situācijā ar Sputnik un Baltnews žurnālistiem Latvijā. Paralēli Krievijas puse plāno piesaistīt nevalstiskās organizācijas, kuras var griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) un citās tiesās, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, atbildot uz žurnālistes Allas Berezovskas jautājumu, kuru kopā ar citiem decembrī aizturēja Latvijas VDD.

Krievvalodīgie žurnālisti, tostarp arī portālu Baltnews un Sputnik Latvija ārštata autori, decembra sākumā tika aizturēti, nopratināti un atlaisti pret parakstu par lietas materiālu neizpaušanu, viņiem aizliegts izbraukt no valsts.

Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, kas paredz sodu – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju saraksta. Individuālās sankcijas nevar tikt attiecinātas uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu.

Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atbildot uz Allas Berezovskas jautājumu par to, kāpēc starptautiskās tiesiskās aizsardzības organizācijas nereaģēja uz krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanas un kratīšanas kliedzošu faktu Latvijā, paziņoja, ka tās "parasti raksta vēstules", jo, lai gan arī ziņo par to atklāti, tomēr nevar piekrist šādai varas iestāžu rīcībai. Tomēr Krievija no šīm institūcijām — gan no ANO, gan no Eiropas Padomes, gan no EDSO — vēlas panākt, lai tiktu iesaistīti konkrēti mehānismi no attiecīgajām konvencijām, kuri pieprasa no attiecīgās valsts novērst šādus pārkāpumus, kā arī mehānismi, kuri prasa "nelikt mieru pārkāpējam, kamēr pārkāpums nav novērsts".

"Taču te, protams, mūsu kolēģi no daudzpusējām institūcijām ir daudz mazāk noskaņoti cīnīties par patiesību, kad runa ir par masu informācijas līdzekļiem krievu valodā. Lai gan Latvijas gadījumā, kā es saprotu, krievu valoda ir vai nu dzimta, vai nu tajā domā un to izmanto gandrīz puse iedzīvotāju, precīzāk 40%. Un lai šādi izpaust savu necieņu pret saviem tautiešiem – te ir jābūt specifiskai politiskai orientācijai," sacīja Lavrovs.

Pēc viņa teiktā, Krievija turpinās panākt "adekvātu darbību" no starptautiskajām struktūrām, turklāt paralēli Maskavai vēlas piesaistīt nevalstiskās organizācijas, kurām ir visi iemesli vērsties tiesās, bet zaudēšanas gadījumā – ECT.

"Tā (ECT – red. piez) pāris reižu saskāries ar plašsaziņas līdzekļu tēmu, lai gan tādu precedentu nebija. Taču nesen tādi precedenti parādījās attiecībā uz tiem pārmetumiem, ko izteica Rietumi Krievijas plašsaziņas līdzekļu adresē. Tāpēc ECT ir jāizskata situācija, kuru pat nav iespējams interpretēt divējādi, tā ir tik acīmredzama, ka es nedomāju, ka tiesai tā būs ilgi jāizskata, pirms pasludināt spriedumu," sacīja Lavrovs.

Tāpat viņš piebilda, ka Krievija strādā un turpinās strādāt ar juristiem, kuri specializējas starptautiskajās tiesībās, lai aizsargātu žurnālistus Latvijā, kā arī piesaistīs Tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fondu.

Nobeigumā Lavrovs izsaka atbalstu Sputnik un Baltnews žurnālistiem, ne tikai tāpēc, ka tie ir Krievijas mediji, bet arī tāpēc, ka jebkuras valsts pilsoņiem ir tiesības uz alternatīviem informācijas avotiem.

"Piekļuvi informācijai garantē gan daudzi EDSO lēmumi, gan Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām," sacīja Lavrovs.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Krievijas VD deputāts: Latvija pārkāpusi visas robežas attiecībās ar Krieviju
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem