Ventspils brīvosta

Lembergs: ja Krievijai ir izvēles iespēja, Latvija paliek pēdējā

52
(atjaunots 17:12 09.05.2019)
Kravu pārvadājumos Krievija sadarbojas ar valstīm, ar kurām izveidojušās lietišķas un pragmatiskas, ne tik rejošas attiecības kā ar Latviju, norādīja Aivars Lembergs.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pašreizējais kravu apjoms no Krievijas saglabāsies vēl trīs vai četrus gadus, un sāks sarukt, kad Somu līcī, Murmanskā un Tamaņas pussalā tiks noslēgti jauno termināļu būvdarbi, uzskata Ventspils ostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš norādīja, ka Ventspils ostas kravu apgrozījuma pozitīvā dinamika šī gada pirmajos mēnešos vēl ne par ko neliecina.

"Latvijai tā nav pozitīva tendence. Lieta tāda, ka Krievijas ostās ogļu pārkraušanas jaudas ir nepietiekamas un to izvešanai Krievija ir spiesta izmantot citu valstu ostas, toskait Baltijas valstu. Naftas produktu pārkraušanai Latvijas ostas tiek izmantotas pēc pārpalikuma principa, un šo kravu plūsmas samazināšanās tendence strauji turpinās, bet ar oglēm tas notiek lēnāk. Rīgas termināļi šobrīd netiek galā ar ogļu kravu plūsmu, tādēļ tās nonāk arī Ventspilī, līdz ar to šogad ir vērojams kravu apgrozījuma pieaugums. Turklāt pagājušajā gadā ziemas mēneši bija ļoti vāji ostas termināļiem, tādēļ šogad ir plusi," viņš atgādināja intervijā izdevumam Ventas Balss.

Pēc viņa domām, Krievijas tranzīta ogļu pārkraušanas apjomi Latvijā saglabāsies vēl trīs vai četrus gadus. Tālākās perspektīvas ir miglainas.

"Somu līcī tiek būvēti jaudīgi termināļi, turklāt jau sen pieteiktais terminālis Murmanskā, cik man zināms, virzās uz priekšu, kā arī Tamaņas pussalā tiek apgūti miljarda kapitālieguldījumi pārkraušanas jaudās. Vēl Jeļcina laikā tika pieņemta programma Par Krievijas jūras flotes atdzimšanu, kurā ir sadaļa arī par ostām.

Krievijas transporta sistēmas attīstības plānos Baltijas valstis ir apzīmētas ar baltu plankumu. Krievijas transporta sistēma savā attīstībā orientēta vai nu uz Somu līci, vai uz Baltkrieviju un caur to – uz Eiropu, tikai ne uz Baltijas valstīm," paskaidroja Lembergs.

Ventspils ostas valdes priekšsēdētājs uzskata, ka stividori var necerēt uz lielām kravām – tāda stāvokļa kā agrāk, nekad vairs nebūs, un tie, kam neizdosies pārorienēt biznesu uz darbu ar dažādas nomenklatūras maza apjoma kravām, aizies.

"Kādreiz ostā pārkrāva jēlnaftu, zemas kvalitātes dīzeļdegvielu un nelielus benzīna apjomus, bet tagad naftas produktu masveida kravas aizvieto naftas ķīmija ar daudz izteiktāku smaku nekā iepriekšējās kravas, ko sajutuši arī ventspilnieki, bet naftas vispār nav.

Tādēļ no kompānijām, kas pārkrauj naftas produktus, virs ūdens paliks tās, kuras būs spējīgas attīrīt savas cauruļvadu sistēmas katrai jaunai kravai, bet tās, kas cerēs uz masveida kravām, neizturēs konkurenci," teica Lembergs.

Tāpat viņš izvērtēja arī iespējas aizvietot Krievijas kravas Latvijā ar kravām no Ķīnas. Viņš norādīja, ka Latvijai, iespējams, izdosies iegūt zināmu apjomu Ķīnas tranzīta, taču tas nav salīdzināms ar plūsmu no KF.

"Ķīna par savu stratēģisko partneri austrumos izvēlējusies Baltkrieviju, kur netālu no Minskas tiek būvēts milzīgs industriālais parks Lielais akmens. Latvija var cerēt uz ķīniešu kravām, kas tiks virzītas uz Skandināviju, taču mums vajadzēs konkurēt ar Klaipēdu.

Tā kā visīsākais Latvijas savienojums ar Skandināviju ir caur Ventspili, tad mēs arī ceram uz ķīniešu kravām. Tiesa, jebkāda mums labvēlīga progresa šajā jautājumā šobrīd vēl nav. Jebkurā gadījumā tās nebūs masveida kravas, ne miljoni tonnu, tādēļ tās nevarēs aizvietot zaudētās tranzīta kravu plūsmas," konstatēja Lembergs.

Dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica projekts, pēc viņa domām, Ventspils ostai drīzāk būs negatīvs.

"Rail Baltica, drīzāk, atņems mums kravas, nevis piegādās, jo daļu kravu uz Eiropu nogādās pa dzelzceļu, nevis caur ostām. Ieguvēja būs Rīga, kur pārkraus kravas. Latvijas valdība raugās uz šo projektu atrauti no pārējās tautsaimniecības un nav analizējusi Rail Baltica ietekmi uz Liepāju, Ventspili un visu Kurzemi kopumā. Ekonomiska pamatojuma projektam Rail Baltica nav, tas ir politisks projekts. Padomājiet paši: pusmiljards tiks tērēts tikai tam, lai no dzelzceļa stacijas Rīgā nokļūtu lidostā par piecām minūtēm ātrāk nekā ar taksometru!" norādīja Lembergs.

Taujāts par to, vai tranzīta nozare un ostas var cerēt uz palīdzību no valdības, Lembergs atgādināja: "Aptuveni pirms diviem ar pusi gadiem es runāju ar toreizējo premjerministru Kučinski par to, ka tām teritorijām Latvijā, kas spēlē ievērojamu lomu tranzītā, ir vajadzīga īpaša atbalsta programma. Mēs piedāvājām savu redzējumu, kāds varētu būt tas atbalsts. Runa ir par atbalstu Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij, Jelgavai, Liepājai, Ventspilij un Rīgai. Diemžēl mūs nesadzirdēja. Pašreizējā valdībā šajā ziņā arī nekas nemainās. Tādēļ mēs varam rēķināties tikai ar savām iespējām un Eiropas fondu finansējumu. Lai kompensētu zaudējumus no kravu samazinājuma termināļos, mums ir jābūvē jaunas ražošanas ēkas. To mēs arī darām. Šobrīd sākam būvēt trīs jaunas rūpnieciskas ēkas."

52
Pēc temata
Krievijas un Baltkrievijas eksports turpina "barot" Latviju
Topošais satiksmes ministrs vēlas nacionalizēt Latvijas ostas
Asociācija BATL: stividori Latvijā strādā uz zaudējumu robežas
Bez īpašām cerībām: Lietuva nepalīdzēs Latvijai aizstāt Krievijas kravas ar baltkrievu