Eiro

Iesaldēti rekordlielie 100 miljoni eiro: Latvija cīnās ar naudas atmazgāšanu

60
(atjaunots 11:42 15.05.2019)
Latvijas banku modelis joprojām ir pakļauts ar nerezidentu naudu saistītiem draudiem, uzskata Kontroles dienestā: par galveno 2018. gada izaicinājumu kļuva ABLV bankas lieta.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Pērn Kontroles dienests izdeva 196 rīkojumus par aktīvu iesaldēšanu par kopēju summu 101,48 miljoni eiro. Trešdaļa šī apjoma ir ABLV bankas noguldījumi, teikts dienesta gada atskaitē.

Iesaldēti divi nekustamā īpašuma objekti, 882,15 unces zelta, pieci finanšu instrumenti, astoņi transportlīdzekļi un četri seifi.

Pērn kopējā iesaldēto līdzekļu kopējā summa bijusi lielākā vismaz pēdējo sešu gadu laikā.

2017. gadā summa bija divas reizes mazāka – 45,6 miljoni eiro, 2016. gadā vēl mazāka – 36,2 miljoni eiro. pietiekami liels iesaldēto līdzekļu apjoms bija 2014. gadā – 79 miljoni eiro.

Ziņojumā norādīts, ka darbs ar ABLV banku bija vislielākais dienesta izaicinājums 2018. gadā. Tas turpinās saglabāt savu nozīmi arī 2019. un 2020. gadā. Kā jau ziņoja Sputnik Latvija, Kontroles dienesta iebildumu dēļ kavējās ABLV bankas klientu pārbaudes metodoloģijas apstiprināšana.

Kopumā pērn Kontroles dienests saņēma 6617 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, veica tālāku 3203 finanšu lietu izmeklēšanu, sagatavoja ziņojumu 470 lietās, tostarp sniedza informāciju par naudas atmazgāšanas riskiem tiesībsargājošajām iestādēm un ārvalstu finanšu kontroles dienestiem.

Līdzīgi iepriekšējiem gadiem, visbiežāk izmeklēšanas ir saistītas ar ārvalstīm, tāpēc ziņojumā secināts, ka 2018. gadā saglabājās liela ārēju draudu iespēja Latvijas finanšu sektoram, un galvenie draudi ir saistīti ar biznesa modeļiem, kuri orientējas uz nerezidentu apkalpošanu. Piektā daļa lietu (19%) ir saistīta ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un naudas atmazgāšanu Latvijā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, nerezidentu naudas izspiešanas taktika no Latvijas banku sistēmas strādā visnotaļ veiksmīgi: ārvalstu klientu noguldījumi Latvijas bankās pērn samazinājušies vairāk nekā par trešdaļu, un finanšu iestādes pazaudējušas miljardiem eiro.

Iepriekš deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pastāstīja, ka Latvijā sākusies cīņa par nerezidentu kukuļiem, kuru nauda iestrēgusi vietējās bankās.

60
Pēc temata
Kariņš sagaida visas Eiropas pūliņus cīņā ar naudas atmazgāšanu
Kapitālremonts: kā Latvija apkaros naudas atmazgāšanu
Zviedrijas varasiestādēm rodas aizdomas par Swedbank krāpšanos
Izskatās nomācoši: SEB bankā pastāstīja, kā izdzen klientus

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

17
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

17
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns