Tējnīca. Foto no arhīva

Nodokļi žņaudz mazo biznesu: Rīgā tiek slēgtas vēl divas kafejnīcas

150
(atjaunots 20:10 29.05.2019)
Ziņas par veikalu un sabiedriskās ēdināšanas vietu slēgšanu nāk kā ikdienas ziņojumi no kaujas lauka: šoreiz Rīga paliek bez konditorejas "Safie" un tējas nama "Materia Tējas un sarunas".

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Neliela Rīgas klusā centra kafejnīca-konditoreja "Safie" Ģertrūdes ielā 37 jau daudzus gadus priecē pilsētas iedzīvotājus un tās viesus ar pārsteidzošiem konditorejas izstrādājumiem. Sortimentā – turku pīrāgi, saldumi un īsta apmēram 14 veidu turku baklava – ar pistācijām, valriekstiem, mandelēm, šokolādi, kokosu un ķiršiem.

Tirdzniecības vietas konditori centās saglabāt visu tradīciju, recepšu un tehnikas autentiskumu. Tā panākšanai divu gadu garumā viņi pilnveidoja savas prasmes kopā ar turku meistariem, saglabājot nepārtrauktu saikni ar Turciju. Taču šim nelielajam Austrumu virtuves stūrītim Rīgā ir pienācis gals: Facebook sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums paziņoja, ka šajā piektdienā, 31. maijā, kafejnīca strādās pēdējo dienu.

Kas tieši kļuvis par konditorejas "Safie" slēgšanas iemeslu, īpašnieki pagaidām neprecizē.

Taču praktiski tajā pašā laikā kļuva zināms par vēl vienas sabiedriskās ēdināšanas iestādes slēgšanu.

"Diemžēl, valsts nodokļu politikas, VID ierēdņu neatsaucības un augstprātības dēļ, arī tējnīca ir spiesta PĀRTRAUKT savu darbību," tā Facebook saviem sekotājiem paziņoja kafejnīcas "Materia Tējas un sarunas" pārstāvji.

Tēju, uzkodas un atmosfēru "Materia Tējas un sarunas", kas atrodas pagrabiņā Mūkusalas ielā, piedāvās saviem viesiem vēl tikai šonedēļ, un pēc tam tējas nams tiks slēgts. Saskaņā ar Lursoft datiem, uzņēmums tika nodibināts 2014. gadā. 2019. gada 26. maijā firmas nodokļu parādi sastādīja 12 326,16 eiro.

Pavārs un restorāna "3 pavāri" līdzīpašnieks Ēriks Dreibants ziņu par "Materia Tējas un sarunas" slēgšanu uztvēra ar bēdīgu neizbēgamību, uzrakstot Facebook "Kurš nākamais?".

Atgādināsim, ka šomēnes kļuva zināms par restorāna "Kinfield" slēgšanu, kura saimniece drosmīgi iestājās publiskā vārdu apmaiņā ar Valsts ieņēmumu dienesta vadību. Sākumā viņa pastāstīja par to, kādu pazemojumu viņai nācies piedzīvot pēc komunicēšanas ar Latvijas valsts struktūru darbiniekiem. Pēc Kristīnes Rožkalnes sacītā, tikšanās laikā ar VID darbiniekiem viņa jutās kā noziedzniece, savukārt saruna vairāk esot līdzinājusies nopratināšanai, nekā mēģinājumam palīdzēt viņai tikt skaidrībā ar nodokļu parādiem.

Savukārt pēc nebūt ne draudzīgas VID vadības atbildes restorāna "Kinfield" īpašniece norādīja, ka ierēdņi melo: nodokļus firma maksājusi, kā vien vārēja, savukārt nodokļu parāda atmaksas grafiku viņai izdevās saņemt jau tad, kad firmas konts tika bloķēts.

Pēc šī skandalozās publiskās strīdēšanās VID publicēja preses relīzi, kurā aicināja visus sabiedriskās ēdināšanas industrijas pārstāvjus nodokļu samaksas jautājumu nokārtošanai vērsties pēc konsultācijām speciālā e-pastā restorani@vid.gov.lv.

Katrs parādnieks saņems individuālo konsultāciju iespējas un iespējamos situācijas risinājumus, sola ierēdņi. E-pasts strādās no 28. maija līdz 7. jūnijam.

150
Pēc temata
Restorāni atkal lūdz VID žēlastību
Vai ēdieni restorānos kļūs lētāki: Latvija mācās no paradoksiem
Uzņēmēja dzīve Latvijā: augsti nodokļi, vājš atbalsts
"Sajūta bija kā nopratināšanā": Kinfield saimniece pastāstīja, kāpēc slēgta kafejnīca
Uzņēmēji: pie ēnu ekonomikas noveduši augstie nodokļi, nevis parādi
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

0
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

0
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam
Garnizona kapi Rīgā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība uzsākusi tiešsaistes stafeti par godu Rīgas atbrīvošanas dienai

15
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Krievijas vēstniecība aicina publicēt fotogrāfijas vai video ierakstus par ziedu nolikšanu padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Starp tiešsaistes stafetes dalībniekiem tiks izlozētas vērtīgas balvas.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. 13. oktobra, Rīgas atbrīvošanas dienas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā aizsākusi tiešsaistes stafeti "Mēs atceramies". Ielūgums piedalīties akcijā publicēts diplomātiskās misijas lapā Instagram.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Посольство России в Латвии 🇷🇺 (@rusemb.latvia)

Akcijas dalībnieki aicināti publicēt savās lapās fotogrāfijas vai video ierakstus, kuros redzams, kā viņi noliek ziedus pie memoriāla kādos padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Publikācija jāpapildina ar tēmturiem #мы_помним #жителиЛатвиипомнят.

Pēc akcijas tiks izlozētas vērtīgas balvas. Izloze tiks parādīta tiešajā ēterā vēstniecības lapā Instagram. Katrai publikācijai tiks piešķirts kārtas numurs, uzvarētājs tiks izraudzīts ar nejaušu ciparu ģeneratora palīdzību.

Akcijai tiek pieņemtas publikācijas, kas nākušas klajā no 2020. gada 23. septembra līdz 15. oktobrim.

15
Tagi:
Latvija, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministram ieteica noskaidrot pie kareivjiem, kā atbrīvoja Rīgu
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Zaharova atbildēja uz Latvijas ĀM vārdiem attiecībā uz salūtu par godu Rīgas atbrīvošanai
NA saskatījusi visatļautību un draudus svētkos par godu Rīgas atbrīvošanai no nacistiem