Meitene pie skolas busiņa

Optimizācija uzbrūk: puse Latvijas skolu neatbilst kritērijiem

58
(atjaunots 13:04 14.05.2019)
Daudz skolu nāksies reorganizēt Rīgā, kur mācību iestādēm, saskaņā ar Šuplinskas jaunajiem kritērijiem, jābūt desmitkārt lielākām, nekā pierobežas reģionos.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Aptuveni puse Latvijas skolu neatbilst valdības izvirzītajiem kritērijiem, paziņoja izglītības ministre Ilga Šuplinska, raksta la.lv.

Šīs skolas nāksies reorganizēt, visticamāk, samazinot izglītības pakāpi: pārāk mazas vidusskolas kļūs par pamatskolām, bet pamatskolas – par sākumskolām.

Salīdzinoši daudz skolu nāksies reorganizēt Rīgā, kur mācību iestādēm jābūt desmitkārt lielākām, nekā pierobežu reģionos.

Valdība 14. maija sēdē plāno apstiprināt Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo paziņojumu par skolu tīkla optimizāciju. Saskaņā ar jauno plānu, Latvijas apdzīvotās vietas piedāvāts iedalīt četrās kategorijās. Atkarībā no tā, kurā no tām iekļūs novads vai pilsēta, skolām piemēros attiecīgus kvalitātes un skaita kritērijus.

Saskaņā ar dokumentu, lielām pilsētām nāksies atteikties no mazām skolām, savukārt attālajos un pierobežu rajonos turpinās pastāvēt skolas ar 15 skolēniem.

Plānots atļaut skolēnu skaita svārstības 10% robežās.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem, tikai 32 vidusskolas lielajās pilsētās atbilst pieteiktiem kritērijiem, 68 skolas neatbilst. No 19 pamatskolām kritērijiem atbilst vien 9, no septiņām sākumskolām – piecas.

Citās lielās pašvaldībā – administratīvo teritoriju attīstības centros un Pierīgā – skolēnu skaits neatbilst kritērijiem 45 vidusskolās un tikai 24 skolās atbilst. Arī pamatskolu skaits, kuras neatbilst jaunajām prasībām, ir lielāks, nekā atbilstošo. Labāka situācija ir tikai sākumskolu gadījumā.

Mazapdzīvotos rajonos un pierobežā tikai viena vidusskola un piecas pamatskolas neiekļaujas jaunajos kritērijos.

Kopumā Latvijā ir 176 vidusskolas, 144 pamatskolas un 26 sākumskolas ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Katrā grupā kritērijiem neatbilstošo skolu skaits ir lielāks, nekā atbilstošo.

Taču darbs ar šiem kritērijiem turpinās, tie tiks sakārtoti atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai, kuru gatavo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Izglītības ministre Ilga Šuplinska uzskata, ka tieši šie kritēriji izraisīs vislielākās diskusijas.

Ziņojumā tiek minēts arī par Šuplinskas solījumu papildināt kvalitātes kritērijus skolām. Tajos varētu tikt iekļauta dažādu mācību procesa organizēšanas veidu izmantošana, pastāvīgi skolēnu pētījumi, sabiedriskais darbs, radošās nodarbības, karjeras izglītība, vecāku piesaiste. Šuplinska atzīst, ka to visu nebūs viegli izmērīt.

Ja valdība apstiprinās ziņojumu, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās skolu kritēriju noteikumus. Kad tos apstiprinās Ministru Kabinets, tie kļūs obligāti mācību iestādēm.

Bet arī ministrijas informatīvais ziņojums ir svarīgs dokuments, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jābūt piekļuvei tam pirms tā apstiprināšanas. Neskatoties uz to, ka Ministru Kabineta mājaslapā ziņojuma projekts parādījās tikai vakarā pirms nākamajā dienā gaidāmās sēdes.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure paziņoja, ka savienība lūgs atlikt ziņojuma izskatīšanu šīs steigas un sociālo partneru neinformēšanas dēļ.

"Ja viņi tomēr skatīs, nu tas parādīs attieksmi," uzskata Dundure.

Taču ministre Šuplinska atsaucas uz to, ka 17. aprīlī ministrija jau rīkojusi semināru, kur skolu un pašvaldību pārstāvji varēja iepazīties ar jauno kritēriju modeli, kurš iekļauts ziņojumā.

58
Pēc temata
Čekušins: latvieši baidās no Putina portretiem krievu skolās
Skolniecei latviešu skolā aizliedza runāt krieviski ar klasesbiedru
"Nolaidušies līdz dibenam un krīt vēl zemāk": Lietuvā novērtēts skolu līmenis
Aktīvists: sargājiet savu latviešu valodu, bet neaiztieciet krievu valodu
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

0
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

0
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās
Militārās mācības, foto no arhīva

Uzirdināja pludmali: Jūrmalciema iedzīvotāji noguruši karot ar armiju

3
(atjaunots 16:36 09.07.2020)
Mācību laikā Nīcas novadā kareivji izdangāja vietējo ceļu, kā arī izbrauca ar bruņutehniku pa pļavām un pa pludmali.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Militārās mācības Nīcas novadā jau ne pirmo reizi bojā ceļus, vēsta Skaties.lv.

Ivars Krieders dzīvo Jūrmalciemā. Nokļūt pie viņa mājās pēc militārajām mācībām ir praktiski neiespējami: uz izdangātā smilšu ceļa pastāvīgi iestrēgst automobiļi. Mācību laikā pagalmā iebrauca divas armijas mašīna. Kareivji nesaprata, kur atrodas, kā nokļūt pie jūras, tādēļ, ilgi nedomājot, brauca pa īsāko ceļu – caur pļavu.

Arī viņa kaimiņš Jānis Cibulis ir neapmierināts – tagad uz jūru nākas doties ar kājām, ar mašīnu nevar izbraukt.

"Ja kaut kas ir tagad vajadzīgs, ātrā palīdzība, tad mums iznāk, ka līdz šai vietai, iepriekš jau tur ir ceļš izdangāts, tad jānes uz nestuvēm līdz šai vietai, līdz ātrajai palīdzībai," sūdzas Jānis.

Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības mācību laikā šī gada jūnijā armijas vienības pārvietojās pa ciema teritoriju ar militāro tehniku un atstāja aiz sevis pamatīgu postažu. Tā ir bijis arī agrāk, tādēļ vietējās domes pacietības mērs šoreiz ir pilns.

"2017. gadā tad mums bija arī problēmas, pa šo ceļu, pa kuru mēs braucām, kur uzbērta grants, ja nemaldos, 600 metru garumā. Armija par saviem līdzekļiem saveda kārtībā, bet pagāja mums kādi trīs mēneši, kamēr tikām pie laba rezultāta. Kamēr nebijām aizrakstījuši aizsardzības ministram vēstuli," saka Nīcas novada domes pārstāvis Aigars Veiss.

Militārā tehnika sabojājusi arī Jūrmalciema pludmali, vienu no tīrākajām Latvijā.

"Pa pludmali viņi braukāja tā kā pa lielo autostrādi. Kaut gan principā viņiem ir atsevišķs ceļš, atsevišķa piebrauktuve, un viņi varēja to darīt visu no tās puses," pastāstīja Veiss.

Pēc viņa sacītā, armija vietējiem iedzīvotājiem sagādājusi vilšanos.

Vides dienesta pārstāvis Jānis Junkurs paskaidroja, ka pārbaudes tika veiktas gan pirms, gan pēc mācībām, un kaitējums dabai neesot konstatēts. Pludmale patiešām ir uzirdināta, taču lietus un vējš pakāpeniski izlīdzinās nestabilās smiltis.

NBS Gaisa spēku komandieris Viesturs Masulis atvainojās Jūrmalciema iedzīvotājiem par sabojāto ceļu. Viņš paskaidroja, ka jau 27. jūnijā pārstāvji devās uz ciemu un saveda kārtībā ceļu. Masulis apsolīja, ka nākotnē, kamēr ceļi netiks sakārtots sākotnējā izskatā, mācību dalībnieki nepametīs rajonu.

Tāpat viņš apsolīja turpmāk pats personīgi tikties ar pašvaldību un vietējiem iedzīvotājiem, lai informētu viņus par plānoto mācību norisi un atbildētu uz visiem jautājumiem

3
Tagi:
militārās mācības, Latvija, NBS
Pēc temata
Latvijas zemessargu mācības nobiedējušas Salaspils iedzīvotājus