Jaunieši ar Latvijas un ES karogiem

Iepriekš ērtāk: pagūstiet nobalsot tuvākajā iecirknī

29
(atjaunots 13:30 22.05.2019)
Iepriekšēja balsojuma laikā visi iecirkņi strādās dažas stundas dienā; nobalsot šajās dienās varēs jebkurā no tiem.

RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikušas četras dienas. Tie, kam sestdien, 25. maijā, nebūs iespējas atnākt uz vēlēšanu iecirkņiem, var nobalsot priekšlaicīgi, vēsta Latvijas CVK.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, ievērojama daļa vēlētāju vēl nav saņēmusi informatīvās vēstules par to, pie kura iecirkņa viņi ir pierakstīti.

Vēlēšanu dienā savu balsi varēs atdot tikai tur, kur cilvēks ir pieteikts, taču iepriekšējā balsojuma ietvaros varēs nobalsot jebkurā iecirknī.

Svarīgi ir atcerēties, ka, ja jūs balsojat citā iecirknī, tas var aizņemt vairāk laika, jo balsošanas laikā tiks veikta iecirkņa maiņas procedūra.

Tuvāko trīs dienu laikā visi 954 vēlēšanu iecirkņi Latvijā strādās dažas stundas dienā: 22 maijā – no plkst. 17:00 līdz 20:00, 23. maijā – no plkst. 9:00 līdz 12:00, 24. maijā – no plkst. 10:00 līdz 16:00.

Balsojumam nepieciešama pase vai ID karte. Nekādi zīmogi pasē Eiropas Parlamenta vēlēšanās netiek liktas, jo vēlētāju uzskati nodrošinās pēc reģistra un iecirkņu sarakstiem.

Papildu informāciju var saņemt Latvijas CVK mājaslapā vai pa tālruni 67 814 899.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Iecirkņi strādās no plkst. 7:00 līdz 20:00, taču nobalsot var tikai tajā iecirknī, kur vēlētājs ir pierakstīts.

29
Pēc temata
"Saskaņa" un "Jaunā Vienotība" ieņem līderpozīcijas pirms EP vēlēšanām
Izdzīt bēgļus, atgriezt Lielbritāniju: ko sasolījuši Eiropas Parlamenta kandidāti
Dombrovskis pastāstīja, kāpēc "Saskaņai" nepieciešama "rokāde" pirms EP vēlēšanām
Kāpņu telpu durvju kodi un nikni suņi: kāpēc nav piegādāti EP vēlēšanu paziņojumi
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

7
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

7
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Dīķis. Foto no arhīva

Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm

7
(atjaunots 15:32 03.07.2020)
Neskatoties uz to, ka glābēji aktīvi aicina ievērot piesardzību uz ūdens, cilvēki Latvijā turpina slīkt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāves Agritas Vītolas sniegto informāciju, aizritējušajā diennaktī Latvijas ūdenstilpēs tika atrasti divu noslīkušo cilvēku līķi, vēsta Mixnews.lv.

Glābēji jau ne reizi vien ir brīdinājuši, ka noslīkt var vien nieka 20 sekundēs, un, ieejot ūdenī, ir jāievēro piesardzība.

Neraugoties uz to, viena noslīkušā līķis tika atrasts Alūksnes ezerā, bet otra noslīkušā līķis – upē Siguldā. Detaļas netiek ziņotas.

Vērts atgādināt, kā norādīja Latvijas VUGD, ka  tieši alkohola reibumā bieži rodas vēlme aizpeldēt tālāk par pārējiem, pārpeldēt pāri upei, ienirt ar galvu uz priekšu.

Visbiežāk cilvēks vairs nespēj adekvāti novērtēt to, cik tālu viņš ir aizpeldējis un cik spēka būs nepieciešams, lai aizpeldētu atpakaļ, jo alkohola mazina koordināciju un reakcijas ātrumu.

Glābēji uzsvēra, ka slīcēji parasti nepaspēj pasaukt palīgā, kā tas tiek rādīts filmās. Sākas panika, cilvēki aizrijas ar ūdeni un noslīkst 20 sekundēs. Ja viņiem izdodas nokļūt virs ūdens, viņi cenšas ieelpot, nevis sākt kliegt, jo fizioloģiski elpošana ir svarīgāka par runāšanu.

Ja jūs redzat slīcēju, jāizsauc glābēji pa tālruni 112 un pēc iespējas precīzāk jānorāda notikuma vieta un ceļš pie tās.

Tāpat atgādināsim, ka svētku laikā Latvijā noslīka 11 cilvēki. Taču ātrā palīdzība atzīmēja, ka tie ir tikai tie gadījumi, par kuriem mediķiem ir zināms.

7
Tagi:
ugunsdzēsēji
Pēc temata
Nedēļas laikā Latvijā likvidēti vairāk nekā 150 kūlas ugunsgrēku
Pieci sarunas temati ar bērniem par vasaras brīvlaiku
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

0
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
0
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai