Eiro

Iesaldēti rekordlielie 100 miljoni eiro: Latvija cīnās ar naudas atmazgāšanu

58
(atjaunots 11:42 15.05.2019)
Latvijas banku modelis joprojām ir pakļauts ar nerezidentu naudu saistītiem draudiem, uzskata Kontroles dienestā: par galveno 2018. gada izaicinājumu kļuva ABLV bankas lieta.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Pērn Kontroles dienests izdeva 196 rīkojumus par aktīvu iesaldēšanu par kopēju summu 101,48 miljoni eiro. Trešdaļa šī apjoma ir ABLV bankas noguldījumi, teikts dienesta gada atskaitē.

Iesaldēti divi nekustamā īpašuma objekti, 882,15 unces zelta, pieci finanšu instrumenti, astoņi transportlīdzekļi un četri seifi.

Pērn kopējā iesaldēto līdzekļu kopējā summa bijusi lielākā vismaz pēdējo sešu gadu laikā.

2017. gadā summa bija divas reizes mazāka – 45,6 miljoni eiro, 2016. gadā vēl mazāka – 36,2 miljoni eiro. pietiekami liels iesaldēto līdzekļu apjoms bija 2014. gadā – 79 miljoni eiro.

Ziņojumā norādīts, ka darbs ar ABLV banku bija vislielākais dienesta izaicinājums 2018. gadā. Tas turpinās saglabāt savu nozīmi arī 2019. un 2020. gadā. Kā jau ziņoja Sputnik Latvija, Kontroles dienesta iebildumu dēļ kavējās ABLV bankas klientu pārbaudes metodoloģijas apstiprināšana.

Kopumā pērn Kontroles dienests saņēma 6617 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, veica tālāku 3203 finanšu lietu izmeklēšanu, sagatavoja ziņojumu 470 lietās, tostarp sniedza informāciju par naudas atmazgāšanas riskiem tiesībsargājošajām iestādēm un ārvalstu finanšu kontroles dienestiem.

Līdzīgi iepriekšējiem gadiem, visbiežāk izmeklēšanas ir saistītas ar ārvalstīm, tāpēc ziņojumā secināts, ka 2018. gadā saglabājās liela ārēju draudu iespēja Latvijas finanšu sektoram, un galvenie draudi ir saistīti ar biznesa modeļiem, kuri orientējas uz nerezidentu apkalpošanu. Piektā daļa lietu (19%) ir saistīta ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un naudas atmazgāšanu Latvijā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, nerezidentu naudas izspiešanas taktika no Latvijas banku sistēmas strādā visnotaļ veiksmīgi: ārvalstu klientu noguldījumi Latvijas bankās pērn samazinājušies vairāk nekā par trešdaļu, un finanšu iestādes pazaudējušas miljardiem eiro.

Iepriekš deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pastāstīja, ka Latvijā sākusies cīņa par nerezidentu kukuļiem, kuru nauda iestrēgusi vietējās bankās.

58
Pēc temata
Kariņš sagaida visas Eiropas pūliņus cīņā ar naudas atmazgāšanu
Kapitālremonts: kā Latvija apkaros naudas atmazgāšanu
Zviedrijas varasiestādēm rodas aizdomas par Swedbank krāpšanos
Izskatās nomācoši: SEB bankā pastāstīja, kā izdzen klientus

Izdalīs trūcīgajiem: Latvija iepirks 400 tūkstošus medicīnisko masku

3
(atjaunots 11:05 02.06.2020)
Tuvākajā laikā Labklājības ministrija un pašvaldības izdalīs sejas maskas bez maksas maznodrošināto iedzīvotāju grupām.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Elektroniskajā iepirkumu sistēmā šonedēļ jābūt izsludinātam 400 tūkstošu sejas masku iepirkumam maznodrošināto iedzīvotāju grupām, raksta jauns.lv ar atsauci uz Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktori Ingu Apsīti.

Pēc viņas sacītā, pēc iepirkuma šīs maskas tiks bez maksas izplatītas caur Labklājības ministriju un pašvaldībām Latvijas maznodrošināto iedzīvotāju grupu vidū.

Covid-19
© Sputnik / Владимир Астапкович

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju, Latvijā sejas maskas plāno ražot pieci-seši uzņēmumi. Tiem bija jāuzsāk darbs maija vidū, taču tas nenotika, jo ārzemju laboratorijas, kuras drīkst sertificēt individuālos aizsarglīdzekļus, ir pārāk noslogotas.

Taču kolīdz parādīsies iespēja, Latvijas masku ražošana nekavējoties tiks uzsākta. Ekonomikas ministrijā cer, ka tas notiks jau tuvākajā laikā.

Atgādināsim, ka no 12. maija Latvijā ir ieviests obligāts sejas masku režīms sabiedriskā transporta pasažieriem.

Ārkārtējās situācijas režīms, kurš tika ieviests Latvijā ar mērķi novērst koronavīrusa izplatību, tika pagarināts līdz 9. jūnijam.

3
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 hronikas: seši miljoni inficēto pasaulē un otrais vilnis Japānā
Covid-19 informatīvais tālrunis maina darba laiku: tā pieprasījums krīt
Ne tikai ar lietotnes palīdzību: kā Latvijā apzina Covid-19 slimnieka kontaktpersonas
Latvijā diennakts laikā nav reģistrēts neviens jauns Covid-19 gadījums
Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

Bijušais Latvijas premjers: leģionāri drīz aizies no dzīves, un 16. marts tiks aizmirsts

7
(atjaunots 10:58 02.06.2020)
Latviešu SS leģiona dalībnieki jau ir sirmgalvji un pēc dažiem gadiem aizies no dzīves, tad varētu beigties arī masveida gājieni 16. martā, un pati uzmanība šim datumam aizies nebūtībā, uzskata Vilis Krištopāns.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Latviešu leģionāru piemiņas dienas, kuru Latvijā neoficiāli atzīmē 16. martā, nākotnē var kļūt mazāk manāma, jo no dzīves aizies pēdējie Otrā pasaules kara notikumu dalībnieki, paziņoja radio Baltkom ēterā bijušais Latvijas premjers Vilis Krištopāns.

Katru gadu 16. martā Rīgā notiek latviešu Waffen SS leģiona dalībnieku un to piekritēju gājiens. Tas izraisa neapmierinātību un sašutumu antifašistu organizācijām visā pasaulē. KF uzskata SS leģionāru gājienu Latvijā par kaunu.

Pašam Krištopānam latviešu leģionā tika iesaukts tēvs. Bijušais premjers pastāstīja, ka viņa tēvu izsauca uz komandantūru, kur viņu ierakstīja bataljonā, kad viņam bija 20 gadi.

"Viņu pierakstīja. Bet kas negribēja brīvprātīgi, to izveda pagalmā un nošāva. Lūk, cik brīvprātīgi. Nu pagaidiet vēl dažus gadus. Lūk, manam tēvam parīt paliek 96 gadi, viņš joprojām ir dzīvs, viens no pēdējiem palicis," sacīja Krištopāns.

Tāpat viņš atzīmēja, ka padomju periods Latvijā joprojām ir tik jūtīgs temats vēstures redzējumu atšķirību dēļ.

"Kad amerikāņi un angļi ienāca Francijā, viņi uzreiz no turienes aizgāja. Kad Padomju Savienība ienāca Polijā un Čehoslovākijā, tā aizgāja no turienes tikai 1991. gadā. Lūk arī starpība," sacīja Krištopāns.

Latvijā, līdzīgi citām Baltijas valstīm, uzskata, ka PSRS to okupēja no 1940. līdz 1991. gadam. Krievija neatzīst šādu jautājuma uzstādījumu. Iepriekš Krievijas ĀM skaidroja, ka izskata Baltijas valstu pievienošanos PSRS kā atbilstošu tā laikā starptautiskajām normām, savukārt termins "okupācija" šeit nevar tikt pielietots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbības, savukārt karaspēku ievešana notika uz vienošanās pamata un ar spilgti izteiktu šajās republikās pastāvējušo varasiestāžu piekrišanu.

Turklāt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to atrašanās laikā Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Otrā pasaules kara gados) darbojās nacionālās varasiestādes.

7
Tagi:
Krištopāns, Waffen SS, SS Latviešu leģions
Pēc temata
Pabrika sacītajā: Latvija pasludinājusi sevi par nacistiskās Vācijas sabiedroto
Atnāk vācieši, nodedzina visu: Jurkāns aicina LR valdību pateikt taisnību par leģionāriem
SS Latviešu leģiona veterāni saņēmuši apbalvojumus Latvijā un ASV
Waffen SS bijušais karavīrs uzskata par kļūdu kalpošanu nacistiem