Скелет у Домской площади

Burovs: Valsts kontrole vienmēr sniedz laiku kļūdu labojumam

50
(atjaunots 11:47 14.05.2019)
Valsts kontrole oficiāli publicējusi Rīgas Tūrisma attīstības biroja revīzijas rezultātus, pēc kā organizācijā ieradās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Vakar Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB) ieradās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki un aizturēja organizācijas valdes locekli Vitu Jermoloviču, vēsta LSM.lv.

Kopā ar maskās tērptiem KNAB darbiniekiem Jermoloviča pameta RTAB telpas, kurās biroja darbinieki vairākas stundas veica kratīšanu, un iekāpa automašīnā. Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju rokās bija melns maiss. Otrs RTAB valdes loceklis Guntar Grīnvalds palika birojā.

Tāpat izmeklēšanas darbības tika veiktas Rīgas domes Ārlietu pārvaldē un Maksima Tolstoja ("Saskaņa") kabinetā, kurš šobrīd atrodas ārzemju komandējumā. Kriminālprocesuālas darbības vakar tika veiktas arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā.

KNAB iesācis kriminālprocesu pret RTAB darbiniekiem par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un krāpšanos.

Tūrisma veicināšana vai izdevumi ārpus uzstādītiem mērķiem

Informācijas iegūšanā KNAB cieši sadarbojās ar Valsts kontroli, kura, veicot revīziju par laika posmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 30. jūnijam, atklāja būtiskus trūkumus biedrību un fondu plānošanā, finansējuma piešķiršanā un uzraudzībā. Pēc Valsts kontroles domām, ir pamats uzskatīt, ka Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā nesaimnieciski izšķērdējusi vairāk nekā 20 miljonus, tostarp RTAB un portālam Riga.lv.

Rīgas domes ēka
© Sputnik / Sergey Melkonov

Valsts kontrole noskaidroja, ka no 2016. līdz 2018. gadam RTAB no pilsētas budžeta saņēmis 17 miljonus. Lielākā daļa šo līdzekļu tika ieguldīta zīmolu Lire Riga un Meet Riga popularizēšanā, kuri pieder nevis pašvaldībai vai Tūrisma attīstības birojam, bet gan AirBaltic Corporation un šobrīd ir ieķīlāti. Turklāt, Valsts kontrole uzskata, ka birojā bijuši fiktīvi darbinieki, un algas pārsniedza pašvaldības darbinieku algu apmēru.

Biedrība Riga.lv trīs gadu laikā no pašvaldības saņēmusi vairāk nekā 4 miljonus eiro. Organizācijas budžets trīs gadu laikā netika apstiprināts, savukārt atskaitēs norādīti nepatiesi finanšu rādītāji. Viens no iestādes mērķiem bija pašvaldības avīzes izdošana, taču jau nākamajā gadā pēc Riga.lv nodibināšanas tās izlaišana tika izbeigta. Revidenti paskaidroja, ka Riga.lv darbinieki nodarbojas ar citu informācijas avotu informācijas pārpublicēšanu. Ar autoriem noslēgtie līgumi neļauj pārliecināties par padarītā darba apjomu un tā izmaksām.

Savukārt RTAB paziņoja, ka audita laikā organizācijas darbiniekiem nezuda izjūta, ka Valsts kontroles darbinieki ieradās ar jau negatīvu un, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu. Kaut gan revīzija ilga apmēram gadu, Valsts kontroles darbinieki, visticamāk, tā arī nesaprata, kā darbojas mūsdienu mārketings tūrisma veicināšanai un kāda ir RTAB vieta vispārējā tūrisma ekosistēmā, jo kontrolieri apšaubīja biroja pastāvēšanas nepieciešamību kā tādu.

"Mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta," teikts biroja paziņojumā.

RTAB norāda, ka no 2009. gada, kad ekonomiskās krīzes augstākajā punktā tika nodibināta organizācija un zīmols Live Riga, tūristu skaits galvaspilsētā daudzkārt pieauga – no 0,7 miljoniem tūristu līdz 3,5 miljoniem 2018. gadā, taču Valsts kontrole necentās ieraudzīt un noliedza korelāciju starp biroja mērķtiecīgo darbību un pārliecinošiem tūrisma pieauguma rādītājiem.

"Iespējams"

Pēc Valsts kontroles revīzijas slēdziena publicēšanas par līdzekļu sadali Riga.lv un Rīgas Tūrisma attīstības birojā, kā arī KNAB procesuālajām darbībām Rīgas domes vadība paziņoja: Valsts kontrole vienmēr sniedz laiku kļudu labojumam.

"Šodien, kad Valsts kontrole oficiāli publicēja revīzijas rezultātus, tā informēja sabiedrību, ka cieši sadarbojās ar KNAB. Darbības, kuras šodien no rīta notika – KNAB darbinieki ienāca kopā ar jums, žurnālistiem, Live Riga telpās un atsevišķās Rīgas domes telpās, apstiprina, ka šī sadarbība viņiem bija cieša," paziņoja mēra v.i. Oļegs Burovs Latvijas Radio 4.

"Es iedalītu mūsu rīcību divās kategorijās. Pirmā – Valsts kontrole vienmēr sniedz laiku, lai šos piedāvājumus īstenotu. Rīgas dome sniedza Valsts kontroles termiņu – līdz gada beigām: izvērtēs Riga.lv un Live Riga pastāvēšanas nepieciešamību.

Otrs jautājums. Tā kā šodien parādījās daudz informācijas par KNAB procesuālajām darbībām, es vēlos pateikt sekojošo: Valsts kontroles slēdzienā tas bija rakstīts, taču starp diviem komatiem mēs redzējām vārdu "iespējams". Pēc vārda "iespējams" ir ļoti grūti veikt secinājumus. Tāpēc mēs paskatīsimies. Ja tagad pēc KNAB darbībām mēs saņemsim informāciju, ka šādi pārkāpumi ir, tad, protams, operatīvā kārtībā mēs uz tiem reaģēsim," uzsvēra viņš.

50
Pēc temata
KNAB: Rīgas dome nav pārkāpusi likumu
Linkaits: Rīgas domes vadība dzīvo sapņu un iedomu pasaulē
Nepatikšanas "like" Facebook tīklā dēļ: Rosļikovs komentēja kratīšanu
Lidosta Rīga

Robežu slēgt? Latvijas valdība vēlas atjaunot karantīnu

1
(atjaunots 17:46 14.07.2020)
Valdošās partija apsprieda pasākumus, ka, iespējams, tiks ieviesti Covid-19 atkārtotas izplatības gadījumā. Pārsvarā tie skars robežu šķērsošanas jautājumus.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Koalīcijas sadarbības padome apsprieda jautājumus par Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, ko jau tuvākajā laikā varētu pieņemt valdība. Cita starpā padome atbalstīja ierosinājumu ieviest stingrāku iebraucēju kontroli, pēc sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Valdība uzskata, ka atbraucēji un viņu nepietiekoši atbildīgā attieksme pret karantīnas pasākumiem var kļūt par vienu no iespējamās koronavīrusa atkārtotas izplatības galvenajiem iemesliem. Inficēto skaita jauns pieaugums var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku, tātad būs nepieciešami stingrāki soļi infekcijas atkārtotas izplatības gadījumā.

Valdības vadītājs pastāstīja, ka valdību veidojošo partiju pārstāvji bija vienisprātis: jāpastiprina Latvijas ārējo robežu kontrole, lai identificētu visus atbraucējus. Turklāt tuvākajā laikā tiks apspriests jautājums par informācijas apmaiņu Baltijas valstu starpā par personām, kas šķērso ārējās robežas.

Pagaidām nav zināms, kādus pasākumus valdība plāno ar mērķi kontrolēt atbraucējus. Viens no iespējamajiem soļiem – obligātās anketēšanas atkārtota ieviešana robežas šķērsošanas punktos.

Patlaban nav skaidrs arī tas, pret kādu valstu pilsoņiem varētu ieviest stingrākus noteikumus robežu šķērsošanai, tomēr informācija par Covid-19 valstīs, kur infekcija izplatās īpaši aktīvi, ir piejama Slimību profilakses un kontroles centra vietnē, norādīja premjers. Koalīcijas padome vēl nav apspriedusi iespējamās sankcijas personām, kas neievēro karantīnas noteikumus pēc iebraukšanas valstī, tomēr Kariņš atzīmēja, ka, acīmredzot, nāksies noteikt sodu tādiem "Latvijā vēlamiem viesiem", kuri ignorē noteikumus.

Arī citu partiju pārstāvji padomes sēdē norādīja, ka lielāko risku saslimt ar Covid-19 rada personas, kas ierodas no ārzemēm, tāpēc atbalstīja stingrāku pasākumu ieviešanu. Piemēram, Nacionālās apvienības parstāvis Jānis Dombrava pauda pārliecību, ka Latvijas robežas atvērtas pāragri, tāpēc valstī iebraucis liels skaits personu, kuras par sevi nav sniegušas patiesu un pilnīgu informāciju, un atkal ievazāts Covid-19. Politiķis uzskata, ka ārvalstniekiem, kuri pēc ierašanās Latvijā neievēros 14 dienu pašizolācijas režīmu, ir jāatņem termiņuzturēšanās atļauja.

Konkrētāk par iebraucējiem izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa konstatēja, ka jaunie studenti no trešajām valstīm studijas Latvijas augstskolās var sākt attālināti. Pēc viņas domām, prasība var skart studentus, kam radušās grūtības, saņemot Latvijas vīzu Covid-19 radīto ierobežojumu rezultātā. Detalizētāku informāciju par to, kā gads sāksies ārvalstu stundentiem, ministre solīja sniegt vēlāk, kad sadarbībā ar augstskolām tiks izstrādāta studiju kārtība gan Latvijā jau esošajiem ārvalstu studentiem, gan tiem, kuri vēl tikai plāno ierasties.

Pie tam, pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, pagaidām valdība neplāno no 1. septembra atkārtot tālmācību režīmu skolās. Viņa norādīja, ka situācija, protams, vēl var mainīties, un infekcijas straujas izplatības gadījumā skolas atkal ieviesīs tālmācības režīmu, tomēr šobrīd tāda lēmuma nav. Līdz šī mēneša beigām IZM plāno sagatavot detalizētu mācību procesa organizācijas plānu jaunajā mācību gadā.

1
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Eirokomisārs: recesija draud saplēst eirozonu daļās
Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti
VID aprēķinājis pirmos krīzes radītos zaudējumus valsts budžetā
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi
Jurijs Melkonovs

Militārais eksperts: Latvijā neviens neilgojas pēc ASV bruņotajiem spēkiem

26
(atjaunots 12:18 14.07.2020)
Sabiedrība Latvijā negatīvi vērtē ASV spēku dislokāciju valstī – nav tādu, kas par tādu ieceri aiz prieka lēktu ārā no biksēm.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Latvija ir gatava uzņemt papildu bruņotos spēkus no ASV gan pēc rotācijas principa, gan pastāvīgi, un ir gatava par to maksāt, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Pēc viņa vārdiem, Latvijas interesēs ir panākt, lai ASV karavīri atrastos tuvāk austrumu robežai – Polijā un Baltijas valstīs, ja jau šie spēki tiek izvesti no Vācijas.

Pabrika izteikumus var uzskatīt gan par viņa personīgo viedokli, gan ASV pozitīvi novērtētas dezinformācijas sniegšanu, lai novērtētu Latvijas sabiedrības reakciju, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts un kara vēsturnieks Jurijs Melkonovs. Viņš atzīmēja, ka Pabriks ir pietiekami patstāvīgs politiķis un ne vienmēr saskaņo lēmumus ar augstākstāvošajiem un kolēģiem.

"Sabiedrība Latvijā iebilst pret citas valsts, šajā gadījumā – ASV bruņoto spēku izvietošanu valstī. Nav redzami tādi, kas par šādu ieceri priecīgi lec laukā no biksēm. Mēs redzam atsevišķus atbalsta gadījumus, tomēr sabiedrība kopumā tādu politiku neatzīst," uzsvēra Melkonovs.

Pēc viņa domām, amerikāņi neizlems dislocēt Latvijā savus spēkus līdztekus kontingentam, kas šeit jau izvietots ātrās reaģēšanas spēku ietvaros.

"Nopietnus bruņotos spēkus šeit redzēt nevēlas – tas vājinatu līdzsvaru gan Latvijas sabiedrībā, gan Latvijas un Krievijas attiecībās," paskaidroja Melkonovs.

ASV prezidents Donalds Tramps jūnijā apstiprināja Vācijā izvietotā ASV militārā kontingenta samazināšanas plānu, kas paredz ierobežot karavīru skaitu par 9,5 tūkstošiem – līdz 25 tūkstošiem. Pagaidām Pentagons vēl nav izlēmis, kādas vienības tiks pārvietotas un kurp, nav zināms arī spēku izvešanas grafiks.

Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka nevēlas palielināt spriedzi attiecībās ar NATO nevienā pasaules reģionā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO tas ir zināms, taču ar sadomātu "Krievijas draudu" ieganstu alianses spēki un tehnika tiek savilkti pie Krievijas robežām.

Мелконов: никто в Латвии не прыгает от радости из-за появления войск США
26
Tagi:
aizsardzība, drošība, NATO, Latvija, ASV
Pēc temata
Latvijas ienesīgā militarizācija: jaunākie sasniegumi
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju