Pelēkās zosis. Foto no arhīva

Savvaļas zosis izputina Latvijas zemniekus: zaudējumi simtiem eiro uz hektāru

60
(atjaunots 15:21 12.05.2019)
Portālā Manabalss.lv izveidota iniciatīva, lai atļautu savvaļas zosu medības pavasarī.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Lauksaimniecības zemju īpašnieki Latvijā sūdzas par savvaļas zosīm, vēsta Rus.lsm.lv.

Pavasarī zosis šķērso Latviju, atgriežoties no Rietumeiropas. Tās lido uz ligzdošanos ziemeļos. Visbiežāk – uz Arktiku.

Saskaņā ar pastāvošo tā dēvētā "zaļā viļņa" hipotēzi, arktiskās zosu sugas dodas uz ligzdošanu, un pārlidojuma laikā veic nelielas pieturas pieejamās barības iegūšanai. Tieši šāds "zaļais vilnis" šogad uzglūnēja Latvijas zemniekiem.

Pēc zemnieku sacītā, šogad ir īpaši daudz putnu. Tie sēžās uz laukiem, noknābā ziemājus un jaunos dzinumus, nodarot zaudējumus, kurš mērāms simtos eiro uz hektāru.

Zemnieki stāsta, ka ziemājus zosis noēd zibens ātrumā. Tūkstošiem zosu nolaižas uz lauka un praktiski nedēļas laikā iznīcina ražu.

Laura Jaudzema, kas kopā ar vīru nodarbojas ar lauksaimniecību Rēzeknes novadā, pastāstīja, ka zosu uzlidojuma radītie zaudējumi viņu laukiem var novērtēt 260 eiro apmērā uz katru iesēto lauku hektāru. Jo šajā summā ietilpst ne vien paši zaudētie dzinumi, bet arī minerālvielu, tehnikas apkalpošanas izmaksas un darbinieku alga.

Kompensāciju par šiem zaudējumiem izcīnīt ir ļoti grūti. No kompensācijas prasības iesniegšanas brīža līdz ierēdņa atbraukšanai, kurš novērtē zaudējumu, paiet mēnesis vai pat vairāk, kad jau ir ļoti grūti pateikt, kā viss bijis zosu uzlidojuma brīdī.

Zemnieku Saeimas lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons apstiprināja, ka zosu problēma pastāv un ir ļoti aktuāla.

Zosis laukos noēd pupiņas, zirņus, kviešus un citus ziemāju kultūras, nedz plaukšķenes, nedz putnubiedēkļi tās neaptur, ja tās arī aizlido, tad pēc tam vienalga nolaižas uz kaimiņu laukiem. Pēc Trona domām, efektīvi nobiedēt putnus var vienīgi ar ieroci.

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv parādījusies petīcija ar prasību atļaut zosu medības pavasarī. Iniciatīvas tekstā norādīts, ka zosu medības pavasarī ir atļautas daudzās Eiropas Savienības valstīs. Turklāt, tur tiek norādīts, ka zosu populāciju tas neietekmē, toties fermeri necietīs zaudējumus.

Bet, kā skaidro Zemkopības ministrijas Mežu departamenta direktors Arvīds Ozols, nošaušana nav vienīgā izeja.

60
Pēc temata
Likmes aug: lauksaimnieki Latvijā sausuma dēļ zaudējuši gandrīz 400 miljonus eiro
Latvijā atgriežas sausums
Uz robežas ar Krieviju vārna nolaupījusi Igaunijas pilsoņa pasi
Latvijā sākusies ūdensputnu medību sezona
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pēc cik ilga laika tiks sadalīta Krievija? NA deputāts rāda KF "jauno karti"

37
(atjaunots 18:28 07.07.2020)
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ar skandalozajiem Krievijai naidīgajiem izlēcieniem pazīstamais Aleksandrs Kiršteins nesēž, rokas klēpī salicis – šoreiz viņš atkal nolēmis apspriest Krievijas iespējamo sairšanu.

Atgādināsim, ka sapnis par Krievijas sadali jau sen neliek politiķim mieru – pirms pāris gadiem viņš Twitter tīklā drosmīgi paziņoja, ka miers Eiropā iestāsies tikai pēc Krievijas sabrukšanas.

Nesen viņš atkal atgriezās pie savas iemīļotās tēmas un parādīja lasītājiem kaut kāda vācu ģeogrāfa zīmējumu, kurā Krievija saskaldīta atbilstoši tuvējām valstīm. spriežot pēc visa, politiķis ir sajūsmā par šo karti.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" Aleksandrs Kiršteins lūdza lasītājus atklāt savas domas.

Tomēr viņa ideja, šķiet, nav radusi aktīvu atbalstu. Vien daži sapņotāji stāstīja, kā tikšot dalīta Krievija un kas viņus šajā ziņā biedē.

"Nekad, te vienkārši parādīta tuvākā ārvalsts attāluma ziņā Krievijas teritorijas daļām. Dalīšanās notiks pēc citiem principiem," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu Bezkompromisa Tiesiskums.

"Igaunijai tā būtu liela nelaime - dabūt uz kakla pāris miljonus krievu," spriedelē Sandris Metuzāls.

"Šādi – diezin vai. Ķīna ņems vairāk," uzskata Vents Krauklis.

"Nez, es gan labāk iestātos par to, lai Krievija paliek tāda, kāda tā ir tagad. Ja milzīgu gabalu noraus Ķ, tas var beigties tikai ar katastrofu visos līmeņos," skumju prognozi izteica "Ļarvmutīte Epilepsijas gaisma".

"Nekad un nemūžam. 13.Saeima drīzāk pašu Latviju padirsīs. Skaidrs, ka ķīnieši  savāks Krieviju, bet pie vien arī Latviju, ja turpināsiet šādā stilā! Vai Latvijai vajag krievu teritorijas? Nē! Jo jau tagad līnija - Ludza, Jēkabpils, Bauska, Auce mierīgi varētu tikt poļiem atdota," par pašas Latvijas vienotību uztraucas lasītājs Es Pats.

Daži komentētāji pat pauda šaubas, vai tāda tēma vispār būtu jāapspriež.

"Pilnīgs murgs. Labāk sāciet domāt par to, vai  pēc ATR Latvijas nomalēs vispār kāds paliks dzīvot.  Vēl pāris stulbas reformas un Latvija no valsts pārvērtīsies par teritoriju," autoram attrauca Andrejs.

2018. gada vasarā Kiršteins jau klāstīja, ka Krievija būtu jāsadala.

"Tikai, kad Krievija sadalīsies mazākās valstīs, atbilstoši etniskajam sastāvam, ar rāvienu izbeigsies militārie konflikti un Eiropā iestāsies ilgstošs miera periods!" Kiršteins uzrakstīja savā Twitter.

​Tas ir tikai viens no daudziem deputāta neordinārajiem izteicieniem: iepriekš viņš piedāvājis atņemt pilsonību tiem naturalizācijas pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu vai piedalās krievu skolu aizstāvības mītiņos, nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un vainoja VDK par Rīgas "Dinamo" sliktajiem rezultātiem.

37
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms, Latvija
Pēc temata
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

14
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

14
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju