Medicīniskā marihuāna

Getliņu poligonā vēlas audzēt marihuānu

61
(atjaunots 16:22 21.05.2019)
Ārstnieciskā marihuāna Latvijā vēl nav legalizēta, bet to jau vēlas audzēt.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs "Getliņi EKO" izskata iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, pastāstīja "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns aģentūrai LETA, ziņo Jauns.lv.

Getliņi EKO meklē iespēju veikt papildu darbības veidus, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija. Turklāt medicīniskajai marihuānai ir lielāka atdeve nekā gurķu un tomātu audzēšanai, kas šobrīd aug siltumnīcās.

"Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam," sacīja Stirāns. Viņš piebilda, ka atšķirībā no dārzeņiem ārstnieciskās marihuānas tirgus ir ļoti stingri regulēts un ar brīvu konkurenci tam nav lielas saistības.

Nesen uzņēmumu apmeklēja eksperti no Dānijas, viņi pastāstīja par ārstnieciskās marihuānas audzēšanas iespējām.

"Mums ir "Grindeks", "Olainfarm" - kādēļ to kā izejvielu pirkt, ja to varam saražot paši? Galu galā to noteiktām diagnozēm tagad uzskata par labāku izejvielu pretsāpju zālēm, jo tā ir dabīga," sacīja Stirāns.

Medikamentus uz kaņepju bāzes izraksta cilvēkiem, kuri cieš no epilepsijas, vēža, sklerozes un HIV/AIDS. Marihuānas lietošana medicīniskos nolūkos ir atļauta Vācijā, Itālijā, Beļģijā, Horvātijā, Čehijā, Nīderlandē, Somijā, Rumānijā un Spānijā.

2015. gadā Saeima noraidīja iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu ar piedāvājumu legalizēt marihuānas lietošanu. Taču pēc tam, kad pērnā gada jūlija beigās Gruzijas Konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu par marihuānas izmantošanas legalizēšanu, Latvijas IeM paziņoja, ka ir gatavi sabiedrības diskusijai par "legalizācijas" plusiem un mīnusiem. Bijušā Latvijas veselības ministre Anda Čakša paziņoja, ka, kaut arī marihuānas efektivitāte noteiktu diagnožu gadījumos ir pierādīta, Latvijas sabiedrība tās legalizācijai pagaidām nav nobriedusi.

61
Pēc temata
Medicīnas mērķos Polija legalizēja marihuānu
Daugavpilī likvidēta neliela marihuānas siltumnīca
Medicīniskās marihuānas legalizācija: Valsts policija - par, Veselības ministrija - pret
Swedbank

Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās

12
(atjaunots 16:49 24.09.2020)
Aizdomīgo darījumu pazīmju saraksts ir tik garš, ka ikvienu var atzīt par neuzticamu klientu. Spriežot pēc kontrolējošo iestāžu izteikumiem, naudas iesaldēšanas politika turpināsies.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Jūs un jūsu darījumu var atzīt par aizdomīgu, ja jūs svīstat un uztraucaties bankā, stāsta Neatkarīgā. Tādām aizdomām pat ir noteikts kods – LNV, kas nozīmē klienta nervozitāti bez acīmredzama iemesla. Ja satraukumā vairākkārt pārteiksieties, darbinieks var piezīmēt kodu JUC: par darījumiem klients sniedz nereālus, juceklīgus vai pretrunīgus skaidrojumus. Pateicoties Finanšu izlūkošanas dienesta un banku uzrauga darbībām, valstī ir sasniegts vēl nebijis aizdomīguma līmenis.

Pagājuši jau pāris gadi, kopš Latvijas finanšu nozari satricināja kapitālais remonts, taču kredītiestādes joprojām tiek sodītas un par lielām summām. Bankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībās ar klientiem, tomēr turpina kāpt uz savu uzraugu izliktajiem grābekļiem.

Katrs var pievienot savas pazīmes

Aprīlī AS "Citadele banka" par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā samaksāja sodu 647 tūkstošu eiro apmērā. Banka "Signet Bank AS" jūlijā samaksāja 906 tūkstošus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā publicēts saraksts ar darījuma aizdomīguma pazīmēm, un tas ir tik plašs, ka faktiski jebkādu naudas pārvedumu un jebkuru naudas īpašnieku var klasificēt par aizdomīgu, un tādā gadījumā ir nekavējoties jāziņo uzraudzības iestādēm. Pazīmes attiecas gan uz naudu un tās izcelsmi, gan darījuma mērķiem un pat cilvēku izskatu.

Saraksta beigās ir svarīga piezīme: "Darījumu aizdomīguma pazīmju uzskaitījums nav izsmeļošs un to katrs var pilnveidot, veidojot jaunu pazīmi, atkarībā no situācijas".

Tā nu tagad bankas strādā – izgudro arvien jaunus iemeslus un pazīmes, kādēļ klientus atzīt par aizdomīgiem, bet uzraugošās iestādes atrod pamatojumu naudas iesaldēšanai un banku iedalīšanai labajās un sliktajās.

Labās bankas un pārējās

FID vadītāja labo banku sarakstu izziņoja aizvadītajā nedēļā Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Atbilstības kultūra ‒ ilgtspējīgas attīstības pamats". Dienesta vadītāja Ilzes Znotiņa atklāja: "FID ir liels prieks strādāt ar "Swedbank", "SEB banku", banku "Citadele", bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju."

Kapitālais remonts nozarē banku skaitu Latvijā ir samazinājis tiktāl, ka nav nekādu grūtību no Znotiņas izziņotā labo banku uzskaitījuma atvasināt pārējās sliktās bankas, kuras Znotiņai prieku darbā nerada vai rada nepatiku. Runa ir par desmit bankām. Taisnības labad jāpiebilst, ka pati Znotiņa preses konferencē Ģenerālprokuratūrā šādu loģisku secinājumu nodēvēja par viltus ziņu.

Preses konference bija veltīta diviem svarīgiem dokumentiem: Vadlīnijas "Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru" un "Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā". Tajos definēts Latvijas riska profils, un sakārtoti sadarbības jautājumi, lai FID var sniegt atbalstu izmeklēšanā. Publiskoti šie dokumenti netiks.

Acīmredzama prioritāte

Pēc dokumentu parakstīšanas ģenerālprokurors Juris Stukāns pavēstīja, ka tagad nevienam vairs nav jāšaubās, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācija ir izmeklēšanas prioritāte visām tiesībsargājošajām iestādēm, tai skaitā prokuratūrai:

"Līdz ar to mēs nodrošināsim atbilstošus resursus, lai beidzot šīs lietas tiktu virzītas tālāk un uz tiesu, lai mēs varētu redzēt konkrētus rezultātus, ko no mums gaida attiecīgi ārvalstu eksperti un mūsu sadarbības partneri," paziņoja Stukāns.

Jāatgādina, ka šādu prasību Latvijas valdībai izteica ASV vēstniecība - turklāt divas reizes publisku paziņojumu veidā.

Prokuratūrā tiks izveidota speciāla prokuroru grupa, kas darbosies ar šāda veida noziegumu izmeklēšanu un koordinēšanu, sniedzot kolēģiem metodisku atbalstu.

Stukāns pauda pārliecību, ka citām iestādēm ir vērts mācīties no FID darbības, un kritiski izvērtēja Valsts policiju, kurai šo noziegumu izmeklēšana līdz šim nav bijusi prioritāte. Viņš piezīmēja, ka šobrīd no FID saņemto ziņojumu dēļ policija esot pārslogota, taču valdība piešķīrusi papildu līdzekļus, un policijai tagad būs iespēja stiprināt tās vienības, kas strādā ar FID materiālu izvērtēšanu, ja vien policijas vadība to atzīs par prioritāti. Jāatgādina, ka Valsts policijai kopš februāra nemaz nav priekšnieka – viņs ir atlaists.

Kontus joprojām iesaldēs

Spriežot pēc Znotiņas un Stukāna izteikumiem, līdzšinējā naudas iesaldēšanas politika bankās turpināsies.

"Mēs turpināsim strādāt, lai attīrītu mūsu biznesa vidi un finanšu sektoru no netīras naudas," tā sacīja FID vadītāja Znotiņa.

Naudu, uz ko krīt aizdomas, vispirms FID var iesaldēt uz laiku līdz 45 dienām, bet pēc tam policija caur tiesu arestēt uz laiku līdz diviem gadiem. Noslēgumā var tikt lemts par naudas konfiskāciju. Ja atņemtā nauda izrādās tomēr godīgi iegūta, īpašnieks pats vainīgs, ka divu gadu laikā nav mācējis to pierādīt izmeklētājiem vai tūļājies ar pierādījumu gādāšanu. Un vispār ‒ nav ko svīst bankā!

12
Tagi:
Finanses, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu

"Piedāvāja algu 12500 dolārus mēnesī": reanimatologs pasūdzējās par savu algu

21
(atjaunots 10:58 24.09.2020)
Skandalozi pazīstamais anesteziologs-reanimatologs Roberts Fūrmanis konstatēja, ka ārsti Latvijā nav novērtēti – viņš saņēmis vairākus izdevīgus darba piedāvājumus, tomēr izvēlējies dzimteni.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, reanimatologs, anesteziologs Roberts Fūrmanis no jauna rosina diskusiju. Šoreiz viņš pastāstīja, kā dzimtenē neprot novērtēt vietējos mediķus. Kā piemēru viņš minēja algu, kas viņam piedāvāta kaut kur ārzemēs.

"Divu nedēļu laikā Linkedin atsūtīti trīs darba piedāvājumi no HR kompānijām, kas meklē ārstus. Pēdējais piedāvājums ar algu 12500$ mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pasaulē ļoti trūkst ārstu, tikai mūsu gļēvpolitiķi neprot novērtēt to, ka mēs joprojām esam palikuši Latvijā," Twitter tīklā konstatēja Roberts Fūrmanis.

​Šķiet, sociālo tīklu lasītāji nespēja īsti novērtēt mediķu "pašaizliedzību" – izskanēja piezīme, ka valsts pienākums nav "novērtēt tos, kuri palikuši".

"Jūsu sāpe par neadekvātu atalgojumu varbūt ir pamatota, bet idejiski valsts uzdevums nav "novērtēt, ka [esat] palikuši Latvijā”. Tas, ka citās zemēs ārstam maksā vairāk vai noteiktu skaitli, nevar kalpot par rādītāju, cik "pienākas" LV ārstam," atzīmēja Jāzeps Baško.

​"Man domāt, ka Latvijā cilvēks dzīvo ne tāpēc, lai viņu ''novērtētu'' pēc norvēģu standartiem, bet tāpēc, ka tā ir dzimtene kur viņš vēlas dzīvot. Bet cik saprotu arī no daudziem nackons., kuri kladzina taustiņus no Anglijas u.t.t., varbūt ir savādāk, galvenais nauda uber alles," pieļāva Armands Skutelis. Vēlāk viņš gan piebilda, ka ārzemēs visās nozarēs maksā vairāk.

​"Es strādāju IT nozarē. Saprotu, ka US alga man būtu vismaz piecreiz lielāka…" apstiprināja Aigars Mass.

​Daži komentētāji pat apšaubīja tik "pasakainus" piedāvājumus.

"12,5 tūkstoši pēc nodokļu nomaksas ārstam neatkarīgi no valsts ir visai nereāli. Es uzdrīkstēšos minēt, ka Jūs patiesībā domājāt "uz rokas", kas visticamāk būtu krietni vien mazāk pēc visiem "nodokļiem". Tā tāda sapņošana," raksta Kristaps Horns.

​"Ne visi LinkedIn darba piedāvājumi nozīmē garantētus darba līgumus," ārstu pabrīdināja Jānis Šlapiņš.

​Daži atzīmēja, ka ārsts nav ņēmis vērā citus aspektus, piemēram, izdevumus, kuri citās valstīs ir augstāki nekā Latvijā.

"Vācijā mēs mēnesī maksājam par  veselības, octa, mājokļa apdrošin. vairāk nekā tas LV maksātu gadā (attiecīgi katra). Mana alga kā skolotājai LV bija vismaz 4-5 reizes mazāka nekā tā ir skolotājiem DE. Ja jau salīdzina," pastāstīja Vineta Kalniņa.

​"Līdzīgi ir arī sētniekiem. Latvijā maksā 400, bet Linkedinā saņem ārzemju piedāvājumus par 2000!" varbūt pajokoja, varbūt nopietni ieteicās Arnis Kadakovskis.

​"Nenovērtēta ir visa tauta, neatkarīgi no profesijas vai nodarbošanās," piekrita cits komentētājs.

​Daļa lasītāju bija pārsteigti par to, ka anesteziologs-reanimatologs Roberts Fūrmanis vēl joprojām dzīvo Latvijā un pateicās ārstiem par viņu darbu.

"Nezinu par 12,5k, bet tie 1,5k bruto, ko nesen te ieliki kā savu algu, ir tiešām izsmiekls par tādu darbu. Es tavā vietā noliktu auto pie Vinkeles durvīm un brauktu prom. Lai pati reanimē savus pavalstniekus, ja jau nav naudas," ieteica Mārtiņš Ketners.

​"Milzīgs jums un kolēģiem paldies par visu, ko dariet. Tas pafiesi ir nenovērtējami. Bet es aizbrauktu," konstatēja lasītājs ar lietotājvārdu @neperfektamamma.

​Roberts Fūrmanis medicīnā strādā jau 18 gadus. Viņš strādā specializētā Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē, kura dodas uz izsaukumiem, kas saistīti ar īpaši smagiem gadījumiem. Fūrmanis ir visnotaļ aktīvs sociālo tīklu lietotājs, viņu aicina uz televīziju.

Ārsts daudzas reizes ir kritizējis varasiestādes par ārstu zemajām algām. Tostarp aprīlī uzmanību piesaistīja viņa publikācija Twitter saistībā ar piemaksām mediķiem par darbu koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Pēc mediķa sacītā, viņš saņēma piemaksu, kas tika aprēķināta 50 eirocentu apmērā par stundu pirms nodokļa samaksas.

Tāpat ārsts vairākas reizes pievērsis uzmanību medicīnas personāla trūkumam slimnīcās. Pērnā gada novembrī viņš publicēja rezonansi raisošu publikāciju sociālajos tīklos, ka viņa maiņa ilgst 64 stundas.

"Sveiciens 13. Saeimas deputātiem un valdībai. Šodien uz protesta akciju netiku, jo bija jāstrādā. Šobrīd rit mana darba 32. stunda un trisdesmit divas vēl priekšā. Precīzi, trīsdesmit divas!

Un tā nav mana labā griba. Tas viss notiek tikai tāpēc, ka nav kolēģa, kurš spētu aizvietot citu uz slimības lapas esošu kolēģi. Cienījamais Kariņa kungs! Nozarē taču viss ir kārtībā? Jā?" uzrakstīja Fūrmanis.

Tomēr viņa nesenā intervija beidzās ar skandālu – Roberts Fūrmanis kļuvis par žurnāla KLUBS kārtējā numura varoni. Intervijā ārsts pastāstīja par darbu, ģimeni un mīlestību pret dzimteni. Taču vislielāko uzmanību piesaistīja tā daļa, kurā viņš pastāstīja, kā atteicās skaidrot apmeklētājam, kur atrodas dzemdību nodaļa, tikai tāpēc, ka viņš runāja krieviski.

​Pēc Fūrmaņa sacītā, viņš ir "līdz kaulam latvietis", viņam pat esot t-krekls ar šādu uzrakstu. Savukārt Latvijas iedzīvotājus, kuriem uz t-krekliem rakstīts "Rossija", ārsts, acīmredzot, neuztver. Fūrmanis pastāstīja, ka nesen Stradiņa slimnīcā pie viņa vērsās vīrietis šādā t-kreklā un lūdza parādīt viņam, kur atrodas meklētā nodaļa. Bet ārsts atteicās runāt ne valsts valodā.

"Vakar Stradiņa slimnīcā pie manis piegāja čalis, kurš meklēja dzemdību nodaļu. Viņam mugurā bija krekls ar uzrakstu "Rossija". Es pateicu: "Labdien. Šeit ir Latvija. Sāksim ar to, ka runāsim latviski." Viņš apgriezās un aizgāja," pastāstīja reanimatologs.

Vēlāk ārsts sūdzējās Twitter, ka kļuvis par Krievijas propagandas upuri, kad palūdzis cilvēku slimnīcā runāt latviski.

"Kā kļūt par krievu propagandas upuri. Nekad nevienam neesmu atteicis palīdzību valodas, etniskās piederības vai orientācijas dēļ. Taču latviešu valoda paliks mana valoda Nr.1 un Latvija būs mana dzimtene un ikvienam Latvijas pamatiedzīvotājam ir pienākums to cienīt. Punkts," mediķis klāstīja savā mikroblogā.

​Pie tam mediķis bija sašutis par to, ka sociālajos tīklos regulāri saskāries ar apvainojumiem – viņš pat bija spiests ierobežot piekļuvi savām lapām. Mediķa ekrānuzņēmumā redzams, ka cilvēki salīdzina viņu ar doktoru Mengeli – ārstu-slepkavu no nacistu koncentrācijas nometnes.

21
Tagi:
alga, nauda
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Krievu medmāsa atlaista, ārsts aizgājis pats: kā ārstēties lauciniekiem Latgalē

Eiropas Komisija var sodīt Igauniju nevēlas cīnīties ar rasismu

0
(atjaunots 17:23 24.09.2020)
ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību naida kurināšanas gadījumā.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Igaunijai draud Eiropas Komisijas sods par to, ka valsts vēl joprojām nav paredzējusi kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu, vēsta Postimees.

2008. gada novembra nogalē Eiropas Savienība vienojās cīnīties ar rasismu un ksenofobiju ar kriminālo tiesību pasākumiem. Saskaņā ar Eiropas Padomes lēmumu, ko tā pieņēma 2008. gadā, ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu.

Igaunija vēl joprojām nav iekļāvusi atbilstošos grozījumus savos likumos, un EK draud ar tiesvedību.

"Kaut kādas vēstules nosūtītas tām ES dalībvalstīm, pret kurām komisijai ir iebildumi. Igaunijas Republika vēstuli vēl nav saņēmusi, mums tā mierīgi jāsagaida, jāizlasa, jāpaskatās, par ko mūs apsūdz, un tad būs iespējams atbilstoši plānot mūsu tālākos soļus," teica tieslietu ministrs Raivo Aegs ("Tēvija").

Politiķis konstatēja, ka, pieņemot tādu direktīvu, jārīkojas piesardzīgi, lai neierobežotu viedokļa brīvību.

"Kūkas Moorapea ("maura galva" (ig.), izplatīts nosaukums kūkām ar šokolādes glazūru, kas pēdējā laikā ES valstīs vairs netiek pielietots – red.) vairs netiek pārdotas, aizliegts saldējums eskimo, un tā ir nenormāla tendence, ka esam sākuši nodarboties ar tādiem aspektiem, kad dažas ļoti tradicionālas vēsturiskās pieejas un nosaukumi tagad kļuvuši absolūti nepieņemami un provocē rasismu un ksenofobiju," paskaidroja ministrs.

"Ja šī procedūra noteiks sodu Igaunijai, mēs sodu samaksāsim. Mēs jau savlaicīgi vērsīsimies tiesā. Šis process noteikti ilgs gadiem, taču mēs vienkārši neļausim uzsēsties sev kaklā," konstatēja valsts iekšlietu ministrs Marts Helme (EKRE).

Opozīcijā strādājošās Reformu partijas līderis Kaija Kallass norādīja, ka likumos par naida kurināšanu patiešām var pastāvēt vārda brīvības apdraudējums, savukārt no reliģiskās un rasu diskriminācijas Igauniju sargā arī Konstitūcija.

0
Tagi:
rasisms, Igaunija, Eiropas Komisija
Pēc temata
"Kauns!" – saldējuma ražotājam pārmet rasismu
Amerikāņi atteikušies no nosaukuma "eskimo", lai neaizvainotu eskimosus
Amerikai piedāvā izvēlēties starp rasismu un anarhiju
Sodīt "rasistus" un "antifašistus" Latvijā: Dombrava sašutis par Black Lives Matter