Kodolizmēģinājumi. Foto no arhīva.

"Kodolbumba" Salaspilī pagaidīs: VARAM iztērējusi miljonus filmām un "okupācijai"

71
(atjaunots 14:02 20.05.2019)
Ārvalstu filmu uzņemšana, kvadriciklu iegāde un dīvainu nacionālo ideju uzturēšana izrādījusies svarīgāka nekā patiesi radioaktīvā piesārņojuma draudi.

RĪGA, 19. maijs — Sputnik. 2018. gadā tika oficiāli pārtraukts Salaspils kodolreaktora demontāžas un kodolatkritumu glabātavas būvdarbu iepirkums.

Ziņots, ka reaktora demontāžas iepirkums, ko izsludināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, ir atcelts, jo vēl nav sākti kodolatkritumu glabātavas būvdarbi. Savukārt to lemts necelt, jo uzņēmēju piedāvātā cena būtiski pārsniedza budžetu, ko šiem nolūkiem atvēlējusi valsts.

Tātad kodolreaktors, ko jau sen plānots likvidēt, vēl joprojām pastāv. Nav pamata domām, ka objekts ir drošs, pat neskatoties uz to, ka reaktora urāna serdeņi izvesti uz Krieviju pārvaldībai.

Reaktora katls un metāla tvertnes ar radioaktīvo ūdeni, kas agrāk tika izmantotas reaktora dzesēšanai, ir palikuši – simt kubikmetri radioaktīvā ūdens un atkritumu.

Miljoni aizplūst, radiācija paliek

Valsts kontrole pēc reaktora revīzijas cēla trauksmi – valsts komisija konstatēja virkni kļūdu, kas pieļautas objekta likvidācijas procesā. Galu galā valsts komisija bija šausmās: netālu no Rīgas atrodas bīstams radioaktīvs objekts, bet kompetentajām iestādēm nav ne jausmas, kā no tā atbrīvoties.

Taču arī tas vēl nav viss. Noskaidrojies, ka Salaspils reaktora likvidācijai pastāvīgi piešķirti miljoniem eiro, un šie līdzekļi ar apskaužamu pastāvību tika atvēlēti citiem mērķiem. Spriežot pēc informācijas, kas 16. maijā publicēta Valsts kontroles mājaslapā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas regulāri saņēma miljoniem eiro likvidācijai, tērējusi naudu jebkādiem citiem mērķiem, tikai ne tam, kas vajadzīgs.

Piemēram, ziņots, ka 8,2 milj. eiro, kas paredzēti Salaspils kodolreaktora likvidācijai, tika iztērēti ārvalstu filmu uzņemšanai, VDK dokumentu digitalizācijai, kvadraciklu iegādei un citām "svarīgām" lietām.

Precizēts, ka tikai 2015. gadā vien VARAM saņēma 3,3 milj. eiro reaktora likvidācijai, taču 84% naudas nez kāpēc iztērēti citām vajadzībām.

Kino, VDK, "okupācija"

Līdztekus izdevumiem ārvalstu filmu uzņemšanai un VDK arhīvu digitalizācijai, nauda atvēlēta arī kvadraciklu un apvidus auto iegādei, programmatūras licenču iegādei, informācijas sistēmu modernizācijai, jaunas datortehnikas iegādei un esošās nomaiņai, ministrijas ēkas remonta būvprojekta izstrādei un forumu organizācijai.

Taču 2018. gadā ministrija atkal saņēma naudu reaktora likvidācijai, - 724 tūkstošus eiro. Taču arī tos izmantoja citiem mērķiem. Nauda tika novirzīta "padomju okupācijas" upuru memoriālā kompleksa celtniecībai un reemigrācijas koordinatoru darbam.

Interesantākais ir tas, ka nauda atvēlēta arī Salaspils kodolreaktora tālākai uzturēšanai – tas taču nav likvidēts. Reaktora uzturēšanai nepieciešami 150 tūkstoši eiro gadā.

Salaspils kodolreaktors uzbūvēts 1961. gadā. Tā teritorija plešas 4,2 hektāru platībā. 1973.-1974.gg. notika reaktora rekonstrukcija, 1998. gadā tas tika apturēts. Kopš tā laika rit likvidācija. Valdība plānoja noslēgt AES demontāžu līdz 2015. gadam, taču ekonomikas problēmu un finansējuma trūkuma dēļ darbs netika veikts pilnībā.

Latvijas Fukusima

Jau 2014. gadā Latvijas Universitātes eksperti atzīmēja, ka tvertnēs ar radioaktīvo ūdeni, kas palikušas reaktorā, jebkurā mirklī var rasties sūce, jo notiek korozija. Tādā gadījumā radioaktīvais ūdens nokļūs Daugavā, un Latvijā notiks ekoloģiskā katastrofa, līdzīga tai, kas notika "Fukusimā".

Interesanti, ka Salaspils reaktora teritorija ir aktuāla zinātniekiem, jo tur oficiāli atļauts strādāt ar augstu enerģiju avotiem un pētīt radioaktīvo starojumu. Tāpēc pētnieki piedāvājuši vairākus variantus tam, ko tālāk darīt ar Salaspils kodolreaktoru, ieskaitot eirofondu līdzekļu piesaisti.

2018. gadā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludināja Salaspils kodolreaktora likvidācijas iepirkumu. Pieteiktā darbu vērtība – 4,576 milj. eiro. Ziņots, ka kodolreaktora likvidācijas darbi ietver būves un visu tās komunikāciju demontāžu, atkritumu utilizāciju, reaktora teritorijas un apkaimes, kā arī gruntsūdeņu piesārņojuma izpēti, ieteikumu izstrādāšanu teritorijas sanācijai un apzaļumošanai.

Taču, kā jau ziņots, vēlāk demontāžas iepirkums tika oficiāli apturēts.

71
Pēc temata
Černobiļas mācība: Latvija atceras tos, kurš ar savas dzīvības cenu glāba pasauli
Šeit dzīvot nevar: Černobiļas zona 31 gadu pēc katastrofas
Restaurēts videoieraksts, kurā redzams pirmais kodolbumbas sprādziens
Černobiļa un mirusī pilsēta Pripete