Latvijā sākusies balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās

"Kurš atbildēs par bardaku": iedzīvotājus šokē EP vēlēšanu slikto organizācijas līmenis

86
(atjaunots 09:16 24.05.2019)
Eiropas Parlamenta vēlēšanas atkal nonākušas skandāla centrā: šoreiz salūzusi elektroniskā sistēma, kas ļauj nobalsot vēlētājiem "svešā" iecirknī.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Tik tikko CVK paguva tikt skaidrībā ar Latvijas iedzīvotāju informēšanu par vēlēšanu iecirkņiem, kā atskanēja jauns skandāls: vakar no rīta visos vēlēšanu iecirkņos pārstāja darboties sistēma, kas ļauj nobalsot "svešā" iecirknī.

Konstatēto kļūdu dēļ tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā starp vēlēšanu iecirkņiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās dēļ Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) aicināja vēlētājus balsot arī šodien tikai savos vēlēšanu iecirkņos – tur, kur viņi ir reģistrēti.

Sistēmas bojājumu iemesls, visticamāk, ir saistīts ar naktī uzstādītiem atjauninājumiem, izsaka minējumu CVK.

Taču Latvijas iedzīvotājus šāds skaidrojums, izskatās, nav apmierinājis, tāpēc daudzi metās meklēt vainīgos un likt kopā konspiratīvas teorijas.

​"Cimdars (bijušais CVK vadītājs – red.) būs "porču" uzlicis," izsaka jokainu minējumu Aija Kaija.

Savukārt Aleksejs Loskutovs, Eiropas Parlamenta deputāts no partijas "Vienotība", izskatās, ir pavisam nopietni norūpējies.

​"Cik zināms, šobrīd ir problēmas ar @CVK_zinas tiešsaistes datu apmaiņas sistēmu. @certlv, vai šis gadījums nav jūsu kompetencē?" raksta Aleksejs Loskutovs, acīmredzot, liekot domāt par hakeru uzbrukumu un norādot publikācijā Latvijas CERT (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija).

Konspiratīvas teorijas, spriežot pēc visa, kurina arī jaunākā žurnāla IR publikācija, kura redaktore skaidro, kāpēc ir jāiet uz vēlēšanām.

​​"​Kādēļ jābalso? Lai Putins nenobalso tavā vietā! Šajā IR numurā īsi un skaidri viss svarīgākais, ko vērts pārdomāt pirms EP vēlēšanām," vēsta Nellija Ločmele.

Lasītājos, tiesa, tas, izskatās, izraisa vienīgi smieklus.

​"Manas nākotnes disertācijas temats banānu republiku politoloģijā: "Putins kā pēdējais garantētais arguments iedzīvotāju mobilizācijai nacionālkadru nodrošināšanas vārdā ar siltām un omulīgām vietām dažāda veida parlamentos"," atbild kāda nāriņa-kāriņa.

Eiropas Parlamenta kandidāts no Latvijas Reģionu apvienības Edvards Smiltēns arī nesēž rokas salicis un jau sen devis mājienu, kur jāmeklē vainīgie.

​"Nav cilvekiem iespēja nobalsot citā iecirknī, jo sistēma nestrādā. Nesola vairs šodienas laikā tās darbības atjaunošanu! Cilvēkiem nav izsūtīti paziņojumi par iecirkni! Ir izdarīts viss, lai panāktu pēc iespējas mazāku cilvēku līdzdalību vēlēšanās! Ždanoka & Ušakovs gavilē!" pārliecināts politiķis.

Sašutis ir arī frakcijas "Attīstībai/Par!" līderis, bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

​"Šis nu nepavisam nav labi," raksta politiķis.

Viņu uzreiz apber ar jautājumiem par to, kurš vainīgs un ko darīt.

"Parlamentārā izmeklēšanas komisija par nespēju organizēt vēlēšanu procesu būs?" vaicā Ojārs Kapteinis.

Vienkāršie Latvijas iedzīvotāji ziņo arī par citām dīvainībām vēlēšanu iecirkņos, kuras bija vērojamas jau aizvakar. Piemēram, kāds Facebook lietotājs paziņoja, ka trešdien nav varējis nobalsot priekšlaicīgi, jo viņa iecirknis Kalnciema ielā neesot strādājis. "Vakar presē bija, ka pirmstermiņa balsojuma laiks bija no 16:00 līdz 20:00. Atnācu uz turieni plkst. 19:00. Viss ciet," raksta Viktors Kučeruks.

Neslēpj izbrīnu arī Juristu biedrības vadītājs Aivars Borovkovs.

​"Kurš atbild par vēlēšanu organizēšanu? Kas notiek?" vaicā Borovkovs, daloties žurnālistes Natālijas Žogoles tvītā, kura skaidro, ka, izskatās, sistēma ļauj nobalsot vairākas reizes.

​"Cik liela daļa no @CVK_zinas priekšniecības tiks atlaista par klaju vēlēšanu sabotāžu no sākuma līdz beigām?" sūdzas kāds Twitter lietotājs ar segvārdu Tautas Spogulis.

Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka visu šo kļūdu dēļ vēlēšanas ir jāpagarina.

​"Uzskatu, ka @CVK_zinas ir nepieciešams pagarināt vēlēšanu iecirkņa darba laiku, gan šodien, gan rīt līdz plkst. 20.00, lai visiem iedzīvotājiem būtu iespēja nobalsot," uzrakstīja Inese Vaidere.

"Kas ir tie tumšie spēki, kas liek šķēršļus vēlēšanām? Priekšlaicīgās balsošanas sistēma faktiski nestrādā. CVK iesaka doties vēlēt balsošanas dienā, 25. maijā, savā iecirknī. Taču puse valsts nesaņēma vēstuli ar informāciju par savu iecirkni un nezina, kur ir jāiet. Reāli nobalsot var tikai ļoti motivēti vēlētāji," uzrakstīja Elizabete Krivcova savā Facebook lapā.

Atgādināsim, ka dažas dienas pirms vēlēšanām izrādījās, ka ievērojama daļa vēlētāju joprojām nezina, kura iecirkņa sarakstā viņi ir iekļauti, jo viņi nav saņēmuši informatīvās vēstules.

Grūtības ar paziņojumu izsūtīšanu ir saistītas ar šo pakalpojumu sniedzēja maiņu. Galu galā informāciju par vēlēšanu iecirkņiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās iedzīvotājiem izsūtīja ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas palīdzību.

Kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 2019. gada 25. maijā. Nobalsot priekšlaicīgi 22., 23. un 24. maijā var jebkurā iecirknī Latvijā dažu stundu garumā katru dienu:

  • trešdien, 22. maijā: no plkst. 17:00 līdz 20:00;
  • ceturtdien, 23. maijā: no plkst. 9:00 līdz 12:00;
  • piektdien, 24. maijā: no plkst. 10:00 līdz 20:00.

Latvija šajās vēlēšanās veido vienotu vēlēšanu apgabalu. Eiropas Parlamentā no Latvijas būs jāizvēlas astoņi deputāti.

86
Pēc temata
Izdzīt bēgļus, atgriezt Lielbritāniju: ko sasolījuši Eiropas Parlamenta kandidāti
Sistēmas kļūdas vēlēšanu iecirkņos: cilvēki nevar nobalsot
Iepriekš – ērtāk: pagūstiet nobalsot tuvākajā iecirknī
Nāksies papūlēties: kā nobalsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

30
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

30
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita
Autozaglis, foto no arhīva

Rīgā auto zaglis nonāk videoierakstā, nevis policijas rokās

25
(atjaunots 12:34 20.09.2020)
Parādījies video, kurā automobiļu zaglis noņem lukturus automobilim, kas ir novietots pie kādas daudzīvokļu mājas Rīgā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Aculieciniekam izdevies nofilmēt, kā auto zaglis steigšus noņem lukturus kādam automobilim Rīgā, vēsta Bb.lv.

Videoierakstā, kas tika publicēts BreakingLV Twitter lapā, auto zaglis centīgi un ātri noņem lukturus automobilim, kuram kauc signalizācija.

BreakingLV video komentārā norāda, ka parasti ļaunprāšiem izdodas noņemt lukturus mašīnai 10-12 sekunžu laikā, taču šeit vientuļais zaglis pavazājās nedaudz ilgāk.

​Tāpat tiek atzīmēts, ka precīza vieta un laiks, kad tika uzņemts šis video, nav zināmi.

Atgādināsim, ka auto zagļi Rīgā sākuši aktīvi parādīties līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Aprīlī savus automobiļus bez lukturiem un ar sasistiem stikliem atklāja transportlīdzekļu īpašnieki Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Dreiliņos un Ziepniekkalnā.

Lietotāji publicēja Internetā mašīnu fotogrāfijas ar noņemtiem lukturiem un izteica savus piedāvājumu attiecībā uz veidiem, kā cīnīties ar ļaunprāšiem.

Daži autovadītāji piedāvāja slēgt Latvijas un Lietuvas robežu, jo lietuviešu zagļi nebaidās aizdzīt dārgas mašīnas pat Skandināvijā, nerunājot jau par Latviju.

Vēl bija piedāvājums paņemt automobiļu lukturus un akumulatorus uz mājām.

25
Tagi:
zādzība, automašīnas, Rīga
Pēc temata
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Autovadītājus brīdina: nozagt automašīnu ir vieglāk nekā jebkad
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību