ABLV Bank

ASV atļāva Latvijai atņemt naudu aizdomīgiem nerezidentiem

69
(atjaunots 11:14 14.05.2019)
ABLV Bank klientu pārbaudes metodoloģiju atbalstīja ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas struktūra (FinCEN): ja tiks konstatēti aizdomīgi darījumi, nauda vai klienti, naudas līdzekļi šādu kontu īpašniekiem izmaksāti netiks.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji apmeklēja ASV, kur atskaitījās par ABLV Bank pašlikvidācijas gaitu, raksta avīze Dienas Bizness.

Tiek ziņots, ka Latvijas delegācija apsprieda ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas struktūras (FinCEN) pārstāvjiem situāciju Latvijas finanšu sektorā kopumā un, tostarp, ABLV Bank likvidāciju, tika apspriesta arī bankas klientu pārbaudes metodoloģija.

"Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk ABLV Bank pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas," paziņoja FKTK vadītājs Pēteris Putniņš.

Atgādināsim, ka metodoloģiju izstrādāja starptautiskā auditoru kompānija Ernst & Young un saskaņoja ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (Kontroles dienestu).

"Šajā procesā FKTK kā banku uzraugu saskaņā ar mūsu likuma garu vadīja divi motīvi – Bankas noguldītāju interešu aizsardzība, nodrošinot viņu līdzekļu izmaksu, un, protams, aizdomīgas naudas kontrole un ziņošana attiecīgajām iestādēm, ja kas tāds tiek konstatēts. Šīm abām lietām jābūt līdzsvarā," paziņoja uzreiz pēc metodoloģijas apstiprināšanas Pēteris Putniņš.

Tika ziņots, ka, ieviešot pārbaudes metodoloģiju, ABLV Bank atradīsies FKTK pilnvaroto personu grupa, lai pārliecinātos, ka tās piemērošana atbilst apstiprinātajiem principiem.

Turpmāk regulāri tiks sagatavoti izmaksu saraksti kreditoriem, kuri jau ir izgājuši pārbaudi. Šī procesa gaitā FKTK īstenos monitoringu.

Iepriekš Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa paziņoja, ka gadījumā, ja, veicot ABLV Bank pārbaudi, tiks konstatēti aizdomīgi darījumi, nauda vai klienti, naudas līdzekļi šādu kontu īpašniekiem izmaksāti netiks.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV Bank — otru lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privātbanku valstī, par naudas atmazgāšanu, par transakcijām ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu.

Eiropas Centrālā Banka (ECB) pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt tā likvidācijas procesu. FKTK, pildot ECB instrukcijas, kopš 19. februāra ieviesa ierobežojumus maksājumu operācijām ABLV Bank, savukārt naktī uz 24. februāri, ņemot vērā to, ka ECB nelika atcelt bankai noteiktos ierobežojumus, pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai nodrošinātu garantēto atlīdzinājumu izmaksāšanu bankas klientiem.

2018. gada 12. jūnijā FKTK atļāva ABLV Bank veikt kontrolētu pašlikvidācijas procesu. 2020. gadā banka plāno veikt atlīdzinājumu 95% prasību, līdz 2023. gadam – pabeigt likvidāciju.

Privātpersonu noguldījumi līdz 100 tūkstošiem eiro jau tiek izmaksāti, bet lielāku – un juridisko personu noguldījumiem – tiks veikta pārbaude atbilstoši 6. martā apstiprinātajai metodoloģijai.

69
Pēc temata
Izskatās nomācoši: SEB bankā pastāstīja, kā izdzen klientus
Putniņš: bankām ir slikta fantāzija, dažas vēlas pārreģistrēties
Kariņš palūdza skandināvu bankām palikt Latvijā
Kariņš: naudas atmazgātāji ērgļiem lido virs ES, bet Latvija palīdzēs tos apkarot
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pēc cik ilga laika tiks sadalīta Krievija? NA deputāts rāda KF "jauno karti"

36
(atjaunots 18:28 07.07.2020)
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ar skandalozajiem Krievijai naidīgajiem izlēcieniem pazīstamais Aleksandrs Kiršteins nesēž, rokas klēpī salicis – šoreiz viņš atkal nolēmis apspriest Krievijas iespējamo sairšanu.

Atgādināsim, ka sapnis par Krievijas sadali jau sen neliek politiķim mieru – pirms pāris gadiem viņš Twitter tīklā drosmīgi paziņoja, ka miers Eiropā iestāsies tikai pēc Krievijas sabrukšanas.

Nesen viņš atkal atgriezās pie savas iemīļotās tēmas un parādīja lasītājiem kaut kāda vācu ģeogrāfa zīmējumu, kurā Krievija saskaldīta atbilstoši tuvējām valstīm. spriežot pēc visa, politiķis ir sajūsmā par šo karti.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" Aleksandrs Kiršteins lūdza lasītājus atklāt savas domas.

Tomēr viņa ideja, šķiet, nav radusi aktīvu atbalstu. Vien daži sapņotāji stāstīja, kā tikšot dalīta Krievija un kas viņus šajā ziņā biedē.

"Nekad, te vienkārši parādīta tuvākā ārvalsts attāluma ziņā Krievijas teritorijas daļām. Dalīšanās notiks pēc citiem principiem," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu Bezkompromisa Tiesiskums.

"Igaunijai tā būtu liela nelaime - dabūt uz kakla pāris miljonus krievu," spriedelē Sandris Metuzāls.

"Šādi – diezin vai. Ķīna ņems vairāk," uzskata Vents Krauklis.

"Nez, es gan labāk iestātos par to, lai Krievija paliek tāda, kāda tā ir tagad. Ja milzīgu gabalu noraus Ķ, tas var beigties tikai ar katastrofu visos līmeņos," skumju prognozi izteica "Ļarvmutīte Epilepsijas gaisma".

"Nekad un nemūžam. 13.Saeima drīzāk pašu Latviju padirsīs. Skaidrs, ka ķīnieši  savāks Krieviju, bet pie vien arī Latviju, ja turpināsiet šādā stilā! Vai Latvijai vajag krievu teritorijas? Nē! Jo jau tagad līnija - Ludza, Jēkabpils, Bauska, Auce mierīgi varētu tikt poļiem atdota," par pašas Latvijas vienotību uztraucas lasītājs Es Pats.

Daži komentētāji pat pauda šaubas, vai tāda tēma vispār būtu jāapspriež.

"Pilnīgs murgs. Labāk sāciet domāt par to, vai  pēc ATR Latvijas nomalēs vispār kāds paliks dzīvot.  Vēl pāris stulbas reformas un Latvija no valsts pārvērtīsies par teritoriju," autoram attrauca Andrejs.

2018. gada vasarā Kiršteins jau klāstīja, ka Krievija būtu jāsadala.

"Tikai, kad Krievija sadalīsies mazākās valstīs, atbilstoši etniskajam sastāvam, ar rāvienu izbeigsies militārie konflikti un Eiropā iestāsies ilgstošs miera periods!" Kiršteins uzrakstīja savā Twitter.

​Tas ir tikai viens no daudziem deputāta neordinārajiem izteicieniem: iepriekš viņš piedāvājis atņemt pilsonību tiem naturalizācijas pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu vai piedalās krievu skolu aizstāvības mītiņos, nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un vainoja VDK par Rīgas "Dinamo" sliktajiem rezultātiem.

36
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms, Latvija
Pēc temata
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

12
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

12
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju