Egils Levits

Latvijas prezidenta kandidāts: latviešu nācijas pastāvēšana nav pašsaprotama

125
(atjaunots 08:19 17.05.2019)
Egils Levits, kurs tiek uzskatīts par Latvijas prezidenta posteņa galveno pretendentu, uzskata, ka valdības uzdevums ir veidot solidāru sabiedrību uz valodas un kultūras kopības un piederības sajūtas pamata.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Latvijas prezidenta kandidāts Egils Levits uzskata, ka valstij jāsaprot tās vieta globālajā pasaulē, jānosprauž reāli mērķi un jāpanāk to īstenošana. Globalizētajā pasaulē latviešu nācijas un Latvijas valsts ilgtspējīga pastāvēšana nav pašsaprotama, par to ir jādomā, un par to ir jārūpējas jau tagad.

"Mūsu pozīciju pasaulē ir svarīgi apzināties, lai reāli izvērtētu to, ko mēs varam patiešām sasniegt, un nevis celtu gaisa pilis vai lauzītu rokas izmisumā. Un par pamatu ņemot mūsu pašu ļaudis, mūsu spējas un potenciālu, apzinoties mūsu trūkumus un konsekventi strādājot pie to mazināšanas," teica Levits intervijā izdevumam Neatkarīgā rīta avīze.

Valsts prezidentam, pēc jurista domām, ir jābūt neatkarīgam, "jāredz mērķi, kurus Latvija ar zināmu piepūli, taču reāli nākamajā desmitgadē varētu īstenot". "Es piedāvātu trīs galvenos virzienus: pirmkārt, solidaritāti, otrkārt, piederību, un treškārt, modernu valsti," apliecināja Levits.

Solidaritāte un sociālais taisnīgums

Levits uzsvēra, ka Latvijas sabiedrība šobrīd ir ļoti nevienlīdzīga – nedaudzi bagātnieki un liels mazturīgo slānis. Ievērojama daļa sabiedrības jūtas atstumta un atsvešināta. Pie tam Satversmē teikts, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, un solidaritāte ir viena no tās pamatvērtībām.

Viņa izpratnē solidaritātes politika nenozīmē vienkāršu ienākumu pārdali, palielinot nodokļu progresivitāti un paaugstinot pabalstus un pensijas. "Gudra solidaritātes politika nozīmē arī radīt cilvēkiem vienlīdzīgas iespējas ar savu darbu gūt ienākumus. Te it sevišķi pieder arī rūpes par bērniem, vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Tāpat šeit pieder veselības aprūpe un citi sociālie pakalpojumi, kas vienlīdzīgi pieejami visiem," skaidroja Levits.

Solidaritātes aspektā prezidenta kandidāts pievērsa uzmanību mājokļu politikas nepieciešamībai. "Tirgus spēj nodrošināt dārgus mājokļus, taču piedāvājumā praktiski nav lētu mājokļu - gan jaunu, gan moderni izremontētu, kurus varētu atļauties cilvēki ar vidējiem ienākumiem, it sevišķi jaunas ģimenes. Šāda solidaritātes politikas virziena ieviešana veicinātu gan vidusslāņa attīstību, gan ekonomiski nepieciešamo mobilitāti Latvijas robežās," apgalvoja Levits.

Tāpat viņš uzskata par svarīgu cīnīties ar ēnu ekonomiku un korupciju, jo likumpārkāpēji iedzīvojas uz godīgo cilvēku rēķina.

"Ja pareizi un konsekventi tiek īstenots "bezkompromisa tiesiskums", kā tas teikts šīs valdības deklarācijā, tad arī šī diezgan ielaistā sērga ir ārstējama. Cilvēki ir izslāpuši pēc taisnīguma!" ir pārliecināts Egils Levits.

Piederība

Runājot par piederību, Levits citēja filozofu Isaiju Berlinu, kurš uzskatīja: cilvēkam ir dabiska vēlme piederēt kopienai, kurā viņš atpazīst sevi un kurā viņš sevi veido dialogā ar citiem. Vēlme piederēt, būt iekļautam tātad ir cieši saistīta ar identitāti.

Pārnesot filozofa atziņu uz politiskajām reālijām, Levits konstatēja, ka "mūsu piederība latviešu nācijai, kuras valodā, kultūrā un vēsturiskajā atmiņā mēs sevi paši atpazīstam, ir priekšnosacījums Latvijas valsts pastāvēšanas jēgai".

Pie tam latviešu nācija, tāpat kā jebkura nācija, ir ļoti daudzveidīga – katrs ir ir atšķirīgs un vienreizējs, taču visus vieno latviešu valoda, kultūra un vēsturiskā atmiņa, bet jo īpaši - kopējā piederības apziņa, atzīmēja Levits.

Pēc viņa domām, latviskumu nevajag uzspiest, tas jāpiedāvā, tāpēc vienota skolu sistēma valsts valodā ir ļoti svarīga Latvijas sabiedrības sašķeltības mazināšanai.

"Latvijas informatīvajai telpai, kur mēs strīdamies un risinām mūsu problēmas, ir jābūt pieejamai visiem, un vienota skolu sistēma to veicinās. Savukārt vai tie cilvēki, kuri jūtas piederīgi kādai mazākumtautībai, grib paturēt un kopt savu atšķirīgo nacionālo identitāti, ir brīvas izvēles jautājums. Latvijas valsts respektē mazākumtautības. Tādēļ cita dzimtā vai ģimenes valoda būtu jāpiedāvā skolā kā priekšmets," uzskata Levits.

"Piederības virzienam ir arī ārējā dimensija - mēs kā latvieši un Latvijas iedzīvotāji apzināmies, ka esam Eiropas kultūrtelpas sastāvdaļa un Eiropas Savienības dalībvalsts," piebilda Levits.

Mūsdienu valsts

Valodu , kultūru un teritoriju Latvijas iedzīvotāji saņēmuši mantojumā no iepriekšējām paaudzēm, un tagadējās paaudzes uzdevums ir šo mantojumu nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Tomēr globalizētajā pasaulē latviešu nācijas un valsts ilgtspējīga pastāvēšana nav vairs pašsaprotama. Par to ir jādomā, un par to ir jārūpējas, uzskata Levits.

Šim nolūkam viņš uzskata par nepieciešamu apņēmīgi likvidēt jau zināmos trūkumus, veicināt ekonomisko izaugsmi, kuras pamatā ir kvalitatīva izglītība un inovācijas, kā arī altīvi piedalīties Eiropas un visas pasaules jautājumu apzinašanā un risināšanā.

125
Pēc temata
Latvijas prezidenta vēlēšanas: Levitu ir gatavs atbalstīt 41 deputāts
Levits atzina: Rīgai nav savas politikas attiecībā uz KF, Latvija nav tik spēcīga
Latvijā Levitam ir vairāk pretinieku, nekā atbalstītāju
Levits parādīs, kurp iet. Latvijā gandrīz noskaidrojies nākamais prezidents
Panorāmas rats Amsterdamā

Lietuvas uzņēmums uzbūvēs Rīgā panorāmas ratu

3
(atjaunots 14:58 31.05.2020)
Panorāmas rata būvniecības projektam Uzvaras parkā Rīgā jābūt īstenotam līdz 2022. gada septembrim.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Izsoles laikā Lietuvas uzņēmums "RPR Operators" ieguva tiesības uzbūvēt Pārdaugavā Raņķa dambī panorāmas ratu, raksta Tvnet.lv.

Lēmumu par apbūvi Rīgas dome pieņēma jau 2019. gada jūlijā.

Izsole notika 2019. gada oktobrī. Par uzvarētāju kļuva Lietuvas kompānija, kura nodarbojas ar atrakciju un atpūtas parku būvniecību.

Pēc izsoles apbūvētājam nodeva zemesgabalu 5,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Uzvaras parkā, starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Saskaņā ar noteikumiem, panorāmas rata augstums nedrīkst pārsniegt 60 metrus. Kompānijai tiek dotas apbūves tiesības uz 30 gadiem.

Līdz 2021. gada 30. septembrim "RPR Operators" ir jāizstrādā un jāapstiprina panorāmas rata projekts, kurš ir jāsaskaņo ar departamentu. Būvniecības beigas ir ieplānotas līdz 2022. gada septembra beigām.

Pēc Rīgas Būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna sacītā, jau ir saņemta Lietuvas uzņēmuma būvniecības ideja par rata uzstādīšanu, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2020. gada 20. jūnijā.

3
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Poļu tūristi iedarbinājuši panorāmas ratu mirušajā Pripetē
Televizori un wi-fi augstumā: Ķīnā atklāts jauns panorāmas rats
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

3
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

3
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods
Kemeras pludmale, foto no arhīva

Turcijas pludmalēs aizliegs smēķēt cigaretes un ūdenspīpes

0
(atjaunots 15:29 31.05.2020)
Jaunievedums ir saistīts tai skaitā ar to, ka, novācot izsmēķus, apkopējiem nāktos tos aiztikt, un tas ir papildu risks.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. No 1. jūnija Turcijā oficiāli tiek atvērti parki, kafejnīcas, restorāni, baseini un pludmales, taču tie strādās pēc jauniem noteikumiem, vēsta RIA Novosti.

Vislielāko Antālijas pludmali Konjaalti rajonā, kura ir vairāk nekā 6 kilometrus gara, sāka iekārtot četru dienu komandantstundas laikā, kura noslēdzās 27. maijā.

Pludmale
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Sauļošanās krēslus uzstādīs, ņemot vērā 9 kvadrātmetru platību uz vienu ģimeni. Pēc katra tūrista tās dezinficēs, taču vietai ir jāpaliek brīvai ne mazāk par 20 minūtēm. Sauļoties uz saviem dvieļiem un kur gribas atpūtniekiem aizliegs.

Arī smēķēt pludmalē tagad nedrīkstēs. Jaunievedums ir saistīts tai skaitā ar to, ka, novācot izsmēķus, apkopējiem nāktos tos aiztikt, un tas ir papildu risks. Tiesa, aizliegums skāris arī ūdenspīpes.

Informācijas par to, kādi ūdens sporta veidi būs pieejami, pagaidām nav. Pašlaik ir atjaunoti tikai jūras izbraucieni.

Turcijas viesnīcas, kuras ir izgājušas antikoronavīrusa sertifikāciju, var atvērties jūnijā, taču lēmums paliek īpašnieku pārziņā. Starptautiskie reisi tiks atjaunoti pakāpeniski.

0
Tagi:
smēķēšana, tūrisms, Turcija
Pēc temata
Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas
Cilvēki velk maskas un atgriežas pie ierastās dzīves: Eiropa samazina ierobežojumus