Tējnīca. Foto no arhīva

Nodokļi žņaudz mazo biznesu: Rīgā tiek slēgtas vēl divas kafejnīcas

165
(atjaunots 20:10 29.05.2019)
Ziņas par veikalu un sabiedriskās ēdināšanas vietu slēgšanu nāk kā ikdienas ziņojumi no kaujas lauka: šoreiz Rīga paliek bez konditorejas "Safie" un tējas nama "Materia Tējas un sarunas".

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Neliela Rīgas klusā centra kafejnīca-konditoreja "Safie" Ģertrūdes ielā 37 jau daudzus gadus priecē pilsētas iedzīvotājus un tās viesus ar pārsteidzošiem konditorejas izstrādājumiem. Sortimentā – turku pīrāgi, saldumi un īsta apmēram 14 veidu turku baklava – ar pistācijām, valriekstiem, mandelēm, šokolādi, kokosu un ķiršiem.

Tirdzniecības vietas konditori centās saglabāt visu tradīciju, recepšu un tehnikas autentiskumu. Tā panākšanai divu gadu garumā viņi pilnveidoja savas prasmes kopā ar turku meistariem, saglabājot nepārtrauktu saikni ar Turciju. Taču šim nelielajam Austrumu virtuves stūrītim Rīgā ir pienācis gals: Facebook sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums paziņoja, ka šajā piektdienā, 31. maijā, kafejnīca strādās pēdējo dienu.

Kas tieši kļuvis par konditorejas "Safie" slēgšanas iemeslu, īpašnieki pagaidām neprecizē.

Taču praktiski tajā pašā laikā kļuva zināms par vēl vienas sabiedriskās ēdināšanas iestādes slēgšanu.

"Diemžēl, valsts nodokļu politikas, VID ierēdņu neatsaucības un augstprātības dēļ, arī tējnīca ir spiesta PĀRTRAUKT savu darbību," tā Facebook saviem sekotājiem paziņoja kafejnīcas "Materia Tējas un sarunas" pārstāvji.

Tēju, uzkodas un atmosfēru "Materia Tējas un sarunas", kas atrodas pagrabiņā Mūkusalas ielā, piedāvās saviem viesiem vēl tikai šonedēļ, un pēc tam tējas nams tiks slēgts. Saskaņā ar Lursoft datiem, uzņēmums tika nodibināts 2014. gadā. 2019. gada 26. maijā firmas nodokļu parādi sastādīja 12 326,16 eiro.

Pavārs un restorāna "3 pavāri" līdzīpašnieks Ēriks Dreibants ziņu par "Materia Tējas un sarunas" slēgšanu uztvēra ar bēdīgu neizbēgamību, uzrakstot Facebook "Kurš nākamais?".

Atgādināsim, ka šomēnes kļuva zināms par restorāna "Kinfield" slēgšanu, kura saimniece drosmīgi iestājās publiskā vārdu apmaiņā ar Valsts ieņēmumu dienesta vadību. Sākumā viņa pastāstīja par to, kādu pazemojumu viņai nācies piedzīvot pēc komunicēšanas ar Latvijas valsts struktūru darbiniekiem. Pēc Kristīnes Rožkalnes sacītā, tikšanās laikā ar VID darbiniekiem viņa jutās kā noziedzniece, savukārt saruna vairāk esot līdzinājusies nopratināšanai, nekā mēģinājumam palīdzēt viņai tikt skaidrībā ar nodokļu parādiem.

Savukārt pēc nebūt ne draudzīgas VID vadības atbildes restorāna "Kinfield" īpašniece norādīja, ka ierēdņi melo: nodokļus firma maksājusi, kā vien vārēja, savukārt nodokļu parāda atmaksas grafiku viņai izdevās saņemt jau tad, kad firmas konts tika bloķēts.

Pēc šī skandalozās publiskās strīdēšanās VID publicēja preses relīzi, kurā aicināja visus sabiedriskās ēdināšanas industrijas pārstāvjus nodokļu samaksas jautājumu nokārtošanai vērsties pēc konsultācijām speciālā e-pastā restorani@vid.gov.lv.

Katrs parādnieks saņems individuālo konsultāciju iespējas un iespējamos situācijas risinājumus, sola ierēdņi. E-pasts strādās no 28. maija līdz 7. jūnijam.

165
Pēc temata
Restorāni atkal lūdz VID žēlastību
Vai ēdieni restorānos kļūs lētāki: Latvija mācās no paradoksiem
Uzņēmēja dzīve Latvijā: augsti nodokļi, vājš atbalsts
"Sajūta bija kā nopratināšanā": Kinfield saimniece pastāstīja, kāpēc slēgta kafejnīca
Uzņēmēji: pie ēnu ekonomikas noveduši augstie nodokļi, nevis parādi
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

18
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

18
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

29
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

29
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu