Bāra lete

"Sajūta bija nopratināšanā": Kinfield saimniece pastāstīja, kāpēc slēgta kafejnīca

198
(atjaunots 09:05 21.05.2019)
Slēgtās kafejnīcas Kinfield saimniece pastāstīja par to, kādu pazemojumu viņai nācās pārdzīvot no Latvijas valsts institūciju darbiniekiem.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba metodes atkal tika kritizētas. Šo struktūru jau vairākkārt apsūdzēja, ka pret saviem klientiem VID darbinieki attiecas kā pret noziedzniekiem. Lūk, kārtējais stāsts par to, cik pazemojoša attieksme tiek demonstrēta attiecībā pret tiem, kuri Latvijā cenšas nodarboties ar biznesu un maksāt nodokļus.

Nesen Rīgā tika slēgta kārtējā kafejnīca. Par iestādes likvidācijas iemesliem detalizēti netika ziņots, bet tagad kafejnīcas Kinfield saimniece Facebook publicēja izmisumu pilnu uzrunu un pastāstīja par to, ar ko viņai nācās saskarties.

Izrādījās, ka Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne ir dzimusi un uzaugusi Vācijā. Taču viņas mīlestība pret Latviju bija tik stipra, ka viņa atgriezās vēsturiskajā dzimtenē, un tagad ar katru dienu arvien vairāk iemīlas šajā valstī. Īpaši Rīgā. Tāpēc pirms trim gadiem viņa pieņēma lēmumu īstenot savu sapni - atvērt mājīgu vietu, kurā ikviens varētu satikt savus mīļos un izbaudīt laiku kopā pie īpaši atlasītas mūzikas. Kristīne sastādīja biznesa plānu, atrada nepieciešamo finansējumu un ķērās pie realizācijas.

Bloķēja bankas kontu

Praktiski viss kafejnīcā tika darīts patstāvīgi, lai pēc iespējas samazinātu izdevumus, skaidro iestādes saimniece. Personālu personīgi atlasīja kafejnīcas īpašniece, jo arī tā ir liela problēma Latvijai.

" Strādāju smagi 24/7, centos ar sirds atdevi, sevi nesaudzējot, darboties, cik varēju un cik resursi ļāva. Jā, manās vadības spējās noteikti bija arī trūkumi. Iespējams biju arī ar pārāk atvērtu sirdi pret darbiniekiem, dāvājot viņiem savu uzticību avansā. Arī darba vidi centos radīt draudzīgu, kuru darbinieki ar citādu attieksmi pret darbu sāka to nenovērtēt un izmantot.

Gribēju maksāt godīgi visus nodokļus, kurus tieši tāpēc arī reģistrējām. Tomēr janvārī palika neliela nodokļu summa nenomaksāta, jo uzsākšanas izmaksas pirmajos divos mēnešos pēc atvēršanas pieauga līdz ar viesu plūsmas strauju palielināšanos," skaidro saimniece.

Vajadzēja nolīgt papildu darbaspēku un nopirkt aprīkojumu. Bet pēc janvāra bija iecerēts stabilizēt finanšu plūsmu un firma sāktu pelnīt. Tomēr februārī pienāca diena, kad VID bez brīdinājuma nobloķēja uzņēmuma bankas kontu, kas restorānam nozīmēja lielu kaitējumu, jo aptuveni 70% klientu maksāja ar bankas kartēm.

Pēc dažām dienām Kinfield ieradās VID darbinieki, izņēma no kases visu skaidru naudu, bet drīzumā firmai tika piemērots aizliegums veikt jebkādus pirkumus skaidrā naudā.

Vēl viens trieciens - restorāns tā arī nesaņēma licenci vasaras terases atvēršanai, lai gan Rīgas domes Satiksmes departaments to apstiprināja. " Tas viss bija negaidīts sitiens uzņēmuma darbībai, un jutos kā lielākā noziedzniece, kura šeit nav vēlama," stāsta Kristīne Rožkalne.

Pat roku nepasniedza

Ar ierēdņiem saimniece cīnījās veselu mēnesi, lai kaut kā atrisinātu šo situāciju. Beidzot izdevās vienoties par tikšanos ar diviem VID pārstāvjiem.

" Pirmā tikšanās bija pat pazemojoša. Satiekoties centos būt laipna, sniedzu roku sasveicinoties, nosaucot savu vārdu. Pasmaidīju un mūsu acis sastapās, bet pretī saņēmu tikai atbildi: "sekojiet mums uz kabinetu". Tā arī roku nepasniegdamas, viņas pagriezās, un es abām dāmām sekoju. Iegājām mazā, slēgtā kabinētā. Mani nosēdināja pretī un jautāja: "Nu, ko jūs vēlaties?". Sajūta bija kā nopratināšanā. Saruna ilga vien pāris minūtes bez jebkādas pretīmnākšanas un rezultāta. Tā vietā bija apvainošana un nicinoša attieksme," stāsta uzņēmēja.

Otrajā vizītē Kristīne Rožkalne vienojās par nodokļu atmaksas grafiku. Taču līdz tam brīdim firmas rēķins un norēķini par skaidru naudu tika bloķēti jau vairākus mēnešus, kas praktiski ir nāvējošs uzņēmumam, ja nav kāda cita finansējuma avota.

Maija pirmajā nedēļā, kad saimniece lūdza iespēju nomaksāt pēdējo daļu tekošajam mēnesim nākamās nedēļas laikā, VID izvirzīja ultimātu - lai samaksātu tekošos nodokļus, Kristīnei nedēļas laikā bija jāatmaksā visi nodokļi pēc grafika. Tas nebija iespējams, un tad restorāna saimniecei kļuva skaidrs, ka situācija ir gandrīz bezcerīga un Kinfield jāslēdz.

"Šajā rakstā neizklāstīju vēl citus kulminācijas brīžus attiecībā uz VID darbinieku attieksmi, bet šis ir stāsts, lai neklusētu un aicinātu Valsts ieņēmumu dienestu sadoties rokās ar LRB Latvijas restorānu biedrība un nepieļaut vēl vairāk uzņēmumu stāstiem šādas beigas, kādas tās bija Kinfieldam. Diemžēl mēs neesam vienīgie. Ir pārāk daudz līdzīgu stāstu mūsu valstī," raksta Kristīne Rožkalne.

Savas uzrunas beigās Rožkalne atzīmē, ka valsts nav vainīga šajā situācijā, jo valsts esam mēs visi kopā, un ne jau arī VID darbinieki, jo starp visiem ir arī zinoši un ar pieklājīgu attieksmi.

Saimniece uzsver, ka slēgšanas iemesls nav viesu trūkums - restorānā regulāri bija pietiekams apmeklētāju skaits. "Runa ir par ATTIEKSMI – kādā veidā risina un atbalsta mazos, jaunos un esošos uzņēmumus Latvijā," norāda publikācijas autore.

Saskaņā ar Lursoft datiem SIA Kinfield ir mikrouzņēmums ar pamatkapitālu 1 eiro. 2018. gadā samaksāto nodokļu summa valsts budžetā bija 540 eiro, divos iepriekšējos gados samaksāto nodokļu summa bija nulle. Tikmēr uzņēmuma aktuālais nodokļu parāds ir 4693,20 eiro (uz 2019. gada 7. maiju).

Atgādinām, ka Latvijas restorānu biedrība regulāri lūdz VID "samazināt apgriezienus" attiecībā uz biznesu. Pēc Latvijas restorānu biedrības priekšsēdētāja Jāņa Jenža vārdiem, problēma ir tāda, ka cīņā ar ēnu ekonomiku valsts "šauj pa zvirbuļiem".

Jenzis atgādināja, ka restorāni jau iepriekš ir vienojušies ar VID un Finanšu ministriju par to, nozare tiks sakārtota, taču nozare vēlas samazināt pievienotās vērtības nodokli sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

198
Pēc temata
VID nevar atklāt patiesību par aplokšņu algām Petravičas firmā
Raimonds Pauls: Latvija man atņēmusi gandrīz miljonu eiro un grib vēl
Nāvīga īres maksa: Vecrīgā slēgta leģendāra pankūku ēstuve
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

4
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

4
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

29
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

29
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Sergejs Lavrovs

Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem

0
(atjaunots 10:44 27.11.2020)
Krievija domā nevis par to, kā strādāt ar Eiropas Savienību, bet gan cenšas izprast, vai ir vērts vispār ar to sadarboties, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Savienība vēl joprojām nav atteikusies no ieraduma runāt no spēka pozīcija, un, kamēr tā notiek, Maskava domā nevis par to, kā strādāt ar Briseli, bet gan vērtē, vai tādi kontakti principā ir mērķtiecīgi, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs darba vizītes laikā Baltkrievijā.

Lavrovs ieradās Minskā 25. novembrī, ka piedalītos Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju kolēģiju kopējā sēdē, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Iepriekš diplomātam aizritēja pārrunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un ārlietu ministru Vadimiru Makeju.

"Mēs no savas puses vairs nedomājam par to, kā strādāt – kā parasti vai kā citādi, bet gan principā gribam izprast, vai ir vērts vispār sadarboties ar Briseles struktūrām, kamēr tās strādā pašreizējā stilā," paziņoja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas un ES attiecības patlaban veidojas ar grūtībām, ņemot vērā vairāku, visas ES atbalstītu valstu nepartnerisko, bieži vien – nedraudzīgo izturēšanos.

"Daudzas Eiropas Savienības valstis nespēj atteikties no augstprātīgā ieraduma runāt ar citiem no spēka pozīcijas. Šis ieradums ierobežo iespējas atjaunot līdztiesīgu, savstarpējas cieņas pilnu dialogu," paskaidroja Krievijas ārlietu ministrs.

Spēle bez noteikumiem

Lavrovs norādīja, ka rietumvalstis vērš spiedienu pret Krieviju un Baltkrieviju un rīkojas stilā "spēle bez noteikumiem".

"...Tiek vērsts spiediens ar mērķi mainīt mūsu līniju, ierobežot mūsu valstu attīstību. Rietumvalstu medijos un no oficiālu amatpersonu puses skan teju vai ultimāti. Faktu, kas liecina par iejaukšanos iekšējās lietās, ir papilnam... Bez pierādījumiem tiek ieviestas vienpusējas sankcijas. Iesaldēts gadiem ilgi veidoto mijiedarbības formātu darbs," konstatēja ministrs.

Lavrovs norādīja uz lielu skaitu faktu, kas norāda uz rupju iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās gan no ASV, gan tām sekojošo Eiropas valstu puses.

"Joprojām tiek izmantotas tā saucamo krāsaino revolūciju netīrās metodes, ieskaitot manipulācijas ar sabiedrisko domu, atbalstu atklāti pretvalstiskiem spēkiem, to radikalizācijas veicināšanu," norādīja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija spēj pati atrisināt situāciju bez nelūgtiem padomiem.

"No savas puses, mēs ņemam vērā, ka baltkrievu tauta ir gudra, vienmēr darbojas nosvērti un spēj tikt galā ar savām problēmām bez jebkādiem ieteikumiem no ārienes, bez uzspiestiem ierosinājmiem par nelūgtu starpniecību," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

Nepārprotami ir centieni kaitēt situācijas normalizācijai Baltkrievijā, piezīmēja Lavrovs. "Tam ir daudz piemēru – gan pūles radikalizēt tā saucamos protestu dalībniekus, sabotāžas un valsts nodevības aicinājumi, kas cita starpā skan no ārzemēm," piebilda diplomāts.

Opozīcijas akcijas Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanām augustā. CVK dati liecina, ka tajās uzvarējis Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija nepiekrita balsojuma rezultātiem, aicināja organizēt atkārtotas vēlēšanas un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai". Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra saskatīja šajos soļos draudus valstiskumam un ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu par varas sagrābšanas aicinājumiem. Virkne opozīcijas aktīvistu valsti pametuši, vairāki ir aizturēti.

Varasiestādes vērtē, ka protesti Baltkrievijā iegūst radikālu raksturu. Lavrovs atzīmēja, ka baltkrievu opozīcija tiek aktīvi finansēta un mudināta turpināt tamlīdzīgu bezkompromisa līniju.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti