Egils Levits

Latvijas prezidenta kandidāts: latviešu nācijas pastāvēšana nav pašsaprotama

127
(atjaunots 08:19 17.05.2019)
Egils Levits, kurs tiek uzskatīts par Latvijas prezidenta posteņa galveno pretendentu, uzskata, ka valdības uzdevums ir veidot solidāru sabiedrību uz valodas un kultūras kopības un piederības sajūtas pamata.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Latvijas prezidenta kandidāts Egils Levits uzskata, ka valstij jāsaprot tās vieta globālajā pasaulē, jānosprauž reāli mērķi un jāpanāk to īstenošana. Globalizētajā pasaulē latviešu nācijas un Latvijas valsts ilgtspējīga pastāvēšana nav pašsaprotama, par to ir jādomā, un par to ir jārūpējas jau tagad.

"Mūsu pozīciju pasaulē ir svarīgi apzināties, lai reāli izvērtētu to, ko mēs varam patiešām sasniegt, un nevis celtu gaisa pilis vai lauzītu rokas izmisumā. Un par pamatu ņemot mūsu pašu ļaudis, mūsu spējas un potenciālu, apzinoties mūsu trūkumus un konsekventi strādājot pie to mazināšanas," teica Levits intervijā izdevumam Neatkarīgā rīta avīze.

Valsts prezidentam, pēc jurista domām, ir jābūt neatkarīgam, "jāredz mērķi, kurus Latvija ar zināmu piepūli, taču reāli nākamajā desmitgadē varētu īstenot". "Es piedāvātu trīs galvenos virzienus: pirmkārt, solidaritāti, otrkārt, piederību, un treškārt, modernu valsti," apliecināja Levits.

Solidaritāte un sociālais taisnīgums

Levits uzsvēra, ka Latvijas sabiedrība šobrīd ir ļoti nevienlīdzīga – nedaudzi bagātnieki un liels mazturīgo slānis. Ievērojama daļa sabiedrības jūtas atstumta un atsvešināta. Pie tam Satversmē teikts, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, un solidaritāte ir viena no tās pamatvērtībām.

Viņa izpratnē solidaritātes politika nenozīmē vienkāršu ienākumu pārdali, palielinot nodokļu progresivitāti un paaugstinot pabalstus un pensijas. "Gudra solidaritātes politika nozīmē arī radīt cilvēkiem vienlīdzīgas iespējas ar savu darbu gūt ienākumus. Te it sevišķi pieder arī rūpes par bērniem, vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Tāpat šeit pieder veselības aprūpe un citi sociālie pakalpojumi, kas vienlīdzīgi pieejami visiem," skaidroja Levits.

Solidaritātes aspektā prezidenta kandidāts pievērsa uzmanību mājokļu politikas nepieciešamībai. "Tirgus spēj nodrošināt dārgus mājokļus, taču piedāvājumā praktiski nav lētu mājokļu - gan jaunu, gan moderni izremontētu, kurus varētu atļauties cilvēki ar vidējiem ienākumiem, it sevišķi jaunas ģimenes. Šāda solidaritātes politikas virziena ieviešana veicinātu gan vidusslāņa attīstību, gan ekonomiski nepieciešamo mobilitāti Latvijas robežās," apgalvoja Levits.

Tāpat viņš uzskata par svarīgu cīnīties ar ēnu ekonomiku un korupciju, jo likumpārkāpēji iedzīvojas uz godīgo cilvēku rēķina.

"Ja pareizi un konsekventi tiek īstenots "bezkompromisa tiesiskums", kā tas teikts šīs valdības deklarācijā, tad arī šī diezgan ielaistā sērga ir ārstējama. Cilvēki ir izslāpuši pēc taisnīguma!" ir pārliecināts Egils Levits.

Piederība

Runājot par piederību, Levits citēja filozofu Isaiju Berlinu, kurš uzskatīja: cilvēkam ir dabiska vēlme piederēt kopienai, kurā viņš atpazīst sevi un kurā viņš sevi veido dialogā ar citiem. Vēlme piederēt, būt iekļautam tātad ir cieši saistīta ar identitāti.

Pārnesot filozofa atziņu uz politiskajām reālijām, Levits konstatēja, ka "mūsu piederība latviešu nācijai, kuras valodā, kultūrā un vēsturiskajā atmiņā mēs sevi paši atpazīstam, ir priekšnosacījums Latvijas valsts pastāvēšanas jēgai".

Pie tam latviešu nācija, tāpat kā jebkura nācija, ir ļoti daudzveidīga – katrs ir ir atšķirīgs un vienreizējs, taču visus vieno latviešu valoda, kultūra un vēsturiskā atmiņa, bet jo īpaši - kopējā piederības apziņa, atzīmēja Levits.

Pēc viņa domām, latviskumu nevajag uzspiest, tas jāpiedāvā, tāpēc vienota skolu sistēma valsts valodā ir ļoti svarīga Latvijas sabiedrības sašķeltības mazināšanai.

"Latvijas informatīvajai telpai, kur mēs strīdamies un risinām mūsu problēmas, ir jābūt pieejamai visiem, un vienota skolu sistēma to veicinās. Savukārt vai tie cilvēki, kuri jūtas piederīgi kādai mazākumtautībai, grib paturēt un kopt savu atšķirīgo nacionālo identitāti, ir brīvas izvēles jautājums. Latvijas valsts respektē mazākumtautības. Tādēļ cita dzimtā vai ģimenes valoda būtu jāpiedāvā skolā kā priekšmets," uzskata Levits.

"Piederības virzienam ir arī ārējā dimensija - mēs kā latvieši un Latvijas iedzīvotāji apzināmies, ka esam Eiropas kultūrtelpas sastāvdaļa un Eiropas Savienības dalībvalsts," piebilda Levits.

Mūsdienu valsts

Valodu , kultūru un teritoriju Latvijas iedzīvotāji saņēmuši mantojumā no iepriekšējām paaudzēm, un tagadējās paaudzes uzdevums ir šo mantojumu nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Tomēr globalizētajā pasaulē latviešu nācijas un valsts ilgtspējīga pastāvēšana nav vairs pašsaprotama. Par to ir jādomā, un par to ir jārūpējas, uzskata Levits.

Šim nolūkam viņš uzskata par nepieciešamu apņēmīgi likvidēt jau zināmos trūkumus, veicināt ekonomisko izaugsmi, kuras pamatā ir kvalitatīva izglītība un inovācijas, kā arī altīvi piedalīties Eiropas un visas pasaules jautājumu apzinašanā un risināšanā.

127
Pēc temata
Latvijas prezidenta vēlēšanas: Levitu ir gatavs atbalstīt 41 deputāts
Levits atzina: Rīgai nav savas politikas attiecībā uz KF, Latvija nav tik spēcīga
Latvijā Levitam ir vairāk pretinieku, nekā atbalstītāju
Levits parādīs, kurp iet. Latvijā gandrīz noskaidrojies nākamais prezidents
Parkomāts

Rīgas centrā vairākas reizes pieaugs stāvvietu cenas: iedzīvotāju domas dalās

7
(atjaunots 17:39 29.09.2020)
Sociālo tīklu lietotāji sadalījās divos flangos: vieni uzskata, ka stāvvietu sadārdzināšanās Vecrīgā nāks par labu pilsētai, savukārt citi sašutuši par šādu nekārtību; kādas vēl izmaiņas sagaida pilsētu no 2020. gada 1. oktobra.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Sociālajos tīklos Rīgas iedzīvotāju ir izveidojuši plašu diskusiju saistībā ar stāvvietu cenu kāpumu galvaspilsētas centrā. Cilvēki sūrojas, ka visas stāvvietas apkārt Vecrīgai iekļaus vienotajā tarifu zonā R, kur par pirmo stundu nāksies maksāt 5 eiro, lai gan agrāk šī summa bija divas reizes zemāka, savukārt no otrās stundas stāvvietas maksa palielinās līdz 8 eiro stundā.

Zem attiecīgas publikācijas vienā no Twitter grupām daži komentētāji neatstāja bez uzmanības jauno Rīgas domes sasaukumu, apsūdzot visos grēkos tieši viņus, taču citi norādīja, ka tā vēl nav paspējusi uzsākt darbu. Viens no komentētājiem norādīja, ka būtu vērts padomāt par pazemes vai daudzstāvu autostāvvietu būvniecību, nevis cenu celšanu.

​"No ko lai saka, ceļš uz elli bruģēts ar labiem nodomiem, piedodiet, šoreiz gan ar stulbiem," piebilda nevienaldzīgais lietotājs.

​Lietotājs ar segvārdu sarkanakmens uzrakstīja, ka tādā garā arī gājējiem ir jāievieš maksa.

​Taču atradās arī tādi, kas nopriecājās par šādu varasiestāžu lēmumu. Viņuprāt, tas samazinās mašīnu skaitu pilsētas centrā, kā arī cels ekoloģija līmeni.

Iepriekš kļuva zināms, ka no 1. oktobra mainīsies "Rīgas satiksmes" maksas autostāvvietu lietošanas noteikumi. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, samazinātu maksu par autostāvvietu varēs veikt arī ar bankas konta starpniecību. Tāpat no ceturtdienas tiks samazināta B autostāvvietu zonas teritorija, kā arī izmaiņas skars R autostāvvietas zonu.

Vairs nav nepieciešamības izmantot SMS apmaksas sistēmas lietotāja uzlīmes. Izmaiņas skārušas arī autostāvvietu lietošanu svētku dienās un darbdienās. Tā, piemēram, gadījumā, ja svētku diena tiek pārcelta uz darbdienu, tad maksa par stāvvietu netiek iekasēta, savukārt, ja darbdiena tiek pārcelta uz brīvdienu, tad, tieši pretēji, tiek iekasēta. Plašāku informāciju par izmaiņām iespējams atrast "Rīgas satiksmes" mājaslapā.

7
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Vai jācieš būs autovadītājiem? Autostāvvietu īpašnieki neuzstādīja jaunos kases aparātus
"Man, latvietim, bija kauns": Gobzems pastāstīja, par ko nākas sarkt Latvijā
Taksometru stāvvietas Rīgas mikrorajonos atdos iedzīvotājiem to nevajadzīguma dēļ
Pikets pie Saeimas ēkas, foto no arhīva

Valsts kancelejas vadītājs pastāstīja, kad Latvija var atgriezt ierobežojumus Covid-19 dēļ

9
(atjaunots 17:33 29.09.2020)
Pēdējo 14 dienu laikā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits Latvijā pirmo reizi kopš aprīļa ir pārsniedzis 10 uz 100 000 iedzīvotāju, taču epidemiologi pagaidām neiesaka atjaunot ierobežojumus visā valsts teritorijā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību Latvijā pasliktinās, taču tā nav tik kritiska, lai ieviestu ierobežojumus visā valstī, Pārresoru koordinācijas darba grupa negrasās par to lūgt valdību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, vēsta BNN.

Viņš atzīmēja, ka Veselības ministrijas speciālisti un epidemiologi atzīmē: šobrīd iespējams noteikt inficēšanās ķēdes un noskaidrot kontaktpersonas. Un lai gan saslimšanas gadījumu skaits pieaug, uzliesmojumus ir iespējams norobežot.

Darba grupa uzskata, ka uzsvars ir jāliek uz to, lai sabiedrībā pieaug drošības pasākumu, tai skaitā sociālās distancēšanās, kā arī elementāru higiēnas noteikumu, piemēram, biežas roku mazgāšanas ievērošanas nozīmīguma apzināšanās.

"Ja mēs kā sabiedrība spēsim apzinīgāk ievērot piesardzības pasākumus, mums ir lielākas izredzes sabremzēt vai pat samazināt lēnām pieaugošo ar Covid-19 saslimušo līkni," uzsvēra Citskovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka saslimšanas uzliesmojumi šobrīd tiek fiksēti darba kolektīvos. Šajā sakarā Veselības ministrija ir izstrādājusi un tuvākajā laikā nosūtīs darba devējiem rekomendācijas par to, kā organizēt darbu Covid-19 apstākļos, jeb: kam ir jāpievērš uzmanība gan publiskā, gan privātā sektora darbiniekiem.

Citskovskis uzsvēra, ka atšķirībā no situācijas, kura bija pavasarī, kad ierobežojošie pasākumi tika ieviesti visā valstī, šobrīd tiek rīkoti tieši pasākumi. Tā, piemēram, ja Covid-19 uzliesmojums tiek atzīmēts kādā no uzņēmumiem, darbs tiek veikts tieši ar šo kompāniju, tās darbiniekiem, administrāciju un citām saistītām personām.

"Ja mēs redzēsim, ka situācija turpina attīstīties strauji un ar mērķētu pieeju nepietiks, tad būs jāliek lietā ierobežojošie pasākumi visā valstī," piebilda Citskovskis.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 1 miljons cilvēku nomira, savukārt gandrīz 24,9 miljoni – izveseļojās.

9
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijā miris vēl viens cilvēks ar Covid-19, atklāti 32 jauni inficēšanās gadījumi

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

0
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams