Pelēkās zosis. Foto no arhīva

Savvaļas zosis izputina Latvijas zemniekus: zaudējumi simtiem eiro uz hektāru

60
(atjaunots 15:21 12.05.2019)
Portālā Manabalss.lv izveidota iniciatīva, lai atļautu savvaļas zosu medības pavasarī.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Lauksaimniecības zemju īpašnieki Latvijā sūdzas par savvaļas zosīm, vēsta Rus.lsm.lv.

Pavasarī zosis šķērso Latviju, atgriežoties no Rietumeiropas. Tās lido uz ligzdošanos ziemeļos. Visbiežāk – uz Arktiku.

Saskaņā ar pastāvošo tā dēvētā "zaļā viļņa" hipotēzi, arktiskās zosu sugas dodas uz ligzdošanu, un pārlidojuma laikā veic nelielas pieturas pieejamās barības iegūšanai. Tieši šāds "zaļais vilnis" šogad uzglūnēja Latvijas zemniekiem.

Pēc zemnieku sacītā, šogad ir īpaši daudz putnu. Tie sēžās uz laukiem, noknābā ziemājus un jaunos dzinumus, nodarot zaudējumus, kurš mērāms simtos eiro uz hektāru.

Zemnieki stāsta, ka ziemājus zosis noēd zibens ātrumā. Tūkstošiem zosu nolaižas uz lauka un praktiski nedēļas laikā iznīcina ražu.

Laura Jaudzema, kas kopā ar vīru nodarbojas ar lauksaimniecību Rēzeknes novadā, pastāstīja, ka zosu uzlidojuma radītie zaudējumi viņu laukiem var novērtēt 260 eiro apmērā uz katru iesēto lauku hektāru. Jo šajā summā ietilpst ne vien paši zaudētie dzinumi, bet arī minerālvielu, tehnikas apkalpošanas izmaksas un darbinieku alga.

Kompensāciju par šiem zaudējumiem izcīnīt ir ļoti grūti. No kompensācijas prasības iesniegšanas brīža līdz ierēdņa atbraukšanai, kurš novērtē zaudējumu, paiet mēnesis vai pat vairāk, kad jau ir ļoti grūti pateikt, kā viss bijis zosu uzlidojuma brīdī.

Zemnieku Saeimas lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons apstiprināja, ka zosu problēma pastāv un ir ļoti aktuāla.

Zosis laukos noēd pupiņas, zirņus, kviešus un citus ziemāju kultūras, nedz plaukšķenes, nedz putnubiedēkļi tās neaptur, ja tās arī aizlido, tad pēc tam vienalga nolaižas uz kaimiņu laukiem. Pēc Trona domām, efektīvi nobiedēt putnus var vienīgi ar ieroci.

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv parādījusies petīcija ar prasību atļaut zosu medības pavasarī. Iniciatīvas tekstā norādīts, ka zosu medības pavasarī ir atļautas daudzās Eiropas Savienības valstīs. Turklāt, tur tiek norādīts, ka zosu populāciju tas neietekmē, toties fermeri necietīs zaudējumus.

Bet, kā skaidro Zemkopības ministrijas Mežu departamenta direktors Arvīds Ozols, nošaušana nav vienīgā izeja.

60
Pēc temata
Likmes aug: lauksaimnieki Latvijā sausuma dēļ zaudējuši gandrīz 400 miljonus eiro
Latvijā atgriežas sausums
Uz robežas ar Krieviju vārna nolaupījusi Igaunijas pilsoņa pasi
Latvijā sākusies ūdensputnu medību sezona
Garnizona kapi Rīgā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība uzsākusi tiešsaistes stafeti par godu Rīgas atbrīvošanas dienai

15
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Krievijas vēstniecība aicina publicēt fotogrāfijas vai video ierakstus par ziedu nolikšanu padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Starp tiešsaistes stafetes dalībniekiem tiks izlozētas vērtīgas balvas.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. 13. oktobra, Rīgas atbrīvošanas dienas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā aizsākusi tiešsaistes stafeti "Mēs atceramies". Ielūgums piedalīties akcijā publicēts diplomātiskās misijas lapā Instagram.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Посольство России в Латвии 🇷🇺 (@rusemb.latvia)

Akcijas dalībnieki aicināti publicēt savās lapās fotogrāfijas vai video ierakstus, kuros redzams, kā viņi noliek ziedus pie memoriāla kādos padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Publikācija jāpapildina ar tēmturiem #мы_помним #жителиЛатвиипомнят.

Pēc akcijas tiks izlozētas vērtīgas balvas. Izloze tiks parādīta tiešajā ēterā vēstniecības lapā Instagram. Katrai publikācijai tiks piešķirts kārtas numurs, uzvarētājs tiks izraudzīts ar nejaušu ciparu ģeneratora palīdzību.

Akcijai tiek pieņemtas publikācijas, kas nākušas klajā no 2020. gada 23. septembra līdz 15. oktobrim.

15
Tagi:
Latvija, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministram ieteica noskaidrot pie kareivjiem, kā atbrīvoja Rīgu
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Zaharova atbildēja uz Latvijas ĀM vārdiem attiecībā uz salūtu par godu Rīgas atbrīvošanai
NA saskatījusi visatļautību un draudus svētkos par godu Rīgas atbrīvošanai no nacistiem
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta akcija, foto no arhīva

Direktori sūdzas par skolotāju trūkumu, IZM nesaskata brīvas vietas

13
(atjaunots 20:54 24.09.2020)
Direktori ir spiesti skraidīt pa augstskolām un pierunāt studentus sākt darbu skolās, taču, ņemot vērā algu līmeni un arodam raksturīgo stresu, jaunu kadru pieplūdums nav sagaidāms. Kā iznācis, ka, saskaņā ar IZM datiem, Latvijā nav nevienas vakantas pedagoga likmes?

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu skolās no jauna ir aktuāla pedagogu trūkuma problēma, un jauno kadru pieplūdums nav sagaidāms, vēsta Latvijas radio 4.

Rīgas domes deputāte, Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova konstatēja, ka tīmeklī atrodami simtiem darba piedāvājumu dažādu priekšmetu skolotājiem visā Latvijā. Piemēram, vietnē visidarbi.lv ir 300 sludinājumu. Lielākā daļa – 155 vietas – ir Rīgā, taču arī reģionos to skaits nav mazs. Tikai pēdējās nedēļas laikā vien parādījušies 228 sludinājumi.

Tātad valda absolūta katastrofa ar pedagogiem, trūkst cilvēku, stāsta Vladova.

Viņa atklāja, ka pavisam nesen aprunājusies ar citiem direktoriem, kuri tāpat "gaudo" par skolotāju trūkumu, turklāt viņi nekur nav atrodami. Visi skraida pa universitātēm, pa bioloģijas, dabaszinātņu fakultātēm, aicinām studentus darbā, stāstīja direktore.

Iepriekš viņa aicināja izglītības ministri Ilgu Šuplinsku atkāpties no amata, jo politiķe nepilda pedagogiem dotos solījumus, nerisina nozares problēmas.

Rīgas 40. vidusskolas vadība bija spiesta matemātikas skolotāja vietā pieņemt darbā kāda skolēna tēvu – viņam ir profesionāla matemātiķa izglītība. Skolas direktore Jeļena Vediščeva atzina, ka jaunais pedagogs varējis aizpildīt tikai tās nodarbības, kas ļauj viņam strādāt pamata darba vietā, tomēr viņa atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo viņš atslogojis citus skolotājus.

Vediščeva norādīja, ka pedagogu kolektīvs nav nokomplektēts daudzās skolās un, acīmredzot, stāvoklis tikai pasliktināsies.

"Šī situācija brieda jau sen. Pie tam, ja netiks veikti pasākumi vietvaru un valsts līmenī, situācija tikai pasliktināsies, un, principā, pienāks brīdis, kad patiešām nebūs skolotāju," apliecināja Vediščeva.

Brīvu vietu nav

Toties Izglītības ministrija atzīmē: saskaņā ar pašvaldību datiem, septembra vidū neesot bijis nevienas brīvas skolotāja vietas.

IZM pārstāve Baiba Baškele skaidroja, ka iespējams runāt par vakantām stundām – šobrīd neesot nevienas pilnas vakances nevienā novadā, nevienā skolā.

Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka šāda aina veidojas tāpēc, ka daudzas skolas mēģina saviem spēkiem risināt pedagogu trūkuma problēmu, sadalot slodzi starp pārējiem skolotājiem, kas spiesti daudz strādāt papildus, jo nav iespējams nosaukt precīzu vakanto vietu skaitu. Pie tam pārslodzes rezultātā daudzi saskaras ar profesionālo "izdegšanu", bet IZM nevēlas diskutēt par šo problēmu.

Vanaga paskaidroja, ka tagad, aktīvu mācību laikā, neviens vairs skaļi nekliedz par vakancēm, jo saprot: ja informācija parādīsies skolas vai pašvaldības tīmekļa vietnē, iespējams, ieradīsies tie, kas to visu kontrolē, būs pārbaudes un tā tālāk.

IZM mēģina daļēji atrisināt problēmu, pārkvalificējot pasniedzējus ar nelielu slodzi. Piemēram, pērn tā izdevies aizpildīt gandrīz 160 vakances.

Tomēr jaunos kadrus gaidīt nav vērts – studenti nevēlas strādāt skolās un saņemt 790 eiro. Jeļena Vediščeva apgalvoja, ka jaunieši ļoti labi saprot, - tādu naudu var nopelnīt arī bez stresa un birokrātiskiem šķēršļiem, kas pavada pedagogu darbu. Pie tam Rīgā pasniedzējs no citas pilsētas par tādu naudu pat nespēs noīrēt normālu mājokli.

Inga Vanaga ir pārliecināta: pedagogu trūkuma problēmu vairs neizdosies risināt skolu vai pašvaldību līmenī, kas piedāvā bonusus jaunajiem pedagogiem.

LIZDA vadītāja konstatēja, ka problēma jārisina nacionālajā līmenī: jāpārskata likmes veidošanas metodes, darba apmaksa un profesionālais atbalsts.

13
Tagi:
pedagogi, skola, IZM
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Pedagogs: skolotājam Latvijā ir nepieciešama pienācīga alga, nevis nebeidzamas reformas
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Atgriežamies pie mācībām: psiholoģe sniedza padomus skolēnu vecākiem

"Vispirms nobaroja, pēc tam ņēma asinis": gūstekne par Salaspils koncentrācijas nometni

0
(atjaunots 13:14 25.09.2020)
Salaspils koncentrācijas nometnes mazgadīgā gūstekne Elfrīda Kolobuhova nesaprot, kā var Salaspili nosaukt par "darba" vai "audzināšanas" nometni.

Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadienas priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā sākusi publicēt savā kanālā YouТube gūstekņu atmiņas par šo šausmīgo vietu.

Pirmajā video sižetā savu stāstu atklāja Elfrīda Kolobuhova. Viņa tika nogādāta nometnē trīs gadu vecumā.

Kopā ar viņu nometnē bija arī viņās 13 gadus vecā māsa. Pat daudzus gadus vēlāk sievietes tiekoties nespēja atcerēties šo laiku bez asarām.

Elfrīda Kolobuhova pastāstīja, kā gūstekņus ēdināja un kā "audzināja". Sīkāk – video ierakstā.

0
Tagi:
Salaspils koncentrācijas nometne, Latvija, Vēsture, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Salaspils jaunākā vēsture: "tagad šī zeme ir apkaunota līdz pēdējam"
Salaspils atbrīvošanas gadadiena. Latvijas vadība to atkal ignorējusi
"Kauns šiem cilvēkiem": Latvijas valdība aizmirsa par Salaspils atbrīvošanu
Lai neatcerētos: kā Latvijā pārraksta Salaspils koncentrācijas nometnes vēsturi
Korens: Latvijas tagadējie varasvīri ir parādījuši, cik tuvi viņiem ir Salaspils apsargi