Rīgas panorāma

Transports, krāsnis un Sahāras putekļi: kāpēc Latvijai draud vairāku miljonu sods

82
(atjaunots 17:06 15.05.2019)
Aprīlī Rīgā bija 21 diena, kad gaisa piesārņojums pārsniedza normu, savukārt pēc ES standartiem, šādu dienu skaits gadā nedrīkst pārsniegt 35 dienas; ja situācija nemainīsies, Eiropas Komisija piedzīs no Latvijas desmitiem miljonu eiro.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Latvijai draud sods par gaisa piesārņojuma normas pārsniegšanu – Eiropas Komisija sākusi cieto putekļu daļiņu satura pārbaudi galvaspilsētas gaisā, vēsta TV3.

No atļautajām 35 dienām gadā, kad piesārņojums drīkst pārsniegt normu, Rīgā jau aprīlī šādu dienu skaits bija 21. Ja pārkāpums tiks apstiprināts, sods var sastādīt desmitiem miljonu eiro.

Gaisa piesārņošana
© Sputnik / Павел Лисицын

Par soda draudiem brīdina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) - Eiropas Komisija sāka pārkāpuma izmeklēšanas procedūru jau 2014. gadā, un šobrīd notiek pasākumu pārbaude, kurus Latvija veic, lai mazinātu piesārņojumu. Vissliktākie rādītāji ir Rīgā – visvairāk satura normu gaisā pārsniedz PM10 cietās putekļu daļiņas.

"Tīri objektīvi Rīgai ir jāsamazina putekļu emisiju piesārņojums. Tas ir, gan ierobežojot transporta plūsmas atsevišķās ielās, gan pārskatot individuālo apkures iekārtu izmantošanu, jo arī tas vairākās pilsētas vietās rada emisiju problēmas," uzskata VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Kaut arī šobrīd līdz 2020. gadam galvaspilsētā tiek īstenota gaisa kvalitātes uzlabošanas programma, ministrijā uzskata, ka Eiropas Savienības izvirzītos mērķus līdz nākamajam gadam Latvija nespēj sasniegt.

Rīgas domē nenoliedz, ka visus programmas mērķus sasniegt neizdosies, bet uzsver, ka darbs notiek.

"Tā ir gan satiksmes infrastruktūras pārbūve, satiksmes pārvirzīšana no centra pa dažādiem apvedceļiem. Arī pasākumi, kas attiecas ne tikai satiksmes, bet arī daļēji brīvostas darbībām. Arī uz kurināmā izmantošanu," norādīja Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.

Pēdējo gadu laikā pieļaujamā piesārņojuma pārsniegšanas dienu skaits Rīgā bijis mazāks, nekā 35 dienas gadā, pastāstīja Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Pēc ekspertu liecībām, šogad cieto putekļu daļiņu saturs gaisā paaugstinājies visā Latvijā.

"Tas saistīts ar savvaļas ugunsgrēkiem Ukrainā, arī ar Sahāras tuksneša putekļiem. Gada griezumā drīkst būt 35 pārsniegšanas gadījumi, bet šobrīd ir 21 diena Rīgā, Brīvības ielas stacijā," pastāstīja Meteoroloģijas centra pārstāve Aiva Einbaha.

Latvija saņem pārmetumus arī par monitoringa staciju Krišjāņa Valdemāra ielā, kura izmēra transporta radīto piesārņojumu, – tā jau divus gadu nestrādā. Stacijas atjaunošanas un modernizācijas iepirkumi netiek veikti, jo tie vairākas reizes tika apstrīdēti. Kaut gan paša iepirkuma rīkošana nav viegla lieta, un prasības ir jaunas, ministrijā cer, ka ar trešo reizi tas būs veiksmīgs, jo monitorings šajā vietā ir nepieciešams.

"Paskatoties vēsturiskos datus, kur bija konstatēti pārsniegumi, pamodelējot ar satiksmes plūsmu, nav pamata uzskatīt, ka pārsniegumi nenotiek," paziņoja Alda Ozola.

82
Pēc temata
Desmit globāli veselības draudi: no kā jābaidās Latvijai
Noteikta Rīgas vieta starp piesārņotākajām pilsētām Eiropā
Gandrīz pussimts objektu Igaunijā apdraud apkārtējo vidi
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

5
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

5
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

9
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

9
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu
Rīgas balle, foto no arhīva

Neviens neteica, ka nedrīkst: latviešu elite taisnojas par "Rīgas balli"

0
(atjaunots 19:14 21.10.2020)
Covid-19 pandēmija netraucēja Latvijas elitei sapulcēties un atzīmēt "Rīgas balles" piecu gadu jubileju. Publiskās personas metās taisnoties.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. "Rīgas balles" piecu gadu jubileja, kura solīja sapulcēt kopā prestižāko Latvijas mūzikas un deju prēmiju un čempionātu laureātus, jaunos talantīgos skatuves māksliniekus, kā arī vadošo valsts mācību iestāžu studentus, notika 10. oktobrī, neskatoties uz pandēmiju.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

🎉🇱🇻🕺💃

Публикация от Rīgas balle (@rigasballe)

Izņemot jaunos talantus, izsmalcinātajos Melngalvju nama interjeros sapulcējas pazīstami Latvijas politiķi un skatuves mākslinieki. Lai nemulsinātu sabiedrību, dažas no pasākumā bijušajām publiskajām personām izdevumam Privātā Dzīve paskaidroja, kā kļuva iespējama šādas kopā sanākšanas sarīkošana koronavīrusa laikā, precīzāk, ierobežojumu laikā, kas ir saistīti ar epidemioloģisko situāciju, vēsta Rus.tvnet.lv.

"Rīgas balles" patronese ir dziedātāja Natālija Tumševica. Viņa atzinās, ka līdz pēdējam brīdim nebija pārliecināta par to, ka pasākums notiks.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Rīgas balle (@rigasballe)

Taču "izsprukt" tomēr izdevās. Jo vien dažas dienas pirms balles Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele paziņoja, ka līdz oktobra beigām visas dejas jau būs atceltas. Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis uzrakstīja vēstuli, kurā palūdza izvērtēt iespēju ievērot drošības pasākumus pasākuma rīkošanas gaitā.

"Tas, ka nedrīkstam balli rīkot, nebija teikts," uzsvēra Tumševica.

Eirodeputāts Andris Ameriks arī pacentās izskaidrot situāciju. Viņš atzina, ka "Rīgas balle" patiešām bija neordinārs notikums. Taču viņš personīgi dejoja tikai ar savu sievu, atbilstoši ieviestajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Un beigās no 300 cilvēkiem, kuri piedalījās ballē, kā viņš esot dzirdējis, neviens nav saslimis.

Labklājības ministrijas vadītāja Ramona Petraviča, kura viesojās ballē kopā ar vīru, godīgi atzinās, ka viņai "gribējās arī svētku brīžus".

Taču viņa atzīmēja, ka piesardzība ir jāievēro, un balles viesi to darīja, tomēr nevajag nonākt pie galējībām un ieslēgties mājās.

0
Tagi:
Rīga