Rīgas panorāma

Transports, krāsnis un Sahāras putekļi: kāpēc Latvijai draud vairāku miljonu sods

81
(atjaunots 17:06 15.05.2019)
Aprīlī Rīgā bija 21 diena, kad gaisa piesārņojums pārsniedza normu, savukārt pēc ES standartiem, šādu dienu skaits gadā nedrīkst pārsniegt 35 dienas; ja situācija nemainīsies, Eiropas Komisija piedzīs no Latvijas desmitiem miljonu eiro.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Latvijai draud sods par gaisa piesārņojuma normas pārsniegšanu – Eiropas Komisija sākusi cieto putekļu daļiņu satura pārbaudi galvaspilsētas gaisā, vēsta TV3.

No atļautajām 35 dienām gadā, kad piesārņojums drīkst pārsniegt normu, Rīgā jau aprīlī šādu dienu skaits bija 21. Ja pārkāpums tiks apstiprināts, sods var sastādīt desmitiem miljonu eiro.

Gaisa piesārņošana
© Sputnik / Павел Лисицын

Par soda draudiem brīdina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) - Eiropas Komisija sāka pārkāpuma izmeklēšanas procedūru jau 2014. gadā, un šobrīd notiek pasākumu pārbaude, kurus Latvija veic, lai mazinātu piesārņojumu. Vissliktākie rādītāji ir Rīgā – visvairāk satura normu gaisā pārsniedz PM10 cietās putekļu daļiņas.

"Tīri objektīvi Rīgai ir jāsamazina putekļu emisiju piesārņojums. Tas ir, gan ierobežojot transporta plūsmas atsevišķās ielās, gan pārskatot individuālo apkures iekārtu izmantošanu, jo arī tas vairākās pilsētas vietās rada emisiju problēmas," uzskata VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Kaut arī šobrīd līdz 2020. gadam galvaspilsētā tiek īstenota gaisa kvalitātes uzlabošanas programma, ministrijā uzskata, ka Eiropas Savienības izvirzītos mērķus līdz nākamajam gadam Latvija nespēj sasniegt.

Rīgas domē nenoliedz, ka visus programmas mērķus sasniegt neizdosies, bet uzsver, ka darbs notiek.

"Tā ir gan satiksmes infrastruktūras pārbūve, satiksmes pārvirzīšana no centra pa dažādiem apvedceļiem. Arī pasākumi, kas attiecas ne tikai satiksmes, bet arī daļēji brīvostas darbībām. Arī uz kurināmā izmantošanu," norādīja Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.

Pēdējo gadu laikā pieļaujamā piesārņojuma pārsniegšanas dienu skaits Rīgā bijis mazāks, nekā 35 dienas gadā, pastāstīja Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Pēc ekspertu liecībām, šogad cieto putekļu daļiņu saturs gaisā paaugstinājies visā Latvijā.

"Tas saistīts ar savvaļas ugunsgrēkiem Ukrainā, arī ar Sahāras tuksneša putekļiem. Gada griezumā drīkst būt 35 pārsniegšanas gadījumi, bet šobrīd ir 21 diena Rīgā, Brīvības ielas stacijā," pastāstīja Meteoroloģijas centra pārstāve Aiva Einbaha.

Latvija saņem pārmetumus arī par monitoringa staciju Krišjāņa Valdemāra ielā, kura izmēra transporta radīto piesārņojumu, – tā jau divus gadu nestrādā. Stacijas atjaunošanas un modernizācijas iepirkumi netiek veikti, jo tie vairākas reizes tika apstrīdēti. Kaut gan paša iepirkuma rīkošana nav viegla lieta, un prasības ir jaunas, ministrijā cer, ka ar trešo reizi tas būs veiksmīgs, jo monitorings šajā vietā ir nepieciešams.

"Paskatoties vēsturiskos datus, kur bija konstatēti pārsniegumi, pamodelējot ar satiksmes plūsmu, nav pamata uzskatīt, ka pārsniegumi nenotiek," paziņoja Alda Ozola.

81
Pēc temata
Desmit globāli veselības draudi: no kā jābaidās Latvijai
Noteikta Rīgas vieta starp piesārņotākajām pilsētām Eiropā
Gandrīz pussimts objektu Igaunijā apdraud apkārtējo vidi
Lāči

Divi lāči: aculiecinieks nofilmējis ķepaiņu rotaļas Valkas novadā

3
(atjaunots 07:43 08.08.2020)
Divi lācēni kāpelēja pa kokiem un mielojās ar ogām. Tā viņi nokļuvuši sociālo tīklu lasītāju uzmanības lokā.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Latvijā būtiski augusi brūno lāču populācija, un iedzīvotāji aizvien biežāk sastop ķepaiņus mežā un par rod iespēju tos nofotografēt vai nofilmēt.

Sanitas Āboliņas lapā Facebook publicēts video ieraksts ar diviem lācēniem, kuri rotaļājas Valkas novadā. Dzīvnieki kāpelē pa kokiem un mielojas ar mellenēm.

Atgādināsim, ka pēdējos gados Igaunijā īstenoti mērķtiecīgi pasākumi brūno lāču populācijas vairošanai. Tagad viņiem kļuvis šauri Igaunijas teritorijā, un lāči apciemo Latviju.

Turklāt viņi ne tikai pastaigājas pa Latvijas mežiem pierobežas rajonā – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunās vietās. Speciālisti lēš, ka Latvijā, iespējams, dzīvo jau 20-50 lāči.

Lāčus medīt aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamo dzīvnieku kategorijas, tos uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā nekautrējas iznīcināt dažu labu biškopja stropu. Tāpēc dravu saimniekiem jau iepriekš iesaka aizsargāt savas bites.

3
Tagi:
dzīvnieki, lācis, Latvija
Pēc temata
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam
Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē
Strenču apkaimē sēņotāji mežā sastapa lāci
Igaunijā ieklīduši lāči no Krievijas: mednieki lūgti nenogalināt Poļu un Prošu

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

12
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

12
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

0
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

0
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"