Rīgas panorāma

Transports, krāsnis un Sahāras putekļi: kāpēc Latvijai draud vairāku miljonu sods

83
(atjaunots 17:06 15.05.2019)
Aprīlī Rīgā bija 21 diena, kad gaisa piesārņojums pārsniedza normu, savukārt pēc ES standartiem, šādu dienu skaits gadā nedrīkst pārsniegt 35 dienas; ja situācija nemainīsies, Eiropas Komisija piedzīs no Latvijas desmitiem miljonu eiro.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Latvijai draud sods par gaisa piesārņojuma normas pārsniegšanu – Eiropas Komisija sākusi cieto putekļu daļiņu satura pārbaudi galvaspilsētas gaisā, vēsta TV3.

No atļautajām 35 dienām gadā, kad piesārņojums drīkst pārsniegt normu, Rīgā jau aprīlī šādu dienu skaits bija 21. Ja pārkāpums tiks apstiprināts, sods var sastādīt desmitiem miljonu eiro.

Gaisa piesārņošana
© Sputnik / Павел Лисицын

Par soda draudiem brīdina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) - Eiropas Komisija sāka pārkāpuma izmeklēšanas procedūru jau 2014. gadā, un šobrīd notiek pasākumu pārbaude, kurus Latvija veic, lai mazinātu piesārņojumu. Vissliktākie rādītāji ir Rīgā – visvairāk satura normu gaisā pārsniedz PM10 cietās putekļu daļiņas.

"Tīri objektīvi Rīgai ir jāsamazina putekļu emisiju piesārņojums. Tas ir, gan ierobežojot transporta plūsmas atsevišķās ielās, gan pārskatot individuālo apkures iekārtu izmantošanu, jo arī tas vairākās pilsētas vietās rada emisiju problēmas," uzskata VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Kaut arī šobrīd līdz 2020. gadam galvaspilsētā tiek īstenota gaisa kvalitātes uzlabošanas programma, ministrijā uzskata, ka Eiropas Savienības izvirzītos mērķus līdz nākamajam gadam Latvija nespēj sasniegt.

Rīgas domē nenoliedz, ka visus programmas mērķus sasniegt neizdosies, bet uzsver, ka darbs notiek.

"Tā ir gan satiksmes infrastruktūras pārbūve, satiksmes pārvirzīšana no centra pa dažādiem apvedceļiem. Arī pasākumi, kas attiecas ne tikai satiksmes, bet arī daļēji brīvostas darbībām. Arī uz kurināmā izmantošanu," norādīja Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.

Pēdējo gadu laikā pieļaujamā piesārņojuma pārsniegšanas dienu skaits Rīgā bijis mazāks, nekā 35 dienas gadā, pastāstīja Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Pēc ekspertu liecībām, šogad cieto putekļu daļiņu saturs gaisā paaugstinājies visā Latvijā.

"Tas saistīts ar savvaļas ugunsgrēkiem Ukrainā, arī ar Sahāras tuksneša putekļiem. Gada griezumā drīkst būt 35 pārsniegšanas gadījumi, bet šobrīd ir 21 diena Rīgā, Brīvības ielas stacijā," pastāstīja Meteoroloģijas centra pārstāve Aiva Einbaha.

Latvija saņem pārmetumus arī par monitoringa staciju Krišjāņa Valdemāra ielā, kura izmēra transporta radīto piesārņojumu, – tā jau divus gadu nestrādā. Stacijas atjaunošanas un modernizācijas iepirkumi netiek veikti, jo tie vairākas reizes tika apstrīdēti. Kaut gan paša iepirkuma rīkošana nav viegla lieta, un prasības ir jaunas, ministrijā cer, ka ar trešo reizi tas būs veiksmīgs, jo monitorings šajā vietā ir nepieciešams.

"Paskatoties vēsturiskos datus, kur bija konstatēti pārsniegumi, pamodelējot ar satiksmes plūsmu, nav pamata uzskatīt, ka pārsniegumi nenotiek," paziņoja Alda Ozola.

83
Pēc temata
Desmit globāli veselības draudi: no kā jābaidās Latvijai
Noteikta Rīgas vieta starp piesārņotākajām pilsētām Eiropā
Gandrīz pussimts objektu Igaunijā apdraud apkārtējo vidi
Birojs, foto no arhīva

Uzņēmumu pārvākšanās no Baltkrievijas uz Latviju ir meli? Raksta latviešu mediji

3
(atjaunots 12:43 18.04.2021)
Versija: baltkrievu uzņēmumu skaits Latvijā ir liels, taču tie baidās atklāt savus nosaukumus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pērnā gada septembrī valdības līmenī tika plaši rakstīts par 12 uzņēmumiem no Baltkrievijas, kuri it kā esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz "demokrātisko Latviju" no savas "totalitārās dzimtenes". Tagad, pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka šī "lielā pārvākšanās" bijusi tikai pasaka.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nespēj nosaukt ne vienu vienīgu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, apliecina portāls Pietiek.

Liela pārvākšanās? Nē, liels blefs

Uz lūgumu sniegt informāciju par to, cik no pērn septembrī minētajiem 12 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz Latviju, šobrīd darbojas Latvijā vai vismaz ir sākuši pārcelšanos, LIAA nevarēja atbildēt, tāpat kā pastāstīt, kādi ir šo uzņēmumu nosaukumi, kādas nozares, kādās pilsētās tie sākuši darbību un cik cilvēkus nodarbina. Un vēl: vai ir pieņemti reāli atvieglojumi darba atļauju saņemšanai cilvēkiem no Baltkrievijas?

Tomēr LIAA apgalvo, ka kopš 2020. gada septembra lēmumu par pārcelšanos uz Latviju vai paplašināšanos esot pieņēmuši nu jau 17 Baltkrievijas uzņēmumi, kuri pārsvarā pārstāvot tehnoloģiju nozari. Esot plānots, ka "pārskatāmā periodā" tiks izveidotas vismaz 1000 jaunas darba vietas.

Šā gada janvārī LIAA apgalvoja, ka jau februārī tā plānojot informēt sabiedrību par divu jaunu Baltkrievijas uzņēmumu ienākšanu Latvijā: "Abi uzņēmumi būs nostabilizējušies Latvijā un veikuši visas administratīvās procedūras, lai pilnvērtīgi uzsāktu savu darbību. Viens no uzņēmumiem plāno radīt 200 jaunas darbavietas un pārstāv nišas patērētājam zināmu pasaules līmeņa zīmolu, otrs uzņēmējs ir pārvedis no Baltkrievijas uz Latviju savu galveno darbinieku komandu, aptuveni 15 cilvēku sastāvā un kopumā plāno Latvijā nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tostarp aicinot darbā vietējos speciālistus."

LIAA klāsta, ka darba atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem esot kārtoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, vienkārši paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūras. Darba atļaujas Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem tika izsniegtas uz ES zilās kartes pamata augsti kvalificētiem speciālistiem, vai tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, ja uzņēmums kvalificējās "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma" prasībām.

Taču februāris sen pagājis, bet nevienu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, LIAA nosaukt nespēj. Aģentūra apgalvo, ka tā vairākkārt esot lūgusi Baltkrievijas uzņēmumiem – LIAA klientiem, kuri pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz Latviju, atļauju publiskot šo uzņēmumu vārdus, tomēr "šobrīd drošības apsvērumu dēļ neviens uzņēmums tam nav piekritis".

LIAA pūlas norādīt uz faktu, ka Lursoft apkopotajā statistikā par 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu varot redzēt, ka laika periodā no 2020. gada augusta beigām, kad LIAA sāka uzrunāt Baltkrievijas uzņēmumus, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 11 tādi uzņēmumi, proti, ne visi izmantojuši aģentūras atbalstu.

Patiesībā Lursoft dati rāda kaut ko pavisam citu: 2020. gada janvārī bija 875 Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar baltkrievu investoru, bet gadu vēlāk – vairs tikai 837, savukārt baltkrievu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā gada laikā bija sarukušas par aptuveni miljonu eiro, līdz 10,45 miljoniem eiro, stāsta portāls Pietiek.

3
Tagi:
mediji, Latvija, Uzņēmēji, Baltkrievija
Pēc temata
Nosovičs paskaidroja, kādēļ Lietuvai būs grūti pārvilināt baltkrievu IT speciālistus
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Vecrīgas panorāma, foto no arhīva

Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?

7
(atjaunots 12:42 18.04.2021)
Latvijā palicis tik vien tautas, cik pēdējo reizi bija reģistrēts pēc Otrā pasaules kara beigām. Demogrāfi prognozē katastrofu.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis tiktāl, ka demogrāfi situāciju salīdzina ar cilvēku skaitu pēc Otrā pasaules kara drausmīgajiem notikumiem. 2021. gada februāra sākumā valstī dzīvojuši 1 891 300 cilvēku, raksta Press.lv.

Demogrāfu prognozes ir drūmas – katru dienu Latvijā kļūst par 47 cilvēkiem mazāk. Perspektīvas nav nekādas iepriecinošās. Eksperti aplēsuši, ka tādos tempos līdz 2103. gadam valstī nepaliks neviena.

Patiesībā tas nemaz nav tik ilgs laiks. Vai tiešām nepaies ne gadsimts, un latviešu valoda nevienam vairs nebūs vajadzīga?

Eksperti atzīmēja, ka demogrāfijas uzplaukums Rīgā bija vērojams 1990. gadā, kad valstī dzīvoja 2 668 140 cilvēki.

2021. gadā Latvijā gaidāma iedzīvotāju skaitīšana. Pēdējā bija pirms 10 gadiem – toreiz speciālisti apstaigāja mājas un aptaujāja ar interneta starpniecību. Tagad iedzīvotājus saskaitīs saskaņā ar 40 dažādiem datora reģistriem, kas ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras utt. rīcībā.

Tautas skaitīšana Latvijā

Pirmā tautas skaitīšana pēc neatkarīgās Latvijas Republikas dibināšanas notika 1920. gada 14. jūnijā. Tolaik Latvijā dzīvoja 1 596 131 cilvēks.

Pēc tam tautas skaitīšanas notika reizi piecos gados -1925., 1930. un 1935. gadā. Savukārt 1943. gadā vācu okupācijas režīms organizēja savu skaitīšanu, taču oficiālā statistika šos rezultātus neatzīst, jo tie neietvēra karavīrus, karagūstekņus un ebrejus.
Pēc Otrā pasaules kara tautas skaitīšana PSRS republikās notika 1959., 1970., 1979. un 1989. gg. To gaitā saņemtie dati pārsvarā tika izmantoti plānošanas vajadzībām.

Pēc neatkarības atjaunošanas tautas skaitīšana Latvijā organizēta divas reizes – 2000. un 2011. gadā. Iedzīvotāju skaita aprēķināšanai 2011. gadā tika izmantota jauna tehnoloģija – iedzīvotājiem tika dota iespēja aizpildīt anketas internetā.

7
Tagi:
demogrāfija, Latvija
Pēc temata
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam