Mammorgāfijas iekārta. Foto no arhīva

Sievietes pārsvarā ignorē krūts vēža skrīningu

49
(atjaunots 09:30 26.05.2019)
Sievietēm vecumā no 50 gadiem ieteicama izmeklēšana reizi divos gados, taču vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ignorē vizītes pie speciālista.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Sievietes Latvijā neinteresējas par skrīningu, kas ļauj diagnosticēt krūts vēzi, vēsta press.lv.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe un ķīmijterapeite Alinta Hegmane pastāstīja, ka tikai 42% sieviešu, kam pērn nosūtīts ielūgums apmeklēt izmeklēšanu, ieradušās uz to. Vismazākā atsaucība konstatēta Rīgā.

Hegmane uzsvēra, ka krūts vēža diagnostika agrīnā stadijā palielina sekmīgas ārstēšanas izredzes.

Krūts vēzis Latvijā ik gadus tiek diagnosticēts aptuveni 1000 sievietēm.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja onkoloģe Gunta Purkalne atgādināja, ka vēzis ir otrais visbiežākais nāves iemesls, tāpēc zinātnieki meklē iespējas samazināt mirstību no šīs slimības un paildzināt pacientu dzīvi. Viens no tādiem mēģinājumiem ir personalizētā medicīna, kam ir īpaša nozīme onkoloģijas pacientu vidū ar izplatītu vēzi vai slimības metastāzēm, uzsvēra onkoloģe.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija liecina, ka Latvijā krūts vēža profilaktiskajām pārbaudēm tiek izmantota mammogrāfija. Ik gadus Nacionālais veselības dienests aicina veikt pārbaudes uz valsts rēķina sievietes, kam aprit 50, 52, 54, 56, 60, 62, 64, 66, 68 gadi.

Sieviete var pieteikties izmeklēšanai jebkurā veselības centrā, tuvāko veselības aprūpes iestāžu saraksts norādīts ielūgumā. Pirms mammogrāfijas jāuzrāda ielūgums un pielikums – mammogrāfijas skrīninga kartiņa, kā arī personu apliecinošs dokuments. Bez tam vēlams paņemt līdzi iepriekšējās analīzes un izmeklēšanu rezultātus.

Bojātas iekārtas

Iepriekš vēstīts, ka daudzām sievietēm, kas ierodas uz izmeklēšanu, neizdodas iziet mammogrāfiju.

Piemēram, februārī Latvijas onkoloģijas centra pacientes, ieradušās uz izmeklēšanu, uzzināja, ka mammogrāfs nedarbojas. Klīnikas pārstāvis pastāstīja, ka daļai pacientu izdevies paziņot, ka izmeklēšana atlikta, taču ar dažām sievietēm nav izdevies sazināties.

LOC norādīja, ka šogad tiks izsludināts jauna mammogrāfa iepirkums, tā pašlaik ir slimnīcas prioritāte.

Stradiņa universitātes klīniskajā slimnīcā arī ir mammogrāfs, taču tajā regulāri lūzt onkoloģijas pacientiem nepieciešamais staru terapijas aparāts, - tas ir jau vairāk nekā desmit gadus vecs.

Neriskē ar veselību

Janvārī Latvijā sāka darbu sabiedriskā informatīvā kampaņa "Neriskē ar ieguldīto!", kuras mērķis ir radīt cilvēkos sapratni par vēža savlaicīgas diagnostikas priekšrocībām, kā arī motivēt iedzīvotājus doties uz skrīningu.

Vēža agrīnas diagnostikas programma Latvijā darbojas kopš 2009. gada – tā ietver piena dziedzeru, dzemdes kakla, zarnu trakta onkoloģisko slimību pārbaudes. Konkrētu vecuma grupu pacientu izmeklēšanu apmaksā valsts, pacienta iemaksa netiek iekasēta.

Pērnā gada nogalē Eurostat publicēja datus par nāvi vēža rezultātā ES 2015. gadā. Statistika liecina, ka katru ceturto cilvēku ES nonāvējis vēzis. Latvijā rādītājs ir nedaudz zemāks: 20,8% nāves gadījumu konstatēti vēža rezultātā. Vīriešu vidū rādītājs ir augstāks – 23,3%, sieviešu vidū – 18,8%.

49
Pēc temata
Latviešu zinātnieki piedalās jaunas vēža ārstēšanas metodes izstrādē
Vadošais vācu onkologs prognozējis vēža slimību skaitu pieaugumu pasaulē
Onkologs nosaucis labāko iespēju izvairīties no vēža
"Terapiju nedrīkst pārtraukt": vēža pacienti pieprasa atgriezt Rigvir
Zīdainis. Foto no arhīva

Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā

14
(atjaunots 16:13 21.01.2021)
2020. gada beigās Latvija ir pārspējusi pati savu simts gadus veco antirekordu: decembrī valstī dzimuši tikai 1273 bērni. Gada laikā aizgājēju skaits apsteidzis jaundzimušo skaitu vairāk nekā par 11 tūkstošiem.

RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstību pēdējo 100 gadu laikā, ziņots CSP vietnē.

Kopā aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).

​Pie tam, CSP atzīmēja, kopš 2020. gada jūlija jaundzimušo skaits ar katru mēnesi kritās. Pērnā gada otrajā pusē jaundzimušo skaits bija par 11,4% mazāks nekā 2019. gada jūlijā-decembrī. 2020. gada decembrī civilā stāvokļa reģistrācijas iestādes fiksēti 1273 jaundzimušie – par 17,2% mazāk nekā 2019. gada decembri. Tas ir mazākais jaundzimušo skaits decembrī pēdējā gadsimta laikā.

Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

14
Tagi:
demogrāfija, mirstība, dzimstība
Pēc temata
Oto Ozols: drīz Latvijā nebūs jaunu cilvēku
Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Decembrī mirstība Latvijā pieaugusi par ceturtdaļu
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

51
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

51
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

0
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

0
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"