Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts no partijas Jaunā Vienotība Arvils Ašeradens

Ašeradens atzina, ka Latvijas sabiedrība pretojas skolu pārejai uz mācībām latviešu valodā

58
(atjaunots 10:28 12.05.2019)
Saeimas deputāts no "Jaunās Vienotības" Arvils Ašeradens viesojās Rēzeknē inspekcijas nolūkos un atzina, ka izglītības reforma Latvija ir iebuksējusi.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts no partijas "Jaunā Vienotība" Arvils Ašeradens viesojās darba vizītē Rēzeknē, vēsta Mixnews.lv.

Politiķis pastāstīja, ka uz Rēzekni viņš devās, lai tiktos ar pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču un apspriestu jauno mācību saturu un mācības valsts valodā. Tāpat Ašeradens ieradās apskatīties, kā norit skolu optimizācija.

Ašeradens konstatēja, ka Rēzeknes skolas ir labi sagatavojušās reformai. Ir tikai dažas problēmas. Tostarp, tā ir sabiedrības nesaprašana un pretošanās, ar kuru nākas saskarties pašvaldībai.

Turklāt, skolās ir ass skolotāju trūkums. Ašeradens pat nosaucis skolotāju deficītu par nacionālo problēmu, kura ir jārisina steidzamā kārtā.

Viņš norādīja, ka tieši šim jautājumam tiks veltīta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komitejas sēde, kura ieplānota 21. maijā.

Atgādināsim, ka 23. aprīlī Latvijas Satversmes tiesa atzina valsts vidējās izglītības bilingvālās sistēmas likvidēšanu par likumīgu.

Savā lēmumā ST norādīja, ka Vispārējā nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencija paredz, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības mācīties savu dzimto valodu. Taču, kādā apjomā valsts īsteno šīs tiesības, norādīts netiek – konvencija atstāj valstu ziņā tiesības izlemt pašām. Tiesības apgūt dzimto valodu nedrīkst traucēt valsts valodas apgūšanu, noslēgumā norādīja Satversmes tiesas tiesneši.

Iepriekš ziņots, ka Latvijas Satversmes tiesa (ST) atzina valsts bilingvālās vidējās izglītības sistēmas likvidāciju par likumīgu.

Tiesa nosprieda, ka grozījumi par skolu reformu atbilst Satversmes un citu Latvijas likumu normām attiecībā uz valsts skolām. Tiesa, privātskolām vēl ir iespēja. Attiecībā pret tām tiks veikta izskatīšana atsevišķas lietas ietvaros.

Krievijā Latvijas ST lēmumu par krievu skolām nosauca par politisku, kas pārkāpj valsts krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un attaisno diskrimināciju. Pēc Krievijas politiķu domām, šāds Latvijas tiesas lēmums ir iemesls prasības iesniegšanai Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Tuvākajā laikā tam ķersies klāt Latvijas tiesību aizstāvji.

Latvijā dzīvo ap 2 miljoniem iedzīvotāju, 40% no tiem ir krievvalodīgie. Republikā ir viena valsts valoda – latviešu valoda. Krievu valodai ir svešvalodas statuss.

Satversmes tiesa iesāka lietu par Izglītības likuma grozījumu atbilstību Latvijas konstitūcijai, kuri paredz pilnu mācību pāreju uz valsts valodu, pēc iesnieguma saņemšanas no Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputātiem.

Pirmā ST sēde šajā lietā notika 26. februārī, pēc tam tiesa paņēma pārtraukumu un atgriezās pie tās izskatīšanas 19. martā. Tāpat izskatīšana turpinājās 20. martā. Gala lēmums tika pieņemts 23. aprīlī.

Izņemot "Saskaņas" prasību, izskatīšanu gaida vēl trīs prasības pret skolu reformu, tostarp sakarā ar mācību pāreju uz latviešu valodu privātskolās. Tiesībsargs Juris Jansons paziņoja, ka attiecībā pret privātskolām tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

58
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Gasparjans: krievu skolas – Latvijas vēsturiskās identitātes elements
Uz priekšu! Rīgā sācies krievu skolu atbalsta gājiens
Čekušins: latvieši baidās no Putina portretiem krievu skolās
Skolniecei latviešu skolā aizliedza runāt krieviski ar klasesbiedru
Cik maksā krievu skolas Latvijā, jeb Kā krievvalodīgie skolotāji ierunājušies
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

3
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

3
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro
Skola. Foto no arhīva

Varbūt, vajag nevis pieminekli, bet kapakmeni likt? Vladova par skolotāju un ārstu algām

3
(atjaunots 11:42 03.07.2020)
Ārsti algu palielinājuma vietā saņēmuši pieminekli, tas pats var notikt arī ar skolotājiem, uzskata Anna Vladova.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas varasiestādes atsakās no solītā algas palielinājuma mediķiem, un nākamie piemānīto rindā ir skolotāji. Ārstiem, kuri cīnījās ar Covid-19, pateicās tikai ar pieminekli, lai gan veselības nozarei jau prasās uzstādīt kapakmeni. Kaut kur valdības tēlnieku darbnīcās jau ir pacelts āmurs piemineklim skolotājiem, uzrakstīja sabiedriskā aktīviste un kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova.

Šādi viņa komentējusi veselības ministres Ilzes Viņķeles paziņojumu par to, ka neziņa attiecībā uz to, kā un cik ātri atkopsies Latvijas ekonomika pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, neļauj ar pārliecību pateikt, ka jau šogad mediķu algas varēs palielināts par 10%.

"Nu ko, pirmais?" uzrakstīja Vladova savā Facebook lapā. "Veselības ministrijas galva – Ilze Viņķele paziņoja, ka medicīnas darbinieki paliks bez solītās algu pacelšanas, jo valsts ekonomika ir cietusi Covid-19 dēļ. Tas tak ir neiedomājami loģiski! Tos faktus, ka epidēmijas laikā tieši medicīnas darbiniekiem bija jāstrādā trauksmes režīmā, nākot no atvaļinājumiem un brīvdienām, strādājot bez atpūtas un pie tam bez individuālās aizsardzības līdzekļiem, ministre uzskatīja par pašu par sevi saprotamu. Jūs tak esiet mediķi! Jūs tak Hipokrāta zvērestu tak esiet devuši! Un tagad, kad draudi ir garām, galvenokārt, tieši mediķu darba dēļ, viņiem ir jākļūst saprotošiem un jāsaprot, ka valstī ir krīze. Lūk, šis neatraktīvais piemineklis ir jums, kā mūsu dziļās pateicības zīme. Kas vēl jums ir vajadzīgs?

Tā arī gribas pārfrāzēt slaveno Džona F. Kenedija izteicienu: "Neprasi, ko mēs esam paveikuši valsts labā, uzprasi, ko valsts ir izdarījusi mūsu labā." Un saņem jautājumu – NEKO! Izņemot pieminekli, protams. Augsti godātie ministri, varbūt mediķiem vajadzēja uzreiz kapa pieminekli uzstādīt? Nu, lai uzreiz padotu ziņu, ka Latvijas veselības aprūpes nozari esiet jau apglabājuši. Vismaz, būtu godīgi."

Vladova atzīmēja, ka nākamie valdības piemānīto rindā, visticamāk, būs skolotāji, kuri arī gaida algas palielinājumu.

"Kurš mums ir nākamais valdības "kārtējo-reizi-piemānīto" sarakstā? Ak vai, tie tak ir skolotāji! Tie, kuri trīs mēnešus strādāja ellē, izgudrojot kā apmācīt skolēnus attālināti, un kuriem tika solīts no septembra pacelt algas. Nu ko, kolēģi, piedāvāju gatavoties "algu celšanai".

Kaut kur labi atalgotajos valdības skulptoru darbnīcās āmurs jau ir pacelts, veidojot pieminekli skolotājiem," nobeigumā sacīja Vladova.

3
Tagi:
Anna Vladova, alga, mediķi, skolotāji
Pēc temata
Valdība sola paaugstināt skolotāju algas
Kā Vācijā: darba devēji piedāvā ieviest saīsinātās darbadienas pabalstu
Valda bezcerība: Latvijas tūrisma bizness sūdzas Eiropas Komisijā
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu