Dzelzceļa stacija

Ne naudas, ne rezultātu: KNAB pārbauda "Latvijas Dzelzceļu" sakarā ar "nanosienas" lietu

69
(atjaunots 17:05 14.05.2019)
Kompānija "Latvijas Dzelzceļš" samaksājusi pusmiljonu eiro avansu par prettrokšņa aizsargsienas celtniecību pie Šķirotavas stacijas darbu veicējam, kurš tika izvēlēts bez konkursa rīkošanas; beigās nav nedz "nanosienas", nedz naudas, un firmas īpašnieks ir pazudis.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis Rīgas Šķirotavas stacijas prettrokšņa "nanosienas" projekta pārbaudi.

Kompānija "Latvijas Dzelzceļš" samaksāja avansu, taču projekts tā arī netika īstenots, savukārt darbu izpildītāja firmas īpašnieka pēdas ir zudušas, vēsta TV3.

Iztika bez konkursa

Runa ir par sešus gadus veciem notikumiem, kad kompānija "Latvijas Dzelzceļš" vienojās ar privātuzņēmumu Composit Constructions par Latvijā pirmās prettrokšņu aizsargsienas celtniecību pie Šķirotavas stacijas. Stacija "Šķirotava" atrodas dzīvojamo rajonu tuvumā, un trokšņu līmenis tur ir viens no lielākajiem visā dzelzceļu tīklā.

Prettrokšņu aizsargsienas projekts tika apstiprināts, kad LDz prezidents bija Uģis Magonis. Esošais uzņēmuma vadītājs Edvīns Bērziņš tolaik bija valdes loceklis. Projekta īstenošanas partneris toreiz tika izvēlēts bez konkursa rīkošanas.

Edvīns Bērziņš atceras, ka projektu piedāvāja toreizējais attīstības direktors Māris Riekstiņš, kurš šobrīd vada Dzelzceļa inženieru biedrību. Viņš pārliecināja pārējos, ka projekts ir labs, turklāt, tam bija ekspertu, finanšu un juridiskais pamatojums.

Riekstiņš skaidro, ka speciālisti ieteica viņam kompāniju Composit Constructions, jo tai jau esot darba pieredze ar prettrokšņu materiāliem.

Nedz naudas, nedz sienas

Bija plānots, ka siena izmaksās pusotru miljonu eiro. Pusi no šīs summas bija jāsedz Eiropas Savienībai.

Divus gadus "Latvijas Dzelzceļš" pārskaitīja uzņēmumam naudu, kamēr audits nekonstatēja, ka celtniecība netika iesākta noteiktajā termiņā. Pasūtītāji pagaidīja vēl pusotru gadu. Siena joprojām nebija savā vietā, un uzņēmums Composit Constructions nesniedz nekādas ziņas par to, kam tā iztērējusi 540 tūkstošus eiro. "Latvijas Dzelzceļš" vērsās policijā, taču policija neatrada nekādu pārkāpumu.

"Tad, kad mēs griezāmies policijā, policija teica, ka šai kompānijai ir pietiekami daudz līdzekļu, un viņa darbojas," skaidro Bērziņš.

Tāpēc LDz vērsās Composit Constructions, lai firma vai nu atgriež naudu, vai izpilda projektu.

Lielāko daļu naudas Composit Constructions pārskaitīja divām firmām, kuras reģistrētas Honkongā: Nanotech Industrial Engineering Co. Limited un Inco Trading International Limited. Firmu nosaukumi liek nojaust, ka tās specializējas nanotehnoloģijās un tirdzniecībā.

Beigās LDz nācās atgriezt Eiropas fondu līdzekļus, kuri tika piešķirti sienas izbūvei. 2018. gada rudenī kompānija palūdza iesākt Composit Constructions maksātnespējas procesu. Kad firmu pārņēma maksātnespējas administratori, naudas kontos sen vairs nebija. Materiāli, kuri tika atrasti noliktavās, izrādījās, bija nopirkti desmitkārt dārgāk, nekā to reālā vērtība.

Grib izvairīties no atbildības

Administrators Andrejs Voroncovs uzskata pa aizdomīgu to, ka firma bez konkursa un nodrošinājuma varēja saņemt naudu no LDz, tāpēc viņš vērsās KNAB.

"No tā 2015. gada augusta bija tikai dažas vēstules no "Latvijas Dzelzceļa" puses, zināmā mērā formāls, un bija viens iesniegums Valsts policijā, kur bija atteikums uzsākt kriminālprocesu un pat šīs atteikums netika pārsūdzēts prokuratūrā, un, ņemot vērā to, kā to saraksti veda valdes locekļi, tad attiecīgi "Latvijas Dzelzceļa" valde, manuprāt, nevarēja nezināt par šo situāciju un tās rīcība bija nepienācīga," paziņoja Voroncovs.

Līdz ar to viņš vērsās Valsts policijā un KNAB, veicot savus administratora pienākumus, jo darba gaitā konstatējis faktus, kuri var kalpot kā pamats kriminālprocesa uzsākšanai.

Vienīgais Composit Constructions īpašnieks – Andrejs Žagars, slavenā aktiera un režisora vārdabrālis. Deviņdesmitajos gados Composit Constructions vadītājs bija saistīts ar fiktīvu bankas garantiju pārdošanu. Viņa biznesa partneri Voldemāru Selgu nošāva.

Administrators Andrejs Voroncovs nolēma, ka LDz nav jāatzīst par Composit Constructions kreditoru. LDz tam nepiekrita un vērsās tieša. Tiesnese Doloresa Bambere paziņoja spriedumu par labu dzelzceļniekiem.

Voroncovs apstrīdēs to Ģenerālprokuratūrā – viņš uzskata, ka "Latvijas Dzelzceļš" cīnās par kreditora statusu, lai izvairītos no atbildības.

LDz vadītājs Edvīns Bērziņš ir pārliecināts, ka uzņēmuma darbinieki, kuri pieņēma lēmumu par projekta īstenošanu, rīkojās atbildīgi. Viņš uzsver, ka LDz vienmēr sniedz KNAB visus nepieciešamos dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem šajā un citās lietās.

"Bet, pēc manām ziņām, neviens darbinieks "Latvijas Dzelzceļa" koncernā nav kāda veida apsūdzošā statusā jeb aizdomās turamā statusā, šāda veida informācijas man nav," norāda Bērziņš.

Līdz 10. maijam darbojās Šķirotavas stacijas "nanosienas" projekta mājaslapa. Dīvainas sagadīšanās pēc tas pārtrauca savu darbību, kolīdz žurnālisti vērsās pie Edvīna Bērziņa ar jautājumiem par projektu.

69
Pēc temata
Līdz ar Bordāna nākšanu pie varas Latvija varētu atteikties no 350 miljoniem eiro no ES
"Eiropas Dzelzceļa līnijas": Latvijā Rail Baltica tiek īstenota saskaņā ar plānu
Matiss: ja uzklausītu Rinkēviču, Latvijai būtu jāsamaksā KF 270 miljoni
Matīss: Latvija iegādājusies elektrovilcienus trīsreiz dārgāk, nekā Igaunija
Jānis Jurkāns

Jurkāns paskaidroja, kāpēc Lukašenko ir izdevīgs Latvijai un visiem Rietumiem

8
(atjaunots 07:16 14.08.2020)
Aleksandrs Lukašenko ir izcīnījis uzvaru vēlēšanās, un tā nav Latvijas darīšana, ar kādu balsu skaitu. Rīgai jāvērtē, kā izmantot situāciju savā labā – Lukašenko tai bija pozitīvais varonis, norādīja Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Eiropas Padomes šīsdienas sēdē (ārlietu ministru līmenī) Latvija atbalstīs sankciju ieviešanu pret vairākām Baltkrievijas Republikas amatpersonām, informēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvijai - ES dalībvalstij – ir jāseko Briseles principiem un publicētajiem tekstiem, nevis jāskrien pa priekšu lokomotīvei, intervijā Sputnik Latvija norādīja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, komentējot Rinkēviča paziņojumu.

Jurkāns atzīmēja, ka politiķi, protams, nāks klajā ar nodeldētām frāzēm, aicinot novērst vardarbību, atlaist demonstrantus, tāpat kā protestu laikā ASV, Francijā un citās valstīs. Globalizācijas laikmetā būtu nepareizi pavisam palikt malā, tomēr Latvijai pašreizējā politiskajā stāvoklī jāmeklē sava interese.

"Latvijai jāsaprot, kāda loma mūsu ārpolitikā ir Baltkrievijai. Amerikāņi tur atkal atvēruši vēstniecību, Rinkēvičs janvārī apmeklēja, aicināja Lukašenko uz Rīgu. Kas tad ir mainījies? Lukašenko ir uzvarējis, un nav mūsu darīšana, ar kādu procentu. Mēs tur neko nevaram pierādīt, ir kaut kādi pieņēmumi, tomēr tā nav mūsu darīšana. Mums jāskatās, kā izmantot polisko situāciju mūsu labā. Lukašenko pēdējā laikā Latvijai bija pozitīvais varonis – viņš saglabāja Baltkrievijas valstiskumu. Tas mums der? Der. Tas der visiem Rietumiem," konstatēja Jurkāns.

Pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kas aizritēja 9. augustā, turpinās protestētāju sadursmes ar likumsargiem. IeM dati liecina, ka aizturēti vairāk nekā 6000 cilvēki, vairāk nekā 250 nogādāti veselīas aprūpes iestādēs ar dažādas smaguma pakāpes traumām, divi cilvēki gājuši bojā.

Юрканс объяснил, почему Лукашенко как президент выгоден для Латвии и всего Запада
8
Tagi:
Jānis Jurkāns, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

9
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

9
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"
Marija Zaharova

Zaharova: domātās "Krievijas pēdas" nekārtībās Baltkrievijā ved pavisam citā virzienā

0
(atjaunots 09:26 14.08.2020)
Krievija ir ieinteresēta, lai situācija Baltkrievijā būtu stabila, un centieni sameklēt tā saucamās Krievijas pēdas nekārtību organizācijā ir nepamatoti – šīs pēdas ved pavisam citā virzienā, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Maskava vērīgi seko situācijai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām valstī un cer, ka stāvoklis normalizēsies pēc iespējas drīzāk, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Mums sagādā raizes ienākošā informācija par kārtības traucējumiem vairāku Baltkrievijas pilsētu ielās, - teica Zaharova. – No savas puses aicinām visas puses izturēties savaldīgāk un demonstrēt veselo saprātu. Apstiprinām, ka esam ieinteresēti, lai iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā būtu stabila."

Diplomāte piebilda, ka Maskava atzīmē bezprecedenta spiedienu pret varasiestādēm Minskā no ārvalstīm. "Vērojami nepārprotami ārējas iejaukšanās mēģinājumi suverēnas valsts lietās ar mērķi sašķelt sabiedrību un destabilizēt situāciju," uzsvēra Zaharova.

Savā brīfingā ĀM oficiālā pārstāve skāra arī Krievijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumus protesta akciju laikā aizturēto žurnālistu atbrīvošanas kontekstā. Viņa pauda cerību, ka izmeklēšanas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība ļaus izprast arī situāciju ar 33 Krievijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā.

"Svarīgi atzīmēt, ka centieni sameklēt tā saucamās krievu pēdas nekārtību organizācijā valstī ir nepamatoti," teica Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievija ir bijusi un joprojām ir uzticams Baltkrievijas sabiedrotais un draugs. "Esam pārliecināti, ka mēģinājumi izraisīt nesaskaņas mūsu starpā ir lemti neveiksmei," viņa piezīmēja noslēgumā.

Захарова: рассчитываем, что обстановка в Беларуси скоро стабилизируется
0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa