Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

Kariņš: novadu reforma nāks par labu iedzīvotājiem

61
(atjaunots 10:45 10.06.2019)
Vides ministrijas publicētais administratīvi teritoriālās reformas projekts varētu mainīties, taču būtiski grozījumi nav gaidāmi.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Novaru reforma nesīs iedzīvotājiem uzlabojumus, apgalvoja premjerministrs Krišjānis Kariņš intervijā LTV.

Premjers uzskata, ka iedzīvotājiem nevajadzētu ciest novadu reformas rezultātā, tās mērķis ir pilnīgi pretējs. Viņš pauda pārliecību, ka novadu reforma dos uzlabojumus iedzīvotājiem, līdz ar valsts pārvaldes modeļa maiņu.

Pagaidām cilvēki piedāvāto reformu vērtē pārvarā skeptiski, jo nevēlas pārmaiņas. Premjers aicināja padomāt par mērķi, ko iecerēts īstenot uz jaunā modeļa rēķina. Kariņš ir pārliecināts: ja cilvēkiem jautātu, vai viņi vēlas uzlabojumus, vairums atbildētu apstiprinoši.

Ministru prezidents piebilda, ka paralēli novadu reformai notiek darbs pie skolu tīkla reformas.

"Šai reformai, skolu tīklojumam ir jāsaiet kopā ar mūsu novadu reformu," teica Kariņš un piebilda, ka līdz ar skolu tīkla reformu tiks rasts finansējums pedagogu algu palielināšanai.

Kariņš piezīmēja, ka VARAM publiskotais piedāvājums ir tikai reformas pirmais uzmetums. Drīzumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti dosies uz reģioniem un uzklausīs viedokli, bet pēc sarunām, iespējams, iesniegs koriģētu reformas modeli.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce intervijā LTV apstiprināja, ka publiskotais piedāvājums var mainīties.

"Mēs neesam iecirtīgi, neesam stūrgalvīgi, to var veidot arī citādāku. (..) Mēs, iespējams, piedāvāsim citu modeli. Bet nebūs tā, ka 119 pašvaldību vietā mūsu piedāvājums būs 117 pašvaldības. Samazinājums tāpat būs būtisks, nozīmīgs," atzīmēja ministrs.

Latvijā šobrīd ir 119 pašvaldības, savukārt 59 no tām neatbilst likumā "Par pašvaldībām" noteiktajām prasībām. Kaut arī pašvaldības savā starpā ļoti atšķiras, to funkcijas ir vienādas, līdz ar to nevienlīdzība pašvaldību starpā turpina pieaugt. Reformas mērķis ir atrisināt šo problēmu.

Līdz 2021. gadam Latvijā pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz 35 pašvaldībām, un pašvaldības plānots veidot ap reģionālās nozīmes attīstības centriem. Beidzamais pašvaldību skaits var mainīties atkarībā no apspriešanas rezultātiem. 14. maijā apstiprinātajā VARAM ziņojumā nostiprināti reformas mērķi – valsts attīstības un iedzīvotāju labklājības veicināšana. Turklāt, iestāde apņemas izanalizēt iepriekšējās 2009. gada teritoriālās reformas sekas. Konsultācijas ar pašvaldībām turpināsies līdz 2019.gadam.

61
Pēc temata
Latvijas administratīvi teritoriālā reforma: galvenās izmaiņas
Mazpilsētu pagrimums vai izlīdzināšana: ko Latvijai atnesīs reģionālā reforma
Vairāk vai mazāk: netop skaidrs, cik būs pašvaldību pēc reformas

Kārtējais iegruvums Latvijā: glābējiem nācies vilkt ārā no bedres zirgu

5
(atjaunots 13:45 11.07.2020)
Ja Rīgā zemē ielūzt mašīnas, tad Daugavpils apkaimē zemē iebrūk zirgi! Dzīvnieks iekrita bedrē, kura izveidojās vietā, kur iepriekš atradās ēka.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Pēdējā laikā Rīgā arvien biežāk tiek saņemtas ziņas par to, ka kārtējā mašīna ielūzusi bruģī vai asfaltā. Taču šoreiz līdzīga nelaime piedzīvota Daugavpils apkaimē. Un nevis mašīnai, bet zirgam.

Ar zāli apaugusī vieta, likās, neslēpa sevī nekādas briesmas. Taču iekāpjot tajā, dzīvnieks iebruka zemē, turklāt tā, ka zirga izpestīšanai nācies saukt palīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).

Atbrauca glābēji un ar virvju palīdzību pacēla zirgu no divus metrus dziļās šaurās pagraba bedres.

Izrādījās, ka agrāk šajā vietā, kur ganījās zirgs, bijusi ēka. Taču laiks pārvērta zemesgabalu, uz kura atradās šī ēka, ar zāli apaugušā kvadrātā. Savukārt pagrabtelpas nekur nepazuda. Un tajās zirgs arī iegāzās.

Glābēji aicina ievērot piesardzību vietās, kur agrāk atradās ēkas. Jo lamatās, kas līdzinās tām, kurās iekrita zirgs, var iekrist arī cilvēks.

5
Tagi:
ugunsdzēsēji
Pēc temata
Latvijā jauns rekords: 98 kūlas ugunsgrēki diennakts laikā
Pieci sarunas temati ar bērniem par vasaras brīvlaiku
Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem
Dzintara figūriņa. Foto no arhīva

"Sadalīja" KF un aizmirsa, ka cilvēki jāēdina: Lindermans par Latviju, kur caursita dibenu

6
(atjaunots 12:07 11.07.2020)
Krievu diskriminācijas kampaņa Latvijā, "sadalījums" Nacionālās apvienības deputāta Twitter lapā un Rīgas domes vēlēšanas. Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins runā par visasākajiem tematiem.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Saeimas Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā likumu par starptautiskajām skolām. Partija "Saskaņa" nobalsoja par šo likumu ar balsu vairākumu, un tur apgalvo, ka nekāda sakara ar krieviem tam nav. Vai ir vērts ticēt "saskaņiešiem"?

Par to un ne tikai runā publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins Sputnik Latvija iknedēļas notikumu apskatā.

Latviešu valodai ar to nav sakara

Lindermans paskaidroja, ka Saeimā cauri izvestais likums par starptautiskajām skolām reglamentē ārvalstu pilsoņu skolu izveidošanas kārtību Latvijas Republikas teritorijā. Un šis likums sniedz tiesības atvērt skolas tikai Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Krievijas un citas valstis paliek aiz borta.

"Saskaņa" absolūtā vairākumā nobalsoja par un atbalstīja šo likumu. Kāda tad ir partijas loģika, kura it kā aizstāv krievu intereses Latvijā?

Lindermans paskaidroja, ka viņi spriež, orientējoties uz Latvijā pastāvošo latviešu valodas monopolu. Un, saskaņā ar šo pozīciju, iespējai pasniegt valstī citās valodās – angļu, turku, somu, it kā jāiztaisa caurums šī monopola fundamentā un kaut kādā attālā nākotnē jānoved pie tā, ka arī krievu valodā Latvijā atļaus mācīt.

Taču Lindermans uzskata, ka tas ir "bērnišķīgs arguments". Jo nav nekādas saiknes starp to, ka Latvijā leģitimēja pasniegšanu angļu un turku valodā un krievu valodas temata virzību. Tātad "saskaņiešiem" absolūti nav taisnība, un viņi vienkārši manipulē ar apziņu.

Taču vēl sliktāks ir tas, ka šis likums pašos pirmsākumos ir diskriminējošs. Ja valsts pieņem lēmumu, kurš paplašina angļu un franču valodas tiesības, taču nepieņem krievu valodu, lai gan tajā dzīvo vairāk nekā 30% krievvalodīgo, tad tā ir diskriminācija. Un tas ir fakts.

"Un likuma raksturs tīri pragmatiski gūst ārkārtīgi diskriminējošu raksturu. Tātad motivācija šī likuma pieņemšanai ir diskriminēt krievus, nevis sagraut latviešu valodas monopolu. Tādēļ "Saskaņa" faktiski nobalsoja par likumu, kurš pašos pirmsākumos diskriminē krievu iedzīvotājus," uzsvēra Lindermans.

Taču publicists atzīmēja, ka vēstniecību skolas šis jautājums neskar. Lindermans atzina, ka tas, ko viņš teica iepriekšējā raidījumā attiecībā uz Krievijas vēstniecības Latvijā skolas izveidošanas aizliegumu, ir nekorekti. Tiesa, publicists norāda, ka ar to likums par starptautiskajām skolām nekļūst mazāk diskriminējošs.

"No politiskā viedokļa šis likums iekļaujas koncepcijā – viss no Krievijas nākošais nozīmē sliktu. Un es uzskatu, ka tādai partijai kā "Saskaņa" nebūtu jābalso par šādiem likumiem," atzīmēja publicists.

Nepiepildāmie sapņi

Tikmēr deputāts Aleksandrs Kiršteins no Nacionālās apvienības, kurš ir pazīstams ar saviem skandalozajiem izlēcieniem attiecībā pret Krieviju, padalījās ar Twitter lietotājiem kāda vācu ģeogrāfa kartē, kurā Krievija ir sabrukusi, bet tās teritorija ir sadalīta starp tās kaimiņvalstīm.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" uzdeva dzēlīgu jautājumu lietotājiem deputāts.

​Ko var sacīt par latviešu politiķiem, kuri sapņo šādus sapņus?

Lindermans uzskata, ka latviešu nacionālradikāļiem šāda karte ideāli iekļaujas latviskās Latvijas koncepcijā, kura vairs nav tilts starp Krieviju un Rietumiem.

Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva
Sputnik / Sergey Melkonov

"Tātad, ja Latvija – tas nav tilts starp Krieviju un Rietumiem, tad tas ir cietoksnis, kurš sadumpojies austrumu kaimiņa virzienā. Pēc šādas loģikas būtu labi, lai potenciālais "ienaidnieks" sabrūk dažādās valstīs. Un šī ideja nav jauna. Amerikāņiem arī bija plāni veicināt vienotās padomju telpas sabrukumu, varbūt, tagad arī Krievijas. Tikai mūsdienu apstākļos tas nav iespējams. Spēcīgas valstis tiecas kontrolēt procesus citās valstīs, nevis teritoriju ar cilvēkiem, kuri ir jāēdina," paskaidroja situāciju Lindermans.

Viņaprāt, Kiršteins ir nevis vienkārši politiski nekorekts jokdaris, bet gan sava veida daļas latviešu nacionālistu zemapziņas vēlmes rupors. Kuri redz sadrumstalotā Krievijā kaut kādu perspektīvu priekš sevis.

"Atliek atminēties vien Starpjūru projektu, saskaņā ar kuru daļai Krievijas teritoriju šajā Starpjūrā ir jābūt iekļautām. Tikai tas viss ir nereāli. Turklāt mazajām Baltijas valstīm ļoti patīk spēlēt militārisma spēles ar agresīviem izlēcieniem – no sērijas mēs esam mazi, taču mēs visiem parādīsim. Tā kā Kiršteina melnais humors paliek vienkārši ļauns melnais humors un nekas vairāk," atzīmēja publicists.

Visi uz vēlēšanām?

Tikmēr Rīgā jau sācies oficiālais aģitācijas periods Rīgas domes vēlēšanu gaidās, kuras ieplānotas 29. augustā. Kāda ir esošā situācija, kādas ir partiju izredzes?

Lindermans atgādināja, kad bija iecerēts stāsts ar Rīgas mēra Nila Ušakova nocelšanu no amata un domes atlaišanu, latviešu partijām bija zibenīgs plāns – ātri atbrīvoties no mēra, atlaist domi, iznīcināt "Saskaņu". Taču te iejaucās koronavīruss un vecā latviešu partiju hroniskā slimība – tās nespēja vienoties.

"Tām nav nekāda vienota līdera, kuru viņi varētu prezentēt cilvēkiem kā personu, kura var kļūt par jauno Rīgas saimnieku. Tādēļ šodien "Saskaņai" ir tāds pats reitings, kā pirms korupcijas skandāla. Plusā Latvijas Krievu savienība ir guvusi izredzes, un pat "Gods kalpot Rīgai!" var uz kaut ko cerēt," uzskata Lindermans.

Pēc viņa sacītā, tieši prognozēt kaut ko nav iespējams, taču faktiski situācija ir 50 pret 50. Pati par sevi "Saskaņa" neiegūs 30 mandātus, taču 20-22 mandātus iegūt var. Un ar kaut kādu sabiedroto var pacelties no dzelmes.

Publicists atzīmēja, ka "Saskaņa" izdarījusi likmi uz Konstantīnu Čekušinu – jaunu, visās nozīmēs patīkamu cilvēku, taču ne nekaunīgu. Un to var skatīt kā Ušakova reinkarnācijas mēģinājumu. Atliek tikai skatīties, kas no tā iznāks.

Savukārt krieviem, protams, svarīgākais jautājums skar skolas, bērnudārzus, izglītību krievu valodā. Un no pašvaldība ir atkarīgs tas, kā tas tiks īstenots.

 "Tāpēc es esmu par Latvijas Krievu savienību, kura cīnās par krievu izglītības saglabāšanu," godīgi atzinās publicists.

6
Tagi:
Rīgas dome, Latvija, Krievija
Pēc temata
Vai Latvija ir Krievijas civilizācijas daļa
Nevarat elpot – sāciet domāt: kāpēc akcija pret rasismu Rīgā kļuvusi par farsu?
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju