Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts no partijas Jaunā Vienotība Arvils Ašeradens

Ašeradens atzina, ka Latvijas sabiedrība pretojas skolu pārejai uz mācībām latviešu valodā

48
(atjaunots 10:28 12.05.2019)
Saeimas deputāts no "Jaunās Vienotības" Arvils Ašeradens viesojās Rēzeknē inspekcijas nolūkos un atzina, ka izglītības reforma Latvija ir iebuksējusi.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts no partijas "Jaunā Vienotība" Arvils Ašeradens viesojās darba vizītē Rēzeknē, vēsta Mixnews.lv.

Politiķis pastāstīja, ka uz Rēzekni viņš devās, lai tiktos ar pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču un apspriestu jauno mācību saturu un mācības valsts valodā. Tāpat Ašeradens ieradās apskatīties, kā norit skolu optimizācija.

Ašeradens konstatēja, ka Rēzeknes skolas ir labi sagatavojušās reformai. Ir tikai dažas problēmas. Tostarp, tā ir sabiedrības nesaprašana un pretošanās, ar kuru nākas saskarties pašvaldībai.

Turklāt, skolās ir ass skolotāju trūkums. Ašeradens pat nosaucis skolotāju deficītu par nacionālo problēmu, kura ir jārisina steidzamā kārtā.

Viņš norādīja, ka tieši šim jautājumam tiks veltīta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komitejas sēde, kura ieplānota 21. maijā.

Atgādināsim, ka 23. aprīlī Latvijas Satversmes tiesa atzina valsts vidējās izglītības bilingvālās sistēmas likvidēšanu par likumīgu.

Savā lēmumā ST norādīja, ka Vispārējā nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencija paredz, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības mācīties savu dzimto valodu. Taču, kādā apjomā valsts īsteno šīs tiesības, norādīts netiek – konvencija atstāj valstu ziņā tiesības izlemt pašām. Tiesības apgūt dzimto valodu nedrīkst traucēt valsts valodas apgūšanu, noslēgumā norādīja Satversmes tiesas tiesneši.

Iepriekš ziņots, ka Latvijas Satversmes tiesa (ST) atzina valsts bilingvālās vidējās izglītības sistēmas likvidāciju par likumīgu.

Tiesa nosprieda, ka grozījumi par skolu reformu atbilst Satversmes un citu Latvijas likumu normām attiecībā uz valsts skolām. Tiesa, privātskolām vēl ir iespēja. Attiecībā pret tām tiks veikta izskatīšana atsevišķas lietas ietvaros.

Krievijā Latvijas ST lēmumu par krievu skolām nosauca par politisku, kas pārkāpj valsts krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un attaisno diskrimināciju. Pēc Krievijas politiķu domām, šāds Latvijas tiesas lēmums ir iemesls prasības iesniegšanai Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Tuvākajā laikā tam ķersies klāt Latvijas tiesību aizstāvji.

Latvijā dzīvo ap 2 miljoniem iedzīvotāju, 40% no tiem ir krievvalodīgie. Republikā ir viena valsts valoda – latviešu valoda. Krievu valodai ir svešvalodas statuss.

Satversmes tiesa iesāka lietu par Izglītības likuma grozījumu atbilstību Latvijas konstitūcijai, kuri paredz pilnu mācību pāreju uz valsts valodu, pēc iesnieguma saņemšanas no Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputātiem.

Pirmā ST sēde šajā lietā notika 26. februārī, pēc tam tiesa paņēma pārtraukumu un atgriezās pie tās izskatīšanas 19. martā. Tāpat izskatīšana turpinājās 20. martā. Gala lēmums tika pieņemts 23. aprīlī.

Izņemot "Saskaņas" prasību, izskatīšanu gaida vēl trīs prasības pret skolu reformu, tostarp sakarā ar mācību pāreju uz latviešu valodu privātskolās. Tiesībsargs Juris Jansons paziņoja, ka attiecībā pret privātskolām tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

48
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (121)
Pēc temata
Gasparjans: krievu skolas – Latvijas vēsturiskās identitātes elements
Uz priekšu! Rīgā sācies krievu skolu atbalsta gājiens
Čekušins: latvieši baidās no Putina portretiem krievu skolās
Skolniecei latviešu skolā aizliedza runāt krieviski ar klasesbiedru
Cik maksā krievu skolas Latvijā, jeb Kā krievvalodīgie skolotāji ierunājušies