Meitene pie skolas busiņa

Optimizācija uzbrūk: puse Latvijas skolu neatbilst kritērijiem

59
(atjaunots 13:04 14.05.2019)
Daudz skolu nāksies reorganizēt Rīgā, kur mācību iestādēm, saskaņā ar Šuplinskas jaunajiem kritērijiem, jābūt desmitkārt lielākām, nekā pierobežas reģionos.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Aptuveni puse Latvijas skolu neatbilst valdības izvirzītajiem kritērijiem, paziņoja izglītības ministre Ilga Šuplinska, raksta la.lv.

Šīs skolas nāksies reorganizēt, visticamāk, samazinot izglītības pakāpi: pārāk mazas vidusskolas kļūs par pamatskolām, bet pamatskolas – par sākumskolām.

Salīdzinoši daudz skolu nāksies reorganizēt Rīgā, kur mācību iestādēm jābūt desmitkārt lielākām, nekā pierobežu reģionos.

Valdība 14. maija sēdē plāno apstiprināt Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo paziņojumu par skolu tīkla optimizāciju. Saskaņā ar jauno plānu, Latvijas apdzīvotās vietas piedāvāts iedalīt četrās kategorijās. Atkarībā no tā, kurā no tām iekļūs novads vai pilsēta, skolām piemēros attiecīgus kvalitātes un skaita kritērijus.

Saskaņā ar dokumentu, lielām pilsētām nāksies atteikties no mazām skolām, savukārt attālajos un pierobežu rajonos turpinās pastāvēt skolas ar 15 skolēniem.

Plānots atļaut skolēnu skaita svārstības 10% robežās.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem, tikai 32 vidusskolas lielajās pilsētās atbilst pieteiktiem kritērijiem, 68 skolas neatbilst. No 19 pamatskolām kritērijiem atbilst vien 9, no septiņām sākumskolām – piecas.

Citās lielās pašvaldībā – administratīvo teritoriju attīstības centros un Pierīgā – skolēnu skaits neatbilst kritērijiem 45 vidusskolās un tikai 24 skolās atbilst. Arī pamatskolu skaits, kuras neatbilst jaunajām prasībām, ir lielāks, nekā atbilstošo. Labāka situācija ir tikai sākumskolu gadījumā.

Mazapdzīvotos rajonos un pierobežā tikai viena vidusskola un piecas pamatskolas neiekļaujas jaunajos kritērijos.

Kopumā Latvijā ir 176 vidusskolas, 144 pamatskolas un 26 sākumskolas ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Katrā grupā kritērijiem neatbilstošo skolu skaits ir lielāks, nekā atbilstošo.

Taču darbs ar šiem kritērijiem turpinās, tie tiks sakārtoti atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai, kuru gatavo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Izglītības ministre Ilga Šuplinska uzskata, ka tieši šie kritēriji izraisīs vislielākās diskusijas.

Ziņojumā tiek minēts arī par Šuplinskas solījumu papildināt kvalitātes kritērijus skolām. Tajos varētu tikt iekļauta dažādu mācību procesa organizēšanas veidu izmantošana, pastāvīgi skolēnu pētījumi, sabiedriskais darbs, radošās nodarbības, karjeras izglītība, vecāku piesaiste. Šuplinska atzīst, ka to visu nebūs viegli izmērīt.

Ja valdība apstiprinās ziņojumu, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās skolu kritēriju noteikumus. Kad tos apstiprinās Ministru Kabinets, tie kļūs obligāti mācību iestādēm.

Bet arī ministrijas informatīvais ziņojums ir svarīgs dokuments, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jābūt piekļuvei tam pirms tā apstiprināšanas. Neskatoties uz to, ka Ministru Kabineta mājaslapā ziņojuma projekts parādījās tikai vakarā pirms nākamajā dienā gaidāmās sēdes.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure paziņoja, ka savienība lūgs atlikt ziņojuma izskatīšanu šīs steigas un sociālo partneru neinformēšanas dēļ.

"Ja viņi tomēr skatīs, nu tas parādīs attieksmi," uzskata Dundure.

Taču ministre Šuplinska atsaucas uz to, ka 17. aprīlī ministrija jau rīkojusi semināru, kur skolu un pašvaldību pārstāvji varēja iepazīties ar jauno kritēriju modeli, kurš iekļauts ziņojumā.

59
Pēc temata
Čekušins: latvieši baidās no Putina portretiem krievu skolās
Skolniecei latviešu skolā aizliedza runāt krieviski ar klasesbiedru
"Nolaidušies līdz dibenam un krīt vēl zemāk": Lietuvā novērtēts skolu līmenis
Aktīvists: sargājiet savu latviešu valodu, bet neaiztieciet krievu valodu
Grūtniece, foto no arhīva

Cilvēku nav, valsts nepalīdz: kas notiek ar dzimstības līmeni Latvijā

20
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
2020. gadā Latvija uzstādījusi jaunu antirekordu dzimstības jomā simt gadu laikā, bet 2021. gadā var pārspēt arī šo "sasniegumu": demogrāfs Ilmārs Mežs devis skumdinošu prognozi.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. 2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, bet 2021. gadā rādītājs var būt vēl mazāks. Demogrāfs Ilmārs Mežs pastāstījis par katastrofālās lejupslīdes iemesliem, stāsta Mixnews.lv.

Demogrāfs konstatēja, ka dzimstības līmeni cita starpā ietekmējuši tādi faktori, kā nepietiekams valsts atbalsts, potenciālo vecāku skaita krišanās, kā arī pandēmija Covid-19.

Pie tam pandēmijas negatīvās sekas vēl nāksies novērot 2021. gadā. Demogrāfs paskaidroja: tā kā vīruss izplatījies martā, noteiktu slēdzienu par tā ietekmi būs iespējams izdarīt pēc decembra datiem.
2021. gadā, ņemot vērā pandēmijas ietekmi situācija ar dzimstības līmeni Latvijā var kļūt vēl ļaunāka, uzskata eksperts.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstības līmeni pēdējo simt gadu laikā.

2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).
Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

20
Tagi:
dzimstība, depopulācija, Latvija
Pēc temata
Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Zemā dzimstība un sociālie tīkli piebeidza slaveno Rīgas geju klubu
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

44
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

44
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas

Lindermans: vakcinācija Latvijā, bērnudārzu slēgšana Rīgā un "ģimenes" problēma

0
(atjaunots 23:42 23.01.2021)
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.

Vai Latvijas jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts spēs atrisināt vakcinācijas problēmu valstī? Vai tiešām Rīgā vairs nebūs krievu bērnudārzu? Kāpēc valdībā tiek cilāts jautājums par "ģimeni"? Kāpēc Pasaules čempionāta hokejā Minskā ieplānoto maču atcelšana sāpīgāk skar Latviju, nevis Baltkrieviju?
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.

0
Tagi:
bērni, vakcinācija, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Rīgas mērs pastāstīja par gatavību vakcinēties un soda naudām Latvijā
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Latvijā atklāta Covid-19 vakcīnu radīto blakņu statistika
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas