Apakšstacija. Foto no arhīva

Sakarā ar piegāžu samazinājumu no KF elektroenerģijas cenas kāpums Latvijā ir 15%

70
(atjaunots 08:46 15.05.2019)
Aukstumu un padeves jaudu samazinājumu savienojumos Baltkrievija – Lietuva un Baltkrievija – Kaļiņingradas apgabals Elektrum Lietuva eksperti nosaukuši par elektroenerģijas cenas kāpuma iemeslu Latvijā un Lietuvā pagājušajā nedēļā.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Elektroenerģijas cena Lietuva un Latvijā pagājušajā nedēļā palielinājusies par 15% – līdz 44,15 eiro par megavatstundu. Elektrum Lietuva eksperti saista to ar aukstuma atnākšanu un padeves jaudas samazinājumu savienojumos ar KF un Baltkrieviju.

Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja Elektrum Lietuva datiem, no 6. līdz 12. maijam elektroenerģijas cena Lietuva un Latvijā pieauga vienādi – līdz 44,15 eiro (+15%) par megavatstundu, Igaunijā cenas kāpums bijis mazāk jūtam – līdz 42,30 eiro (+11%).

Cenu izmaiņas tika atzīmētas arī visās pārējās Nord Pool biržas tirdzniecības zonās, kur elektroenerģija nedēļas laikā vidēji sadārdzinājās par 11% – līdz 41,35 eiro.

Saskaņā ar Elektrum Lietuva ekspertu vērtējumu, cenu kāpums ir saistīts ar aukstuma ienākšanu reģionā un ar to saistīto pieprasījuma pieaugumu. Tāpat sadārdzinājumu izraisījis degvielas un atmosfēru piesārņojošo vielu izmešu atļaujas saņemšanas cenu kāpums. Taču Lietuvā un Latvijā elektroenerģijas cena pieauga vairāk, nekā Igaunijā, sakarā ar padeves jaudas samazinājumu savienojumos Baltkrievija – Lietuva un Baltkrievija – Kaļiņingradas apgabals, norādīja kompānijā Elektrum Lietuva.

Laika periodā no 6. līdz 12. maijam vidējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs pieaudzis par 2% – līdz 497 gigavatstundām. Lietuvā un Latvijā šis rādītājs pieaudzis par 3% – attiecīgi līdz 223 gigavatstundām un 131 gigavatstundai, Igaunijā – par 1%, līdz 143 gigavatstundām.

Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL lokā un ir atkarīgas no dispečeru punkta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025. gadam Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka plāno izstāties no BRELL enerģijas loka.

Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs.

Krievija īsteno nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu atslēgšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības mērķiem uzbūvēta Majakovskas un Talahovskas TES ar 156 MW jaudu un Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW. Šogad plānots noslēgt Primorskas TES būvdarbus (tās plānotā jauda – 198 MW). Tā būs rezerves stacija un strādās "aukstās rezerves" režīmā.

Pavasarī ieplānots Kaļiņingradas apgabala energosistēmas izolēta darba tests.

Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem koordinē Eiropas Komisija. Tās viceprezidents enerģētiskās savienības jautājumos Marošs Šefčovičs pērnā gada nogalē pavēstīja, ka neviens nevēlas saskarties ar nepatīkamiem pārsteigumiem elektroenerģijas piegādes jomā – ne Baltijas valstis, ne Krievija vai Baltkrievija, tāpēc puses plānveidīgi risina tehniskās konsultācijas.

70
Pēc temata
Achema SDG ir "līdz kaklam": koncerns iesniedza tiesā Lietuvu un EK
Krievija vēlas tirgot elektroenerģiju ar Latviju un Igauniju bez Lietuvas
Lietuvas kompānija piegādās gāzi trim Latvijas uzņēmumiem
Latvenergo grasās būtiski samazināt pakalpojumu tarifus