Latvijas iedzīvotāji ar ES un Latvijas karodziņiem. Foto no arhīva

Kāpņu telpu durvju kodi un nikni suņi: kāpēc nav piegādāti EP vēlēšanu paziņojumi

57
(atjaunots 16:45 10.05.2019)
Daudzi iedzīvotāji līdz šim nav saņēmuši informāciju par saviem vēlēšanu iecirkņiem: ar ko tas saistīts un kādas ir iespējamās sekas.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Valsts iedzīvotāji sūdzas par to, ka vēl joprojām nav saņēmuši paziņojumus par vēlēšanu iecirkni, kurā nobalsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Problēma jau ieguvusi masveida raksturu, ziņo LNT.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņēmusi 120 oficiālas sūdzības, pārsvarā – no reģioniem. Satrauktie iedzīvotāji vēršas arī Centrālajā vēlēšanu komisijā un ziņo, ka bez paziņojumiem palikušas pat vairākas daudzdzīvokļu mājas.

Lai arī paziņojums nav obligāts balsošanas dokuments, tā trūkums var būtiski ietekmēt vēlēšanu gaitu.

"Tādas masveida problēmas kā šogad – tā līdz šim nav bijis. Mums ir bažas, ka tas varētu negatīvi ietekmēt vēlētāju aktivitāti, jo nesaņemot paziņojumu cilvēkam tiek mazāk uzmanības pievērsts tam, ka būs vēlēšanas, pirmkārt. Un otrkārt, cilvēks nav šādā veidā informēts par to, kurš ir viņa vēlēšanu iecirknis," skaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs.

Paziņojumu nosūtīšanas grūtības saistītas ar pakalpojuma veicēja maiņu. Tagad darbus veic firma "RELLER", kas pamato grūtības ar objektīviem iemesliem. Uzņēmuma pārstāvji apgalvo, ka apgrūtināta piekļuve pastkastītēm, jo ne vienmēr iespējams saņemt kāpņu telpu durvju kodus vai iekļūt apsargājamās teritorijās, arī sargsuņu dēļ.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 25. maijā.

Aptauju dati liecina, ka vispopulārākā ir "Saskaņa", taču patlaban tās reitings krītas.

57
Pēc temata
Noturēt pēdējo LKS bastionu: vai Ždanokai izdosies atgriezties Eiropas Parlamentā
Dombrovskis pastāstīja, kāpēc "Saskaņai" nepieciešama "rokāde" pirms EP vēlēšanām
Izdzīt bēgļus, atgriezt Lielbritāniju: ko sasolījuši Eiropas Parlamenta kandidāti
"Saskaņa" un "Jaunā Vienotība" ieņem līderpozīcijas pirms EP vēlēšanām
Nāksies papūlēties: kā nobalsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Latvijas televīzija, foto no arhīva

Telekanāls LTV7 no 2021. gada pārtrauks raidīt krievu valodā

0
(atjaunots 10:23 30.05.2020)
Šogad Latvijā slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu krievvalodīgo auditorijai, no 2021. gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. No nākamā gada 1. janvāra telekanālā LTV7 nebūs raidījumu krievu valodā, paziņoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Pēc viņa sacītā, telekanāla reitingi "varētu būt labāki".

Āboliņš paziņoja, ka nacionālo mazākumtautību saturam sabiedriskajos medijos ir jābūt, un tas tiks pārcelts Internetā, speciālā platformā uz lsm.lv bāzes, savukārt LTV7 kļūs par kanālu latviešu valodā. NEPLP vadītājs, redzot "kanāla žurnālistikas kvalitāti", pauda pārliecību, ka sasniegt nacionālo mazākumtautību auditorijas izdosies tieši šādā multimediju platformā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka lēmumu ietekmēja televīzijas skatīšanas ieradumu izmaiņas.

Āboliņa paziņojumu radio Baltkom ēterā komentēja bijusī NEPLP valdes locekle Gunta Līdaka. Pēc viņas sacītā, Āboliņa vārdi kļuva par pārsteigumu pat pašai Latvijas Televīzijas vadībai. Līdaka atzīmēja, ka naudas multimediju platformas projekta īstenošanai satura izveidošanai krievu valodā nav, un paziņojumam ir politiska nokrāsa.

"Šis jau nav pirmais un ne pēdējais mēģinājums izmainīt LTV7 apraides tīklu. Es uzskatu, ka šīs NEPLP paziņojums lielākā mērā ir gribas paušanas, nevis reāla iespēja to izdarīt. Tie ir politiski lozungi, jo, ja paskatās uz Latvijas Televīzijas gatavību to īstenot, nekādu priekšnoteikumu tam nav. Pirmkārt, tas ir ļoti atkarīgs no naudas, otrkārt, pati Latvijas Televīzija ir vieglā apmulsumā saistībā ar to, ka šāds paziņojums parādījies publiskā telpā," sacīja Līdaka.

Pēc viņas sacītā, Āboliņa paziņojums kārtējo reizi izcēla pretrunas: no vienas puses, Latvijā runā par vēlmi slēgt krievu apraidi, no citas puses, – ka krievu ziņas ir jāatstāj.

Līdaka atgādināja, ka jau ir mainījies apraides tīkls Pirmajā Baltijas kanālā. Ja tagad arī LTV7 atteiksies no krievvalodīgā satura, tas vēl vairāk samazinās krievvalodīgās auditorijas iespējas Latvijā saņemt informāciju televīzijā dzimtajā valodā.

Protams, ir arī citas iespējas, un te ir svarīgi, kā attīstīsies krievu apraide sabiedriskās televīzijas Interneta telpā, atzīmēja Līdaka. "Taču budžetā tam nav naudas. Runā, ka it kā tas tiks finansēts no Latvijas Televīzijas iekšējiem resursiem, taču es uzskatu, ka tas nav iespējams," sacīja Līdaka.

Saeimas deputāte no partijas "Saskaņa" Ļubova Švecova, komentējot iniciatīvu, paziņoja, ka viņai ir grūti izskaidrot šādu regulatora rīcību.

"Šogad, galvenokārt specdienestu rīcības dēļ, krievvalodīgajai auditorijai slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu. No nākamā gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7… Man ir grūti rast loģisku izskaidrojumu šādai rīcībai," uzrakstīja viņa savā Facebook lapā.

0
Tagi:
mediji, krievu valoda, Latvijas Televīzija
Pēc temata
Paiders: LTV pārvērtās ministru kanālā
Nacionālpatrioti sašutuši: krievi sākuši mazāk skatīties latviešu medijus
Telekanāla krievu valodā vietā Latvijā attīstīs interneta medijus
Krievu valoda Latvijā ir populāra, paziņoja LTV programmu direktore
Par krievu valodu Latvijā nāksies maksāt? KF vēstniecība sašutusi par valodas kvotām TV
Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs

Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem

5
(atjaunots 10:22 30.05.2020)
Kādēļ Levitam patīk nosodīt citus un kādēļ varai ir izdevīga sašķelta sabiedrība, pastāstīja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Tiesneša mantija atstājusi pārāk lielu nospiedumu prezidenta runā un rīcībā, atzīmēja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs Neatkarīgā Rīta Avīze intervijā, komentējot Egila Levita vārdus par to, ka 9. maijs nav Latvijā atzīmējami svētki, tādēļ patriotiem to nevajadzētu atzīmēt.

"Egilam Levitam ļoti patīk tiesāt un bārties. Būtu labāk, ja varētu sajust, ka viņš tos tiesājamos un baramos arī kaut kā mīl," atzīmēja Urbanovičs.

Viņam gribētos, lai valsts vadītājs nepamāca Latvijas iedzīvotājus kā svešiniekus.

"Viņa runās vēstījums ir tāds, ka viņš vienīgais zina, kā ir labi, kas ir pareizi, un viņš zina, kuriem ir taisnība, kuriem nav taisnība a priori," uzskata "Saskaņas" līderis.

Urbanovičs uzskata, ka Latvijas sabiedrībai pietrūkst saskaņas un cieņas.

"Egils Levits savā inaugurācijas runā solīja būt prezidents visai tautai. Latvijas tauta ir etniski daudzveidīga - tā nav tas pats, kas latviešu tauta. Ir dažādas vēsturiskās atmiņas.

Mums Latvijā trūkst tā, ko pāris reizes gadā dzied valsts "dārgākais koris" jeb Saeima. Šajā dziesmā tiek lūgta svētība no Dieva. Es kā viens no šā kora dalībniekiem ieklausos šajos vārdos. Tur ir dažos vārdos pateikta liela doma. Mēs lūdzam svētību, bet svētība nāk aiz mīlestības, pēc piedošanas.

Tāpēc prezidenta vārdi, kurus var saprast tā, ka vieni ir sliktie tāpēc, ka viņiem ir nepareiza atmiņa, nedod labu rezultātu. Tādā veidā nevar mainīt to cilvēku viedokli, kas svin 9. maiju. Tā var tikai izraisīt viņu dusmas un īgnumu.

Diemžēl varai ir izdevīga sašķelta sabiedrība - lai latvieši un krievi būtu aizņemti ar savstarpēju apsaukāšanos un neko nevaicātu varai," apkopoja sacīto Urbanovičs.

Kā jau atzīmēja Sputnik Latvija, Uzvaras diena Rīgā tradicionāli tiek ļoti plaši svinēta, taču šogad pasākumus nācās atcelt koronavīrusa pandēmijas dēļ. Tomēr daudzi cilvēki dienas garumā individuālā kārtā atnāca pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem, lai noliktu ziedus piemiņā par padomju kareivju varoņdarbu.

Daļa valdošo politiķu palika neapmierināti ar to, ka policija neierobežoja piekļuvi piemineklim, taču IeM atzīmēja, ka sociālā distance tika ievērota, savukārt pamata cilvēku aizdzīšanai nebija.

5
Tagi:
Saskaņa, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Nekādu šķirbiņu un sodi skatītājiem: Levits pieprasa stingru likumu par PSRS formu
Sapņos viss ir iespējams: KF vēstniecība par Levita paziņojumu attiecībā uz 9. maiju
Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi