Dzelzceļa stacija

Ne naudas, ne rezultātu: KNAB pārbauda "Latvijas Dzelzceļu" sakarā ar "nanosienas" lietu

71
(atjaunots 17:05 14.05.2019)
Kompānija "Latvijas Dzelzceļš" samaksājusi pusmiljonu eiro avansu par prettrokšņa aizsargsienas celtniecību pie Šķirotavas stacijas darbu veicējam, kurš tika izvēlēts bez konkursa rīkošanas; beigās nav nedz "nanosienas", nedz naudas, un firmas īpašnieks ir pazudis.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis Rīgas Šķirotavas stacijas prettrokšņa "nanosienas" projekta pārbaudi.

Kompānija "Latvijas Dzelzceļš" samaksāja avansu, taču projekts tā arī netika īstenots, savukārt darbu izpildītāja firmas īpašnieka pēdas ir zudušas, vēsta TV3.

Iztika bez konkursa

Runa ir par sešus gadus veciem notikumiem, kad kompānija "Latvijas Dzelzceļš" vienojās ar privātuzņēmumu Composit Constructions par Latvijā pirmās prettrokšņu aizsargsienas celtniecību pie Šķirotavas stacijas. Stacija "Šķirotava" atrodas dzīvojamo rajonu tuvumā, un trokšņu līmenis tur ir viens no lielākajiem visā dzelzceļu tīklā.

Prettrokšņu aizsargsienas projekts tika apstiprināts, kad LDz prezidents bija Uģis Magonis. Esošais uzņēmuma vadītājs Edvīns Bērziņš tolaik bija valdes loceklis. Projekta īstenošanas partneris toreiz tika izvēlēts bez konkursa rīkošanas.

Edvīns Bērziņš atceras, ka projektu piedāvāja toreizējais attīstības direktors Māris Riekstiņš, kurš šobrīd vada Dzelzceļa inženieru biedrību. Viņš pārliecināja pārējos, ka projekts ir labs, turklāt, tam bija ekspertu, finanšu un juridiskais pamatojums.

Riekstiņš skaidro, ka speciālisti ieteica viņam kompāniju Composit Constructions, jo tai jau esot darba pieredze ar prettrokšņu materiāliem.

Nedz naudas, nedz sienas

Bija plānots, ka siena izmaksās pusotru miljonu eiro. Pusi no šīs summas bija jāsedz Eiropas Savienībai.

Divus gadus "Latvijas Dzelzceļš" pārskaitīja uzņēmumam naudu, kamēr audits nekonstatēja, ka celtniecība netika iesākta noteiktajā termiņā. Pasūtītāji pagaidīja vēl pusotru gadu. Siena joprojām nebija savā vietā, un uzņēmums Composit Constructions nesniedz nekādas ziņas par to, kam tā iztērējusi 540 tūkstošus eiro. "Latvijas Dzelzceļš" vērsās policijā, taču policija neatrada nekādu pārkāpumu.

"Tad, kad mēs griezāmies policijā, policija teica, ka šai kompānijai ir pietiekami daudz līdzekļu, un viņa darbojas," skaidro Bērziņš.

Tāpēc LDz vērsās Composit Constructions, lai firma vai nu atgriež naudu, vai izpilda projektu.

Lielāko daļu naudas Composit Constructions pārskaitīja divām firmām, kuras reģistrētas Honkongā: Nanotech Industrial Engineering Co. Limited un Inco Trading International Limited. Firmu nosaukumi liek nojaust, ka tās specializējas nanotehnoloģijās un tirdzniecībā.

Beigās LDz nācās atgriezt Eiropas fondu līdzekļus, kuri tika piešķirti sienas izbūvei. 2018. gada rudenī kompānija palūdza iesākt Composit Constructions maksātnespējas procesu. Kad firmu pārņēma maksātnespējas administratori, naudas kontos sen vairs nebija. Materiāli, kuri tika atrasti noliktavās, izrādījās, bija nopirkti desmitkārt dārgāk, nekā to reālā vērtība.

Grib izvairīties no atbildības

Administrators Andrejs Voroncovs uzskata pa aizdomīgu to, ka firma bez konkursa un nodrošinājuma varēja saņemt naudu no LDz, tāpēc viņš vērsās KNAB.

"No tā 2015. gada augusta bija tikai dažas vēstules no "Latvijas Dzelzceļa" puses, zināmā mērā formāls, un bija viens iesniegums Valsts policijā, kur bija atteikums uzsākt kriminālprocesu un pat šīs atteikums netika pārsūdzēts prokuratūrā, un, ņemot vērā to, kā to saraksti veda valdes locekļi, tad attiecīgi "Latvijas Dzelzceļa" valde, manuprāt, nevarēja nezināt par šo situāciju un tās rīcība bija nepienācīga," paziņoja Voroncovs.

Līdz ar to viņš vērsās Valsts policijā un KNAB, veicot savus administratora pienākumus, jo darba gaitā konstatējis faktus, kuri var kalpot kā pamats kriminālprocesa uzsākšanai.

Vienīgais Composit Constructions īpašnieks – Andrejs Žagars, slavenā aktiera un režisora vārdabrālis. Deviņdesmitajos gados Composit Constructions vadītājs bija saistīts ar fiktīvu bankas garantiju pārdošanu. Viņa biznesa partneri Voldemāru Selgu nošāva.

Administrators Andrejs Voroncovs nolēma, ka LDz nav jāatzīst par Composit Constructions kreditoru. LDz tam nepiekrita un vērsās tieša. Tiesnese Doloresa Bambere paziņoja spriedumu par labu dzelzceļniekiem.

Voroncovs apstrīdēs to Ģenerālprokuratūrā – viņš uzskata, ka "Latvijas Dzelzceļš" cīnās par kreditora statusu, lai izvairītos no atbildības.

LDz vadītājs Edvīns Bērziņš ir pārliecināts, ka uzņēmuma darbinieki, kuri pieņēma lēmumu par projekta īstenošanu, rīkojās atbildīgi. Viņš uzsver, ka LDz vienmēr sniedz KNAB visus nepieciešamos dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem šajā un citās lietās.

"Bet, pēc manām ziņām, neviens darbinieks "Latvijas Dzelzceļa" koncernā nav kāda veida apsūdzošā statusā jeb aizdomās turamā statusā, šāda veida informācijas man nav," norāda Bērziņš.

Līdz 10. maijam darbojās Šķirotavas stacijas "nanosienas" projekta mājaslapa. Dīvainas sagadīšanās pēc tas pārtrauca savu darbību, kolīdz žurnālisti vērsās pie Edvīna Bērziņa ar jautājumiem par projektu.

71
Pēc temata
Līdz ar Bordāna nākšanu pie varas Latvija varētu atteikties no 350 miljoniem eiro no ES
"Eiropas Dzelzceļa līnijas": Latvijā Rail Baltica tiek īstenota saskaņā ar plānu
Matiss: ja uzklausītu Rinkēviču, Latvijai būtu jāsamaksā KF 270 miljoni
Matīss: Latvija iegādājusies elektrovilcienus trīsreiz dārgāk, nekā Igaunija
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

5
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

5
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

9
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

9
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija