Bērnu ratiņi. Foto no arhīva

Atdeva latviešiem un aizliedza runāt krieviski: ģimene cīnās pār saviem bērniem

98
(atjaunots 10:54 21.05.2019)
Latvijā divu ārlaulībā dzimušo bērnu tēvs un vecmāmiņa cīnās ar "pagaidu" vecākiem, kuri paspējuši pieteikties aizbildniecībai agrāk.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Latvijas bāriņtiesa atņēmusi tēvam divus civillaulībā dzimušos bērnus, kuru aizbildniecību viņš nebija paspējis noformēt. Bērni nonāca patversmē, kur pie viņiem sāka nākt cita ģimene. Likumu nezināšanas dēļ bērni tagad atsakās runāt ar tēvu krieviski "pagaidu" latviešu "vecāku" aizliegumu dēļ, viņu vecmāmiņai pēkšņi "parādījušās" fobijas no valsts iestādēm, bet tēvam nāksies gaidīt gadu, kamēr tiks izlemts jautājums par vecāku tiesībām, raksta izdevums "Vesti".

Par sarežģīto situāciju krieviski runājošo ģimenē izdevumam pastāstīja Sabiedriskās vecāku kustības "Dzimta" aktīviste Jeļena Korņetova.

Pēc viņas vārdiem divi bērni dzimuši civillaulībā, taču tēvs nav noformējis aizbildniecību. Pēc kāda laika bērnu māte sāka lietot alkoholu, bērni viņu gandrīz neinteresēja, bet pēc tam sieviete vispār aizbrauca dzīvot uz Angliju. Par bērniem rūpējās viņu tēvs un vecmāmiņa no tēva puses. Pārējie bērnu radinieki (izņemot māti) dzīvo labklājībā, ģimenei ir apstākļi gan bērnu izmitināšanai, gan viņu finansiālajam nodrošinājumam.

Bāriņtiesa nolēma atņemt mātei vecāku tiesības, un parādījās jautājums, pie kā viņi paliks. Noskaidrots, ka bērnu tēvs, šķiroties no mātes, nav noformējis aizbildniecību pār viņiem, to nav izdarījusi arī vecmāmiņa – radinieki uzskatījuši par pašsaprotamu, ka, atņemot vecāku tiesības mātei, bērni automātiski paliek kopā ar viņu tēvu.

"Daudzi vecāki nezina, ka saskaņā ar likumu nekur nefigurē jēdziens "vecāku tiesības", bet gan "aizbildņa tiesības". Nekādas konspiroloģijas: valsts atklāti saka, ka bioloģiskie vecāki pēc bērna piedzimšanas juridiski kļūst par viņa aizbildņiem. Tāpat kā aizbildņi var būt arī citi cilvēki, nevis valsts sistēmas darbinieki," skaidro Korņetova.

Bērni nonāca aprūpes iestādē, viņu vecmāmiņai, kura pretendēja uz aizbildniecību, kādu laiku pat nebija pieejama informācija par to, kurā patversmē viņi atrodas.

"Kad vecmāmiņa beidzot noskaidroja, kur ir bērni, viņa tos nekavējoties apmeklēja. Patversmes strādnieki, redzēdami, kā viņa visu laiku uztraucas un raud, teica: nenāciet tāda pie bērniem, vispirms nomierinieties, atpūtieties, ejiet pie psihologa. Viņa gāja prom. Tomēr šajā iestādē apgalvo, ka vecmāmiņai ieteikts biežāk apmeklēt bērnus, bet viņa to nedarīja," stāsta Korņetova.

Vēl jo vairāk, sieviete aizgāja pie psihologa un beidzot saņēma atzinumu, ka viņai esot dažādas fobijas, piemēram, pret "valsts iestādēm", un tāpēc viņa nevarot tikt galā ar bērniem. Tad vecmāmiņa veica neatkarīgu ekspertīzi, kas pilnībā atspēkoja Bāriņtiesas psihologa secinājumus. Taču bērnu vecmāmiņa uzticējās citiem cilvēkiem tik lielā mērā, ka sākumā parakstīja visus dokumentus, ko viņai deva tiesā, jo tur apgalvoja, ka tā ir tikai formalitāte un bērni joprojām paliks kopā ar viņu un tēvu.

Kā noskaidrojās, kamēr vecmāmiņa un tēvs centās noregulēt aizbildnības jautājumus, pie bērniem patversmē sāka ierasties cita ģimene – divas vai trīs reizes nedēļā. Šīs vizītes beidzās ar to, ka bērniem jaunie "vecāki" tagad liedz runāt ar tēvu un vecmāmiņu dzimtajā valodā.

"Piemēram, kad kopējo, tiesas atļauto tikšanos laikā vecmāmiņa centās sazināties ar bērniem krieviski, jaunatklātais aizbildnis, kurš pretendē uz bērniem, viņai uzradīja: runājiet valsts valodā! Savukārt eksperti bāriņtiesā sniedz atzinumu: bērni izjūt stresu, jo ar viņiem runā krieviski, lai gan viņi "dzīvo latviešu vidē". Taču bērni ir krievi un no krievu ģimenes!" teica Korņetova.

Korņetova stāsta, ka bērnu vecmāmiņa vērsās pēc palīdzības tikai neilgi pirms lēmuma par bērnu galīgo izņemšanu pārsūdzēšanas termiņa beigām.

"Tiesības vecākiem vēl nav atņemtas, bet tikai apturētas – uz gada pārbaudes laiku. Saskaņā ar likumu šī gada laikā gan aizbildņiem, gan Bāriņtiesas darbiniekiem, gan sociālajiem dienestiem ir pienākums veicināt saikni ar ģimeni," stāsta Korņetova.

Pēc viņas vārdiem, lieta ir ļoti sarežģīta un nav iespējams garantēt, ka bērni atgriezīsies ģimenē. Viņa uzsvēra, ka sociālie dienesti un bāriņtiesa ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā kļūst arvien skarbāki un atsaukt viņu risinājumus kļūst arvien sarežģītāk.

98
Pēc temata
Skolniecei latviešu skolā aizliedza runāt krieviski ar klasesbiedru
Krievu spiegs vai bērnu dakteris: Norvēģijā apspriež baltvali
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības
Latvijas un Igaunijas robeža, foto no arhīva

Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: Latvijā kontrolē Covid-19

5
(atjaunots 11:17 10.07.2020)
Eiropas Savienības robežas ir atvērtas un izsekot ES iedzīvotāju pārvietošanos nav iespējams, atzīst kontrolējošās iestādes Latvijā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pēdējo dienu laikā Latvijā tika atklāts vairāk nekā 20 jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu, lai gan pirms tam ilgu laiku situācija šķita mierīga – maksimums trīs inficētie diennaktī.

Iespējams, iemesls ir pārvietošanās brīvībā, kuru cilvēki atkal ir ieguvuši pēc ES robežu atvēršanas. Kontrolējošās iestādes Latvijā atzīst, ka pie atvērtām robežām visas pārvietošanās nav iespējams izsekot, vēsta Rus.lsm.lv.

Taču cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā no valstīm, kur koronavīrusa saslimstības līmenis pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedz 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā. Bet kurš un kā seko tam līdzi?

Valsts policijā atzīst, ka kontrolēt iespējams tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas. Ar Eiropas Savienības valstīm viss ir daudz sarežģītāk – robežu nav. Daudz-maz iespējams iztsekot tikai tos, kas ieradušies ar autobusu, prāmi, lidmašīnu.

Taču tai pat laikā Twitter lietotāja Līva Pavārniece savā mikroblogā raksta, ka visas robežas ir atvērtas un neviens nekontrolē iebraukušos. Lai gan viņa mēroja braucienu no Lielbritānijas caur Nīderlandi, Vāciju un Poliju, izmantojot prāmi un automobili.

Valsts policijas Kārtības policijas galvenās pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidro, ka Latvija, cenšoties kontrolēt pārvietošanos, balstās uz datiem, kurus tai sniedz Igaunijas un Lietuvas robežsargi. Taču Valsts policijai nav simtprocentīgas pārliecības par to, ka viņiem tiek sniegta pilna informācija.

Arī Valsts robežsardzē atzīmē, ka nekādu pārvietošanās ierobežojumu ES nav. Un nav iespējams pateikt, cik daudz cilvēku ierodas Latvijā.

Atliek paļauties tikai un vienīgi uz katra ceļotāja personīgo atbildību, cerībā uz to, ka pēc ierašanās Latvijā viņš 14 dienas sēdēs mājās.

Turklāt Veselības ministrijā aicina Latvijas iedzīvotājus ziņot Valsts policijai, ja viņi pēkšņi uzzinājuši par cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā no trešajām valstīm un neievēro pašizolāciju.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs jau ir piedraudējis pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu.

5
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem, foto no arhīva

Kultūras ministrs atradis "pamatotu" ieganstu pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem demontāžai

9
(atjaunots 10:18 10.07.2020)
Kultūras ministrs Nauris Puntulis sniedza tādu argumentu, pret kuru piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem diez vai spēs noturēties. Latvijā taču pēdējā laikā kļuvis stilīgi būvēt koncertzāles. Un kas var būt svarīgāks par modes tendencēm un peļņu?

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Nepaguva norimt Latvijas iedzīvotāju sašutums attiecībā pret latviešu varasiestāžu ieceres koncertzāles dēļ nojaukt Pasaules tirdzniecības centra ēku Rīgā, kura agrāk bija Latvijas Komunistiskās partijas CK un ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs, kad Latvijas kultūras ministram Naurim Puntulim prātā nāk jauna ideja.

Puntulis padalījās savos plānos attiecībā uz koncertzāles būvniecību Uzvaras parkā Pārdaugavā, vēsta Mixnews.lv.

Uzvaras parku, pēc ministra sacītā, var izskatīt kā alternatīvu vietu koncertzāles būvniecībai.

Domājot par pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, šī monumenta klātbūtne Uzvaras parkā ministru, spriežot pēc visa, gandrīz nemulsina. Acīmredzot, ja jau ir runa par koncertzāli, tad te nebūs grēka lieta veikt demontāžu.

Tiesa, ministram ir šaubas attiecībā uz citiem Saeimas locekļiem. Viņš norādīja, ka gadījumā ar pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem ir nepieciešams "visas vadības solidārais lēmums", un atzina, ka kopēju valdības piekrišanu viņam diez vai izdosies panākt.

Taču Puntulis atzīmēja, ka labāk tomēr būtu uzbūvēt jauno koncertzāli Daugavas labajā krastā.

Nojaukt visu peļņas labad

Iepriekš Puntulis paziņoja, ka koncertzāle ir vajadzīga, un tai jāatrodas Rīgas centrā, bez šaubām, atzīmējot, ka uz to norāda visi pētījumi. Ministrs norādīja, ka tikai Rīgas centrā tā var būt ekonomiski izdevīga un nest peļņu.

Taču pat uz skaļajiem paziņojumiem par peļņu ne visi uzķērās. Daudzi rīdzinieki ir sašutuši, savukārt arhitekts Pēteris Bajārs pieprasa publisku projekta apspriešanu un izveidoja petīciju portālā Manabalss.lv bijušās CK ēkas aizsardzībai Elizabetes ielā 2. Turklāt šī petīcija 22 dienu laikā savāca 2713 parakstus.

Vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar Norstat Latvija veikto aptauju, 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kultūras pieminekļi valstī ne vienmēr tiek pietiekami labi aizsargāti. Turklāt 87% aptaujāto ir pārliecināti, ka pieminekļi veido Latvijā pievienoto vērtību.

Savukārt rūpes par pieminekļiem trešā daļa aptaujāto uzlika uz Latvijas kultūras ministra pleciem. Bet, kā var redzēt, viņam pagaidām vairāk rūp koncertzāles.

9
Tagi:
Uzvaras piemineklis, Nauris Puntulis
Pēc temata
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Pieklibo gan labklājība, gan izglītība: iedzīvotāji ir neapmierināti ar ministru darbu
Kultūras ministrs atteicās publiski apspriest koncertzāles ēku