Rīgas Brīvosta. Foto no arhīva

Latvijas Bankas ekonomists: mēs nevaram attīstīties bez starptautiskā atbalsta

68
(atjaunots 13:57 14.05.2019)
Lietuva un Igaunija atradušas sev starptautiskos partnerus, tas pats ir jāizdara arī Latvijai, uzskata ekonomists Mārtiņš Kazāks.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Latvija līdz šim ir attīstījusies nevienmērīgi reģionālajā skatījumā, un nākotnē šajā ziņā nekas nemainīsies, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Kazāks, raksta Rus.db.lv.

Uzstāšanās laikā konferencē, kura bija veltīta tautsaimniecības attīstībai digitālo tehnoloģiju apstākļos, kā arī reģionālo centru attīstībai, Kazāks paziņoja, ka attīstība gan šobrīd, gan nākotnē koncentrēsies atsevišķu lielu centru tuvumā, un tie ir neizbēgami procesi.

"Tāpēc mums šie punkti ir jānostiprina, cits jautājums – kādā veidā. Tā var būt starptautiskā sadarbība. Mēs nevaram attīstīties paši par sevi, valstī, bez ārēja atbalsta," uzskata viņš.

Pēc viņa teiktā, Rīgai līdzīgi lielie centri darbojas kā galvenais magnēts, pievelkot investīcijas un darbaspēku. Un tas ir neslikti, jo, ja lielie centri kļūst bagātāki, tie palīdz vājākiem centriem un reģioniem. Pēc viņa domām, nevajag baidīties valsts līmenī atbalstīt stiprus uzņēmumus.

"Jo stiprie vilks sev līdzi vājos," skaidro viņš.

"Ja mēs paskatāmies uz mūsu kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju, tad Tallinā iedzīvotāju skaits ir daudz mazāks, nekā Rīgā, toties viņi sadarbojas ar Helsinkiem. Summējot šīs abas pilsētas kopā, tad gan iedzīvotāju skaits, gan ekonomiskais spēks kļūst nesalīdzināmi lielāks, nekā Rīgā. Arī Viļņā iedzīvotāju skaits ir mazāks, nekā Rīgā, toties viņi attīstās kopā ar Kauņu, kā arī kopā ar Baltkrieviju. Paliek jautājums: ar kādiem starptautiskiem partneriem kopā varam attīstīties mēs? Uz šo jautājumu ir jāatrod atbilde un jāiekļauj tas Latvijas nacionālajā attīstības plānā," uzskata viņš.

68
Pēc temata
Lietuvas transporta ministrs pastāstīja ASV par Rail Baltica militāro nozīmi
Pārāk bieži maināt plānus: par ko norvēģi pieprasa no Latvijas 65 miljonus eiro
Bankas atbrīvojušās no nerezidentiem un ķersies pie latviešu kreditēšanas
Aģentūra S&P noteikusi Latvijas ilgtermiņa reitingu
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena

1
(atjaunots 13:00 19.09.2020)
Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" tuvāko gadu laikā plāno nedaudz palielināt kravu pārvadājumu apjomu, taču iepriekšējo gadu rādītājus tas nesasniegs, paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, vēsta Baltic Course.

Pēc viņa sacītā, šogad "Latvijas Dzelzceļam" nākas rēķināties ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tāpēc kompānija izdarījusi uzsvaru uz izdevumu samazināšanu, jaunu tirgu meklēšanu un klientu piesaisti.

"Šogad plānojam pārvadāt aptuveni 25 miljonus tonnu kravu, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamajos gados mēs plānojam nelielu pieaugumu. Taču tas tiešām ir neliels, jo aizstāt tos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas, kurus mēs esam pazaudējuši, es neredzu iespējas," sacīja Kleinbergs.

Viņš piebilda, ka galvenais kravu plūsmas krituma iemesls ir Krievijas kravu novirzīšana uz pašmāju ostām. Iepriekšējos gados šīs kravas sastādīja līdz 70% kravu, kas tika pārvestas pa Latvijas dzelzceļu. Kritums noticis, samazinoties naftas, naftas produktu un akmeņogļu pārvadājumiem.

"Ogļu kravu kritumam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka arvien lielāki ogļu apjomi tiek pārkrauti Krievijas jaunizveidotajos terminālos Ustjlugas ostā," teic Kleinbergs. Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka pagājusī ziema bijusi visnotaļ silta, kas samazināja ogļu pieprasījumu Eiropā, turklāt daudzas ES valstis samazināja elektroenerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju ogļu TEC un TES, aizstājot ogles ar citiem, ekoloģiskākiem degvielas veidiem, tostarp ar gāzi.

Kravu pārvadājumu samazināšanos pa Latvijas dzelzceļiem ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Kravu pārvadājumu krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādāja jaunu biznesa modeli, kurai jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. Jaunais LDz biznesa modelis paredz pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un autotransporta ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

1
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Kravu pārvadājumi, kravas, tranzīts
Pēc temata
Tagad vagoni: "LDz Cargo" izsludina izsoli
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kravas nevairosies, taču var piespiest pie sienas ekspeditorus: LDz jaunais biznesa plāns
Pat ja tarifs būs nulle, kravu nekļūs vairāk: Latvijai nāksies dotēt LDz
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

1
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

1
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā